Author: Kino Muzejs

Hercam Frankam 100!

Posted on | by Kino Muzejs
Režisoram HERCAM FRANKAM – 100!
Aicinām svinēt režisora Herca Franka 100 gadu jubileju Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā (Miera ielā 58a) 2026. gada 16. janvārī plkst. 17!
 

ℹ Programmā:

 
Filma “Laika tilti” (2018, 78`) (treileris: https://ej.uz/LaikaTilti )
un saruna ar filmas režisoriem Kristīni Briedi un Audrju Stoni.
 
Saruna par topošo filmu “Hercs Franks. Dzīve pēc nāves”
(režisors Audrius Stonis).
 
Vada režisors Jānis Putniņš.
 
Sarunas notiek latviešu un angļu valodā!
 
Ieeja brīva!
 
 
 
 

SARUNAS BEZ VĀRDIEM

Posted on | by Kino Muzejs

Podnieka dzimšanas dienu gaidot, 4. decembrī plkst.19.00 LKA Latvijas Kino muzejs aicina uz režisoram veltītu Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas (deja, gongi)

koncertu SARUNAS BEZ VĀRDIEM!

Ieeja brīva, iepriekš piesakoties līdz 2. decembrim

kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvanot/rakstot uz +371 29 119 544. Aicinām pieteikties pēc iespējas ātrāk, jo vietu skaits ir ierobežots!

Koncerta programmā skanēs Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova un Žibokles Martinaitītes mūzika.

Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un dejotāja un horeogrāfe Lilija Lipora aicinās ceļojumā, glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada, veido unikāli instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis, Lilijas Liporas kustība un gongu spēle padara par dzīviem mākslas darbiem. Blīvi slāņi mijas ar caurspīdīgu skaņukrāsu faktūru, kas rezultējas pārpasaulīgās mūzikas partitūrās. No smalka minimālisma līdz spriegam un biezam skaņurakstam, bez striktas formas un laika līniju nogriežņiem, brīvi plūstot un ļaujoties mākslas piedzīvojumam. Tikpat brīvi un plūstoši ir arī mūzikas autoru radītie un veidotie teksti, kas virknējas abstraktu patskaņu un zilbju krellēs ar virstoņu dzidrajiem uzplaiksnījumiem. Komponisti savas partitūras veidojuši kā iluzionisti un faktūru burvji, aicinot ikvienu ieklausīties un ielūkoties telpā un laikā ārpus realitātes, ļaujoties sapņiem un esmes lidojumam.

Pirms koncerta, 4. decembrī plkst. 17.00, Latvijas Kino muzejā tiks atvērta grāmata

“Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975 – 1981” (a/ s Latvijas Mediji, sastādījis Agris Redovičs).

Par grāmatu sīkāk lasiet šeit.

Izcilajam Latvijas dokumentārā kino režisoram un operatoram Jurim Podniekam (1950 – 1992) 2025. gada 5. decembrī būtu 75 gadu dzimšanas diena. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2025. gadā īstenota programma Jura Podnieka gads – tās ietvaros notikuši zinātniski pasākumi, Jura Podnieka filmu skates, tiks izdota grāmata, kā arī ir radīta grandioza izstāde Podnieka laiktelpa (apskatāma līdz 7. decembrim!)

Par izstādi sīkāk lasiet šeit.

Fotogrāfija no koncerta Sarunas bez vārdiem. Foto: Kristaps Anškens
Latvijas Radio koris ar diriģentu Sigvardu Kļavu priekšplānā. Foto: Jānis Deinats, 2022

Juris Podnieks. Dienasgrāmatas

Posted on | by Kino Muzejs

Drīzumā klajā nāks Jura Podnieka dienasgrāmatu pirmais sējums!

Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 4. decembrī plkst. 17.00 Latvijas Kino muzejā,
Miera ielā 58. Savukārt plkst.19.00 izskanēs režisoram veltīts Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas koncerts Sarunas bez vārdiem, uz kuru ir nepieciešams pieteikties iepriekš; sīkāk par to lasiet šeit. 

Kinozinātnieka Agra Redoviča sastādījumā un redakcijā sagatavots izcilā latviešu operatora un režisora Jura Podnieka jaunības dienu dienasgrāmatu un pierakstu pirmais sējums                         

Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981. Izdevējs – Latvijas Mediji.

Jura Podnieka dienasgrāmatas nav tikai notikumu hronika – tās ir patiesas pārdomas par dzīvi, darbu, cilvēkiem un laikmeta ideoloģiskajiem ierobežojumiem. Tie ir topošo ideju
plāni. Tas ir laiks, kad Juris Podnieks pilnveido savu meistarību, strādādams pie tādām filmām kā Aizliegtā zona (1975), Liepājas vīri (1976), Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku (1977), Brāļi Kokari (1978), Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979), Puikas, zirgos! (1979) u.c.

