Month: novembris 2024

Trešdien, 27. 11. “Disociatīvā fūga” ar Dzintaru Dreibergu

Posted on | by Kino Muzejs

Trešdien, 27. novembrī plkst. 18.00 ciklā “Disociatīvā fūga” kino režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino režisoru Dzintaru Dreibergu.

Ieva Ozoliņa: “Dzintars Dreibergs  man visvairāk saistās ar vārdu savienojumu “padoties aizliegts”, un tas tā ir vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt,  2009. gadā iznāca viņa filma ar šādu nosaukumu; tajā tēvs, boksa treneris Aivars Ritenieks audzina savus divus dēlus par olimpiešiem. Arī daudzi sarežģīti varoņi citās Dreiberga filmās iztur un nepadodas, atrodoties vēsturiski dramatiskās situācijās. Nepadodas arī režisors, kurš spēj šos notikumus iedzīvināt, radot saprotamus un saistošus stāstus visplašākajai auditorijai.”

Dzintars Dreibergs ieguvis vispusīgu izglītību – vispirms studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā un strādājot uzņēmējdarbībā, bet vēlāk mācoties Latvijas Kultūras akadēmijā un Baltijas Filmu un mediju skolā. Dreiberga studiju laika filma Dushechka  (2007) tika nominēta Lielā Kristapa balvai kā labākā studentu filma. Viņa režisētā filma Dvēseļu putenis (2019) saņēma sešas Lielā Kristapa balvas, tai skaitā – par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu, savukārt Dzintars Dreibergs saņēma balvu par labāko spēlfilmas režiju.

Šobrīd Dzintars Dreibergs strādā pie jaunas filmas scenārija, kā arī studē Latvijas Kultūras akadēmijā profesionālās doktorantūras programmā.

LKA Rīgas Kino muzejs atrodas Vecrīgā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas).

Ieeja pasākumā ar muzeja biļeti, ko var iegādāties uz vietas.

 

Trešdien, 13.11. “Disociatīvā fūga” ar Dzintru Geku

Posted on | by Kino Muzejs

Trešdien, 13. novembrī plkst. 18.00 ciklā “Disociatīvā fūga” kino režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino režisori Dzintru Geku.

Latvijas svētku mēnesī sarunas centrā būs tēma par filmu veidotāju lomu vēsturisku notikumu un cilvēku likteņu fiksācijā dokumentārajā kino. 

Režisores darbi ciklā “Sbīrijas bērni” ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas vēstures fiksāciju un atspoguļojumu kino. Dzintras Gekas jaunākā filma ‘“Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu” veltīta gleznotājam Jurim Jurjānam. Filma, kas nebūt nav par gleznošanu, piedāvā dokumentālistes intuitīvu skatījumu, radot elegantu un personisku skaistu mūžu nodzīvojuša vīra portretu un apliecina, cik svarīga dokumentārajā kino ir laika dimensija. Jo ir jāpaspēj dokumentēt individuālas dzīves un likteņus, lai atstātu liecības par Latvijas vēsturi un cilvēkiem tajā

“Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”

Posted on | by Kino Muzejs

Izstāde atklāj Ivara Selecka kā režisora, operatora un kino notikumu veidotāja ceļu un tā daudzpusīgo ieguldījumu Latvijas kino. Svarīgas ceļa zīmes šajā izstādē ir stāsti un fotogrāfiskas liecības par viņa filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti (vairums no tiem publiski izstādīti pirmoreiz) atklāj režisora filmu nozīmi un ietekmi Latvijas un pasaules kultūrā. Muzejā būs apskatāma viena no visu laiku nozīmīgākajām atzinībām Latvijas kinomākslai – Eiropas kinoakadēmijas balva “Fēlikss” gada labākajai Eiropas dokumentālajai filmai “Šķērsiela” (1988)! Izstādes eksponātu vidū ir objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā, Selecka cepuru kolekcija un daži darba specifiku raksturojoši apģērbi, piemēram, bruņu veste.

Izstādē var iepazīties arī ar citiem Selecku dzimtas pārstāvjiem, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā. Maija Selecka kā montāžas režisore strādājusi gandrīz pie visām Ivara Selecka filmām. Digitālā kino laikmetā, iespējams, daudziem pirmo reizi būs iespēja klātienē redzēt arī īstu montāžas galdu, pie kura tapa filmas Rīgas Kinostudijā. Ivara Selecka jaunākais brālis Andris Seleckis (Andrejs Viesturs Seleckis) bija latviešu kinooperators. Marta Selecka veido kultūras un izglītības raidījumus. Bērnus izstādē iepriecinās viņas radītā lapsa Tuta. 

Gan darbodamies oficiālos amatos (Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas dokumentālā kino simpoziju valdes loceklis, Eiropas Kinoakadēmijas biedrs, u.c.), gan ārpus tiem, Ivars Seleckis vienmēr rūpējies arī par Latvijas kino mantojuma saglabāšanu un tā izvērtējumu. Ivars Seleckis bijis līdzās Rīgas Kino muzeja dibināšanas brīdī, piedalās muzeja krājuma papildināšanā, viņš ir arī šīs izstādes aktīvs līdzveidotājs. Izstādes dizaina autore ir māksliniece Ieva Romanova.

Izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” ir noslēdzošā izstāde telpās Vecrīgā pirms muzejā pārcelšanās uz bijušo Tabakas fabriku Miera ielā.