Sestdien, 18. maijā Rīgas Kino muzeja pasākumi: saruna, filmu programma un ekspresizstāde būs veltīta tēmai “Adas Neretnieces noslēpumi” (kino režisorei Adai Neretniecei 100).
Adai Neretniecei (1924 – 2008) ir bijusi ilga un ļoti aktīva filmu veidošanas karjera, taču ar viņas darbību un dzīvi saistās daudz nezināmā, noklusētā, arī nesaprastā. Režisore vairāk četrdesmit gadu ilgajā karjerā ir uzņēmusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas (t. sk. filmu “Pieviltie”, 1961, kopā ar līdzrežisoru Māri Rudzīti) un vienu spēles īsfilmu, taču savu režijas karjeru sākusi, veidojot kinohronikas (vairāk kā 40 žurnāli no 1949.–1962. gadam), filmējusi arī dokumentālās un pasūtījuma jeb lietišķās filmas. Viņas filmogrāfijā ir spēlfilmas “Rita” (1957), kā arī vēl vairākas filmas par un ar bērniem, kuru likteņi cieši saistīti ar svarīgiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, “Vārnu ielas republika” (1970) un “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” (1988). Ir padomju laika ražošanas melodrāmas “Svešiniece ciemā” (1958), “Tava laime” (1960), “Hipokrāta zvērests” (1965) un īstas melodrāmas “Pirmā vasara” (1974), “De Granšānu ģimenes noslēpumi” (1992) u.c., kā arī vēsturiskas un kriminālfilmas “Ciklons sāksies naktī” (1966), “Ilgās dienas rīts” (1968), “Nāve zem buras” (1976), “Izmeklēšanā noskaidrots” (1981), “Pēdējā indulgence” (1985) u.c.
Ada Neretniece atzinusi: “Kinorežisors – tā ir nolādēti grūta profesija, īpaši sievietei. Bet, kad esi tajā iekšā, atteikties nav spēka. Tomēr, ja es iepriekš būtu paredzējusi, ka vajadzēs tik daudz un tik bieži pazemoties, ka tik nomācoši liela būs atbildības nasta, – diez vai būtu gājusi šo ceļu”.
I Plkst. 14.00-15.30 Adas Neretnieces ilgā kino ceļa noslēpumi
Par tālā ceļā notikušu satikšanos ar režisores daiļradi, par atklāsmēm un pēdu dzīšanu, par atmiņu druskām un pētnieku parādu šīs personības priekšā pārdomās dalīsies Elvita Ruka, publiciste ar kino pieredzi un īpašu interesi par tālām zemēm, laikmetu griežiem un dzīves piedāvātu spēcīgu dramaturģiju.
II Plkst. 19.00, 20.00, 21.00, 22.00 Ada Neretniece: kinohroniku un lietišķo filmu režisore. LKA Rīgas Kino muzeja un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva filmu programma
Filmu seansus ievadīs Rīgas Kino muzeja vadītājas Ingas Pērkones komentārs (programmas ilgums 40`).
Inga Pērkone: “Muzeju nakts programmā piedāvājam noskatīties 1948. gada kinohroniku “Padomju Latvija” Nr. 34 – tas bija Adas Neretnieces prakses darbs, ko varam uzskatīt arī par viņas debiju režijā. Unikālas laikmeta un arī Adas Neretnieces daudzveidīgās darbības liecinieces ir filmas “Rīgas mēbeles” (1956) un “Esiet sveicināti Latvijā!” (1969) – savdabīgi un aizraujoši padomju perioda reklāmfilmu paraugi.”
Muzejā būs apskatāma Adai Neretniecei veltīta ekspresizstāde un fotogrāfiju projekcija. Pasākumi notiek Muzeju nakts tēmas “Izzināt un iegūt, pētīt un saprast” ietvaros. Ieeja Kino muzejā 18. maijā ir bez maksas.
Fotogrāfijā: no filmas “Suns, kas mācēja dziedāt” (1991) uzņemšanas. Vidū režisore Ada Neretniece, pa kreisi operators Harijs Kukels. Fotogrāfs: Guntis Grunte.
