Muzejā top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti” un kinozāle “Mirdza”!

LKA konkursa kārtībā izdevies piesaistīt gandrīz 1 miljonu eiro LKA Latvijas Kino muzeja jaunās pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kino zāles “Mirdza” izveidei.

Ar piešķirtā finansējuma palīdzību būs iespēja radīt modernu, atvērtu un pieejamu kino muzeju, kur Latvijas kino varēs iepazīt ikviens. Saskaņā ar LKA veiktajiem pētījumiem, cilvēki ikdienā bieži saskaras ar piekļūstamības un satura pieejamības ierobežojumiem. Projekts ļaus izveidot ne tikai fiziski pieejamas un ērti lietojamas ekspozīcijas un kino zāles telpas, bet arī interesantu, daudzveidīgi uztveramu saturu – tā, lai visdažādākie apmeklētāji Latvijas kino var iepazīt sev piemērotā veidā. “Latvijas Kino muzejs, pateicoties piešķirtajam finansējumam, varēs kļūt par savam nosaukumam atbilstošu vietu – šeit Latvijas kino varēs iepazīt mazi un lieli, ģimenes, seniori, tas ir, veidojot ekspozīciju, padomāts būs par ikvienu. Arī kino zāle “Mirdza” būs liels ieguvums, kas dos iespēju “uzmirdzēt” gan jaunajām, gan piemirstām filmām,” norāda muzeja vadītāja Inga Pērkone – Redoviča.

Šobrīd Latvijas Kino muzejs apmeklētājiem uz laiku ir slēgts, taču aiz slēgtajām durvīm top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti”: tiek iekārtotas telpas, veidots multimediāls saturs, kā arī plānoti pasākumi, kas tiks īstenoti jau pirms muzeja atvēršanas. Jauno pamatekspozīciju “Latvijas kino stāsti” Miera ielā 58a iecerēts atvērt apmeklētājiem 2028. gada rudenī.

Projekta ietvaros tiks veidots arī Latvijas Kino muzeja piedāvājums Latvijas Muzeju mobilajā lietotnē. Tajā paredzēts digitālais audiogids, virtuālā tūre un papildinātās realitātes kino pastaigas pilsētvidē. Pastaigas ļaus iepazīt Latvijas kino uzņemšanas vietas Rīgā, vēsturiskos kinoteātrus un kino vietas Latvijas reģionos.

Projektu “Iekļaujošs un pieejams LKA Latvijas Kino muzejs” (Nr. 4.3.2.0/1/25/A/012) līdzfinansē Eiropas Savienība 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, kas vērsts uz kultūras un tūrisma lomas palielināšanu ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās. Projekta kopējās izmaksas ir 999 397,50 eiro.

Vizualizācija: Ivars Veinbergs

LKA LATVIJAS KINO MUZEJA ekspozīcijas telpas Rīgā, Miera ielā 58a, uz laiku ir slēgtas!

Notiek pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kinozāles izbūve!

Aicinām sekot līdzi informācijai mājas lapā www.kinomuzejs.lv un sociālajos tīklos un apmeklēt Latvijas Kino muzeja pasākumus LKA Nacionālās filmu skolas telpās un citur!

Par iespējām apmeklēt vai uzaicināt pie sevis animācijas darbnīcu vai apmeklēt
muzejpedagoģiskās nodarbības interesēties no 2026. gada septembra.

Lai sazinātos ar Latvijas Kino muzeja darbiniekiem lūdzam rakstīt vai zvanīt:
+371 29119544 vai kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Foto: Skats no filmas “Baltie zvani” (Ivars Kraulītis, 1961)

 

 

“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi

Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
 
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs. 
 
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem:  operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
 
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām  Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi. 
 
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”,  “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones  grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
 
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
 
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00.