Latvijas Kultūras akadēmijas telpās, Rīgā, Miera ielā 58a (centrālā ieeja, 2. stāvs). Ieeja brīva!
Šeit pieejams izstādes katalogs: Jura Podnieka gads!
Atzīmējot kino režisora Jura Podnieka (1950 – 1992) 75. dzimšanas dienu, tapusi izstāde “PODNIEKA LAIKTELPA”. Tā piedāvā skatītājam iegrimt Jura Podnieka dzīvē; just, vērot un reflektēt kopā ar režisoru, saprast Podnieka laiku, notikumus, iepazīt domubiedrus.
Izstāde tapusi VKKF mērķprogrammas „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” ietvaros, kā daļa no projekta “Jura Podnieka gads”. Projektu koordinē Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs sadarbībā ar Jura Podnieka studiju. Izstādi atbalsta VKKF, Rīgas dome, LNA Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas mēbeļu zīmols nordi.
Izstādes autore un kuratore – Anna Viduleja, mākslinieks – Kristaps Epners, 360° projekciju montāža – Viktors Keino, montāža – Sandra Alksne, skaņu režisors – Ernests Ansons, producente – Antra Cilinska-Dombrovska.
2023. gada vasarā Jura Podnieka radinieku mājas bēniņos atrastas vairākas kastes ar Jura
Podnieka uzņemtiem foto negatīviem un diapozitīviem, fotogrāfijām, filmu rullīšiem,
kasetēm un citiem materiāliem. Materiālus digitalizējot, iegūtas fantastiskas liecības par Jura Podnieka laiku, kas režisores Annas Vidulejas un mākslinieka Kristapa Epnera interpretācijā izstādes apmeklētājiem redzamas kā grandioza kustīga panorāma. Izstādē skatāmas arī dažādos laikos uzņemtas intervijas ar Jura Podnieka kolēģiem.
Juris Podnieks savu profesionālo darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot
kinožurnālus un dokumentāras filmas. Strādājot pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona”
(1975), Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā
Maskavā, bet ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (1977) Podnieks debitēja kā režisors. Kopš
1980. gadu sākuma katra Podnieka uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un
sabiedrisku notikumu. Filmu “Vai viegli būt jaunam?” (1986) noskatījās rekordliels skatītāju skaits – 43 miljoni! Tās ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretim impērijas galam. Tieši Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja filmās “Mēs” (1989) un “Krustceļš” (1990), meklējot jaunu tēlainību laikmetam un izpausmes iespējas cilvēkiem, kas tiecās pretim brīvībai un neatkarībai.
