Saruna tiešsaistē ar Zani Balčus

Laiks parunāt par kino tiešsaistē! Kino muzejs pandēmijas laikā aizsācis tiešsaistes sarunu sarunu formāts piedāvā telpu sarunai ar kino profesionāļiem par notiekošo kino jomā.

Šoreiz piedāvājam pievērsties dokumentālajam kino. Kas vispār ir dokumentālais kino? Kāda ir tā loma šodienas kino ainavā? Kas šobrīd ir aizraujošākais, kas notiek dokumentālajā kino? Kā izvēlēties, ko skatīties? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar kino pētnieci, LKA Zinātniskā pētniecības centra zinātnisko asistenti un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma projekta vadītāju Zani Balčus.

Saruna būs skatāma Kino muzeja Facebook lapā tiešraidē, kā arī ierakstā gan šeit, gan Kino muzeja Youtube kontā. Īpaši gaidīsim jūsu komentārus un jautājumus, kurus būs iespējams uzdot sarunas laikā!

Saruna tiešsaistē ar Paulu Bērziņu

Laiks parunāt par kino tiešsaistē! Kino muzejs pandēmijas laikā aizsācis tiešsaistes sarunu sarunu formāts piedāvā telpu sarunai ar kino profesionāļiem par notiekošo kino jomā.
Kā strādā neatkarīgie kinoteātri? Ko nozīmē izplatīt kino? Kā filma var satikt savu skatītāju? Kā skatītājam satikt savu filmu? Nesteidzīgā sarunā par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar kinoteātra ”Kino Bize” programmas veidotāju un filmu izplatītāju Paulu Bērziņu.

Saruna būs skatāma Kino muzeja Facebook lapā tiešraidē, kā arī ierakstā gan šeit, gan Kino muzeja Youtube kontā. Īpaši gaidīsim jūsu komentārus un jautājumus, kurus būs iespējams uzdot sarunas laikā!
Ja jums ir radušās idejas sarunām vai īpaši aktuālas tēmas, par ko, jūsuprāt, būtu jārunā, gaidīsim ziņu!

Meklējam jaunus kolēģus krājumā!

Mums ir divas jaunas vakances: gaidām pieteikumus gan uz muzeja galvenā krājuma glabātāja amata vietu, gan uz krājuma speciālista vietu!

Latvijas Kultūras akadēmija (reģ.Nr. 90000039164) izsludina konkursu uz Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja galvenā krājuma glabātāja amata vietu (uz noteiktu laiku).

Par amatu:
LKA Rīgas Kino muzejs aicina darbā uz pilnu slodzi galveno krājuma glabātāju uz noteiktu laiku. Krājuma glabātāja darba pienākumi saistīti ar Kino muzeja krājuma materiālu komplektēšanu, saglabāšanu, aprakstīšanu un pieejamības nodrošināšanu.

Mēs gaidām iesniegumus no kandidātiem, kuriem ir interese un zināšanas par kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī izpratne par audiovizuālo kultūru. Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze muzeja darbā, interese par kino mantojumu un tā pētniecību. LKA Rīgas Kino muzeja krājums Muzeju krātuves ēkā Pulka ielā 8, kas arī būs pamatdarba vieta.

Prasības pretendentiem/-ēm:

• Akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, par priekšrocību tiks uzskatīta izglītība muzeju, kultūras mantojuma vai audiovizuālās kultūras jomā;
• Labas komunikācijas un organizatoriskās prasmes, precizitāte, augsta atbildības izjūta, spēja darboties patstāvīgi;
• Pieredze muzeju krājuma darbā, pieredze krājuma darba organizēšanā tiks uzskatīta par priekšrocību;
• Labas datorprasmes (Ms Office lietojumprogrammas: Word, Excel, Access, PowerPoint, XnView vai cita attēlu apstrādes programma);
• Teicamas valsts valodas zināšanas;
• Labas angļu, krievu valodas zināšanas;
• Interese un zināšanas par Latvijas kino;
• Interese pētniecībā tiks uzskatīta par priekšrocību

Piedāvājam:
• Interesantu un atbildīgu darbu nelielā un saliedētā kolektīvā;
• Darbs uz noteiktu laiku;
• Profesionālās izaugsmes iespējas;
• Mēnešalgu līdz 1070 EUR (bruto)

Iesniedzamie dokumenti:
• Motivācijas vēstule;
• Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
• Dzīves un darba gājums

Iesniedzamie dokumenti jāsūta uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv ar norādi “Galvenā krājuma glabātāja amata vieta”.

Dokumentu iesūtīšanas termiņš – 2021. gada 3. februāris.

