Kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XV: varas spēles”

Šogad kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” pēta varas attiecības uz ekrāna un arī ārpus tā. Tās ir attiecības, kas rodas, atspoguļojot konkrēta laika un telpas politiskās norises un to ietekmi uz vienkāršo cilvēku dzīvi. Tā ir kontrole pār cilvēku pašnoteikšanās brīvību – viņu ķermeņu autonomiju un tiesībām uz brīvu izvēli. Un arī attiecības ar varu, kas risinās, uzņemot kino. Kas notiek, kad sākotnēji atļauta filma pēc uzņemšanas vairs neatbilst tam, kas no tās ir gaidīts? Aizliegt? Rādīt? Parādīt un tad noņemt no ekrāniem?
Šīs attiecības nekad nav vienkāršas, tāpēc arī šogad aicinām pievienoties, lai skatītos un domātu par kino ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Tikšanās vieta arī šoreiz – kinoteātra “Splendid Palace” Lielās zāles mīkstie krēsli. Pirms katras filmas, kā jau ierasts, būs arī kāda īpaša lektora stāstījums par to, kāpēc par šo filmu nedrīkst nezināt. Tiekamies!

8.01. plkst. 19:00
Z (Z), rež. Kosta-Gavrass, 1969, Francija, Alžīrija, 127 min
Lektors: režisors un kino teorētiķis Jānis Putniņš

Politisks trilleris, asa sižeta spriedzes filma un vēsturisks eposs – “Z” varētu aprakstīt ar visiem šiem terminiem. Pēc iznākšanas uz ekrāniem filma elektrizēja Rietumu pasauli, kas 60. gadu beigās bija uz nemitīgas revolūcijas viļņa. Tās jauda, meklējot patiesību, joprojām nav zudusi.
Filmas skatītājs tiek ievests nemitīgi mainīgā notikumu virpulī, kas raksturo 60. gadu Grieķiju, apzināti saistot tajā redzamo notikumu un personu attēlojumu ar šī laika realitāti. Jauna un daudzsološa opozīcijas politiķa atentāts piesaista nekorumpēto spēku uzmanību, un izmeklētājs, sekojot patiesībai, atklāj asinis stindzinošu sazvērestību valdības augstākajā līmenī.
Filma nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” gan kā gada labākā filma, gan kā labākā ārzemju filma – šāds novērtējums ir reti sastopams.

Filma tiek izrādīta ar Francijas institūta atbalstu.

22.01. plkst. 19:00
Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!), rež. Rolands Kalniņš, 1966, Latvija, 83 min
Restaurētās versijas pirmizrāde (filmu restaurējusi studija “Lokomotīve”)
Lektore: Latvijas Universitātes pētniece Aija Rozenšteine

Trīs draugi – Jānis, Ričards un Zigis – Otrā pasaules kara laikā tiek iesaukti karot latviešu leģionā. Viņu cīņas vieta – Volhovas purvi Novgorodas apgabalā Krievijā. Kara realitāte ir skarba, un Zigis iet bojā. Ričards pēc kara dodas uz ārzemēm, bet Jānis atgriežas Latvijā un veido dzīvi, kas neatgādinātu par kara šausmām. Tas izdodas tikai līdz brīdim, kad Rīgā atgriežas Ričards.
“Akmens un šķembas” ir viena no divām Rolanda Kalniņa plaukta filmām: tā tika izrādīta ļoti īsu brīdi 1966. gadā, un pēc tam plašāku publiku sasniedza vien Atmodas laikā. 2019. gadā filma ir restaurēta, ļaujot pilnībā novērtēt tās eksplozīvo spēku.

