Aicinām uz Baltās nakts pasākumiem muzejā!

5.septembrī plkst.18.00 Latvijas Kino muzejs aicina uz lekciju “Kino dienām’86 – 40 gadu jubileja!”, kā arī 4. un 5. septembrī varēs aplūkot Objektu pie Nacionālās Filmu skolas, kurā demonstrēsim video un foto materiālus par Kino dienām’86. Gaidām Miera ielas kvartālā, Miera iela 58a!

Norises laiks:

Objekts pie Nacionālās Filmu skolas ar video un foto materiāliem par Kino dienām’86:
04.09.2026. no plkst.18.00 līdz 22.00
05.09.2026. no plkst.18.00 līdz 02.00

Izglītojoša lekcija par Kino dienām’86 Latvijas Kino muzejā:
05.09.2026. no plkst.18.00 līdz 19.00

Foto: Valdis Lavrinovičs. I Starptautiskais festivāls „Arsenāls”, 1988. Festivāla reklāmas uzstādīšana pie Zinību nama.

Objektā pie Nacionālās Filmu skolas piedāvājam noskatīties režisores Lienes Lindes veidotu videomontāžu, kuras pamatā ir 1986. gadā uzņemta kinohronika (Padomju Latvija, Nr.25/26, 1986,rež. Ivars Skanstiņš) un Latvijas Kino muzeja krājumā esošām fotogrāfijām. Būs redzami Kino dienu notikumi: kino vēstures izstāde un akcijas pie Zinību nama (tagad – Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle) un Friča Gaiļa ielā (tagad – Alberta iela), Kino dienu atklāšana kinoteātrī “Rīga” (“Splendid Palace”), kinoamatieru darbošanās Vērmanes dārzā, grupas “Pērkons” uzstāšanās kopā ar aktieri Edgaru Liepiņu, akcijas un atrakcijas Arkādijas parkā u.c.

Ir pagājuši 40 gadi kopš “Kino dienām`86” – tas bija robežnotikums Latvijas kino vēsturē. Latvijas Kinematogrāfijas komitejā 1986. gadā izveidotajai Video nodaļai bija jārūpējas par jaunu tehnoloģiju un jaunu formu ieviešanu Latvijas kino sistēmā, arī par kinomākslas popularizēšanu. Priecīgākais pasākums, ko nodaļa un tās galvenais ideju ģenerētājs, režisors Augusts Sukuts sarīkoja, bija “Kino dienas`86” 1986. gada augustā. Iepriekš svinētās padomju kino dienas laiks tika aizvietots ar kino dzimšanas dienas svinībām. Tika atzīmēti 90 gadi, kopš Rīgā, 1896. gadā, izrādīja pirmās Francijas izgudrotāju brāļu Limjēru sinematogrāfa filmas.

“Kino dienas`86” piedāvāja uz kino skatīties kā nebeidzamu priekšnesumu un pieredžu lauku. “Kino dienās” nebija robežu starp mākslas veidiem – to organizēšanā un svinēšanā piedalījās filmu veidotāji, teātru aktieri un režisori, vizuālie mākslinieki, fotogrāfi, mūziķi, literāti.
“Kino dienas bija mūsu pārliecība un nekaunība,” teicis Augusts Sukuts.

Par svētku kulmināciju kļuva nedēļas noslēgums Arkādijas parkā. Katrā Arkādijas parka stūrītī, un arī pie un uz Māras dīķa bija redzami neierobežotā fantāzijā dzimuši mākslas objekti un performances, daļa no tiem ar spēcīgu sociālkritisku zemtekstu. Viss, kas notika pēc tam – radās Rīgas Videocentrs, Rīgas (tagad – Latvijas) Kino muzejs, Starptautiskais kino festivāls “Arsenāls” – lielā mērā bija “Kino dienu`86” radītās kino nepietiekamības sajūtas rezultāts!

Plakāta autors — Kirils Šmeļkovs, 1986.
Plakāta autors — Kirils Šmeļkovs, 1986.

Nākamajā gadā atzīmēsim režisora Augusta Sukuta 80 gadu jubileju. Ar projekta “Augusts visu gadu” palīdzību visa gada garumā īstenosim dažādus pasākumus, kas veltīti talantīgā un iztēles bagātā Augusta Sukuta mantojumam. Kino dienu’86 jubilejas pasākums ir ievads šim projektam.

