Drīzumā klajā nāks Jura Podnieka dienasgrāmatu pirmais sējums!
Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 4. decembrī plkst. 17.00 Latvijas Kino muzejā, Miera ielā 58. Savukārt plkst.19.00 izskanēs režisoram veltīts Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas koncerts Sarunas bez vārdiem, uz kuru ir nepieciešams pieteikties iepriekš; sīkāk par to lasiet šeit.
Kinozinātnieka Agra Redoviča sastādījumā un redakcijā sagatavots izcilā latviešu operatora un režisora Jura Podnieka jaunības dienu dienasgrāmatu un pierakstu pirmais sējums
Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981. Izdevējs – Latvijas Mediji.
Jura Podnieka dienasgrāmatas nav tikai notikumu hronika – tās ir patiesas pārdomas par dzīvi, darbu, cilvēkiem un laikmeta ideoloģiskajiem ierobežojumiem. Tie ir topošo ideju
plāni. Tas ir laiks, kad Juris Podnieks pilnveido savu meistarību, strādādams pie tādām filmām kā Aizliegtā zona (1975), Liepājas vīri (1976), Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku (1977), Brāļi Kokari (1978), Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979), Puikas, zirgos! (1979) u.c.
Īpašu vietu šajos gados ieņem Jura Podnieka un viņa kolēģu ciemošanās pie latviešu strēlniekiem, lai radītu filmu Strēlnieku zvaigznājs (1982), kas noslēdz dienasgrāmatās attēloto darba posmu.
Saturu papildina unikāli kadri no Jura Podnieka studijas un citām kolekcijām.
Atzīmējot kino režisora Jura Podnieka (1950 – 1992) 75. dzimšanas dienu, tapusi izstāde “PODNIEKA LAIKTELPA”. Tā piedāvā skatītājam iegrimt Jura Podnieka dzīvē; just, vērot un reflektēt kopā ar režisoru, saprast Podnieka laiku, notikumus, iepazīt domubiedrus.
Izstāde tapusi VKKF mērķprogrammas „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” ietvaros, kā daļa no projekta “Jura Podnieka gads”. Projektu koordinē Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs sadarbībā ar Jura Podnieka studiju. Izstādi atbalsta VKKF, Rīgas dome, LNA Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas mēbeļu zīmols nordi.
Izstādes autore un kuratore – Anna Viduleja, mākslinieks – Kristaps Epners, 360° projekciju montāža – Viktors Keino, montāža – Sandra Alksne, skaņu režisors – Ernests Ansons, producente – Antra Cilinska-Dombrovska.
2023. gada vasarā Jura Podnieka radinieku mājas bēniņos atrastas vairākas kastes ar Jura
Podnieka uzņemtiem foto negatīviem un diapozitīviem, fotogrāfijām, filmu rullīšiem,
kasetēm un citiem materiāliem. Materiālus digitalizējot, iegūtas fantastiskas liecības par Jura Podnieka laiku, kas režisores Annas Vidulejas un mākslinieka Kristapa Epnera interpretācijā izstādes apmeklētājiem redzamas kā grandioza kustīga panorāma. Izstādē skatāmas arī dažādos laikos uzņemtas intervijas ar Jura Podnieka kolēģiem.
Juris Podnieks savu profesionālo darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot
kinožurnālus un dokumentāras filmas. Strādājot pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona”
(1975), Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā
Maskavā, bet ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (1977) Podnieks debitēja kā režisors. Kopš
1980. gadu sākuma katra Podnieka uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un
sabiedrisku notikumu. Filmu “Vai viegli būt jaunam?” (1986) noskatījās rekordliels skatītāju skaits – 43 miljoni! Tās ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretim impērijas galam. Tieši Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja filmās “Mēs” (1989) un “Krustceļš” (1990), meklējot jaunu tēlainību laikmetam un izpausmes iespējas cilvēkiem, kas tiecās pretim brīvībai un neatkarībai.
Juris Podnieks Veļ Sīzifs akmeni uzņemšanas laikā, 1985.
Viktors Freibergs ir daudzu mūsu iemīļota kino balss. Viņš tulkoja filmas, par tām viņš stāstīja, mācīja un arī rakstīja. Viktora balss tā vai citādi ir ar mums.
Viktora Freiberga vakars
Trešdien, 24. septembrīplkst. 18.00 Latvijas Kino muzejā Miera ielā 58a – Viktora Freiberga dzimšanas dienas nedēļā (28. septembrī viņam paliktu 70 gadu) aicinām uz Viktora Freiberga vakaru! Viktora draugi, darbabiedri, studenti lasīs fragmentus no viņa grāmatām; uz ekrāna – Viktora iemīļoto filmu fragmenti.
