“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” – pirmais pasākums 14. februārī

Trešdien, 14. februārī, plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā notiks pirmā tikšanās sarunu ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas”, kurā režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino cilvēkiem par kino. 

Sarunu cikls iesāksies trešdien, 14. februārī plkst. 18.00 ar pašrefleksīvu režisores Ievas Ozoliņas ieskatu savās attiecībās ar filmu varoņiem; pirms sarunas (plkst. 16.15) būs filmas “Mans tēvs baņķieris” (2015) seanss. Savukārt 28. februārī Ieva tiksies ar režisoru Juri Poškus. Šajā reizē būs iespēja noskatīties režisora īsfilmu “Nāves eņģeļi”(1998), kā arī ieskatīties topošās filmas “Kalendārs mani sauc” fragmentos. Klātienes pasākumi turpināsies sazobē ar raidījumu katru otro nedēļu. Šobrīd zināmie datumi – 6. marts, 20. marts, 3. aprīlis, 17. aprīlis. Regulāro klātienes notikumu programmu papildinās raidījums “Disociatīvā fūga” Radio Naba.

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri notiks LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunāsies ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām. Sarunas ievadīs vai papildinās filmas vai filmu fragmenti.

Disociatīvā fūga ir amnēzijas veids, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam ir pazudusi piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Tādos brīžos cilvēks var aizklīst, pārcelties uz dzīvi citur un pieņemt pilnīgi jaunu identitāti. Pēc laika tas var pāriet. Viņš atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Dažkārt kas līdzīgs notiek ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā “kļūst” par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.

Ieva Ozoliņa ir dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālajām filmām “Mans tēvs baņķieris” (2015), “Dotais lielums: mana māte” (2018), “Mana māte valsts” (2022). Ozoliņa par filmu “Mans tēvs baņķieris” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā debijas filma”. Viņas filma “Mana māte valsts” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

Pēteris Krilovs. Mākslas tēla dzemdināšana: saruna par aktieriem, mākslu un dzīvi

Sestdien, 2024. gada 10. februārī, plkst. 14:00 aicinām uz sarunu ar Pēteri Krilovu – “Mākslas tēla dzemdināšana: saruna par aktieriem, mākslu un dzīvi”.

Pirms 30 gadiem kino un teātra režisors un pedagogs Pēteris Krilovs (1949) intervijā ar izaicinošu nosaukumu Kāda attieksme valda galmā pret aktieriem, tāda ir valsts teica: “Ja sabiedrībā būs cieņa pret dzīvo, silto, cilvēciski sajūtamo un pat aptaustāmo mākslas tēlu, tā nenogrims ideoloģijā, kas ir abstrakta, auksta cietsirdīga. Tas tēls ir svarīgāks par visu! Un svarīgs ir mākslas tēla dzemdināšanas darbs“.
Kaut arī Pēteris Krilovs – Latvijas Kultūras akadēmijas profesors emeritus, daudzu teātra un kino balvu laureāts, aktiermākslas un filmu režijas skolotājs vairākām teātra un kino veidotāju paaudzēm – šajos trīsdesmit gados kopā ar mums visiem ir ticis tālāk par tiem “trīsarpus lukturīšu, četrarpus salauztu krēslu”, kas bija pieejami radīšanai 1993. gadā Daugavpils teātrī, tomēr viņa fundamentālās intereses nav mainījušās: tās vērstas uz cilvēku savstarpējo attiecību niansēm, uz varas un mākslas konfrontāciju, un uz Aktieri ne tikai kā profesiju, bet arī kā simbolisku figūru dzīves norišu sarežģītajās krustcelēs. 

Rīgas Kino muzejs aicina uz sarunu ar Pēteri Krilovu — par aktiermākslas izpratni un mācīšanas metodēm, režisora filmām, personiskā likteņa un varas spēlēm… Sarunu vada kinozinātniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone un kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Saruna tiks filmēta.
Ieejas maksa: muzeja biļetes.

Performance MAKE YOURSELF AT HOME/ JŪTIES KĀ MĀJĀS

Performance MAKE YOURSELF AT HOME/ JŪTIES KĀ MĀJĀS
 
Kā vieta kļūst par mājām? Kā var zināt, kad tas notiek? Saka, ka mājas ir tur, kur ir sirds, ka mājas ir sajūta, nevis ģeogrāfiska lokācija. Kas raksturo šo sajūtu? Vai tā ir konkrētu emociju kombinācija? Vai tas ir fizisks stāvoklis? Vai vide un objekti veido to, kas ir mājas? Māju, piederības un identitātes jautājums ir centrālā tēma performancei, kas tapusi sadarbojoties lietuviešu dejotājai un horeogrāfei Gabrielai Emīlijai Aidulei un latviešu māksliniecei un pedagoģei Gundegai Melbergai. Abas jau vairākus gadus dzīvo un strādā “starp” valstīm – Lietuvu, Latviju, Nīderlandi un nu arī Vāciju. Konstantais “starpstāvoklis” ir kā izejas punkts performancei, kurā tiek pētīts un apspēlēts migrācijas, mājokļa un identitātes jautājumus – tēmas, kas abām māksliniecēm ķļuvušas akūti aktuālas personīgā un globālā līmenī, kara, ekonomiskās un nekustamā īpašuma krīzes kontekstā.
Performances struktūru veido skaņa, teksts un kustība.
 
