Trešdien, 27. 11. “Disociatīvā fūga” ar Dzintaru Dreibergu

Trešdien, 27. novembrī plkst. 18.00 ciklā “Disociatīvā fūga” kino režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino režisoru Dzintaru Dreibergu.

Ieva Ozoliņa: “Dzintars Dreibergs  man visvairāk saistās ar vārdu savienojumu “padoties aizliegts”, un tas tā ir vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt,  2009. gadā iznāca viņa filma ar šādu nosaukumu; tajā tēvs, boksa treneris Aivars Ritenieks audzina savus divus dēlus par olimpiešiem. Arī daudzi sarežģīti varoņi citās Dreiberga filmās iztur un nepadodas, atrodoties vēsturiski dramatiskās situācijās. Nepadodas arī režisors, kurš spēj šos notikumus iedzīvināt, radot saprotamus un saistošus stāstus visplašākajai auditorijai.”

Dzintars Dreibergs ieguvis vispusīgu izglītību – vispirms studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā un strādājot uzņēmējdarbībā, bet vēlāk mācoties Latvijas Kultūras akadēmijā un Baltijas Filmu un mediju skolā. Dreiberga studiju laika filma Dushechka  (2007) tika nominēta Lielā Kristapa balvai kā labākā studentu filma. Viņa režisētā filma Dvēseļu putenis (2019) saņēma sešas Lielā Kristapa balvas, tai skaitā – par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu, savukārt Dzintars Dreibergs saņēma balvu par labāko spēlfilmas režiju.

Šobrīd Dzintars Dreibergs strādā pie jaunas filmas scenārija, kā arī studē Latvijas Kultūras akadēmijā profesionālās doktorantūras programmā.

LKA Rīgas Kino muzejs atrodas Vecrīgā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas).

Ieeja pasākumā ar muzeja biļeti, ko var iegādāties uz vietas.

 

Trešdien, 13.11. “Disociatīvā fūga” ar Dzintru Geku

Trešdien, 13. novembrī plkst. 18.00 ciklā “Disociatīvā fūga” kino režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino režisori Dzintru Geku.

Latvijas svētku mēnesī sarunas centrā būs tēma par filmu veidotāju lomu vēsturisku notikumu un cilvēku likteņu fiksācijā dokumentārajā kino. 

Režisores darbi ciklā “Sbīrijas bērni” ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas vēstures fiksāciju un atspoguļojumu kino. Dzintras Gekas jaunākā filma ‘“Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu” veltīta gleznotājam Jurim Jurjānam. Filma, kas nebūt nav par gleznošanu, piedāvā dokumentālistes intuitīvu skatījumu, radot elegantu un personisku skaistu mūžu nodzīvojuša vīra portretu un apliecina, cik svarīga dokumentārajā kino ir laika dimensija. Jo ir jāpaspēj dokumentēt individuālas dzīves un likteņus, lai atstātu liecības par Latvijas vēsturi un cilvēkiem tajā

“Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”

Izstāde atklāj Ivara Selecka kā režisora, operatora un kino notikumu veidotāja ceļu un tā daudzpusīgo ieguldījumu Latvijas kino. Svarīgas ceļa zīmes šajā izstādē ir stāsti un fotogrāfiskas liecības par viņa filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti (vairums no tiem publiski izstādīti pirmoreiz) atklāj režisora filmu nozīmi un ietekmi Latvijas un pasaules kultūrā. Muzejā būs apskatāma viena no visu laiku nozīmīgākajām atzinībām Latvijas kinomākslai – Eiropas kinoakadēmijas balva “Fēlikss” gada labākajai Eiropas dokumentālajai filmai “Šķērsiela” (1988)! Izstādes eksponātu vidū ir objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā, Selecka cepuru kolekcija un daži darba specifiku raksturojoši apģērbi, piemēram, bruņu veste.