Informējam, ka pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas pirmajā kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem/-ēm, kuru kandidatūras tiks izvirzītas otrajai kārtai.

Tālrunis uzziņām – 26536781 (LKA Rīgas Kino muzeja galvenā krājuma glabātāja)

Pamatojoties uz Fizisko personas datu apstrādes likumu, jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Latvijas Kultūras akadēmija, adrese: Ludzas iela 24, Rīga.

Latvijas Kultūras akadēmija (reģ.Nr. 90000039164) izsludina konkursu uz Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja krājuma speciālista amata vietu (uz nenoteiktu laiku).

Par amatu:
LKA Rīgas Kino muzejs darbā uz pilnu slodzi krājuma speciālistu uz nenoteiktu laiku. Krājuma speciālista darba pienākumi saistīti ar Kino muzeja krājuma materiālu komplektēšanu, saglabāšanu, aprakstīšanu un pieejamības nodrošināšanu.

Mēs gaidām iesniegumus no kandidātiem, kuriem ir interese un zināšanas par kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī izpratne par audiovizuālo kultūru. Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze muzeja darbā, interese par kino mantojumu un tā pētniecību. LKA Rīgas Kino muzeja krājums Muzeju krātuves ēkā Pulka ielā 8.

Prasības pretendentiem/-ēm:

KRĀJUMA SPECIĀLISTS
• Akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, par priekšrocību tiks uzskatīta izglītība muzeju, kultūras mantojuma vai audiovizuālās kultūras jomā;
• Labas komunikācijas un organizatoriskās prasmes, precizitāte, augsta atbildības izjūta, spēja darboties patstāvīgi;
• Pieredze muzeju krājuma darbā tiks uzskatīta par priekšrocību;
• Labas datorprasmes (Ms Office lietojumprogrammas: Word, Excel, Access, PowerPoint, XnView vai cita attēlu apstrādes programma);
• Teicamas valsts valodas zināšanas;
• Labas krievu, angļu valodas zināšanas;
• Interese un zināšanas par Latvijas kino;
• Interese pētniecībā tiks uzskatīta par priekšrocību

Piedāvājam:
• Interesantu un atbildīgu darbu nelielā un saliedētā kolektīvā;
• Amata vietu uz nenoteiktu laiku;
• Profesionālās izaugsmes iespējas;
• Mēnešalgu līdz 995 EUR (bruto)

Iesniedzamie dokumenti:
• Motivācijas vēstule;
• Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
• Dzīves un darba gājums (CV)

Iesniedzamie dokumenti jāsūta uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv ar norādi “Krājuma speciālista amata vieta”.

Dokumentu iesūtīšanas termiņš – 2021. gada 3. februāris.

Informējam, ka pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas pirmajā kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem/-ēm, kuru kandidatūras tiks izvirzītas otrajai kārtai.
Tālrunis uzziņām – 26536781 (LKA Rīgas Kino muzeja galvenā krājuma glabātāja)
Pamatojoties uz Fizisko personas datu apstrādes likumu, jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu personas datu apstrādes pārzinis ir Latvijas Kultūras akadēmija, adrese: Ludzas iela 24, Rīga.

Rīgas Kino muzejs ir slēgts no 19.12

Saistībā ar jaunākajiem ierobežojumiem, kas paredzēti, lai savaldītu COVID-19 krīzi, LKA Rīgas Kino muzejs ir slēgts uz nenoteiktu laiku no 2020. gada 19. decembra.

Sargiet sevi un savas ģimenes, un ceram, ka tiksimies drīz, kad būs jau drošāk apmeklēt publiskas vietas! Līdz tam aicinām mums sekot sociālajos tīklos: esam aktīvi Facebook, Instagram un Twitter, kā arī Youtube!

Kino žanriem veltīta konference

Divas dienas, 14. un 15. oktobrī,  Rīgā notiks VI Baltijas jūras reģiona kino vēstures konference, kuru šogad rīko Latvijas Kultūras akadēmija. Starptautiskās  konferences 2020. gada tēma ir “Žanri un to transformācijas: globālie un lokālie konteksti, filmu veidošana un recepcija”. Konferencē ar priekšlasījumiem par žanriem filmās un seriālos piedalīsies gandrīz divdesmit kino pētnieki, viņu vidū tādi ievērojami kino teorētiķi kā Juris Civjans (ASV, Latvija), Eva Mazerska (Lielbritānija) un Jērgs Šveinics (Šveice). Konferenci būs iespējams vērot tiešsaistē. LKA Rīgas Kino muzeju konferencē pārstāvēs Kino muzeja kuratore Agnese Logina ar priekšlasījumu par Aloiza Brenča filmām, kā arī Kino muzeja bijušās vadītājas Zane Balčus un Elīna Reitere. 