Īpašu vietu šajos gados ieņem Jura Podnieka un viņa kolēģu ciemošanās pie latviešu strēlniekiem, lai radītu filmu Strēlnieku zvaigznājs (1982), kas noslēdz dienasgrāmatās attēloto darba posmu.
Saturu papildina unikāli kadri no Jura Podnieka studijas un citām kolekcijām.

Zemāk redzams grāmatas vāks:

PODNIEKA LAIKTELPA

Posted on | by Kino Muzejs

Latvijas Kultūras akadēmijas telpās, Rīgā, Miera ielā 58a (centrālā ieeja, 2. stāvs).     Ieeja brīva!                

Šeit pieejams izstādes katalogs: Jura Podnieka gads!

Atzīmējot kino režisora Jura Podnieka (1950 – 1992) 75. dzimšanas dienu, tapusi izstāde “PODNIEKA LAIKTELPA”. Tā piedāvā skatītājam iegrimt Jura Podnieka dzīvē; just, vērot un reflektēt kopā ar režisoru, saprast Podnieka laiku, notikumus, iepazīt domubiedrus.

Izstāde tapusi VKKF mērķprogrammas „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” ietvaros, kā daļa no projekta “Jura Podnieka gads”. Projektu koordinē Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs sadarbībā ar Jura Podnieka studiju.  Izstādi atbalsta VKKF, Rīgas dome, LNA Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas mēbeļu zīmols nordi.

Izstādes autore un kuratore – Anna Viduleja, mākslinieks – Kristaps Epners, 360° projekciju montāža – Viktors Keino, montāža – Sandra Alksne, skaņu režisors – Ernests Ansons, producente – Antra Cilinska-Dombrovska.

2023. gada vasarā Jura Podnieka radinieku mājas bēniņos atrastas vairākas kastes ar Jura
Podnieka uzņemtiem foto negatīviem un diapozitīviem, fotogrāfijām, filmu rullīšiem,
kasetēm un citiem materiāliem. Materiālus digitalizējot, iegūtas fantastiskas liecības par Jura Podnieka laiku, kas režisores Annas Vidulejas un mākslinieka Kristapa Epnera interpretācijā izstādes apmeklētājiem redzamas kā grandioza kustīga panorāma. Izstādē skatāmas arī dažādos laikos uzņemtas intervijas ar Jura Podnieka kolēģiem.

Juris Podnieks savu profesionālo darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot
kinožurnālus un dokumentāras filmas. Strādājot pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona”
(1975), Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā
Maskavā, bet ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (1977) Podnieks debitēja kā režisors. Kopš
1980. gadu sākuma katra Podnieka uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un
sabiedrisku notikumu. Filmu “Vai viegli būt jaunam?” (1986) noskatījās rekordliels skatītāju skaits – 43 miljoni! Tās ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretim impērijas galam. Tieši Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja filmās “Mēs” (1989) un “Krustceļš” (1990), meklējot jaunu tēlainību laikmetam un izpausmes iespējas cilvēkiem, kas tiecās pretim brīvībai un neatkarībai.

Juris Podnieks Veļ Sīzifs akmeni uzņemšanas laikā, 1985.

 

 

Muzejpedagoģiskā nodarbība “Kā top kino? Latvijas filmu mākslinieki”

Posted on | by Kino Muzejs

Muzejpedagoģiskajā nodarbībā skolēni uzzinās par mazāk redzamiem, taču ļoti nozīmīgiem profesionāļiem – Latvijas filmu māksliniekiem – dekorāciju, kostīmu, grima, specefektu meistariem – un viņu ieguldījumu Latvijas kino industrijā.

Stastījumu papildinās izstādē “Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki”, kas aptver mākslinieku darbu Latvijas kino vairāk nekā 100 gadu garumā – no pirmās Latvijas Republikā uzņemtās spēlfilmas “Es karā aiziedams” (1920) līdz 21. gadsimta 20. gadu Latvijas kinomākslas darbiem, eksponētas unikālas kinovēstures liecības – dekorāciju, kostīmu, grima skices un to īstenojums filmās, specefektu veidošanas tehnoloģijas dažādos laika periodos, kanonisku Latvijas filmu vides kopijas u.c. Skolēni varēs uz vietas apskatīt, piemēram, filmas “Tizlenes” varones Sarmītes “millenium istabas” dekorācijas maketu (mākslinieks Aivars Žukovskis).

