Attēlā: kadrs no filmas “Mans draugs nenopietns cilvēks” (Jānis Streičs, 1975)
Author: Kino Muzejs
“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi
Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs.
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem: operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi.
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”, “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00.
AICINĀM UZ PASĀKUMU!
Aicinām uz kinorežisoram Aivaram Freimanim (1936.08.02. – 2018.24.01.) veltītu Dzimšanas dienas novakaru! Latvijas Kino muzejā, Miera ielā 58a, 2026. gada 11. februārī plkst. 17.00.
Programmā:
filmu fragmenti, atmiņu stāsti un Starptautiskā plenērā
“Kuldīgas freskas 2025” LKA Nacionālās filmu skolas studentu veidotas kino etīdes.
Ieeja brīva!
Fonā kadrs no filmas „Lomi” (1969), portreta autors – Valdis Eglītis.
Hercam Frankam 100!
Režisoram HERCAM FRANKAM – 100!
Aicinām svinēt režisora Herca Franka 100 gadu jubileju Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā (Miera ielā 58a) 2026. gada 16. janvārī plkst. 17!
Programmā:
Filma “Laika tilti” (2018, 78`) (treileris: https://ej.uz/LaikaTilti )
un saruna ar filmas režisoriem Kristīni Briedi un Audrju Stoni.
Saruna par topošo filmu “Hercs Franks. Dzīve pēc nāves”
(režisors Audrius Stonis).
Vada režisors Jānis Putniņš.
Sarunas notiek latviešu un angļu valodā!
Ieeja brīva! 
SARUNAS BEZ VĀRDIEM
Podnieka dzimšanas dienu gaidot, 4. decembrī plkst.19.00 LKA Latvijas Kino muzejs aicina uz režisoram veltītu Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas (deja, gongi)
koncertu SARUNAS BEZ VĀRDIEM!
Ieeja brīva, iepriekš piesakoties līdz 2. decembrim
kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvanot/rakstot uz +371 29 119 544. Aicinām pieteikties pēc iespējas ātrāk, jo vietu skaits ir ierobežots!
Koncerta programmā skanēs Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova un Žibokles Martinaitītes mūzika.
Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un dejotāja un horeogrāfe Lilija Lipora aicinās ceļojumā, glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada, veido unikāli instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis, Lilijas Liporas kustība un gongu spēle padara par dzīviem mākslas darbiem. Blīvi slāņi mijas ar caurspīdīgu skaņukrāsu faktūru, kas rezultējas pārpasaulīgās mūzikas partitūrās. No smalka minimālisma līdz spriegam un biezam skaņurakstam, bez striktas formas un laika līniju nogriežņiem, brīvi plūstot un ļaujoties mākslas piedzīvojumam. Tikpat brīvi un plūstoši ir arī mūzikas autoru radītie un veidotie teksti, kas virknējas abstraktu patskaņu un zilbju krellēs ar virstoņu dzidrajiem uzplaiksnījumiem. Komponisti savas partitūras veidojuši kā iluzionisti un faktūru burvji, aicinot ikvienu ieklausīties un ielūkoties telpā un laikā ārpus realitātes, ļaujoties sapņiem un esmes lidojumam.
Pirms koncerta, 4. decembrī plkst. 17.00, Latvijas Kino muzejā tiks atvērta grāmata
“Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975 – 1981” (a/ s Latvijas Mediji, sastādījis Agris Redovičs).
Par grāmatu sīkāk lasiet šeit.
Izcilajam Latvijas dokumentārā kino režisoram un operatoram Jurim Podniekam (1950 – 1992) 2025. gada 5. decembrī būtu 75 gadu dzimšanas diena. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2025. gadā īstenota programma Jura Podnieka gads – tās ietvaros notikuši zinātniski pasākumi, Jura Podnieka filmu skates, tiks izdota grāmata, kā arī ir radīta grandioza izstāde Podnieka laiktelpa (apskatāma līdz 7. decembrim!)
Par izstādi sīkāk lasiet šeit.
Juris Podnieks. Dienasgrāmatas
Drīzumā klajā nāks Jura Podnieka dienasgrāmatu pirmais sējums!
Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 4. decembrī plkst. 17.00 Latvijas Kino muzejā,
Miera ielā 58. Savukārt plkst.19.00 izskanēs režisoram veltīts Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas koncerts Sarunas bez vārdiem, uz kuru ir nepieciešams pieteikties iepriekš; sīkāk par to lasiet šeit.
Kinozinātnieka Agra Redoviča sastādījumā un redakcijā sagatavots izcilā latviešu operatora un režisora Jura Podnieka jaunības dienu dienasgrāmatu un pierakstu pirmais sējums
Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981. Izdevējs – Latvijas Mediji.
Jura Podnieka dienasgrāmatas nav tikai notikumu hronika – tās ir patiesas pārdomas par dzīvi, darbu, cilvēkiem un laikmeta ideoloģiskajiem ierobežojumiem. Tie ir topošo ideju
plāni. Tas ir laiks, kad Juris Podnieks pilnveido savu meistarību, strādādams pie tādām filmām kā Aizliegtā zona (1975), Liepājas vīri (1976), Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku (1977), Brāļi Kokari (1978), Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979), Puikas, zirgos! (1979) u.c.
Īpašu vietu šajos gados ieņem Jura Podnieka un viņa kolēģu ciemošanās pie latviešu strēlniekiem, lai radītu filmu Strēlnieku zvaigznājs (1982), kas noslēdz dienasgrāmatās attēloto darba posmu.
Saturu papildina unikāli kadri no Jura Podnieka studijas un citām kolekcijām.
Zemāk redzams grāmatas vāks:
PODNIEKA LAIKTELPA
Latvijas Kultūras akadēmijas telpās, Rīgā, Miera ielā 58a (centrālā ieeja, 2. stāvs). Ieeja brīva!
Šeit pieejams izstādes katalogs: Jura Podnieka gads!
Atzīmējot kino režisora Jura Podnieka (1950 – 1992) 75. dzimšanas dienu, tapusi izstāde “PODNIEKA LAIKTELPA”. Tā piedāvā skatītājam iegrimt Jura Podnieka dzīvē; just, vērot un reflektēt kopā ar režisoru, saprast Podnieka laiku, notikumus, iepazīt domubiedrus.
Izstāde tapusi VKKF mērķprogrammas „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” ietvaros, kā daļa no projekta “Jura Podnieka gads”. Projektu koordinē Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs sadarbībā ar Jura Podnieka studiju. Izstādi atbalsta VKKF, Rīgas dome, LNA Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas mēbeļu zīmols nordi.
Izstādes autore un kuratore – Anna Viduleja, mākslinieks – Kristaps Epners, 360° projekciju montāža – Viktors Keino, montāža – Sandra Alksne, skaņu režisors – Ernests Ansons, producente – Antra Cilinska-Dombrovska.
2023. gada vasarā Jura Podnieka radinieku mājas bēniņos atrastas vairākas kastes ar Jura
Podnieka uzņemtiem foto negatīviem un diapozitīviem, fotogrāfijām, filmu rullīšiem,
kasetēm un citiem materiāliem. Materiālus digitalizējot, iegūtas fantastiskas liecības par Jura Podnieka laiku, kas režisores Annas Vidulejas un mākslinieka Kristapa Epnera interpretācijā izstādes apmeklētājiem redzamas kā grandioza kustīga panorāma. Izstādē skatāmas arī dažādos laikos uzņemtas intervijas ar Jura Podnieka kolēģiem.
Juris Podnieks savu profesionālo darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot
kinožurnālus un dokumentāras filmas. Strādājot pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona”
(1975), Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā
Maskavā, bet ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (1977) Podnieks debitēja kā režisors. Kopš
1980. gadu sākuma katra Podnieka uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un
sabiedrisku notikumu. Filmu “Vai viegli būt jaunam?” (1986) noskatījās rekordliels skatītāju skaits – 43 miljoni! Tās ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretim impērijas galam. Tieši Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja filmās “Mēs” (1989) un “Krustceļš” (1990), meklējot jaunu tēlainību laikmetam un izpausmes iespējas cilvēkiem, kas tiecās pretim brīvībai un neatkarībai.
Muzejpedagoģiskā nodarbība “Kā top kino? Latvijas filmu mākslinieki”
Muzejpedagoģiskajā nodarbībā skolēni uzzinās par mazāk redzamiem, taču ļoti nozīmīgiem profesionāļiem – Latvijas filmu māksliniekiem – dekorāciju, kostīmu, grima, specefektu meistariem – un viņu ieguldījumu Latvijas kino industrijā.
