Nodarbības

Lai pieteiktos uz nodarbībām vai uzzinātu papildus informāciju, lūdzam zvanīt 67358873 vai rakstīt kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Vienas nodarbības apmeklējuma cena: 3,00 EUR no katra dalībnieka (grupā līdz 30 cilv.), skolotājiem, vecākiem – bez maksas.

Ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, aicinām apmeklētājus grupās iespēju robežās apmeklējuma laikā lietot sejas maskas!

 

KAS IR KINO?

Nodarbībā piedāvājam unikālu iespēju iepazīties ar kino pirmsākumiem un gūt radošu impulsu tālākai saskarsmei ar kino. Caur demonstrējumiem un praktiskiem uzdevumiem bērni uzzina, kas ir kustības ilūzija un kā tā tiek izmantota kino. Skolēni nodarbībā skatās pirmās pasaulē tapušās filmas un gūst ieskatu kino veidos un žanros.

Laiks: 60 min

Mērķauditorija: 1. – 5. klase

 

RAIŅA UN ASPAZIJAS DARBU EKRANIZĀCIJAS

 

Nodarbības laikā skolēni skatās Raiņa un Aspazijas dzejoļu ekranizācijas. Lasa abu autoru dzeju un ilustrē to, kā arī piedalās diskusijās par literāru darbu ekranizācijām un gūst pārskatu par kino žanriem un animācijas filmu tapšanas procesu. Radošais uzdevums – uzzīmēt galvenā varoņa tēlu animācijas filmiņai pēc Raiņa dzejoļa motīviem. 

Laiks: 1) sākumskola un 5. klase – 50-60 min, 2) 6.-9. klase – 70-80 min.

Mērķauditorija: sākumskola; 5. klase; 6.-9. klase.

 

CILVĒKS, VARA, BRĪVĪBA UN KINO

 

Mācību stundas laikā skolēni, diskutējot un strādājot grupās, aktualizē varas un cenzūras jēdzienu padomju savienībā, uzzina, kas ir Latvijas Kultūras kanons un kādas filmas tajā ir iekļautas, skatās trīs filmu fragmentus, kuras tapušas Latvijā laika posmā no 1961. – 1988. gadam: savam laikam novatoriskā režisora Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?” (1986), režisora Rolands Kalniņa aizliegto filmu “Četri balti krekli” (”Elpojiet dziļi”, 1967), leģendārā režisora Ivara Selecka filmu “Šķērsiela” (1988).

Nodarbības mērķis – radīt izpratni par totalitāras varas ietekmi uz cilvēku dzīvi, brīvu pašizpausmi un māksliniecisko jaunradi, ilustrējot to ar Latvijas Kultūras kanonā iekļauto filmu fragmentiem, kas veido vairākos mācību priekšmetos apgūto zināšanu papildināšanu un starpdisciplināru sasaisti.

Laiks: 90 min

Mērķauditorija: 9. – 12. klase

 

KĀDĀ VALODĀ RUNĀ KINO?

 

Radoša darbnīca ar lekcijas elementiem vidusskolas un pamatskolas vecāko klašu skolēniem.

Kino ar skatītāju sarunājas galvenokārt attēlu valodā. Runātajā valodā mēs stāstus veidojam no teikumiem, savukārt teikumus no vārdiem. Kino valodā kadra kompozīcija, plāns, krāsa, gaismu un ēnu attiecības, filmas darbības vide, kameras fokuss un filmēšanas leņķis ir tie rīki, kurus dažādi sakombinējot un nereti papildinot ar skaņām, trokšņiem un mūziku, rodas audiovizuāls stāsts.

Darbnīcas laikā jaunieši caur Latvijas kino klasikas piemēriem iepazīst un praktiski izmēģina kino valodas pamatus. Nodarbības noslēgumā tiek izveidots mini formāta vizuāls projekts – kustīgs attēls (GIF). 

