“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi

Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
 
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs. 
 
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem:  operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
 
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām  Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi. 
 
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”,  “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones  grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
 
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
 
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00. 

Izstāde “Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki”

Jauns nosaukums, jaunas telpas un jauna izstāde – Latvijas Filmu muzejs Mierā ielā 58a tiek atvērts ar  izstādi Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki

Šis gads atnesis vairākas pārmaiņas Kino muzeja dzīvē. Muzejam ir jauns, darbībai atbilstošāks nosaukums – LATVIJAS KINO MUZEJS. Tagad muzejs atrodas jaunās telpās Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kino muzejs aicina apmeklēt jaunu izstādi UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI!

21. gadsimtā Latvijā ieviesies termins “mākslas departaments” – ar to tiek apzīmēti profesionāļi, kuru uzdevums ir veidot atbilstošu vidi konkrētas filmas mākslinieciskajai iecerei. Izstāde iepazīstinās ar bieži vien mazāk zināmiem, taču ļoti nozīmīgiem profesionāļiem – Latvijas filmu māksliniekiem – dekorāciju, kostīmu, grima, specefektu meistariem – un viņu ieguldījumu Latvijas kino industrijā.

UZBURT PASAULES. LATVIJAS FILMU MĀKSLINIEKI aptver mākslinieku darbu Latvijas kino vairāk kā 100 gadu garumā – no pirmās Latvijas Republikā uzņemtās spēlfilmas Es karā aiziedams (1920) līdz 21. gadsimta 20. gadu Latvijas kinomākslas darbiem. Izstādē redzamas unikālas kinovēstures liecības – dekorāciju, kostīmu, grima skices un to īstenojums filmās, specefektu veidošanas tehnoloģijas dažādos laika periodos, kanonisku Latvijas filmu vides kopijas u.d.c. 

Izstādē aplūkojami unikāli priekšmeti – Vijas Artmanes tēlotās Džūlijas Lambertas parūka no filmas Teātris, Rūdolfa (lomā Romualds Ancāns) ūsas no filmas Rūdolfa mantojums, tērpi – Marijas mētelis no filmas Marijas klusums (kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne), Melānijas kleitas no filmas Melānijas hronika (kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne), Evas kleita no filmas  Wild East. Kur vedīs ceļš (kostīmu māksliniece Līga Krāsone); Ulda Pauzera, Gunāra Baloža, Jurģa Krāsona, Ievas Romanovas un citu mākslinieku oriģinālās filmu dekorāciju skices; filmas Tizlenes varones Sarmītes millenium istabas dekorācijas makets (mākslinieks Aivars Žukovskis) u.c.

Izstādes kuratore ir Alīse Krilova, izstādes māksliniece – Dace Džeriņa, un tā tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Latvijas Kino muzejs ir dibināts 1988. gadā (tobrīd  Rīgas Kino muzejs). Latvijas Kino muzejā ir pieejamas ekskursijas, animācijas filmu veidošanas darbnīcas, izglītojošas lekcijas un kino personībām un notikumiem veltīti pasākumi.  

Attēlā:

Uldis Pauzers (1933–1982)

Dekorāciju skice filmai “Ceplis” (1972, režisors Rolands Kalniņš)

Latvijas Kino muzeja krājums