Rīgas svētkos sestdien, 16. augustā, 11. novembra krastmalā piedāvāsim apmeklētājiem nelielu Latvijas Kino muzeja ekspozīciju, kurā stāstīsim par kino ražošanu Latvijā – par dokumentālo kino un režisora, operatora Ivara Selecka darbību gandrīz 70 gadu garumā, stāstīsim un rādīsim vienīgo Latvijas kino pilsētu Cinevillu un kā tā tika būvēta spēlfilmas “Rīgas sargi” vajadzībām, kā arī būs fotogrāfiju kolāžu par muzeja rīkotajām izstādēm.
Mazajiem svētku dalībniekiem piedāvāsim darboties Animācijas darbnīcā – katrā apaļajā stundā no 12.00 līdz 18.00 sāksies darbnīca, kurā “slow motion” tehnikā spontāni izveidota komanda varēs veidot savu aplikāciju filmiņu.
Teltī būs pieejams foto stends, kur katrs gribētājs varēs nofotografēties režisores Rozes Stiebras animācijas fimas “Mīkla par garo pupu. Cikls Pasaciņas” (1994) dekorācijās.
Ārpus telts būs novietots liels ekrāns, uz kura rādīsim spēlfilmu fragmentus, kas atspoguļos mūsu Rīgu dažādās desmitgadēs.
Latvijas Kino muzejs aicina apmeklēt jaunu izstādi UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI!
❗Vēl tikai līdz 30. maijam (ieskaitot)!
21. gadsimtā Latvijā ieviesies termins “mākslas departaments” – ar to tiek apzīmēti profesionāļi, kuru uzdevums ir veidot atbilstošu vidi konkrētas filmas mākslinieciskajai iecerei. Izstāde iepazīstinās ar bieži vien mazāk zināmiem, taču ļoti nozīmīgiem profesionāļiem – Latvijas filmu māksliniekiem – dekorāciju, kostīmu, grima, specefektu meistariem – un viņu ieguldījumu Latvijas kino industrijā.
UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI aptver mākslinieku darbu Latvijas kino vairāk kā 100 gadu garumā – no pirmās Latvijas Republikā uzņemtās spēlfilmas Es karā aiziedams (1920) līdz 21. gadsimta 20. gadu Latvijas kinomākslas darbiem. Izstādē redzamas unikālas kinovēstures liecības – dekorāciju, kostīmu, grima skices un to īstenojums filmās, specefektu veidošanas tehnoloģijas dažādos laika periodos, kanonisku Latvijas filmu vides kopijas u.d.c.
Izstādē aplūkojami unikāli priekšmeti – Vijas Artmanes tēlotās Džūlijas Lambertas parūka no filmas Teātris (1978), Rūdolfa (lomā Romualds Ancāns) ūsas no filmas Rūdolfa mantojums (2010), tērpi – Marijas mētelis no filmas Marijas klusums (2024) (kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne), Melānijas kleitas no filmas Melānijas hronika (2016) (kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne), Evas kleita no filmas Wild East. Kur vedīs ceļš (2021) (kostīmu māksliniece Līga Krāsone); Ulda Pauzera, Gunāra Baloža, Jurģa Krāsona, Ievas Romanovas un citu mākslinieku oriģinālās filmu dekorāciju skices; filmas Tizlenes (2021) varones Sarmītes millenium istabas dekorācijas makets (mākslinieks Aivars Žukovskis) u.c.
Latvijas Kino muzejs ir dibināts 1988. gadā (tobrīd Rīgas Kino muzejs). Latvijas Kino muzejā ir pieejamas ekskursijas, animācijas filmu veidošanas darbnīcas, izglītojošas lekcijas un kino personībām un notikumiem veltīti pasākumi.
Izstādes kuratore ir Alīse Krilova, izstādes māksliniece – Dace Džeriņa, grafikas dizains – Mārtiņš Ratniks, video – Elizabete Gricmane, Dainis Juraga
Darba grupa – Juris Freidenbergs, Petra Glušenkova, Madara Lapiņa, Inga Pērkone, Didzis Ruicēns, Renāte Taurīte , Daniela Zacmane.