Stastījumu papildinās izstādē “Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki”, kas aptver mākslinieku darbu Latvijas kino vairāk nekā 100 gadu garumā – no pirmās Latvijas Republikā uzņemtās spēlfilmas “Es karā aiziedams” (1920) līdz 21. gadsimta 20. gadu Latvijas kinomākslas darbiem, eksponētas unikālas kinovēstures liecības – dekorāciju, kostīmu, grima skices un to īstenojums filmās, specefektu veidošanas tehnoloģijas dažādos laika periodos, kanonisku Latvijas filmu vides kopijas u.c. Skolēni varēs uz vietas apskatīt, piemēram, filmas “Tizlenes” varones Sarmītes “millenium istabas” dekorācijas maketu (mākslinieks Aivars Žukovskis).
Foto: Inese Kalniņa
Norises ilgums: 60 min
Norises valoda: latviešu, angļu (norise svešvalodā jāsaskaņo iepriekš)
Mērķauditorija: 5.–12. klase
Maksimālais dalībnieku skaits grupā: 25
Dalības maksa: 1.80 € no skolēna
Ja interese, rakstiet: kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvaniet – 29119544.
Norēķinu kārtība
Lai saņemtu rēķinu par nodarbību, aicinām aizpildīt šeit lejuplādējamo garantijas vēstules formu: Garantijas_Vestule_Kinomuzejs
Aizpildītu vēstuli lūdzam nosūtīt uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai iesniegt nodarbības vadītājam apmeklējuma laikā. Pēc muzeja apmeklējuma izrakstīsim rēķinu un nosūtīsim uz garantijas vēstulē norādīto adresi.
Grupām, kas muzeju apmeklē ārpus programmas “Latvijas skolas soma”, apmaksu iespējams veikt arī muzeja kasē, norēķinoties skaidrā naudā vai ar norēķinu karti.
Trešdien, 24. septembrī 18.00 – Viktora Freiberga vakars
Viktors Freibergs ir daudzu mūsu iemīļota kino balss. Viņš tulkoja filmas, par tām viņš stāstīja, mācīja un arī rakstīja. Viktora balss tā vai citādi ir ar mums.
Trešdien, 24. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Kino muzejā Miera ielā 58a – Viktora Freiberga dzimšanas dienas nedēļā (28. septembrī viņam paliktu 70 gadu) aicinām uz Viktora Freiberga vakaru! Viktora draugi, darbabiedri, studenti lasīs fragmentus no viņa grāmatām; uz ekrāna – Viktora iemīļoto filmu fragmenti.
Foto: Agnese Zeltiņa
Latvijas Kino muzejs
Latvijas Kino muzeja telts Rīgas svētkos sestdien, 16. augustā
Latvijas Kino muzeja Rīgas svētku telts
Rīgas svētkos sestdien, 16. augustā, 11. novembra krastmalā piedāvāsim apmeklētājiem nelielu Latvijas Kino muzeja ekspozīciju, kurā stāstīsim par kino ražošanu Latvijā – par dokumentālo kino un režisora, operatora Ivara Selecka darbību gandrīz 70 gadu garumā, stāstīsim un rādīsim vienīgo Latvijas kino pilsētu Cinevillu un kā tā tika būvēta spēlfilmas “Rīgas sargi” vajadzībām, kā arī būs fotogrāfiju kolāžu par muzeja rīkotajām izstādēm.
Mazajiem svētku dalībniekiem piedāvāsim darboties Animācijas darbnīcā – katrā apaļajā stundā no 12.00 līdz 18.00 sāksies darbnīca, kurā “slow motion” tehnikā spontāni izveidota komanda varēs veidot savu aplikāciju filmiņu.
Teltī būs pieejams foto stends, kur katrs gribētājs varēs nofotografēties režisores Rozes Stiebras animācijas fimas “Mīkla par garo pupu. Cikls Pasaciņas” (1994) dekorācijās.
Ārpus telts būs novietots liels ekrāns, uz kura rādīsim spēlfilmu fragmentus, kas atspoguļos mūsu Rīgu dažādās desmitgadēs.
Tiekamies!
Foto: Inese Kalniņa