Atbalsta:

 

 

 

Muzejā top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti” un kinozāle “Mirdza”!

LKA konkursa kārtībā izdevies piesaistīt gandrīz 1 miljonu eiro LKA Latvijas Kino muzeja jaunās pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kino zāles “Mirdza” izveidei.

Ar piešķirtā finansējuma palīdzību būs iespēja radīt modernu, atvērtu un pieejamu kino muzeju, kur Latvijas kino varēs iepazīt ikviens. Saskaņā ar LKA veiktajiem pētījumiem, cilvēki ikdienā bieži saskaras ar piekļūstamības un satura pieejamības ierobežojumiem. Projekts ļaus izveidot ne tikai fiziski pieejamas un ērti lietojamas ekspozīcijas un kino zāles telpas, bet arī interesantu, daudzveidīgi uztveramu saturu – tā, lai visdažādākie apmeklētāji Latvijas kino var iepazīt sev piemērotā veidā. “Latvijas Kino muzejs, pateicoties piešķirtajam finansējumam, varēs kļūt par savam nosaukumam atbilstošu vietu – šeit Latvijas kino varēs iepazīt mazi un lieli, ģimenes, seniori, tas ir, veidojot ekspozīciju, padomāts būs par ikvienu. Arī kino zāle “Mirdza” būs liels ieguvums, kas dos iespēju “uzmirdzēt” gan jaunajām, gan piemirstām filmām,” norāda muzeja vadītāja Inga Pērkone – Redoviča.

Šobrīd Latvijas Kino muzejs apmeklētājiem uz laiku ir slēgts, taču aiz slēgtajām durvīm top jaunā ekspozīcija “Latvijas kino stāsti”: tiek iekārtotas telpas, veidots multimediāls saturs, kā arī plānoti pasākumi, kas tiks īstenoti jau pirms muzeja atvēršanas. Jauno pamatekspozīciju “Latvijas kino stāsti” Miera ielā 58a iecerēts atvērt apmeklētājiem 2028. gada rudenī.

Projekta ietvaros tiks veidots arī Latvijas Kino muzeja piedāvājums Latvijas Muzeju mobilajā lietotnē. Tajā paredzēts digitālais audiogids, virtuālā tūre un papildinātās realitātes kino pastaigas pilsētvidē. Pastaigas ļaus iepazīt Latvijas kino uzņemšanas vietas Rīgā, vēsturiskos kinoteātrus un kino vietas Latvijas reģionos.

Projektu “Iekļaujošs un pieejams LKA Latvijas Kino muzejs” (Nr. 4.3.2.0/1/25/A/012) līdzfinansē Eiropas Savienība 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, kas vērsts uz kultūras un tūrisma lomas palielināšanu ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās. Projekta kopējās izmaksas ir 999 397,50 eiro.

Vizualizācija: Ivars Veinbergs

LKA LATVIJAS KINO MUZEJA ekspozīcijas telpas Rīgā, Miera ielā 58a, uz laiku ir slēgtas!

Notiek pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kinozāles izbūve!

Aicinām sekot līdzi informācijai mājas lapā www.kinomuzejs.lv un sociālajos tīklos un apmeklēt Latvijas Kino muzeja pasākumus LKA Nacionālās filmu skolas telpās un citur!

Par iespējām apmeklēt vai uzaicināt pie sevis animācijas darbnīcu vai apmeklēt
muzejpedagoģiskās nodarbības interesēties no 2026. gada septembra.

Lai sazinātos ar Latvijas Kino muzeja darbiniekiem lūdzam rakstīt vai zvanīt:
+371 29119544 vai kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Foto: Skats no filmas “Baltie zvani” (Ivars Kraulītis, 1961)

 

 

“KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi

Pie LKA Nacionālās Filmu skolas Miera ielā 58a par kino izglītību Latvijā stāsta “KINO OBJEKTS” – ekrāns, līnija, kubi.
Latvijas Kultūras akadēmija dibināta 1990. gadā. Pie augstākā līmeņa kino izglītības programmu veidošanas un kā pasniedzēji akadēmijā pirmajā desmitgadē strādā tādi profesionāļi kā Kalvis Zalcmanis, Ansis Epners, Pēteris Krilovs, Valdis Eglītis, Bruno Aščuks, Inga Pērkone, Lauris Gundars u.c. Akadēmiju absolvējuši lielākā daļa Latvijas filmu veidotāju.
35 gadi ir laiks, kas pats jau ir kļuvis par pētniecības vērtu vēsturi.
 