5.02. plkst. 19:00
Rūpīgi novēroti vilcieni (Ostře sledované vlaky), rež. Jirži Mencels, 1966, Čehoslovākija, 92 min
Lektore: kino kritiķe Dita Rietuma

Milošs ir jauns vīrietis, kurš nāk no savādnieku ģimenes. Uzsākot darbu vilcienu stacijā, viņš tiek ierauts stacijas dzīves dažādajās izpausmēs, attiecību līkločos un varas spēlēs. Notiek Otrais pasaules karš, Čehoslovākija ir nacistu pakļautībā, un stacijā regulāri redzami ne tikai nacistu varasvīri, bet arī pretošanās kustības pārstāvji, kuriem katram ir savi plāni. Bet dzīve rit savu gaitu, cilvēki iemīlas, strīdas, viļas un smejas, un arī vilcieni turpina kursēt par spīti visam.
Viena no zināmākajām čehu “jaunā viļņa” filmām. Saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā labākā ārzemju filma 1968. gadā.

Filma tiek izrādīta ar Čehijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu.

20.02. plkst. 19:00
Marķīze fon O… (La Marquise d’O), rež. Ēriks Romērs, 1976, Francija, Rietumvācija, 102 min
Lektors: 18. gadsimta pētnieks Deniss Hanovs

Marķīze ir atraitne ar diviem bērniem un dzīvo pilī pie saviem dižciltīgajiem vecākiem pilī. Kādā brīdī viņa saprot, ka gaida bērnu. Kas ir bērna tēvs, nav zināms nevienam, ieskaitot pašu marķīzi, tomēr neviens viņai netic. Filmas notikumi liek neticībā izplest acis, jūtot līdzi pārpasaulīgi šķīstajai sievietei, bet vienlaikus liek domāt par to, kā tiek īstenota kontrole pār cilvēka ķermeni. Tas viss norisinās vidē, kas ir ne tikai ārkārtīgi skaista, bet arī apzināti izsauc asociācijas ar reliģiskiem simboliem.
Ēriks Romērs bija viens no franču jaunā viļņa ilggadīgajiem režisoriem, kura darbi visu viņa karjeras laiku saglabāja stilistisku vienotību un autora rokrakstu. “Marķīze fon O” 1976. gadā saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas Grand Prix.

Filma tiek izrādīta ar Francijas institūta atbalstu.

4.03. plkst. 19:00
Zviedru mīlas stāsts (En kärlekshistoria), rež. Rojs Andersons, 1970, Zviedrija, 115 min
Lektore: kino kritiķe Daira Āboliņa

Zviedru režisora Roja Andersona pilnmetrāžas debijas filma par diviem jauniem cilvēkiem, kuri iemīlas viens otrā, kamēr pieaugušie viņiem apkārt kļūst arvien garlaicīgāki un arvien pieaugušāki. Filmas vizuālais stils un krāsu lietojums jau skaidri ieskicē režisora spēju caur ikdienišķām situācijām atklāt cilvēcīgo un arī jocīgo katrā situācijā.
Filmas tapšanu ir iedvesmojis čehu “jaunais vilnis”.

18.03. plkst. 19:00
Pauls un Paula (Die Legende von Paul und Paula), rež. Hainers Karovs, 1973, Austrumvācija, 105 min
Lektors: kino teorētiķis Viktors Freibergs

Pauls un Paula dzīvo Austrumberlīnē 70. gadu sākumā. Viņi abi izveido attiecības ar citiem cilvēkiem, viņiem ir bērni, un abi savās attiecībās ir vairāk vai mazāk nelaimīgi. Kad Pauls un Paula iepazīstas, viņi uzsāk romānu, tomēr šādas attiecības Paulu neapmierina, kamēr Pauls viņai neko vairāk par mīļākās statusu nav gatavs dot. Filmas laikā viņi gan satuvinās, gan attālinās, radot spēcīgu un neparastu mīlas stāstu, kas ieskicē austrumbloku un šī perioda kino pavisam citās, daudz spilgtākās krāsās.
“Pauls un Paula” esot vācu politiķes Angelas Merkeles mīļākā filma. Lai arī filmas attiecības ar varu bija sarežģītas, tā ir arī viens no Austrumvācijas filmu studijas DEFA lielākajiem hitiem 70. gados.

Filma tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.

Kinolektoriju finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Programmu veido LKA Rīgas Kino muzejs ar kinoteātra “Splendid Palace” atbalstu.

Lektoriju atbalsta Francijas institūts, Gētes institūts, kā arī Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā.