Žanrs ir bieži lietots termins gan filmu teorētiskā analīzē, gan arī kā zīmols, piedāvājot filmas auditorijai. Kino žanru pētniecībai pasaulē ir stabilas tradīcijas. Vienlaikus radikālās izmaiņas kino ražošanas tehnoloģijās un filmu skatīšanās praksēs, tāpat arī mūsdienu globālie sociālie un politiskie procesi ir aktivizējuši žanru teoriju pārskatīšanu un veicinājuši to, ka stabilu shēmu un modeļu vietā, žanri tiek analizēti kā dinamiski fenomeni.

VI Baltijas jūras reģiona konferencē “Žanri un to transformācijas: globālie un lokālie konteksti, filmu veidošana un recepcija” ar priekšlasījumiem uzstāsies vairāku valstu kino pētnieki, kuri piedāvās plaša spektra un metodoloģiski daudzveidīgus priekšlasījumus. Īpašu interesi šogad referenti izrādījuši par seriāliem. Konferencē tiks analizēta Ziemeļu valstu seriālu specifika, žanru estētikas  ietekme uz seriāliem, kā arī tiks pētīts, kas noticis ar kvalitatīvu televīzijas seriālu veidošanas tradīcijām Latvijā. Referentu uzmanības lokā ir arī pēdējos gados uz ekrāniem bieži iznākušās vēsturiskās filmas un to recepcija, kā arī dokumentālais kino kā žanrs.

Kā vadošie referenti ar paplašinātiem priekšlasījumiem konferencē uzstāsies ievērojami, profesionāli un aizrautīgi kino žanru pētnieki: Eva Mazerska (Ewa Mazierska), Centrālās Lankašīras universitātes (Lielbritānija) profesore, vairāk kā 20 monogrāfiju un rakstu krājumu autore un sastādītāja; Jērgs Šveinics (Jörg Schweinitz), Cīrihes universitātes (Šveice) emeritētais profesors, kura monogrāfija par kino stereotipiem (Film and Stereotype – A Challenge for Cinema and Theory, 2011) ir kļuvusi par pamatdarbu filmu stereotipu un arī mūsdienu kino žanru analīzē; Juris Civjans (Yuri Tsivian) Čikāgas universitātes (ASV) emeritētais profesors; viena no viņa pētniecības tēmām ir agrīnais krievu kino – šī tēma cieši saistīta arī ar Baltijas, īpaši Latvijas kino vēsturi.

Baltijas jūras reģiona kino vēstures konference (Baltic Sea Region Film History Conference) ir ikgadējs kino vēsturnieku un teorētiķu sadarbības projekts Baltijas jūras valstu vēstures periodu un aktuālu teorētisku problēmu izpētē. Konference pirmo reizi notika 2014. gadā Tallinā, kas bija arī nākamo četru Baltijas jūras reģiona kino vēstures konferenču mājvieta. Sākot ar 2019. gadu, tika nolemts konferenci organizēt pārmaiņus dažādās vietās, un šogad tā notiek Rīgā (Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Filmu skolā Elijas ielā 17). Vairāk informācijas par programmu un referentiem skat. konferences mājas lapā https://www.balticfilmhistory.org/  !

Sakarā ar ceļošanas ierobežojumiem daļa konferences priekšlasījumu notiks tiešsaistē. Konferences priekšlasījumus un tiem sekojošos jautājumus un atbildes ikviens varēs vērot arī tiešsaistē.

“Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdijas” seanss Riga IFF

”Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija” ir vecākā Latvijas teritorijā tapusī spēlfilma, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šo 1913. gadā tapušo filmu pēc LKA Rīgas Kino muzeja iniciatīvas un ar VKKF atbalstu ir restaurējusi studija “Locomotive Classics”, un to būs iespējams noskatīties visiem interesentiem tiešsaistē bez maksas Riga IFF atklāšanā! 

Šī mēmā filma tiks izrādīta kā kino koncerts,  kas aizvedīs skatītājus 107 gadus senā pagātnē, piešķirot tai laikus vienojošu skanējumu. Uz skatuves mūziķi Artūrs Liepiņš un Jēkabs Nīmanis izpildīs abu komponēto oriģinālmūziku, savukārt uz ekrāna tiks izrādīta nule restaurētā senākā saglabājusies Latvijas teritorijā uzņemtā spēlfilma – traģiskais mīlasstāsts “Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija”. 

