Aicinām uz Baltās nakts pasākumiem muzejā!

5.septembrī plkst.18.00 Latvijas Kino muzejs aicina uz lekciju “Kino dienām’86 – 40 gadu jubileja!”, kā arī 4. un 5. septembrī varēs aplūkot Objektu pie Nacionālās Filmu skolas, kurā demonstrēsim video un foto materiālus par Kino dienām’86. Gaidām Miera ielas kvartālā, Miera iela 58a!

Norises laiks:

Objekts pie Nacionālās Filmu skolas ar video un foto materiāliem par Kino dienām’86:
04.09.2026. no plkst.18.00 līdz 22.00
05.09.2026. no plkst.18.00 līdz 02.00

Izglītojoša lekcija par Kino dienām’86 Latvijas Kino muzejā:
05.09.2026. no plkst.18.00 līdz 19.00

Foto: Valdis Lavrinovičs. I Starptautiskais festivāls „Arsenāls”, 1988. Festivāla reklāmas uzstādīšana pie Zinību nama.

Ir pagājuši 40 gadi kopš “Ķino dienām`86” – tas bija robežnotikums Latvijas kino vēsturē. Latvijas Kinematogrāfijas komitejā 1986. gadā izveidotajai Video nodaļai bija jārūpējas par jaunu tehnoloģiju un jaunu formu ieviešanu Latvijas kino sistēmā, arī par kinomākslas popularizēšanu. Priecīgākais pasākums, ko nodaļa un tās galvenais ideju ģenerētājs, režisors Augusts Sukuts sarīkoja, bija “Kino dienas 86” 1986. gada augustā. Iepriekš svinētās padomju kino dienas laiks tika aizvietots ar kino dzimšanas dienas svinībām. Tika atzīmēti 90 gadi, kopš Rīgā, 1896. gadā, izrādīja pirmās Francijas izgudrotāju brāļu Limjēru sinematogrāfa filmas.

“Kino dienas 86” piedāvāja uz kino skatīties kā nebeidzamu priekšnesumu un pieredžu lauku. “Kino dienās” nebija robežu starp mākslas veidiem – to organizēšanā un svinēšanā piedalījās filmu veidotāji, teātru aktieri un režisori, vizuālie mākslinieki, fotogrāfi, mūziķi, literāti. “Kino dienas bija mūsu pārliecība un nekaunība,” teicis Augusts Sukuts.

Par svētku kulmināciju kļuva nedēļas noslēgums Arkādijas parkā. Katrā Arkādijas parka stūrītī, un arī pie un uz Māras dīķa bija redzami neierobežotā fantāzijā dzimuši mākslas objekti un performances, daļa no tiem ar spēcīgu sociālkritisku zemtekstu. Viss, kas notika pēc tam – radās Rīgas Videocentrs, Rīgas (tagad – Latvijas) Kino muzejs, Starptautiskais kino festivāls “Arsenāls” – lielā mērā bija “Kino dienu 86” radītās kino nepietiekamības sajūtas rezultāts!

Plakāta autors — Kirils Šmeļkovs, 1986.
Plakāta autors — Kirils Šmeļkovs, 1986.

Nākamajā gadā atzīmēsim režisora Augusta Sukuta 80 gadu jubileju. Ar projekta “Augusts visu gadu”palīdzību visa gada garumā īstenosim dažādus pasākumus, kas veltīti talantīgā un iztēles bagātā Augusta Sukuta mantojumam. Kino dienu’86 jubilejas pasākums ir ievads šim projektam.

Atbalsta:

 

 

 

Muzejā top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti” un kinozāle “Mirdza”!

LKA konkursa kārtībā izdevies piesaistīt gandrīz 1 miljonu eiro LKA Latvijas Kino muzeja jaunās pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kino zāles “Mirdza” izveidei.

Ar piešķirtā finansējuma palīdzību būs iespēja radīt modernu, atvērtu un pieejamu kino muzeju, kur Latvijas kino varēs iepazīt ikviens. Saskaņā ar LKA veiktajiem pētījumiem, cilvēki ikdienā bieži saskaras ar piekļūstamības un satura pieejamības ierobežojumiem. Projekts ļaus izveidot ne tikai fiziski pieejamas un ērti lietojamas ekspozīcijas un kino zāles telpas, bet arī interesantu, daudzveidīgi uztveramu saturu – tā, lai visdažādākie apmeklētāji Latvijas kino var iepazīt sev piemērotā veidā. “Latvijas Kino muzejs, pateicoties piešķirtajam finansējumam, varēs kļūt par savam nosaukumam atbilstošu vietu – šeit Latvijas kino varēs iepazīt mazi un lieli, ģimenes, seniori, tas ir, veidojot ekspozīciju, padomāts būs par ikvienu. Arī kino zāle “Mirdza” būs liels ieguvums, kas dos iespēju “uzmirdzēt” gan jaunajām, gan piemirstām filmām,” norāda muzeja vadītāja Inga Pērkone – Redoviča.

Šobrīd Latvijas Kino muzejs apmeklētājiem uz laiku ir slēgts, taču aiz slēgtajām durvīm top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti”: tiek iekārtotas telpas, veidots multimediāls saturs, kā arī plānoti pasākumi, kas tiks īstenoti jau pirms muzeja atvēršanas. Jauno pamatekspozīciju “Latvijas kino stāsti” Miera ielā 58a iecerēts atvērt apmeklētājiem 2028. gada rudenī.

Projekta ietvaros tiks veidots arī Latvijas Kino muzeja piedāvājums Latvijas Muzeju mobilajā lietotnē. Tajā paredzēts digitālais audiogids, virtuālā tūre un papildinātās realitātes kino pastaigas pilsētvidē. Pastaigas ļaus iepazīt Latvijas kino uzņemšanas vietas Rīgā, vēsturiskos kinoteātrus un kino vietas Latvijas reģionos.

Projektu “Iekļaujošs un pieejams LKA Latvijas Kino muzejs” (Nr. 4.3.2.0/1/25/A/012) līdzfinansē Eiropas Savienība 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, kas vērsts uz kultūras un tūrisma lomas palielināšanu ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās. Projekta kopējās izmaksas ir 999 397,50 eiro.

Vizualizācija: Ivars Veinbergs

LKA LATVIJAS KINO MUZEJA ekspozīcijas telpas Rīgā, Miera ielā 58a, uz laiku ir slēgtas!

Notiek pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kinozāles izbūve!

Aicinām sekot līdzi informācijai mājas lapā www.kinomuzejs.lv un sociālajos tīklos un apmeklēt Latvijas Kino muzeja pasākumus LKA Nacionālās filmu skolas telpās un citur!

Par iespējām apmeklēt vai uzaicināt pie sevis animācijas darbnīcu vai apmeklēt
muzejpedagoģiskās nodarbības interesēties no 2026. gada septembra.

Lai sazinātos ar Latvijas Kino muzeja darbiniekiem lūdzam rakstīt vai zvanīt:
+371 29119544 vai kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Foto: Skats no filmas “Baltie zvani” (Ivars Kraulītis, 1961)

 

 

“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi

Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
 
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs. 
 
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem:  operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
 
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām  Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi. 
 
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”,  “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones  grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
 
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
 
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00.