Aicinām uz Baltās nakts pasākumiem muzejā!

5.septembrī plkst.18.00 Latvijas Kino muzejs aicina uz lekciju “Kino dienām’86 – 40 gadu jubileja!”, kā arī 4. un 5. septembrī varēs aplūkot Objektu pie Nacionālās Filmu skolas, kurā demonstrēsim video un foto materiālus par Kino dienām’86. Gaidām Miera ielas kvartālā, Miera iela 58a!

Norises laiks:

Objekts pie Nacionālās Filmu skolas ar video un foto materiāliem par Kino dienām’86:
04.09.2026. no plkst.18.00 līdz 22.00
05.09.2026. no plkst.18.00 līdz 02.00

Izglītojoša lekcija par Kino dienām’86 Latvijas Kino muzejā:
05.09.2026. no plkst.18.00 līdz 19.00

Foto: Valdis Lavrinovičs. I Starptautiskais festivāls „Arsenāls”, 1988. Festivāla reklāmas uzstādīšana pie Zinību nama.

Objektā pie Nacionālās Filmu skolas piedāvājam noskatīties režisores Lienes Lindes veidotu videomontāžu, kuras pamatā ir 1986. gadā uzņemta kinohronika (Padomju Latvija, Nr.25/26, 1986,rež. Ivars Skanstiņš) un Latvijas Kino muzeja krājumā esošām fotogrāfijām. Būs redzami Kino dienu notikumi: kino vēstures izstāde un akcijas pie Zinību nama (tagad – Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle) un Friča Gaiļa ielā (tagad – Alberta iela), Kino dienu atklāšana kinoteātrī “Rīga” (“Splendid Palace”), kinoamatieru darbošanās Vērmanes dārzā, grupas “Pērkons” uzstāšanās kopā ar aktieri Edgaru Liepiņu, akcijas un atrakcijas Arkādijas parkā u.c.

Ir pagājuši 40 gadi kopš “Kino dienām`86” – tas bija robežnotikums Latvijas kino vēsturē. Latvijas Kinematogrāfijas komitejā 1986. gadā izveidotajai Video nodaļai bija jārūpējas par jaunu tehnoloģiju un jaunu formu ieviešanu Latvijas kino sistēmā, arī par kinomākslas popularizēšanu. Priecīgākais pasākums, ko nodaļa un tās galvenais ideju ģenerētājs, režisors Augusts Sukuts sarīkoja, bija “Kino dienas`86” 1986. gada augustā. Iepriekš svinētās padomju kino dienas laiks tika aizvietots ar kino dzimšanas dienas svinībām. Tika atzīmēti 90 gadi, kopš Rīgā, 1896. gadā, izrādīja pirmās Francijas izgudrotāju brāļu Limjēru sinematogrāfa filmas.

“Kino dienas`86” piedāvāja uz kino skatīties kā nebeidzamu priekšnesumu un pieredžu lauku. “Kino dienās” nebija robežu starp mākslas veidiem – to organizēšanā un svinēšanā piedalījās filmu veidotāji, teātru aktieri un režisori, vizuālie mākslinieki, fotogrāfi, mūziķi, literāti.
“Kino dienas bija mūsu pārliecība un nekaunība,” teicis Augusts Sukuts.

Par svētku kulmināciju kļuva nedēļas noslēgums Arkādijas parkā. Katrā Arkādijas parka stūrītī, un arī pie un uz Māras dīķa bija redzami neierobežotā fantāzijā dzimuši mākslas objekti un performances, daļa no tiem ar spēcīgu sociālkritisku zemtekstu. Viss, kas notika pēc tam – radās Rīgas Videocentrs, Rīgas (tagad – Latvijas) Kino muzejs, Starptautiskais kino festivāls “Arsenāls” – lielā mērā bija “Kino dienu`86” radītās kino nepietiekamības sajūtas rezultāts!