Izstādes uzbūve – SIA “Advertising Studio”, SIA “Expert UP”
Atbalstītāji – Valsts kultūrkapitāla fonds, Artglass by Groglass, Riga Wood, SIA “Advertising Studio”
Deponējumi un digitālās kopijas – Latvijas Nacionālais arhīvs, LTV.lv, Kino centrs, Mazsalacas muzejs, studija “Deviņi”, Cinevilla Studio, EGO MEDIA, studija “Hargla”, Film Angels Productions, Kultfilma, Mistrus Media, studija “Picture House”, studija “Platforma Filma”, Red Dot Media, Trickster Pictures
Aprīlī par godu mākslinieces Ināras Antones 90 gadu jubilejai, publicējām dažus viņas darbus mūsu sociālajos tīklos: Facebook tēmturī #filmumākslinieki
Attēlā: Uldis Pauzers (1933–1982) Dekorāciju skice filmai “Ceplis” (1972, režisors Rolands Kalniņš) Latvijas Kino muzeja krājums
Otrdien, 15. aprīlī, plkst. 18.00 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā “Disociatīvā fūga” Ieva Ozoliņa sarunāsies ar režisori Signi Birkovu. Režisores jaunākā filma – krāšņā, mistiskiem piedzīvojumiem un kino vēstures atsaucēm bagātā spēlfilma “Lotus” – Latvijas kinoteātros ir skatāma no 10. aprīļa.
Ieva Ozoliņa: Signes Birkovas kino veidošana ir iekšēja alķīmija – precīza simbolu valoda, kur katrs kadrs ir zīme, katrs montāžas grieziens — elpas vilciens. Viņa ir režisore, kas skaidri zina, ko viņas filmās nevajag darīt un ko noteikti vajag. Piemēram, aktieri nedrīkst strauji kustēties vai plaši žestikulēt, jo tas izjauc filmas plūdumu. Nedrīkst būt dzirdamas čella skaņas vai speciāli sacerēti muzikāli motīvi. Bet industriāla skaņa, siseņu spārnu čaukstēšana un vaļu dziesmas ir īstās vibrācijas, kuras atbalsta kino Dievs. Šī saruna būs ne tikai par kino tapšanas procesu, bet arī par domāšanu par kino kā mākslu, kā dzīvesveidu, kā nepieciešamību.”
“Lotus” ir Signes Birkovas pirmā pilnmetrāžas spēlfilma. Iepriekš režisore veidojusi spēles īsfilmu „Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze” (2014) un „Viņu sauca Haoss Bērziņš” (2018), dokumentālo filmu „Uguns aplis” (2021).
“Lotus” stāsta par vācbaltu grāfieni, kura pagājušā gadsimta 20. gados kļūst par latviešu mēmā kino celmlauzi. Filma daļēji uzņemta ar autentisku pirms simts gadiem tapušu kinokameru uz 16 milimetru kinolentes. Operators Mārtiņš Jurevics. Līdzās filmas galvenās lomas atveidotājai lietuviešu aktrisei Severijai Janušauskaitei “Lotus” spēlē spilgts latviešu aktieru ansamblis: Rēzija Kalniņa, Baiba Broka, Indra Briķe, Vilis Daudziņš, Mārtiņš Kalita, Regnārs Vaivars, Iveta Pole, Lauma Balode, Āris Matesovičs, Jana Čivžele un citi. Filmas veidojusi studija Lokomotīve (Latvija), sadarbojoties ar Studio Uljana Kim (Lietuva).
Šis būs pirmais pasākums, kas notiks Rīgas Kino muzeja jaunajās telpās Miera ielā 58a. Šobrīd muzejā tiek gatavota izstāde par Latvijas filmu māksliniekiem “Uzburt pasaules”.
Sestdien, 8. martā, plkst. 14.00 notiks režisora Ivara Selecka filmas “Sieviete, kuru gaida?” (1978, 50 min) seanss. Pirms filmas – muzeja direktores, kino zinātnieces Ingas Pērkones ievadvārdi.
Pirmais latviešu dokumentālais grāvējs, tā filmu „Sieviete, kuru gaida?” (scenārija autori Andrejs Dripe, Tālivaldis Margēvičs) grāmatā par Ivaru un Maiju Seleckiem dēvē Inga Jēruma. Līdz tam neviena latviešu dokumentālā filma nebija izraisījusi tādu rezonansi. Specializētajā kinoteātrī „Blāzma” Rīgā cilvēki stāvēja rindā, kas stiepās veselu kvartālu no kinoteātra.
Filmā, atklājot dažādu sieviešu tipāžus – viņu dzīvi, uzskatus -, aktualizēta tēma par sievietes lomu sabiedrībā. Īpašu skatītāju un kritiķu ievērību izpelnījās Mērija (attēlā) un aina “uz soliņa”.
Šī būs pēdējā diena, kas muzejā varēs apskatīt izstādi ” Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”.
Uz tikšanos pavasarī jaunās muzeja telpās Miera ielā!
Sestdien, 1. martā, apmeklētājiem dienas garumā (no 11.00 – 17.00) būs ekskluzīva iespēja iepazīt izstādi “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” kopā ar izstādes mākslinieci IEVU ROMANOVU.