Laiks: 90 min

Mērķauditorija: 9. – 12. klase

Nodarbība sagatavota ar VKKF mērķprogrammas „Projekta „Latvijas skolas soma”’ atbalstu

Pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija”

Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” piedāvā ieskatīties kino uzņemšanas procesā un iepazīt to, kā laika gaitā mainījušās filmēšanas un kino izrādīšanas tehnoloģijas. Ekspozīciju “Aizekrānija” papildina dažādi ar kino veidošanu un tapšanu saistīti objekti: 16mm filmu montāžas galds, pirmie mājas projektori no 20. gadsimta sākuma un filmu programma, kas tolaik bija pieejama, dažādas kameras, filmu lenšu piemēri, kā arī citi objekti. “Aizekrānija” ar šo dažādo objektu palīdzību stāsta par to, kas tiešām notiek aiz ekrāna, it sevišķi pievēršoties tam, kā kino tapa analogajā laikmetā. 

Ekspozīcijā īpaši izcelta animācija, piedāvājot iepazīties ar leļļu, zīmētās, aplikācijas un digitāli veidoto animācijas filmu tapšanu.

Ekspozīcijā apmeklētājiem iespējams pašiem izmēģināt zīmētās un aplikāciju animācijas radīšanas procesu, iepazīt multfilmu tapšanas gaitu un spēlēt spēles. Ekspozīcija ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem. 

Mini izstāde “Tikai nedariet muļķības”

Dejas, šampanietis, dzīvā mūzika, konspiratīvas sarunas – tas viss un vēl vairāk ir sastopams tajās Aloiza Brenča filmās, kurās parādās uzdzīve dažādās tās izpausmēs, ieskaitot pilsētas naktslokālos. Cilvēki tur satiekas, lai parunātu par slepenām lietām – jo kur gan labāk slēpties, ja ne visu acu priekšā, reizēm cilvēki tiekas naktslokālos, lai iepazītos, citu reizi – lai vienkārši atpūstos. Iemesli, kāpēc cilvēki nonāk naktslokālos, Brenča filmās ir dažādi, taču reti tie ir nevainīgi.

Šajā izstādē “Tikai nedariet muļķības” Rīgas Kino muzeja komanda pievēršas trīs filmām – “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), “Liekam būt” (1975) un “Dāvanas pa telefonu” (1977), lai apskatītu, kā šajās filmās ir attēlota uzdzīve un pilsētas naktslokāli.

Aloizs Brenčs Latvijas kino vēsturē ir iegājis kā divu žanru meistars: viņš veidoja gan veiksmīgas un skatītāju prātus kutinošas detektīvfilmas, gan melodrāmas, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Brenčs spēlfilmu vidē sevi pieteica pēc vairāku gadu darba pie dokumentālām filmām, un viņa filmas nereti izcēlās tieši ar savu dokumentālo precizitāti.

2019. gadā kino režisors Aloizs Brenčs svinētu 90 gadu jubileju. Viņa jubilejas nedēļas ietvaros Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Rīgas Kino muzejs piedāvā pasākumu kopumu, lai iepazīstinātu skatītājus ar dažādām Brenča daiļrades šķautnēm.

Mini izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada novembrim.
Izstāde ir veidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Īpašs paldies izstādes veidošanai Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam.

Kino muzejs “Summer Sound”

Šogad “Summer Sound” festivāla kino telti veido LKA Rīgas Kino muzejs, un arī šogad festivālā būs iespējams skatīties latviešu kino visplašākajā griezumā. Programmā ir iekļautas gan kino klasikas pērles, kā “Emīla nedarbi”, “Ābols upē” un “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, gan nesenākas filmas, piemēram, “Atbrīvošanas diena” un “Ručs un Norie”. Kino teltī būs iespējams noskatīties arī dažus no pēdējo gadu latviešu kino lielākajiem hitiem, tostarp “Kriminālās ekselences fondu” un “Blakus”, kā arī trīs Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmu programmas. Kino telts darbosies no 2. augusta plkst. 17:30 līdz pat 4. augusta agram rītam.