Foto: Inese Kalniņa

Norises ilgums: 60 min

Norises valoda: latviešu, angļu (norise svešvalodā jāsaskaņo iepriekš)

Mērķauditorija: 5.–12. klase

Maksimālais dalībnieku skaits grupā: 25

Dalības maksa: 1.80 € no skolēna

Ja interese, rakstiet: kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvaniet – 29119544.

 

 

Norēķinu kārtība

Lai saņemtu rēķinu par nodarbību, aicinām aizpildīt šeit lejuplādējamo garantijas vēstules formu:  Garantijas_Vestule_Kinomuzejs  

Aizpildītu vēstuli lūdzam nosūtīt uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai iesniegt nodarbības vadītājam apmeklējuma laikā. Pēc muzeja apmeklējuma izrakstīsim rēķinu un nosūtīsim uz garantijas vēstulē norādīto adresi.

Grupām, kas muzeju apmeklē ārpus programmas “Latvijas skolas soma”, apmaksu iespējams veikt arī muzeja kasē, norēķinoties skaidrā naudā vai ar norēķinu karti.

Trešdien, 24. septembrī 18.00 – Viktora Freiberga vakars

Posted on | by Kino Muzejs
Viktors Freibergs ir daudzu mūsu iemīļota kino balss. Viņš tulkoja filmas, par tām viņš stāstīja, mācīja un arī rakstīja. Viktora balss tā vai citādi ir ar mums.
Trešdien, 24. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Kino muzejā Miera ielā 58a – Viktora Freiberga dzimšanas dienas nedēļā (28. septembrī viņam paliktu 70 gadu) aicinām uz Viktora Freiberga vakaru! Viktora draugi, darbabiedri, studenti lasīs fragmentus no viņa grāmatām; uz ekrāna – Viktora iemīļoto filmu fragmenti. 
Foto: Agnese Zeltiņa
Latvijas Kino muzejs

Latvijas Kino muzeja telts Rīgas svētkos sestdien, 16. augustā

Posted on | by Kino Muzejs

Latvijas Kino muzeja Rīgas svētku telts

Rīgas svētkos sestdien, 16. augustā, 11. novembra krastmalā piedāvāsim apmeklētājiem nelielu Latvijas Kino muzeja ekspozīciju, kurā stāstīsim par kino ražošanu Latvijā – par dokumentālo kino un režisora, operatora Ivara Selecka darbību gandrīz 70 gadu garumā, stāstīsim un rādīsim vienīgo Latvijas kino pilsētu Cinevillu un kā tā tika būvēta spēlfilmas “Rīgas sargi” vajadzībām, kā arī būs fotogrāfiju kolāžu par muzeja rīkotajām izstādēm.

Mazajiem svētku dalībniekiem piedāvāsim darboties Animācijas darbnīcā – katrā apaļajā stundā no 12.00 līdz 18.00 sāksies darbnīca, kurā “slow motion” tehnikā spontāni izveidota komanda varēs veidot savu aplikāciju filmiņu.

Teltī būs pieejams foto stends, kur katrs gribētājs varēs nofotografēties režisores Rozes Stiebras animācijas fimas “Mīkla par garo pupu. Cikls Pasaciņas” (1994) dekorācijās.

Ārpus telts būs novietots liels ekrāns, uz kura rādīsim spēlfilmu fragmentus, kas atspoguļos mūsu Rīgu dažādās desmitgadēs.

Tiekamies!

Foto: Inese Kalniņa

Izstāde “Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki”

Posted on | by Kino Muzejs

Jauns nosaukums, jaunas telpas un jauna izstāde – Latvijas Filmu muzejs Mierā ielā 58a tiek atvērts ar  izstādi Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki

Šis gads atnesis vairākas pārmaiņas Kino muzeja dzīvē. Muzejam ir jauns, darbībai atbilstošāks nosaukums – LATVIJAS KINO MUZEJS. Tagad muzejs atrodas jaunās telpās Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kino muzejs aicina apmeklēt jaunu izstādi UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI!

21. gadsimtā Latvijā ieviesies termins “mākslas departaments” – ar to tiek apzīmēti profesionāļi, kuru uzdevums ir veidot atbilstošu vidi konkrētas filmas mākslinieciskajai iecerei. Izstāde iepazīstinās ar bieži vien mazāk zināmiem, taču ļoti nozīmīgiem profesionāļiem – Latvijas filmu māksliniekiem – dekorāciju, kostīmu, grima, specefektu meistariem – un viņu ieguldījumu Latvijas kino industrijā.

UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI aptver mākslinieku darbu Latvijas kino vairāk kā 100 gadu garumā – no pirmās Latvijas Republikā uzņemtās spēlfilmas Es karā aiziedams (1920) līdz 21. gadsimta 20. gadu Latvijas kinomākslas darbiem. Izstādē redzamas unikālas kinovēstures liecības – dekorāciju, kostīmu, grima skices un to īstenojums filmās, specefektu veidošanas tehnoloģijas dažādos laika periodos, kanonisku Latvijas filmu vides kopijas u.d.c. 

Izstādē aplūkojami unikāli priekšmeti – Vijas Artmanes tēlotās Džūlijas Lambertas parūka no filmas Teātris, Rūdolfa (lomā Romualds Ancāns) ūsas no filmas Rūdolfa mantojums, tērpi – Marijas mētelis no filmas Marijas klusums (kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne), Melānijas kleitas no filmas Melānijas hronika (kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne), Evas kleita no filmas  Wild East. Kur vedīs ceļš (kostīmu māksliniece Līga Krāsone); Ulda Pauzera, Gunāra Baloža, Jurģa Krāsona, Ievas Romanovas un citu mākslinieku oriģinālās filmu dekorāciju skices; filmas Tizlenes varones Sarmītes millenium istabas dekorācijas makets (mākslinieks Aivars Žukovskis) u.c.

Izstādes kuratore ir Alīse Krilova, izstādes māksliniece – Dace Džeriņa, un tā tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Latvijas Kino muzejs ir dibināts 1988. gadā (tobrīd  Rīgas Kino muzejs). Latvijas Kino muzejā ir pieejamas ekskursijas, animācijas filmu veidošanas darbnīcas, izglītojošas lekcijas un kino personībām un notikumiem veltīti pasākumi.  

Attēlā:

Uldis Pauzers (1933–1982)

Dekorāciju skice filmai “Ceplis” (1972, režisors Rolands Kalniņš)

Latvijas Kino muzeja krājums

15. aprīlī, plkst. 18.00 – Miera ielā 58a – saruna ar Signi Birkovu!

Posted on | by Kino Muzejs

Otrdien, 15. aprīlī, plkst. 18.00 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā “Disociatīvā fūga” Ieva Ozoliņa sarunāsies ar režisori Signi Birkovu. Režisores jaunākā filma – krāšņā, mistiskiem piedzīvojumiem un kino vēstures atsaucēm bagātā spēlfilma “Lotus” – Latvijas kinoteātros ir skatāma no 10. aprīļa.

 

Ieva Ozoliņa: Signes Birkovas kino veidošana ir iekšēja alķīmija – precīza simbolu valoda, kur katrs kadrs ir zīme, katrs montāžas grieziens — elpas vilciens. Viņa ir režisore, kas skaidri zina, ko viņas filmās nevajag darīt un ko noteikti vajag. Piemēram, aktieri nedrīkst strauji kustēties vai plaši žestikulēt, jo tas izjauc filmas plūdumu. Nedrīkst būt dzirdamas čella skaņas vai speciāli sacerēti muzikāli motīvi. Bet industriāla skaņa, siseņu spārnu čaukstēšana un  vaļu dziesmas ir īstās vibrācijas, kuras atbalsta kino Dievs. Šī saruna būs ne tikai par kino tapšanas procesu, bet arī par domāšanu par kino kā mākslu, kā dzīvesveidu, kā nepieciešamību.”

“Lotus” ir Signes Birkovas pirmā pilnmetrāžas spēlfilma. Iepriekš režisore veidojusi spēles īsfilmu „Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze” (2014) un „Viņu sauca Haoss Bērziņš” (2018), dokumentālo filmu „Uguns aplis” (2021).

“Lotus” stāsta par vācbaltu grāfieni, kura pagājušā gadsimta 20. gados kļūst par latviešu mēmā kino celmlauzi. Filma daļēji uzņemta ar autentisku pirms simts gadiem tapušu  kinokameru uz 16 milimetru kinolentes. Operators Mārtiņš Jurevics. Līdzās filmas galvenās lomas atveidotājai lietuviešu aktrisei Severijai Janušauskaitei “Lotus” spēlē spilgts latviešu aktieru ansamblis: Rēzija Kalniņa, Baiba Broka, Indra Briķe, Vilis Daudziņš, Mārtiņš Kalita, Regnārs Vaivars, Iveta Pole, Lauma Balode, Āris Matesovičs, Jana Čivžele un citi. Filmas veidojusi studija Lokomotīve (Latvija), sadarbojoties ar Studio Uljana Kim (Lietuva).

Šis būs pirmais pasākums, kas notiks Rīgas Kino muzeja jaunajās telpās Miera ielā 58a. Šobrīd muzejā tiek gatavota izstāde par Latvijas filmu māksliniekiem “Uzburt pasaules”.

 

Ieeja pasākumā par brīvu.