Ieva Romanova kā māksliniece inscenētāja strādājusi pie filmām Aveņu vīns (1984), Dzīvīte (1989), Ziemassvētku jampadracis (1993), Likteņdzirnas (1997), Escaping Riga (2014), Bille (2018) un daudzām citām.
Sadarbība ar mākslinieci Ievu Romanovu kopš muzeja darbības pirmssākumiem notikusi vairākkārt. Rīgas Kino muzejā (dažādās lokācijās) tapušas ekspozīcijas un izstādes Iespējamības tumsā (1990), Mākslas laiks (1994), Sapņu inventarizācija. Latvijas aktierkino mākslinieki (1995), Es visu atceros! Rolands Kalniņš (1997).
Izstāde Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino atklāj Ivara Selecka kā režisora, operatora un kino notikumu veidotāja ceļu un tā daudzpusīgo ieguldījumu Latvijas kino. Svarīgas ceļa zīmes šajā izstādē ir stāsti un fotogrāfiskas liecības par viņa filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti (vairums no tiem publiski izstādīti pirmoreiz) atklāj režisora filmu nozīmi un ietekmi Latvijas un pasaules kultūrā. Muzejā apskatāma viena no visu laiku nozīmīgākajām atzinībām Latvijas kinomākslai – Eiropas kinoakadēmijas balva “Fēlikss” gada labākajai Eiropas dokumentālajai filmai “Šķērsiela” (1988). Izstādes eksponātu vidū ir objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā, Selecka cepuru kolekcija un daži darba specifiku raksturojoši apģērbi. Izstādē var iepazīties arī ar citiem Selecku dzimtas pārstāvjiem, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā.
Izstāde Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino būs apskatāma muzejā līdz 8. martam. Pēc tam muzejs pārcelsies uz jaunām telpām Miera ielā.
Lietuvas kinostudijas spēlfilma “Neviens negribēja mirt” (Niekas nenorejo mirti, režisors Vītauts Žalakevičs, 1965) uzskatāma par unikālu notikumu padomju kino vēsturē, jo pulcē tā laika Baltijas valstu kino zvaigznes – lietuviešu aktierus Donatu Baņoni, Reģimantu Adomaiti, Jozu Budraiti, latviešu aktrisi Viju Artmani un Bruno Oju no Igaunijas. Vijai Artmanei šī filma bija nozīmīga, jo sadarbība ar Lietuvas kinostudiju padarīja viņu par liela mēroga slavenību Padomju Savienībā. Panākumi ļāva Vijai Artmanei veidot tālāko karjeru – kļūt ne vien par slavenu aktrisi, bet arī par nozīmīgu sabiedrisko darbinieci.
Filmas tēma ir ļoti pretrunīga. Tā vēsta par mežabrāļiem, kas cīnījās pret padomju varu. Laikā, kad filma tiek uzņemta, vēl ir dzīvi daudzi notikumu aculiecinieki, kuru viedoklis nesakrīt ar padomju propagandas pausto. Mežabrāļu tēma gan Lietuvā, gan Latvijā bija leģendām apvīta.
Par filmā atainotajiem vēsturiskajiem notikumiem, filmas māksliniecisko vērtību un tās nozīmi padomju laika un mūsdienu kino kontekstā – Lielā Kristapa balvas laureāta par mūža ieguldījumu kino mākslā Pētera Krilova ievadvārdi.
Filma dublēta latviešu valodā.
Pasākuma kopējais garums 2 h.
Pasākums notiek sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu
Ieeja ar muzeja biļetēm.
Piesakies jaunumu saņemšanai e-pastā!
Manage Consent
To provide the best experiences, we use technologies like cookies to store and/or access device information. Consenting to these technologies will allow us to process data such as browsing behavior or unique IDs on this site. Not consenting or withdrawing consent, may adversely affect certain features and functions.
Functional
Always active
The technical storage or access is strictly necessary for the legitimate purpose of enabling the use of a specific service explicitly requested by the subscriber or user, or for the sole purpose of carrying out the transmission of a communication over an electronic communications network.
Preferences
The technical storage or access is necessary for the legitimate purpose of storing preferences that are not requested by the subscriber or user.
Statistics
The technical storage or access that is used exclusively for statistical purposes.The technical storage or access that is used exclusively for anonymous statistical purposes. Without a subpoena, voluntary compliance on the part of your Internet Service Provider, or additional records from a third party, information stored or retrieved for this purpose alone cannot usually be used to identify you.
Third-party cookies
The technical storage or access is required to create user profiles to send advertising, or to track the user on a website or across several websites for similar marketing purposes.