Sniegotās pagājušā gadsmita sākuma Rīgas ielās zirgi velk atsperratus, pie Kristus Piedzimšanas katedrāles sastopas iemīlējušos studentu pāris, pa Aleksandra bulvāri slīd tramvajs un alejās trīs kaili koki. Lai nesaltu, pār Operas tiltiņu ejošie vīrieši sabāzuši rokas kabatās, bet sievietes – kažokādas mufēs… Stāsts gan norisinās kādā vārdā neminētā vietā ārpus nometinājuma joslas*.

No Besarābijas guberņas atbraukusī Adele Vaizekinda ir universitātē kursu brīvklausītāja, jo ebreju uzņemšanai noteiktās kvotas beigušās. Drīz pienāk satraucoša vēsts – tā kā viņai te nav tiesību uz dzīvesvietu, policija aicina trīs dienu laikā atstāt pilsētu. Nevēlēdamās ar to samierināties, Adele reģistrējas kā prostitūta. Kamēr viņas mīļotais Rafails Edelhercs dodas apraudzīt vārgstošo tēvu, meiteni arestē uz aizdomu pamata par iereibuša kunga aplaupīšanu. Ieslodzījumā viss pieredzētais izsauc nervu drudzi, ataust atmiņā laimīgā bērnība un vecāku bojāeja ebreju grautiņos…  

*Teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem, izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas un kristītos ebrejus.

Rīgā un Ventspilī uzņemtā mēmā filma “Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija” nonāca pie skatītājiem 1913. gadā, pateicoties producentam, kinoteātru īpašniekam un kinofilmu un kinotehnikas izplatītājam S. Mintusam. Filmas scenārijs balstīts jurista, literāta un Pasaules ebreju kongresa idejas autora Ābrahama Šaikevica Šomera lugā Uz jūras un Elisa salā (Afn yam un Ellis Island), kas vairākkārt ekranizēta un iestudēta teātrī. Šis ir stāsts par ebreju bāreni, kura spiesta reģistrēties kā prostitūta, lai drīkstētu uzturēties pilsētā, kur mīt viņas mīļotais. Apsūdzība laupīšanā un nonākšana ieslodzījumā pamodina arī neizturami sāpīgas pagātnes atmiņas. 

Filmas tiešraidi tiešsaistē ar kino koncertu varēs skatīties visā pasaulē portālā lsm.lv 15. oktobrī plkst. 19.00!

Diskusija ”Lampā”: Kas notiks ar kino tālāk?

Kas ar kino notiks tālāk?

Kino šobrīd piedzīvo jaunus izaicinājumus. Visi kino industrijas posmi, sākot no filmu ražošanas un beidzot ar filmu izrādīšanu, Covid-19 radītās krīzes dēļ šobrīd saskaras ar problēmām, ko šī krīze ir izgaismojusi, taču lielākā daļa no tām ir pastāvējušas jau iepriekš. Vai šī globālā krīze var būt iespēja labot pastāvošās nepilnības, un likt soļus tādas kino industrijas virzienā, kurā kino veidošana un izrādīšana ir zaļāka, un dažāds kino ir pieejams arī skatītājiem ārpus lielpilsētām?

Sarunā piedalīsies Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka, režisore Marta Elīna Martinsone un kino producents Roberts Vinovskis. Sarunu vadīs Rīgas Kino muzeja kuratore Agnese Logina.

Saruna notiks 5. septembrī plkst. 12.30-13.30 kinoteātra ”Splendid Palace” studijā, to varēs skatīties tiešraidē LKA Rīgas Kino muzeja Facebook lapā vai apmeklēt klātienē!

Adrese: Lielā zāle, Splendid Palace, Elizabetes iela 61, Rīga.

Reģistrācija: Bez iepriekšējas reģistrācijas. Apmeklētājus aicināsim ieņemt vietas dzīvās rindas kārtībā.

Jāievēro:

Pirms apmeklējuma aicinām lejuplādēt lietotni ApturiCovid, lai rūpētos par savu un apkārtējo veselību.
Ieņemt vietas zālē izretināti, kopā vairāk par diviem sēžot vienīgi vienas mājsaimniecības locekļiem.
Aicinām neapmeklēt pasākumu, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes vai noteikta pašizolācija.