Performance ir 15 minūšu garšs poētisks un ļoti intīms vērojums, ko veido internet vidē atrasti un Gundegas rakstīti teksti, ikdienas trokšņu un dabas skaņu ieraksti, kā arī Gabrieles veidota kustību hoerogrāfija, ko izpilda abas mākslinieces.
 
Tā kā LKA Rīgas Kino muzejs jau vairākus gadus gaida jaunu mājvietu un tuvākajā laikā ievāksies pagaidu telpās, mākslinieces izvēlējušās to kā tematiski piemērotu performances norises vietu.
 
Pēc performances plkst. 14:30 piedāvājam režisores Lailas Pakalniņas 2021. gada filma “Mājas”. Filma par cilvēkiem, viņu mājām un filmu.
 
Pasākuma ieejas maksa:
Performance – bez maksas
Filmas seanss – ieejas biļete muzejā (ej.uz/bilesu_cenas_kino)
 
Pasākums notiek LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas puses). Tiekamies! 
 
***
Gundega Melberga ir latviešu māksliniece-pedagoģe, kuras radošā prakse fokusējas uz cilvēka un apkārtējās vides attiecībām. Viņas mākslinieciskā un arī izglītojošā darba centrā ir cilvēka neracionālās, ķermeniskās pieredzes. Gundegas darbu lielā mērā iedvesmojušas jaunā materiālisma idejas par indivīda materializēšanos caur attiecībām ar otru – vidi, dabu, visu, kas ir ne-cilvēks. Viņa galvenokārt darbojas fotogrāfijā, nereti kombinējot to ar tekstu, skaņas mākslas un performances elementiem.
Gabriele Emīlija Aidulis ir lietuviešu laikmetīgā dejotāja un horeogrāfe. Savā radošajā praksē viņa pēta kustību no dažādām perspektīvām un caur dažādiem dejas stiliem, prasmīgi kombinējot klasiskā baleta un laikmetīgās dejas un citu mūsdienu dejas virzienu elementus. Viņa pamatā izmanto improvizāciju kā metodi un pēta cilvēka attiecības ar ķermeni un vidi.

Uzsaukums kino mīļiem!

Aicinām pievienoties mums Letterboxd, lai vienuviet uzzinātu jaunumus par kino muzeja aktivitātēm, lasītu interesantus faktus par latviešu kino vēsturi un atzīmētu Latvijas kino vēsturei nozīmīgus datumus. Informāciju sniegsim gan latviski, gan angliski, tādēļ droši dalieties arī ar saviem angliski runājošajiem draugiem.
 
Saite uz profilu šeit: letterboxd.com/kinomuzejs/

Programma kinolektorijam “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” XIX

10. janvāris

Rampas ugunis / Limelight, drāma, komēdija, 1952, Čārlijs Čaplins, ASV, 141’

Lektore: Dita Rietuma, kino kritiķe un NKC vadītāja

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Izbijis klauns uzņemas rūpes par jaunu, depresijas māktu dejotāju, kurai slimība atņēmusi staigātspēju. Caur rūpēm un maigumu abi meklē spēju turpināt dzīvi – taču katram tas izdodas pavisam citādi.

Viena no Čārlija Čaplina pēdējām filmām – un viņa personiskākā. Caur galveno varoni viņš spriež par slavas norietu, jaunības vieglumu un citām ar izklaides industriju un dzīvi saistītām tēmām. Īpašs notikums filmā ir Čaplina duets ar Basteru Kītonu, kas bijis viņa radošais sāncensis ilgus gadus.


24. janvāris

Tauriņdeja, drāma, 1971, Oļģerts Dunkers, Latvija, 89’

Lektore: Daira Āboliņa, kino kritiķe un Splendid Palace mākslinieciskā vadītāja

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē. 

Pievilcīgais Harijs Maurs lidinās pa dzīvi kā tauriņš un labi dara visu, kam vien pieķeras, – sporto, dzied, spēlē ģitāru, pēc tam nolemj kļūt par kinoaktieri. Kad rodas izdevība dabūt lielāku lomu, Maurs slepus aizbēg no mīļotās meitenes Ievas un turpina kompromisus ar sirdsapziņu. Pēc vairākiem gadiem Maurs atgriežas dzimtajā pilsētā kā slavens aktieris un atkal satiek Ievu.