Plakāta autors — Kirils Šmeļkovs, 1986.
Plakāta autors — Kirils Šmeļkovs, 1986.

Nākamajā gadā atzīmēsim režisora Augusta Sukuta 80 gadu jubileju. Ar projekta “Augusts visu gadu” palīdzību visa gada garumā īstenosim dažādus pasākumus, kas veltīti talantīgā un iztēles bagātā Augusta Sukuta mantojumam. Kino dienu’86 jubilejas pasākums ir ievads šim projektam.

Atbalsta:

 

 

 

Muzejā top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti” un kinozāle “Mirdza”!

LKA konkursa kārtībā izdevies piesaistīt gandrīz 1 miljonu eiro LKA Latvijas Kino muzeja jaunās pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kino zāles “Mirdza” izveidei.

Ar piešķirtā finansējuma palīdzību būs iespēja radīt modernu, atvērtu un pieejamu kino muzeju, kur Latvijas kino varēs iepazīt ikviens. Saskaņā ar LKA veiktajiem pētījumiem, cilvēki ikdienā bieži saskaras ar piekļūstamības un satura pieejamības ierobežojumiem. Projekts ļaus izveidot ne tikai fiziski pieejamas un ērti lietojamas ekspozīcijas un kino zāles telpas, bet arī interesantu, daudzveidīgi uztveramu saturu – tā, lai visdažādākie apmeklētāji Latvijas kino var iepazīt sev piemērotā veidā. “Latvijas Kino muzejs, pateicoties piešķirtajam finansējumam, varēs kļūt par savam nosaukumam atbilstošu vietu – šeit Latvijas kino varēs iepazīt mazi un lieli, ģimenes, seniori, tas ir, veidojot ekspozīciju, padomāts būs par ikvienu. Arī kino zāle “Mirdza” būs liels ieguvums, kas dos iespēju “uzmirdzēt” gan jaunajām, gan piemirstām filmām,” norāda muzeja vadītāja Inga Pērkone – Redoviča.

Šobrīd Latvijas Kino muzejs apmeklētājiem uz laiku ir slēgts, taču aiz slēgtajām durvīm top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti”: tiek iekārtotas telpas, veidots multimediāls saturs, kā arī plānoti pasākumi, kas tiks īstenoti jau pirms muzeja atvēršanas. Jauno pamatekspozīciju “Latvijas kino stāsti” Miera ielā 58a iecerēts atvērt apmeklētājiem 2028. gada rudenī.

Projekta ietvaros tiks veidots arī Latvijas Kino muzeja piedāvājums Latvijas Muzeju mobilajā lietotnē. Tajā paredzēts digitālais audiogids, virtuālā tūre un papildinātās realitātes kino pastaigas pilsētvidē. Pastaigas ļaus iepazīt Latvijas kino uzņemšanas vietas Rīgā, vēsturiskos kinoteātrus un kino vietas Latvijas reģionos.

Projektu “Iekļaujošs un pieejams LKA Latvijas Kino muzejs” (Nr. 4.3.2.0/1/25/A/012) līdzfinansē Eiropas Savienība 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, kas vērsts uz kultūras un tūrisma lomas palielināšanu ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās. Projekta kopējās izmaksas ir 999 397,50 eiro.

Vizualizācija: Ivars Veinbergs

LKA LATVIJAS KINO MUZEJA ekspozīcijas telpas Rīgā, Miera ielā 58a, uz laiku ir slēgtas!

Notiek pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kinozāles izbūve!

Aicinām sekot līdzi informācijai mājas lapā www.kinomuzejs.lv un sociālajos tīklos un apmeklēt Latvijas Kino muzeja pasākumus LKA Nacionālās filmu skolas telpās un citur!

Par iespējām apmeklēt vai uzaicināt pie sevis animācijas darbnīcu vai apmeklēt
muzejpedagoģiskās nodarbības interesēties no 2026. gada septembra.

