Month: marts 2024

Pieminot 1949. gada masu deportācijas, kuru laikā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, LKA Rīgas Kino muzejā sestdien, 23. martā plkst. 16.00 tiks izrādīta režisores Dzintras Gekas filmu sērijas “Sibīrijas dienasgrāmatas” 3. daļa. Tas ir stāsts par 1941. gadā uz Sibīriju aizvesto bērnu otrreizējo izvešanu 1949. gada 25. martā.

Filma “Sibīrijas dienasgrāmatas” sastāv no četrām sērijām, kurās vēstīts par 1941. gada deportāciju, otrreizējo izvešanu 1949. gadā, atgriešanos Latvijā un dzīvi atkal brīvajā Latvijā.
 
režisore un producente
DZINTRA GEKA
montāžas un skaņas režisors
ARMANDS ZVIRBULIS
operatori
AIVARS LUBĀNIETIS, IGORS TŪNS
videoinženieris
VALDIS ZEĻONKA
ARTŪRA MASKATA un PĒTERA VASKA mūzika
52min.

© Studija SB

Sestdien, 16. martā plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā par arhīvu lomu dokumentālās filmas veidošanā stāstīs režisore Anna Viduleja. Pirms tikšanās ar režisori Muzeja pasākuma apmeklētājiem būs iespēja noskatīties Annas Vidulejas un Antras Cilinskas dokumentālo filmu “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks”.

Filmas tapšanas laika tās veidotājas vairākus gadus veltījušas Podnieka dzīves izpētei, un liela daļa materiālu: fotogrāfijas, piezīmes, apraksti u.c. materiāli atrasti un pētīti, strādājot arhīvos – LKA Rīgas Kino muzeja krātuvē un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā (KFFDA).

Anna Viduleja: “Atceros Kino muzeja tapšanu. Filmas “Podnieks par Podnieku” veidošanas laikā priecājos ka pusaudžu gados vērotās Muzeja dibinātāju ieceres ir realizējušās – materiāli ir saglabāti un pieejami, lai tos šodien skatītos un rādītu. Esmu pateicīga par iespēju sadarboties ar LKA Rīgas Kino muzeja atsaucīgajām un ieinteresētajām krājuma darbiniecēm Daci Grants- Cielavu un Madaru Lapiņu, kurām rūpēja arhīvu atdzīvošanās filmas veidolā. Tas pats sakāms par Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva darbiniekiem, kuri atpazina šī projekta lielo atkarību no arhīvu materiāliem, jo filmas „Podnieks par Podnieku“ pamatuzdevums bija dot skatītājam iespēju iekļūt aizgājušajā laikā. Arhīvu un muzeju materiāli kā spoguļi mums netiešā, bet ļoti būtiskā veidā ļauj ieskatīties un ieklausīties Jura Podnieka personībā un viņa laikā.“

Filmu “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” veidojusi „Jura Podnieka studija“, un tā kinoteātros būs skatāma no 18. marta.

Ieeja ar muzeja biļetēm.

Sestdien, 9. martā plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā iekārtotajā Ievas istabā satiksies divas Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) vadītājas: pažreizējā tās priekšsēdētāja Marta Bite un Ieva Romanova, kas LKS vadīja no 1999. līdz 2013. un no 2015. līdz 2023. gadam.

Ieva Romanova ir filmu māksliniece, muzeju ekspozīciju un izstāžu dizainere, ilggadīga Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, trīs bērnu mamma un vecmāmiņa sešiem mazbērniem. 2024. gadā saņēmusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā. Ekspozīcija Ievas istaba, kas šobrīd skatāma Kino muzejā, ir improvizēts ieskats Ievas Romanovas dzīves galvenajos lokos. 

Marta Bite ir tādu filmu kā “Valkātājs” (2020), “Mēs gribējām izmainīt pasauli” (2020), Kondoru kalve”(2018) producente, kopš  2016. gada – Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” producente. Kopš 2022. gada Marta Bite ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle, priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja, bet no 2023. gada – Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja. Vada filmu izglītības projektus bērniem un jauniešiem.

LKS ir brīvprātīga, profesionāla radoša organizācija, kas apvieno fiziskās personas – dažādu profesiju kinematogrāfistus. Organizācija dibināta 1962.gadā, bet pārveidota 1993. gadā.  LKS darbības galvenais mērķis ir Latvijas filmu nozares atjaunošana, attīstība un kvalitāte un prestižs. Ar to saistīta arī biedru labklājība, radošo ieceru īstenošanas iespējas, panākumi un jaunu filmu ceļš pie skatītāja. LKS piedalās nozares stratēģijas un normatīvo aktu izstrādē sadarbībā ar kultūras NVO un valsts institūcijām, rīko konferences, sarunas par nozares situāciju un nākotni, uztur LKS biedru datu bāzi, ir LKS ir Latvijas filmu festivāla un balvas „Lielais Kristaps” iedibinātājs un rīkotājs.

Marta Bite: „Kino savienībai jābūvē stiprs tilts starp dažādu profesiju un paaudžu filmu veidotājiem, starp nozares profesionāļiem un skatītājiem, starp filmu veidotājiem un nozares institūcijām, lai kopīgi veicinātu nozares attīstību, izglītotu jaunu filmu veidotāju un skatītāju paaudzi un radītu dziļāku izpratni par kino mākslu.”

Trešdien, 6. martā plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā kinolektorijā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” Ieva Ozoliņa sarunāsies ar filmu režisori un scenāristi Lieni Lindi.

Ieva Ozoliņa: “Lienes Lindes jaunākā filma Melnais samts jau pulcē plašu atbalstītāju loku trīsdesmitgadnieku un vecumā uz augšu grupā, kas apgalvo, ka šajā filmā beidzot ir pastāstīts viss… Linde turklāt ir režisore ar lielisku prasmi radīt īstus un nesamocītus dialogus, un viņai piemīt atbruņojoša nesaudzīgas ironijas un pašironijas spēja. Tas saredzams arī režisores īsfilmā Septiņas neveiklas seksa reizes, kuru varēs noskatīties mūsu sarunas ievadā.” 

Nesen uz ekrāniem iznāca režisores pirmā pilnmetrāžas filma Melnais samts, kas tika izvirzīta Lielajam Kristapam deviņās kategorijās. Lienes Lindes īsfilma Septiņas neveiklas seksa reizes (2016) saņēma Latvijas nacionālo kino godalgu Lielais Kristaps kā labākā studentu filma. Liene Linde ir arī dokumentālās filmas Klātbūtne (2020) režisore un scenāriste (kopā ar Armandu Zelču) un arī īsmetrāžas dokumentālās filmas Četri mielasti (2012) režisore un scenārija autore (scenārija līdzautors Dainis Juraga).

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri notiek LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunājas ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.