Ielūdzam Jūs ceturtdien, 28. maijā, plkst. 18.00 uz iepriecinošu vakaru Miera ielā 58a!
Vakara gaitā — ieskats muzeja nākotnē: jaunas telpas, jauna ekspozīcija, jauns kinoteātris; DJ Džims
Gaidīsim,
Latvijas Kino muzejs
Tag: slideEN
“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi
Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs.
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem: operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi.
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”, “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00.
Izstāde “Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki”
Latvijas Kino muzejs aicina apmeklēt jaunu izstādi UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI!
❗Vēl tikai līdz 30. maijam (ieskaitot)!
21. gadsimtā Latvijā ieviesies termins “mākslas departaments” – ar to tiek apzīmēti profesionāļi, kuru uzdevums ir veidot atbilstošu vidi konkrētas filmas mākslinieciskajai iecerei. Izstāde iepazīstinās ar bieži vien mazāk zināmiem, taču ļoti nozīmīgiem profesionāļiem – Latvijas filmu māksliniekiem – dekorāciju, kostīmu, grima, specefektu meistariem – un viņu ieguldījumu Latvijas kino industrijā.
UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI aptver mākslinieku darbu Latvijas kino vairāk kā 100 gadu garumā – no pirmās Latvijas Republikā uzņemtās spēlfilmas Es karā aiziedams (1920) līdz 21. gadsimta 20. gadu Latvijas kinomākslas darbiem. Izstādē redzamas unikālas kinovēstures liecības – dekorāciju, kostīmu, grima skices un to īstenojums filmās, specefektu veidošanas tehnoloģijas dažādos laika periodos, kanonisku Latvijas filmu vides kopijas u.d.c.
Izstādē aplūkojami unikāli priekšmeti – Vijas Artmanes tēlotās Džūlijas Lambertas parūka no filmas Teātris (1978), Rūdolfa (lomā Romualds Ancāns) ūsas no filmas Rūdolfa mantojums (2010), tērpi – Marijas mētelis no filmas Marijas klusums (2024) (kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne), Melānijas kleitas no filmas Melānijas hronika (2016) (kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne), Evas kleita no filmas Wild East. Kur vedīs ceļš (2021) (kostīmu māksliniece Līga Krāsone); Ulda Pauzera, Gunāra Baloža, Jurģa Krāsona, Ievas Romanovas un citu mākslinieku oriģinālās filmu dekorāciju skices; filmas Tizlenes (2021) varones Sarmītes millenium istabas dekorācijas makets (mākslinieks Aivars Žukovskis) u.c.
Latvijas Kino muzejs ir dibināts 1988. gadā (tobrīd Rīgas Kino muzejs). Latvijas Kino muzejā ir pieejamas ekskursijas, animācijas filmu veidošanas darbnīcas, izglītojošas lekcijas un kino personībām un notikumiem veltīti pasākumi.
Uz plakāta: Jurģis Krāsons. “Bērna biedēšana”, skice filmai “Ausma”. Jurģa Krāsona arhīvs.
Izstādes kuratore ir Alīse Krilova, izstādes māksliniece – Dace Džeriņa, grafikas dizains – Mārtiņš Ratniks, video – Elizabete Gricmane, Dainis Juraga
Darba grupa – Juris Freidenbergs, Petra Glušenkova, Madara Lapiņa, Inga Pērkone, Didzis Ruicēns, Renāte Taurīte , Daniela Zacmane.
Izstādes uzbūve – SIA “Advertising Studio”, SIA “Expert UP”
Atbalstītāji – Valsts kultūrkapitāla fonds, Artglass by Groglass, Riga Wood, SIA “Advertising Studio”
Deponējumi un digitālās kopijas – Latvijas Nacionālais arhīvs, LTV.lv, Kino centrs, Mazsalacas muzejs, studija “Deviņi”, Cinevilla Studio, EGO MEDIA, studija “Hargla”, Film Angels Productions, Kultfilma, Mistrus Media, studija “Picture House”, studija “Platforma Filma”, Red Dot Media, Trickster Pictures
Paldies: Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, LKA Nacionālai filmu skolai, Baibai Aizkalnai, Mārim Āboliņam, Gunāram Balodim, Kārlim Balodim, Lailai Balodei, Rūdolfam Baltiņam, Sergejam Berdičevskim, Dzintrai Bijubenai, Jānim Bijubenam, Dacei Bušantei, Ivo Ceplevičam, Dacei Čaurei, Skaidrai Deksnei, Dzintaram Dreibergam, Evijai Džonsonei, Andrejam Ēķim, Aleksandram Grebņevam, Gintam Grūbem, Artai Ģigai, Jānim Juhņēvičam, Ievai Jurjānei, Kristīnei Jurjānei, Jānim Kalējam, Matīsam Kažam, Kristapam Kemleram, Inārai Kolmanei, Jurģim Krāsonam, Līgai Krāsonei, Ievai Kundziņai, Martai Elīnai Martinsonei, Kristīnei Matīsai, Aijai Melbārdei, Lailai Pakalniņai, Līgai Piparei, Margaritai Rimkus, Lienei Rolšteinai, Ievai Romanovai, Dacei Rožlapai, Santai Sandulei, Martai Seleckai, Sandrai Silai, Dāvim Sīmanim, Naurim Stalažam, Ansim Starkam, Gatim Šmitam, Guntim Trekterim, Ilzei Trumpei, Gatim Upmalim, Annai Vidulejai, Agnesei Zeltiņai, Aivaram Žukovskim
Vairāk bildes no izstādes apskatāmas: Facebook ierakstā vai Instagram
Aprīlī par godu mākslinieces Ināras Antones 90 gadu jubilejai, publicējām dažus viņas darbus mūsu sociālajos tīklos: Facebook tēmturī #filmumākslinieki
Attēlā:
Uldis Pauzers (1933–1982)
Dekorāciju skice filmai “Ceplis” (1972, režisors Rolands Kalniņš)
Latvijas Kino muzeja krājums