Kino izglītības pētniecība uzsākta un turpinās, pateicoties LKA programmas „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” atbalstam. Projekta mērķis ir izpētīt kino izglītības vēsturi Latvijā, padziļināti analizējot un raksturojot Latvijas Kultūras akadēmijas ieguldījumu kino izglītībā augstākās izglītības līmenī. Projektu kopīgi veido Latvijas Kultūras akadēmija Audiovizuālās mākslas katedra (LKA Nacionālā filmu skola) un Latvijas Kino muzejs. 
 
Uzsāktās pētniecības rezultātā tapušas video intervijas ar LKA kino izglītības programmu veidotājiem, pasniedzējiem un absolventiem:  operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, profesori, kino zinātnieci Ingu Pērkoni, režisoru, pedagogu, LKA profesoru Pēteri Krilovu režisoru Gati Šmitu, operatoru, pedagogu, Professor Honoris Causa Valdi Eglīti, kino zinātnieku Agri Redoviču, režisoru, LKA docētāju Andreju Verhoustinski, režisori Annu Viduleju. Uz ekrāna iespējams noskatīties fragmentus no intervijām un studentu veidotām filmām.
 
Lakoniskajā laika līnijā iezīmēti gada skaitļi un vietas – tie ir pieturpunkti, kas vēsta par kino izglītības aizsākumiem un attīstību, no pirmajām programmām  Ludzas ielā līdz Nacionālajai Filmu skolai Miera ielā 58a, kur izglītību var iegūt filmu režisori, operatori, montāžas režisori, producenti un teorētiķi. 
 
“Kino objektā” par kino izglītības vēsturi “runā” arī kubi. Uz kāda varam lasīt studentu filmu nosaukumus (“Mans hobijs ir dzīve”,  “Viss ir kārtībā” u.c.), uz cita Ingas Pērkones  grāmatu nosaukumus (“Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās” u.c.), bet vēl uz cita Valda Eglīša citātus (“Vislabākā sadarbība un rezultāts, protams, gaidāms tad, kad Režisoram ir savs Operators”).
 
“Kino objekta” dizainu veidojis scenogrāfs Ivars Veinbergs. Foto: Aleksandrs Vasks.
 
“Kino objektu” var apskatīt un tajā arī ieklausīties Mierā iela 58a pagalmā pie ieejas Nacionālajā Filmu skolā katru dienu 16.00-22.00. 

Trešdien, 11. decembrī – ukraiņu īsfilmu izlase un saruna par Ukrainas kino

Trešdien, 11. decembrī plkst. 18.00 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” tiks demonstrēta ukraiņu īsfilmu izlase. Sarunā par karu kā robežšķirtni starp kino toreiz un tagad, par jauno kino veidotāju dažādajiem likteņiem un kino veidošanu kā atbalsta veidu Ukrainai piedalīsies režisore Oleksandra Petlovana.

Programmā iekļautas trīs ukraiņu īsfilmas. Oleksandra Petlovana, Maksims Tuzovs (Maksym Tuzov) un Anastasiia Lukova ir kursabiedri, kas absolvējuši Kijivas Nacionālās I. K. Karpenko-Karogo Teātra, kino un televīzijas universitāti. Režisoru filmas tapušas īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Īsfilmas “Pomana”, “Augšā lejā” un “Taisnais” bija daļa no ukraiņu īsfilmu programmas (kopā 16 filmas), kas īpašos seansos izrādītas tādās Eiropas pilsētās kā Varšava, Parīze, Prāga u.c.  ar mērķi piesaistīt līdzekļus Ukrainas atbalstam pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Režisores Anastasiias Lukovas filma “Pomana” (Pomana) ir traģikomēdija, kurā apspēlēta Dienvidukrainā sastopama tradīcija – ­apmeklējot aizgājēju, var izvēlēties un iegūt īpašumā kādu reiz viņam piederošu lietu. Režisores Oleksandras Petlovanas filma “Augšā lejā” (angl. Up and Down) ir stāsts par jaunu un visai veiksmīgu ukraiņu rakstnieku, kura dzīve krasi mainās, kad viņa jaunā īso stāstu krājuma prezentācijā parādās kāda no viņa cienītājām. Maksima Tuzova filmas “Taisnais” (angl. The Righteous One) galvenais protagonists ir tiesnesis, kurš sastopas ar jautājumiem par taisnīgumu un izvēli. Filma ir ieguvusi vairākus novērtējumus, tostarp balvu kā Labākā režisora īsfilmas debija Kannās, kā arī Kijivas pilsētas domes balvu “Par radošiem sasniegumiem”.

