Filmai 60! 19.02. plkst. 18.00 “Neviens negribēja mirt”. P. Krilova ievads.

Lietuvas kinostudijas spēlfilma “Neviens negribēja mirt” (Niekas nenorejo mirti, režisors Vītauts Žalakevičs, 1965) uzskatāma par unikālu notikumu padomju kino vēsturē, jo pulcē tā laika Baltijas valstu kino zvaigznes – lietuviešu aktierus Donatu Baņoni, Reģimantu Adomaiti, Jozu Budraiti, latviešu aktrisi Viju Artmani un Bruno Oju no Igaunijas. Vijai Artmanei šī filma bija nozīmīga, jo sadarbība ar Lietuvas kinostudiju padarīja viņu par liela mēroga slavenību Padomju Savienībā. Panākumi ļāva Vijai Artmanei veidot tālāko karjeru – kļūt ne vien par slavenu aktrisi, bet arī par nozīmīgu sabiedrisko darbinieci.

Filmas tēma ir ļoti pretrunīga. Tā vēsta par mežabrāļiem, kas cīnījās pret padomju varu. Laikā, kad filma tiek uzņemta, vēl ir dzīvi daudzi notikumu aculiecinieki, kuru viedoklis nesakrīt ar padomju propagandas pausto. Mežabrāļu tēma gan Lietuvā, gan Latvijā bija leģendām apvīta.

Par filmā atainotajiem vēsturiskajiem notikumiem, filmas māksliniecisko vērtību un tās nozīmi padomju laika un mūsdienu kino kontekstā – Lielā Kristapa balvas laureāta par mūža ieguldījumu kino mākslā Pētera Krilova ievadvārdi.

Filma dublēta latviešu valodā.

Pasākuma kopējais garums 2 h.

Ieeja ar muzeja biļetēm.

14.02. plkst. 17.00 – Romeo un Džuljeta. Versija.

Visu mīlētāju dienā  aicinām atcerēties un novērtēt, ka arī latviešu kino ir sava Romeo un Džuljetas versija – režisora Viestura Kairiša 2004. gada filma “Romeo un Džuljeta”!

Viesturs Kairišs: “Filma tika iecerēta, kā dokumentāls mūzikls. Es atklāju nedzirdīgo melodeklamāciju, kādā nejauši redzētā televīzijas ierakstā un biju neizsakāmi aizgrābts. Gribēju ar to strādāt, un tā radās iecerē izveidot klasisko Bernsteina mūziklu Vestsaidas stāsts.”

Leģendārais divu jauniešu mīlas sižets, pateicoties Viestura Kairiša eksperimentālajai pieejai, nepieredzējušiem aktieriem un filmas struktūras atvērtībai, izvēršas par brīžiem nemaz ne tik skumju stāstu. “Domāju, ka mūsu kino mākslā šai filmai nav analoga. Filma ir kā daļa no stikla pērlīšu spēles,” grāmatā “Tu, lielā vakara saule. Esejas par modernismu” norāda kino zinātniece Inga Pērkone.

Dokumentārajā filmā, kas balansē uz robežas ar spēlfimu, apspēlēta teksta nozīme. Tas ir, Romeo un Džuljetu vai Toniju un Mariju, procesā iejaucoties filmas veidotājiem, žestu valodā izspēlē divi vājdzirdīgie jaunieši – Armands un Rita. Filmas skaņu celiņā izmantota Viljama Šekspīra lugas pārstrādātā, reproducētā un mehanizētā versiju – 1965. gada Latvijas Radio iestudējums, kurā dzirdamas arī atpazīstamās melodijas no Leonarda Bernsteina mūzikla “Vestsaidas stāsts”.

Filmā piedalās: Rita Fedotova, Armands Slempers, Rīgas ostas elevatora strādnieki un baznīcas nedzirdīgo koris.

Filmas operators Gints Bērziņš, māksliniece Ieva Jurjāne, producents Guntis Trekteris.

Pirms filmas – kino pētnieces Danielas Zacmanes ievadvārdi.

Pasākuma kopējais garums 80 minūtes.

Ieeja ar muzeja biļetēm, kuras iespējams iegādāties uz vietas.