 

17:30 Liberation Day / “Atbrīvošanas diena”, rež. Uģis Olte, Mortens Traviks, 2016, 100’

19:30 7 miljardi gadu pirms pasaules gala, rež. Jānis Ābele, 2018, 79’

21:00 Blakus, rež. Alise Zariņa, 2019, 80′

22:30 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Zaļā programma.

“Papīrmeitene”, rež. Andra Vasiļevska, 2004, 13′
“Kāds/kāda”, rež. Didzis Eglītis, 2008, 34′
“Daudz laimes, Sofka!” rež. Oskars Morozs, 2009, 16′
“Bočka”, rež. Elza Feldmane, 2016, 26′

00:00 “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, rež. Arvīds Krievs, 1987, 100’

2:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Pelēkā programma.
“Sērkociņi”, rež. Didzis Eglītis, 2007, 13′
“Koperfīlds”, rež. Varis Piņķis, 2007, 20′
“Vējš pelēkās priedes nolauza”, rež. Madara Dišlere, 2013, 29′
“Augstāk par zemi”, rež. Jānis Ābele, 2014, 27′

3:30 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Rozā programma.
“Desmit rozā minūtes”, rež. Mārtiņš Eihe, 10′, 2007
“Iesākumā bija vista”, rež. Anna Dubrovska, 40′, 2009
“Armands un Krustaps dodas uz Rīgu”, rež. Armands Začs, Kristaps Krūmiņš, 10′, 2011
“Lelles”, rež. Ieva Norvele, 30′, 2018

3. AUGUSTS

11:00 Saule brauca debesīs, rež. Roze Stiebra, 75′, 2018

12:30 RUCH & NORIE / Ručs un Norie, rež. Ināra Kolmane, 2015, 66’

13:45 “Emīla nedarbi”, rež. Varis Brasla, 1985, 67’

15:00 Pazust Latgalē, rež. Gusts Ošmucnieks, Kaspars Alksnis, Kaspars Kursišs, 2014, 52’

17:00 “Ābols upē”, rež. Aivars Freimanis, 1974, 74’

18:30 “Šķēps un roze”, rež. Leonīds Leimanis, 1959, 80’

20:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Rozā programma.
“Desmit rozā minūtes”, rež. Mārtiņš Eihe, 10′, 2007
“Iesākumā bija vista”, rež. Anna Dubrovska, 40′, 2009
“Armands un Krustaps dodas uz Rīgu”, rež. Armands Začs, Kristaps Krūmiņš, 10′, 2011
“Lelles”, rež. Ieva Norvele, 30′, 2018

21:45 Kriminālās ekselences fonds, rež. Oskars Rupenheits, 2018, 121′

00:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Zaļā programma.
“Papīrmeitene”, rež. Andra Vasiļevska, 2004, 13′
“Kāds/kāda”, rež. Didzis Eglītis, 2008, 34′
“Daudz laimes, Sofka!” rež. Oskars Morozs, 2009, 16′
“Bočka”, rež. Elza Feldmane, 2016, 26′

01:30 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Pelēkā programma.
“Sērkociņi”, rež. Didzis Eglītis, 2007, 13′
“Koperfīlds”, rež. Varis Piņķis, 2007, 20′
“Vējš pelēkās priedes nolauza”, rež. Madara Dišlere, 2013, 29′
“Augstāk par zemi”, rež. Jānis Ābele, 2014, 27′

3:00 LKA Nacionālā Filmu skola studentu īsfilmas. Rozā programma.
“Desmit rozā minūtes”, rež. Mārtiņš Eihe, 10′, 2007
“Iesākumā bija vista”, rež. Anna Dubrovska, 40′, 2009
“Armands un Krustaps dodas uz Rīgu”, rež. Armands Začs, Kristaps Krūmiņš, 10′, 2011
“Lelles”, rež. Ieva Norvele, 30′, 2018