Izstādē var iepazīties arī ar citiem Selecku dzimtas pārstāvjiem, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā. Maija Selecka kā montāžas režisore strādājusi gandrīz pie visām Ivara Selecka filmām. Digitālā kino laikmetā, iespējams, daudziem pirmo reizi būs iespēja klātienē redzēt arī īstu montāžas galdu, pie kura tapa filmas Rīgas Kinostudijā. Ivara Selecka jaunākais brālis Andris Seleckis (Andrejs Viesturs Seleckis) bija latviešu kinooperators. Marta Selecka veido kultūras un izglītības raidījumus. Bērnus izstādē iepriecinās viņas radītā lapsa Tuta. 

Gan darbodamies oficiālos amatos (Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas dokumentālā kino simpoziju valdes loceklis, Eiropas Kinoakadēmijas biedrs, u.c.), gan ārpus tiem, Ivars Seleckis vienmēr rūpējies arī par Latvijas kino mantojuma saglabāšanu un tā izvērtējumu. Ivars Seleckis bijis līdzās Rīgas Kino muzeja dibināšanas brīdī, piedalās muzeja krājuma papildināšanā, viņš ir arī šīs izstādes aktīvs līdzveidotājs. Izstādes dizaina autore ir māksliniece Ieva Romanova.

Izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” ir noslēdzošā izstāde telpās Vecrīgā pirms muzejā pārcelšanās uz bijušo Tabakas fabriku Miera ielā.

 

Latvijas Kino vēstures diena ar Ustuptēvu – sestdien, 9.11. plkst.14.00

1920. gada 9. novembrī Rīgā notika pirmizrāde pirmajai Latvijas Republikā uzņemtajai spēlfilmai Es karā aiziedams (režisors Vilis Segliņš, filma nav saglabājusies). Rīgas Kino muzejs aicina 9. novembri atzīmēt kā Latvijas Kino vēstures dienu, šajā datumā pievēršot īpašu uzmanību Latvijas filmām, interesantiem kino vēstures faktiem un to pētniekiem.

Pirmo Latvijas Kino vēstures dienu veltām filmai jubilārei, īsmetrāžas komēdijai Ustuptēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā (Vilis Segliņš, 1924, 20`) – tā ir senākā no Latvijas valstī uzņemtajām spēlfilmām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Pasākums notiks Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas) sestdien, 9. novembrī plkst. 14.00 – 15.30.

Programmā:

1) filmu režisora Reiņa Ūbeļa lekcija par filmas Ustuptēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā tapšanas vēsturi un estētiku;

2) filmas skate ar pianista Māra Žagara improvizētu pavadījumu. 

Atbalsta LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

 

Ieeja pasākumā ar muzeja biļetēm.

Dokumentālais kino un Ivara Selecka filmas

Ievadlekcijā iepazīstināsim ar dokumentālā kino vēsturi un tā nosacījumiem. Par dokumentālā kino pirmssākumiem var uzskatīt jau 19. gs. beigās brāļu Limjēru un citu filmdaru veidotās filmiņas. Attīstoties tehnoloģijām un pieejām, dokumentālais kino ir kļuvis daudzveidīgs. Ar dokumentālo kino cieši saistīti tādi jautājumi kā – kas ir īstenība un kas nav?, kādas ir režisora un varoņu attiecības?, cik daudz par varoņiem drīkst publiski atklāt? u.c. 

Ekskursijā pa izstādi “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta” varēs uzzināt par vienu no nozīmīgākajiem latviešu dokumentālā kino režisoriem un operatoriem Ivaru Selecki. Meistars savās filmās pievērsies jūras, lauku tēmām, vienmēr priekšplānā paturot cilvēku. Latvijas vēsturē nozīmīgas pārmaiņas caur cilvēku dzīvēm parādās viņa populārajā Šķērsielas triloģijā. Jaunākās režisora filmas “Turpinājums. Pieaugšana” (2024, līdzrežisors Armands Začs) centrā ir pieci jaunie cilvēki un pieaugšanas vecums. 