Biļetes: par katru seansu 6 EUR / 5 EUR (samazinātā maksa studentiem, skolēniem, pensionāriem; individuālās biļetes tirdzniecībā pēc 1. janvāra)

Abonements uz 6 seansiem (nav individualizēts): 30 EUR / 25 EUR
Iegātāties abonementu

Latvijas dokumentālais kino Rīgas Kino muzejā

Sākot ar 2019. gada 19. decembri, Rīgas Kino muzejā būs iespējams padziļināti iepazīties ar Latvijas dokumentālā kino vēsturi! Ar lielu prieku atklāsim divas jaunas izstādes: mini izstādi “Ivars Seleckis un zemnieki”, kā arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Aizekrānija” papildinājumu ar dokumentālā kino sadaļu.

Dokumentālais kino pievēršas reāliem notikumiem vai cilvēkiem. Lai tos atspoguļotu, iespējams izmantot ļoti plaša spektra paņēmienus – no novērojuma un intervijām līdz inscenējumiem un animētām epizodēm, no īsmetrāžas filmām līdz pilnmetrāžas darbiem un kinohronikām.

Šajā izstādē ieskatāmies Latvijas filmās no dažādiem laika posmiem, kuru autori izvēlētās tēmas interpretējuši ļoti dažādā veidā. Aplūkoto filmu vidū būs gan Ivara Selecka “Šķērsiela” (1988), Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?”, Ivara Selecka “Dokumentālists” (2002), Dāvja Sīmaņa “Valkyrie Limited” (2009) un citi. Tāpat arī pievērsīsimies filmēšanas procesam, skatoties uz filmas tapšanā iesaistītajiem profesionāļiem. Šis nebūs hronoloģisks skatījums uz Latvijas dokumentālā kino vēsturi, bet gan uz tām formām, kādās runā dokumentālā kino veidotāji.

Mini izstāde IVARS SELECKIS UN ZEMNIEKI

Ivars Seleckis (1934) – režisors un operators, laika nestu pārmaiņu uztveršanas meistars ar nerimstošu interesi par vidi, kurā dzīvojam, un izcilu dokumentālista intuīciju, viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, kura filmas fiksē Latviju un uzrunā skatītājus jau vairākās paaudzēs.

Kopā ar režisoru Aivaru Freimani uzsākuši ilgstošākā novērojumā balstītas filmas 20. gs. 60. gados – “Krasts” (1963), “Kuldīgas freskas” (1966), “Lomi” (1969), meklējot vispārinājumu un tēlainību ikdienas norisēs, ieskatoties dziļāk pārmaiņu vaibstos, kas atklājas cilvēku likteņos garākā laika posmā. Šādā formā tapušas trīs filmas par ieliņu Pārdaugavā – Šķērsielu (“Šķērsiela” (1988), “Jaunie laiki Šķērsielā” (1999), “Kapitālisms Šķērsielā” (2013)), bet vēl plašāku hronoloģisko amplitūdu aptver filmas par Latvijas laukiem, kas ir šīs izstādes pamatā.

Te veidojas Latvijas lauku dzīves audiovizuāls portrets ar niansēm no dažādiem sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem – atteikšanās no viensētām par labu plašām, lauksaimniecībām pieejamām teritorijām 20.gs. 70. gados, īpašumu atgūšanas un privatizācijas laiks 20.gs. 90. gadu sākumā, pārmaiņas saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 21.gs. sākumā, un nu mūsdienas, kad dzīve laukos iegūst atkal jaunas aprises.

Izstādē apskatītas 4 filmas: “Apcirkņi” (1973), “Nāc lejā, bālais mēnes!”, “Zem ozola kuplajiem zariem” (2007) un topošā filma “Zemnieki” (2020/21).

Izstādes kuratore: Zane Balčus
Izstādes māksliniece: Dace Džeriņa
Finansiālais atbalsts: Valsts kultūrkapitāla fonds

Izstāde būs apskatāma līdz 2020. gada pavasarim, savukārt dokumentālā kino sadaļa “Aizekrānijā” būs paliekoša daļa no muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.