Lai sazinātos ar Latvijas Kino muzeja darbiniekiem lūdzam rakstīt vai zvanīt:
+371 29119544 vai kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Foto: Skats no filmas “Baltie zvani” (Ivars Kraulītis, 1961)

 

 

Muzeju nakts Latvijas Kino muzejā — PROJEKCIJAS BRĪNUMS

Filmu projektoram VEF – 90!

Pirmajam kino seansam Rīgā – 130!

Muzeju nakts „Priekšmeta piedzīvojumi” ietvaros LKA Latvijas Kino muzejs (Rīga, Miera iela 58a) 2026. gada 23. maijā no plkst. 19.00 līdz 23.00 aicina uz Muzeju nakts piedzīvojumu, kas veltīts vienīgajam neatkarīgajā Latvijā ražotajam filmu projekcijas aparātam. Latvijas Kino muzeja telpās būs iespēja apskatīt filmu projektoru VEF un iepazīties ar tā vēsturi. Ar filmu seansiem atzīmēsim 130 gadus, kopš Rīgā pirmo reizi rādīts kino.



Miera ielas 58a pagalmā, Objektā pie Nacionālās filmu skolas videoprojekcijā būs iespēja noskatīties ar agrīno filmēšanas aparātu – sinematogrāfu – uzņemtās brāļu Ogista un Luī Limjēru filmas. Latvijas skatītāji tās pirmoreiz ieraudzīja 1896. gada 28. maijā Rīgā, Kaļķu ielā 11 (Līvu laukumā pirmais filmu seanss atzīmēts ar piemiņas zīmi). Toreiz ar sinematogrāfu uzņemtās filmas tika sauktas par “dzīvām fotogrāfijām”, un šodien redzam, ka nosaukums bijis precīzs – pateicoties filmām, 130 gadu senā pagātne ir joprojām dzīva! Filmu programmas garums – 15`, tā tiks rādīta atkārtoti un bez pārtraukumiem. Muzeju nakts norises laikā no plkst. 19.00 – 23.00.



Filmu projektors VEF, kam bija gan šaurfilmu (16 mm), gan normālfilmu (35mm) versija, Latvijas Valsts elektrotehniskajā fabrikā tika ražots 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē. 1935. gadā izveidoja projektora izmēģinājuma variantu, ar kuru filmas demonstrēja Latvijas ministru prezidentam Kārlim Ulmanim un valdības pārstāvjiem, bet projekcijas aparātu ražošana un tirgošana sākās 1936. gadā, tāpēc varam VEF projekcijas aparātam svinēt 90 gadu jubileju. Šaurfilmu projektors VEF apliecina gan Latvijas neatkarības pirmajā posmā sasniegto augsto tehnoloģiskās attīstības līmeni, gan prasmi veidot harmonisku un sava laikmeta pasaules modes tendencēm atbilstošu dizainu!



Atbilstošu detaļu trūkuma dēļ VEF filmu projekcijas aparātu vairs iedarbināt nevaram, tāpēc apmeklētājus ar analogo kinofilmu projekcijas procesu iepazīstināsim izmantojot vēlākus,

20. gadsimta otrajā pusē ražotus kino projektorus, piemēram, PSRS ražoto aparātu KN-15.



Muzeju nakts pasākumu apmeklējums ir bez maksas! Pateicamies par atbalstu VEF vēstures muzejsamLatvijas Republikas Kultūras ministrijaLKA Nacionālā filmu skolaLatvijas Kultūras akadēmijaMuzeju nakts Latvijā, režisoram Jānim Putniņam un citiem Latvijas Kino muzeja draugiem!

“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi

Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
 
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs. 
 
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem:  operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
 
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām  Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi. 
 
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”,  “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones  grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
 
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
 
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00. 

AICINĀM UZ PASĀKUMU!