Norises ilgums: 80–90 minūtes

Norises valoda: latviešu, angļu (norise svešvalodā jāsaskaņo iepriekš)

Mērķauditorija: 10. – 12. klase

Maksimālais dalībnieku skaits grupā: 25

Dalības maksa: 3.00 € no skolēna

Pieteikšanās un papildu informācija: T.: 67358873; E: kinomuzejs@kinomuzejs.lv

 

 

 

Norēķinu kārtība

Lai saņemtu rēķinu par nodarbību, aicinām aizpildīt šeit lejuplādējamo garantijas vēstules formu:  Garantijas_Vestule_Kinomuzejs  

Aizpildītu vēstuli lūdzam nosūtīt uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai iesniegt nodarbības vadītājam apmeklējuma laikā. Pēc muzeja apmeklējuma izrakstīsim rēķinu un nosūtīsim uz garantijas vēstulē norādīto adresi.

Grupām, kas muzeju apmeklē ārpus programmas “Latvijas skolas soma”, apmaksu iespējams veikt arī muzeja kasē, norēķinoties skaidrā naudā vai ar norēķinu karti.

Pieaugšana un kino. Turpinājums

Skolēni ievadlekcijā tiks iepazīstināti ar pieaugšanas filmu (angl. coming-of-age) tēmām –draudzību, konfliktiem, pārbaudījumiem u.c. un interesantākajiem pieaugšanas stāstu atveidojumiem spēlfilmās un dokumentālajā kino. Īpaša uzmanība tiks pievērsta režisora Ivara Selecka jaunākajai dokumentālai filmai “Turpinājums. Pieaugšana” (2024, līdzrežisors Armands Začs). Tās centrā ir pieci pusaudži, kuri katrs savā veidā sastopas ar reizēm grūto, taču interesanto pieaugšanas vecuma posmu.

Lekciju papildinās sarunas un ekskursija pa Ivaram Seleckim un viņa filmām veltīto izstādi.

Norises ilgums: 80–90 minūtes

Norises valoda: latviešu, angļu (norise svešvalodā jāsaskaņo iepriekš)

Mērķauditorija: 5.-9. klase

Maksimālais dalībnieku skaits grupā: 25

Dalības maksa: 3.00 € no skolēna

Pieteikšanās un papildu informācija: T: 67358873; E: kinomuzejs@kinomuzejs.lv

 

 

 

Norēķinu kārtība

Lai saņemtu rēķinu par nodarbību, aicinām aizpildīt šeit lejuplādējamo garantijas vēstules formu:  Garantijas_Vestule_Kinomuzejs  

Aizpildītu vēstuli lūdzam nosūtīt uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai iesniegt nodarbības vadītājam apmeklējuma laikā. Pēc muzeja apmeklējuma izrakstīsim rēķinu un nosūtīsim uz garantijas vēstulē norādīto adresi.

Grupām, kas muzeju apmeklē ārpus programmas “Latvijas skolas soma”, apmaksu iespējams veikt arī muzeja kasē, norēķinoties skaidrā naudā vai ar norēķinu karti.

Trešdien, 30. oktobrī 18.00 – Disociatīvā fūga ar režisoru Ivaru Zviedri

Trešdien, 30. oktobrī plkst. 18.00 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” uz sarunu aicināts dokumentāro filmu režisors un operators Ivars Zviedris.

 

Režisors un operators Ivars Zviedris divdesmit piecu gadu laikā latviešu dokumentārajā kino ir ienesis pārsteidzoši interesantus un pretrunīgus varoņus, drosmīgas tēmas un arī aktualizējis jautājumus, kas saistīti ar kinodokumentārista profesiju. Sarunas centrālās tēmas būs Ivara Zviedra metode, izvēles un principi kino veidošanā.

Ivars Zviedris ir režisors filmām “Ceļojums ar Arvi” (1999), “Bēgums” (2009), “Valkātājs” (2019), “Uz neredzīti, Brasa!” (2022) u.d.c. Filma, kas izsaukusi vislielāko interesi un diskusijas – “Dokumentālists” (līdzrežisore Inese Kļava, 2012, Nacionālā kinobalva “Lielais Kristaps”) – atklāj galvenās varones Intas Grigorovičas (iesauktas par Purva Intu) un režisora Ivara Zviedra personības, kā arī abu savstarpējās attiecības, kas žanriski svārstās no traģēdijas līdz melodrāmai un farsam.