Dāvanu darbnīca Rīgas Kino muzejā

Tuvojas Ziemassvētki, tāpēc 20. decembrī, sākot no plkst. 12.00, Rīgas Kino muzejs aicina piedalīties auduma apdrukas darbnīcā un sarūpēt saviem mīļajiem unikālu dāvanu svētkos – ar pašu rokām veidotu auduma apdruku ar latviešu kino klasikas citātiem vai attēliem!

Mēs nodrošināsim auduma krāsas un iespēju apdrukas veikt uz auduma maisiņa, bet darbnīcas apmeklētāji tiek aicināti ņemt līdzi arī paši savus materiālus, uz kuriem veikt sietspiedes novilkumus (ieteicams gluds kokvilnas auduma izstrādājums).

Dalības maksa: 6.50 EUR

Lai pieteiktos uz darbnīcu vai uzzinātu papildus informāciju, lūdzam zvanīt 67358873 vai rakstīt kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Rīgas Kino muzeja krājums jaunajās muzeju krātuvju telpās

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits: “Jaunā muzeju krātuve ir rezultāts tālredzīgai un pēctecīgai kultūrpolitikai. Tā atspoguļo valsts attieksmi pret savu kultūras mantojumu un tā uzturēšanas vajadzībām.
Šī krātuve, cerams, nākotnē būs etalons muzeju kolekciju un krājumu glabāšanas standartiem. Baltijas reģionā jau tagad tā iezīmē Latviju kā valsti, kurā ir šāda unikāla un 21. gadsimta prasībām atbilstoša būve.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: „Šāda mēroga projekts nepašaubāmi ir viens no vērienīgākajiem ieguldījumiem muzeju nozarē kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tā ir unikāla būve arī visu Baltijas valstu mērogā. Ar šo krātuvi mēs esam atdevušu parādu visām tām muzejnieku paaudzēm, kas pašaizliedzīgi, ar dziļām zināšanām, izpratni un misijas apziņu sarežģītos, nereti pat bīstamos apstākļos, ir vākuši, glabājuši un nosargājuši mūsu nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu. Jaunās muzeju krātuves atklāšana ir arī mūsu devums nākamajām paaudzēm, jo tieši kultūrvēsturiskās atmiņas cieņpilna saglabāšana ir pamats, lai mēs arī nākotnē sevi varētu dēvēt par kultūrnāciju.”

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu. Abas kazarmu ēkas vēsturiski veidoja līniju ar pārtraukumu vidū. Šodien jaunā projekta veidolā šīs atstarpes vietā izvietota kompleksa galvenā ieeja, savukārt galvenās ieejas akcents – telpiskas “ribas” – veidots kā turpinājums kazarmu ēku apjomam. Tāpat, izstrādājot ēkas projektu, ņemta vērā Dzegužkalna vaļņveida kontūrlīnija. Dzegužkalna reljefs nolasāms ēkas apjoma formās, kurās iezīmējas kalnam līdzīgas dažāda augstuma un slīpuma jumta plaknes.

Lai arī ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam ir nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību. Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī bagātīgi apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi. Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem.

Sekojot aktuālajām tendencēm ir palielināts velosipēdu novietņu skaits, sakārtots Pulka ielas asfalta segums un apgaismojums, kā arī izgaismota labiekārtotā teritorija. Muzeju krātuves teritorijā ir darbinieku un publiskā autostāvvieta, ir nodrošināta vides pieejamība.

Jaunuzceltā muzeju krātuve atrodas līdzās vēsturiskajai Dzirciema apbūvei – XIX gadsimta beigās pilsētplānā iezīmētajā Pulka ielā. Netālu no objekta atrodas vairākas nozīmīgas apkaimes vietzīmes: Dzegužkalns – augstākais Rīgas dabiskais paugurs, 1939.gadā uzstādītais piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. Paredzams, ka labiekārtotā krātuve veicinās Dzegužkalna apkārtnes attīstību.

Saistībā ar pārcelšanos uz jaunajām telpām Rīgas Kino muzeja krājums nav apmeklētājiem pieejams līdz aptuveni 2020. gada pavasarim.