Aicinām uz kinorežisoram Aivaram Freimanim (1936.08.02. – 2018.24.01.) veltītu Dzimšanas dienas novakaru! Latvijas Kino muzejā, Miera ielā 58a, 2026. gada 11. februārī plkst. 17.00.

Programmā:

filmu fragmenti, atmiņu stāsti un Starptautiskā plenērā

“Kuldīgas freskas 2025” LKA Nacionālās filmu skolas studentu veidotas kino etīdes.

Ieeja brīva!

📷Fonā kadrs no filmas „Lomi” (1969), portreta autors – Valdis Eglītis.

Hercam Frankam 100!

Režisoram HERCAM FRANKAM – 100!
Aicinām svinēt režisora Herca Franka 100 gadu jubileju Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā (Miera ielā 58a) 2026. gada 16. janvārī plkst. 17!
 

ℹ Programmā:

 
Filma “Laika tilti” (2018, 78`) (treileris: https://ej.uz/LaikaTilti )
un saruna ar filmas režisoriem Kristīni Briedi un Audrju Stoni.
 
Saruna par topošo filmu “Hercs Franks. Dzīve pēc nāves”
(režisors Audrius Stonis).
 
Vada režisors Jānis Putniņš.
 
Sarunas notiek latviešu un angļu valodā!
 
Ieeja brīva!
 
 
 
 

SARUNAS BEZ VĀRDIEM

Podnieka dzimšanas dienu gaidot, 4. decembrī plkst.19.00 LKA Latvijas Kino muzejs aicina uz režisoram veltītu Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas (deja, gongi)

koncertu SARUNAS BEZ VĀRDIEM!

Ieeja brīva, iepriekš piesakoties līdz 2. decembrim

kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvanot/rakstot uz +371 29 119 544. Aicinām pieteikties pēc iespējas ātrāk, jo vietu skaits ir ierobežots!

Koncerta programmā skanēs Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova un Žibokles Martinaitītes mūzika.

Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un dejotāja un horeogrāfe Lilija Lipora aicinās ceļojumā, glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada, veido unikāli instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis, Lilijas Liporas kustība un gongu spēle padara par dzīviem mākslas darbiem. Blīvi slāņi mijas ar caurspīdīgu skaņukrāsu faktūru, kas rezultējas pārpasaulīgās mūzikas partitūrās. No smalka minimālisma līdz spriegam un biezam skaņurakstam, bez striktas formas un laika līniju nogriežņiem, brīvi plūstot un ļaujoties mākslas piedzīvojumam. Tikpat brīvi un plūstoši ir arī mūzikas autoru radītie un veidotie teksti, kas virknējas abstraktu patskaņu un zilbju krellēs ar virstoņu dzidrajiem uzplaiksnījumiem. Komponisti savas partitūras veidojuši kā iluzionisti un faktūru burvji, aicinot ikvienu ieklausīties un ielūkoties telpā un laikā ārpus realitātes, ļaujoties sapņiem un esmes lidojumam.

Pirms koncerta, 4. decembrī plkst. 17.00, Latvijas Kino muzejā tiks atvērta grāmata

“Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975 – 1981” (a/ s Latvijas Mediji, sastādījis Agris Redovičs).

Par grāmatu sīkāk lasiet šeit.

Izcilajam Latvijas dokumentārā kino režisoram un operatoram Jurim Podniekam (1950 – 1992) 2025. gada 5. decembrī būtu 75 gadu dzimšanas diena. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2025. gadā īstenota programma Jura Podnieka gads – tās ietvaros notikuši zinātniski pasākumi, Jura Podnieka filmu skates, tiks izdota grāmata, kā arī ir radīta grandioza izstāde Podnieka laiktelpa (apskatāma līdz 7. decembrim!)

Par izstādi sīkāk lasiet šeit.

Fotogrāfija no koncerta Sarunas bez vārdiem. Foto: Kristaps Anškens
Latvijas Radio koris ar diriģentu Sigvardu Kļavu priekšplānā. Foto: Jānis Deinats, 2022