Režisore Ieva Ozoliņa Ivara Zviedra un Ineses Kļavas dokumentāro filmu “Dokumentālists” (2012) uzskata par būtisku pagrieziena punktu Latvijas dokumentārajā kino.

Ivara Zviedra jaunākā filma “Esi uzticīgs līdz nāvei” (2024) pasaules pirmizrādi piedzīvos Lībekā, bet Latvijā tā tiks pirmizrādīta šī gada 1. decembrī.

Cikla “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” nākamā saruna notiks trešdien, 13. novembrī, un tajā piedalīsies ar dokumentālo filmu režisore Dzintra Geka.

 

LKA Rīgas Kino muzejs atrodas Vecrīgā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

 

 

Trešdien, 16.10. Disociatīvā fūga. Ieva Ozoliņa: IVARS SELECKIS

Trešdien, 16. oktobrī plkst. 18.00 sarunu ciklā “Disociatīvā fūga. Ozoliņas sarunas” režisore uz sarunu aicinājusi režisoru un operatoru Ivaru Selecki.

Ieva Ozoliņa: “Ivara Selecka jūtīgais, humānais, ar labdabīgu humoriņu piesātinātais līdzcilvēku vērojums mani vienmēr ir fascinējis. Bet mani ļoti interesē arī tas, kā režisors rīkojas, piemēram, tad, kad kadrā notiek kaut kas neērts un – vai dažkārt patiesība nepaliek ārpus ekrāna?” 

Režisora un operatora Ivara Selecka gadu desmitiem ilgā radošā darbība filmu nozarē pamatā saistīta ar dokumentālo kino. Meistara metaforiski bagāto dokumentālo filmu interešu lokā ir zvejnieki (“Krasts” 1963, “Lomi” 1969), darbs rūpnīcā (“Valmieras meitenes“ 1970), lauksaimnieki un zeme (“Apcirkņi” 1973), pilsēta (“Kuldīgas freskas” 1966), individuālie likteņi un vēsturisko notikumu paralēles (“Šķērsielas” triloģija) un pats galvenais – cilvēks. Viņš veidojis arī vairākas portretfilmas. “Maestro bez frakas” 1985 pievēršas komponista Raimonda Paula fenomenam, filma “Sieviete starp diviem romāniem” 1984 iedziļinās rakstnieces Regīnas Ezeras pasaulē, “Operdziedātāja uz skrituļslidām” 2002 ir filma par Elīnas Garančas starptautiskās karjeras sākumu.

Režisors novērtēts ar daudz balvām un atzinībām. Par dokumentālo filmu “Šķērsiela” 1988 Ivars Seleckis saņēmis vienu no nozīmīgākām balvām pasaulē – 1989. gadā tā tika atzīta par labāko Eiropas filmu. Filma saņēma Eiropas Kino akadēmijas balvu Fēlikss (tas šobrīd pirmo reizi izstādīts publiskai apskatei un apskatāms izstādē!). Režisora 90. gadu jubilejā uz ekrāniem iznāca viņa (sadarbībā ar režisoru Armandu Začu) jaunākā dokumentālā filma “Turpinājums. Pieaugšana”, kurā pēc septiņiem gadiem tās veidotāji pievērsušies piecu dažādu Latvijas  bērnu, nu jau pusaudžu dzīvēm. Ivars Seleckis ir viens no retajiem filmdariem, kas kino redz ne tikai kā praksi, bet arī kā teoriju. Filmu analīze, domāšana par kino, arī filmu mantojuma apzināšana ir bijusi Ivara Selecka misija daudzus radošā mūža gadus. Ivars Seleckis ir arī viņam veltītās izstādes līdzautors.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

 

Jauna izstāde – “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”

Sestdien, 5. oktobrī plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā tiks atklāta izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”. Izstāde ieskatās Ivara Selecka daudzveidīgajā darbībā, stāsta par viņa filmām un to tapšanu, iepazīstina ar filmu tēmām un varoņiem. Izstādē apskatāmas unikālas balvas un memoriāli priekšmeti.