Ieva Ozoliņa: “Vienojošais elements visās trīs 2021. gadā tapušajās īsfilmās ir maģiskā reālisma klātbūtne un ticība spēkiem, kas nemitīgi atgādina, ka primāri garā jābūt stipram katram pašam. Lai arī filmās vēl tiešā veidā netiek atspoguļots karš un tās veidotas viegli ironiskā intonācijā, tajās ietvertās tēmas trāpīgi rezonē ar šodienu.”

Filmas tiks demonstrētas ukraiņu valodā ar angļu subtitriem. Saruna pēc filmas notiks angļu valodā. Pasākums notiek sadarbībā ar organizāciju DijaTi.  Pasākuma kopējais garums – 1 stunda un 30 minūtes. Ieeja bez maksas.

 

Jauna izstāde – “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”

Sestdien, 5. oktobrī plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā tiks atklāta izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”. Izstāde ieskatās Ivara Selecka daudzveidīgajā darbībā, stāsta par viņa filmām un to tapšanu, iepazīstina ar filmu tēmām un varoņiem. Izstādē apskatāmas unikālas balvas un memoriāli priekšmeti.

22. septembrī Latvijas kino režisors un operators Ivars Seleckis atzīmēja 90 gadu jubileju. Septiņas no deviņām desmitgadēm Ivars Seleckis veidojis filmas un dara to joprojām. Ivars Seleckis ir ārkārtīgi nozīmīga personība Latvijas kultūrā, kas līdz ar saviem kolēģiem radījis Latvijas dokumentālā kino zelta klasiku un izvedis to pasaulē.

Izstāde stāsta par Ivaru Selecki kā filmu režisoru, operatoru un kino notikumu veidotāju, parāda Selecka daudzpusīgo ieguldījumu kinomākslā. Svarīgas ceļa zīmes izstādē ir filmu fragmenti un fotogrāfiskas liecības par filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti (vairums no tiem publiski izstādīti pirmoreiz) atklāj režisora filmu nozīmi un ietekmi Latvijas un pasaules kultūrā. Muzejā būs apskatāma viena no visu laiku nozīmīgākajām atzinībām Latvijas kinomākslai – Eiropas kinoakadēmijas balva “Fēlikss” gada labākajai Eiropas dokumentālajai filmai “Šķērsiela” (1988)! Izstādes eksponātu vidū ir objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā, Selecka cepuru kolekcija un citi darba specifiku raksturojoši apģērbi, piemēram, bruņu veste.

Izstādē var iepazīties arī ar citiem Selecku dzimtas pārstāvjiem, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā. Maija Selecka kā montāžas režisore strādājusi gandrīz pie visām Ivara Selecka filmām, un arī kopā ar citiem režisoriem. Digitālā kino laikmetā, iespējams, daudziem pirmo reizi būs iespēja klātienē redzēt arī īstu montāžas galdu, pie kura tapa filmas Rīgas Kinostudijā. Ivara Selecka jaunākais brālis Andris Seleckis (Andrejs Viesturs Seleckis) bija izcils latviešu kinooperators. Marta Selecka veido kultūras un izglītības raidījumus, 2024. gadā debitē arī kā kinorežisore. Bērnus izstādē iepriecinās Tutas lietas un spēle.

Gan darbodamies oficiālos amatos (Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas dokumentālā kino simpoziju valdes loceklis, Eiropas Kinoakadēmijas biedrs, u.c.), gan ārpus tiem, Ivars Seleckis vienmēr rūpējies arī par Latvijas kino mantojuma saglabāšanu un tā izvērtējumu. Ivars Seleckis bijis līdzās Rīgas Kino muzeja dibināšanas brīdī, piedalās muzeja krājuma papildināšanā, viņš ir arī šīs izstādes aktīvs līdzveidotājs.

Izstādes dizaina autore ir māksliniece Ieva Romanova.

Izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” Rīgas Kino muzejā būs apskatāma līdz gada beigām, un tā ir noslēdzošā izstāde telpās Vecrīgā pirms muzeja pārcelšanās uz Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajām telpām Miera ielā Rīgā.

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.