 

Diskusijas ierakstu var noskatīties šeit: https://www.facebook.com/117973681557466/videos/323166495592624

Filmas ”Pauls un Paula” pārceltais seanss

“Pauls un Paula” (“Die Legende von Paul und Paula”), rež. Hainers Karovs, 1973, Austrumvācija, 105′

Pauls un Paula dzīvo Austrumberlīnē 70. gadu sākumā. Viņi abi izveido attiecības ar citiem cilvēkiem, viņiem ir bērni, un abi savās attiecībās ir vairāk vai mazāk nelaimīgi. Kad Pauls un Paula iepazīstas, viņi uzsāk romānu, tomēr šādas attiecības Paulu neapmierina, kamēr Pauls viņai neko vairāk par mīļākās statusu nav gatavs dot. Filmas laikā viņi gan satuvinās, gan attālinās, radot spēcīgu un neparastu mīlas stāstu, kas ieskicē austrumbloku un šī perioda kino pavisam citās, daudz spilgtākās krāsās.

“Pauls un Paula” esot vācu politiķes Angelas Merkeles mīļākā filma. Lai arī filmas attiecības ar varu bija sarežģītas, tā ir arī viens no Austrumvācijas filmu studijas DEFA lielākajiem hitiem 70. gados.

Lektors: kino zinātnieks un režisors Dāvis Sīmanis (izmaiņas: iepriekš bija paredzēts kino teorētiķis Viktors Freibergs)

Filma tiek izrādīta ar Goethe-Institut Riga atbalstu

“Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XV” sešos seansos ar sešām filmām un sešu lektoru palīdzību apskata dažāda veida varas spēles.

Kinolektoriju “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XV” rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris Kino “Splendid Palace”, to atbalsta VKKF.

INFORMĀCIJA PAR PĀRCELTĀ SEANSA IEEJAS BIĻETĒM: pavasarī iegādātās biļetes ir spēkā. Ja vēlaties atgriezt nopirktās biļetes, lūdzam rakstīt splendid@riga.lv!

”Kino pastaiga”: jauna paplašinātās realitātes aplikācija

Paplašinātās realitātes aplikācijā “Kino pastaiga” sadarbībā ar LKA Rīgas Kino muzeju iekļautas filmas “Četri balti krekli”(1967). “Pie bagātās kundzes”(1969), “Vārnu ielas republika” (1970), “Liekam būt”(1976), “Vai viegli būt jaunam?”(1986), “Kiosks” (2013), “Mammu, es tevi mīlu” (2013), “Tēvs nakts” (2018), “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” (2019) un “Dvēseļu putenis” (2019). Pastaigas maršrutā ietverti objekti pilsētas centrā, Grīziņkalnā, Avotos, Vecrīgā, Ķīpsalā un Maskavas forštatē, kurus aplikācijas lietotāji varēs apmeklēt jebkurā sev vēlamā laikā un secībā vai nu vienā garā pastaigā, vai apmeklējot katru apkaimi atsevišķi. Aplikācijas saturs veidots, domājot par dažādu paaudžu lietotājiem, un būs interesants gan bērniem, gan vecvecākiem.

Apmeklējot aplikācijā ietvertos objektus, tas lietotāji varēs noskenēt pilsētvidē izvietotas norādes, un iepazīties ar to kā apkaime attēlota filmā, ieraudzīt foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma, kā arī noklausīties mūsdienu stāstus par filmām un ar tām saistītajām tēmām. Stāstnieku lomā iejutušies gan kino profesionāļi, gan dažādu jomu eksperti – režisori Dāvis Sīmanis, Liene Linde, Anete Melece un Edmunds Jansons, rakstniece Luīze Pastore, sociālantropologs un pilsētplānotājs Valdis Celmiņš, pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs, grupa “Carnival Youth” un citi. Komentāru par starptautisko kino Latvijā sniegs producenti Jānis Kalējs un Sergejs Serpuhovs.

Rīgas svētku laikā no 14.-16. augustam aicinām aplikācijas “Kino pastaiga” pirmos lietotājus publicēt foto no pilsētvidē atrodamajām filmēšanas vietām, izmantojot tēmturi #kinopastaiga.
Pirmajiem 10 aplikācijas lietotājiem dāvanā piešķirsim ieejas biļetes LKA Rīgas Kino muzeja ekspozīcijā Peitavas ielā 10. Savukārt atraktīvākā Rīgas svētku laikā uzņemtā foto autors/-e dāvanā saņems īpašu pārsteiguma balvu. Informāciju par balvu saņēmējiem publiskosim trešdien, 19. augustā, LKA Rīgas Kino muzeja sociālo tīklu profilos.

Aplikācija ir pieejama gan jaunākajiem Android, gan Apple telefonu modeļiem.

Aplikācija tapusi sadarbojoties LKA Rīgas Kino muzejam, Story Hub un biedrībai Everything Art. Aplikācijas izstrādi atbalsta Rīgas Dome un Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.