22. septembrī Latvijas kino režisors un operators Ivars Seleckis atzīmēja 90 gadu jubileju. Septiņas no deviņām desmitgadēm Ivars Seleckis veidojis filmas un dara to joprojām. Ivars Seleckis ir ārkārtīgi nozīmīga personība Latvijas kultūrā, kas līdz ar saviem kolēģiem radījis Latvijas dokumentālā kino zelta klasiku un izvedis to pasaulē.

Izstāde stāsta par Ivaru Selecki kā filmu režisoru, operatoru un kino notikumu veidotāju, parāda Selecka daudzpusīgo ieguldījumu kinomākslā. Svarīgas ceļa zīmes izstādē ir filmu fragmenti un fotogrāfiskas liecības par filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti (vairums no tiem publiski izstādīti pirmoreiz) atklāj režisora filmu nozīmi un ietekmi Latvijas un pasaules kultūrā. Muzejā būs apskatāma viena no visu laiku nozīmīgākajām atzinībām Latvijas kinomākslai – Eiropas kinoakadēmijas balva “Fēlikss” gada labākajai Eiropas dokumentālajai filmai “Šķērsiela” (1988)! Izstādes eksponātu vidū ir objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā, Selecka cepuru kolekcija un citi darba specifiku raksturojoši apģērbi, piemēram, bruņu veste.

Izstādē var iepazīties arī ar citiem Selecku dzimtas pārstāvjiem, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā. Maija Selecka kā montāžas režisore strādājusi gandrīz pie visām Ivara Selecka filmām, un arī kopā ar citiem režisoriem. Digitālā kino laikmetā, iespējams, daudziem pirmo reizi būs iespēja klātienē redzēt arī īstu montāžas galdu, pie kura tapa filmas Rīgas Kinostudijā. Ivara Selecka jaunākais brālis Andris Seleckis (Andrejs Viesturs Seleckis) bija izcils latviešu kinooperators. Marta Selecka veido kultūras un izglītības raidījumus, 2024. gadā debitē arī kā kinorežisore. Bērnus izstādē iepriecinās Tutas lietas un spēle.

Gan darbodamies oficiālos amatos (Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas dokumentālā kino simpoziju valdes loceklis, Eiropas Kinoakadēmijas biedrs, u.c.), gan ārpus tiem, Ivars Seleckis vienmēr rūpējies arī par Latvijas kino mantojuma saglabāšanu un tā izvērtējumu. Ivars Seleckis bijis līdzās Rīgas Kino muzeja dibināšanas brīdī, piedalās muzeja krājuma papildināšanā, viņš ir arī šīs izstādes aktīvs līdzveidotājs.

Izstādes dizaina autore ir māksliniece Ieva Romanova.

Izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” Rīgas Kino muzejā būs apskatāma līdz gada beigām, un tā ir noslēdzošā izstāde telpās Vecrīgā pirms muzeja pārcelšanās uz Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajām telpām Miera ielā Rīgā.

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Muzejs slēgts līdz 4. oktobrim

Rīgas Kino muzejā notiks ekspozīcijas maiņa, tāpēc tas būs slēgts apmeklētājiem no 27. augusta līdz 4. oktobrim.

Sestdien, 5. oktobrī Kino muzejā tiks atklāta jauna izstāde – “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”. Šī būs pēdējā izstāde, ko varēs aplūkot muzeja telpās pirms tā pārcelšanās uz Miera ielu. 

No 5. oktobra  muzejs strādās:

Otrdien 10:00-17:00

Trešdien 10:00-19:00

Ceturtdien 10:00-17:00

Piektdien 10:00-17:00

Sestdien 11:00-17:00

Svētdien, pirmdien – slēgts

 

Uz tikšanos!