Fabula par to, kur meklējama patiesā laime un kas patiesībā slēpjas aiz pāva – vai tauriņa – lepnās izrādīšanās. Zigmunda Skujiņa scenārijs, Raimonda Paula mūzika, galvenajās sieviešu lomās latviešu zelta izlase: Astrīda Kairiša, Vija Artmane, Elza Radziņa.

Seansā tiks izrādīta filmas restaurētā versija.


7. februāris

Kleo no 5 līdz 7 / Cléo de cinq à sept, drāma, 1962, Anjēze Varda, Francija, 90’

Lektore: Dārta Ceriņa, kino kritiķe un kuratore

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Kleo, slavena un vīzdegunīga dziedātāja, jūk prātā no raizēm par savu veselību. Divas stundas, kas atlikušas līdz biopsijas rezultātu uzzināšanai, viņa pavada, bezmērķīgi klīstot pa pilsētu.

Reālajā laikā ilgstoša portretfilma, kurā izteiksmīgi iemūžināta sešdesmito gadu Parīze. Anjēzes Vardas darbs analizē sievietes attiecības ar skatienu – kā tas no apbrīnas izpausmes var kļūt par nepatīkamu sekotāju, no kā nav iespējams izbēgt. Neliela loma filmā dota Vardas laikabiedram, arī franču jaunā viļņa režisoram Žanam Likam Godāram.

Seanss norisinās sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā.


21. februāris

Spožā zelta dzīsla / Velvet Goldmine, drāma, mūzikls, 1998, Tods Heinss, ASV, 127’

Lektore: Laima Graždanoviča, māksliniece un 2ANNAS ISFF radošā direktore

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Uzmanību! Filma nav piemērota nepilngadīgiem skatītājiem.

1984. gadā žurnālists Artūrs Stjuarts pievēršas 70. gadu glamroka superzvaigznei Braienam Sleidam, kurš pirms desmit gadiem nokļuva ziņu virsrakstos ar savas slepkavības inscenējumu.

Filma pēta vairākas nozīmīgas tēmas – gan slavas un cilvēcības attiecības, gan cilvēka attieksmi pret savu pagātni, gan atļautā un neatļautā saskares punktus. Filmas varoņu prototipi iekļauj Deividu Boviju, Lū Rīdu, Igiju Popu u.c.


13. marts

Perfekti zils / Perfect Blue, psiholoģisks trilleris, 1997, Satoši Kons, Japāna, 81’

Lektors: Žulijens Nuhums Kulibali, kurators un publicists

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Uzmanību! Filma nav piemērota nepilngadīgiem skatītājiem.

Kļuvusi par aktrisi, popdziedātāja sāk lēnām zaudēt prātu, jo viņu izseko apsēsts fans un kāds rēgs no viņas pagātnes.

Satoši Kons ir pazīstams ar spēju animācijā atveidot robežu starp apzinātu un sapņa stāvokli, nojaucot pēdas un novedot arī skatītāju teju murga stāvoklī. “Perfekti zils” ir režisora pirmā un zināmākā filma un tiek plaši uzskatīta par vienu no labākajām jebkad uzņemtajām – gan animācijas kategorijā, gan vispār. Šajā darbā fanu apsēstība, ikdienas rutīna un pagātnes traumas rada vienu, neatdalāmu plūsmu.


27. marts

Meklējot mūziķa likteni / Searching for Sugar Man, dokumentāla filma, 2012, Maliks Bendžalū, Somija, Dienvidāfrika, Zviedrija, Lielbritānija, ASV, 85’

Lektors: Ričards Tomsons, mūziķis, mākslinieks un rakstnieks

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Divi Dienvidāfrikas iedzīvotāji nolemj noskaidrot, kāds liktenis piemeklējis viņu varoni, noslēpumaino 70. gadu rokeri Rodrigezu. Viņiem zināms ir tikai elka vārds, saistība ar ASV un baumas, ka viņš nomiris uz skatuves.

Neticams stāsts par savā mītnes zemē pilnīgi nezināmu mūziķi, kurš netieši ietekmējis revolūciju Dienvidāfrikā. “Meklējot mūziķa likteni” piedzīvoja pirmizrādi Sandensas kinofestivālā, saņēma Oskaru kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un pēc tam aizgrāba skatītāju sirdis visā pasaulē. Diemžēl divus gadus vēlāk Maliks Bendžalū izdarīja pašnāvību, padarot šo par savu vienīgo un pēdējo filmu.

 


Lektorija 19. sezonā aplūkojam cilvēka attiecības ar slavu – gan starmešu gaismā, gan aizkulišu ēnās, gan uz ielas un māju drošībā. Ja visa dzīve ir skatuve, tad kur paliek cilvēcība?

Kinolektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris Splendid Palace. Finansiāli lektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Tuvojas kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonas noslēgums!

Aicinām uz kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonas pēdējo seansu!

Šogad zem saukļa “Vienā taktī” apceļojām mūziklu pasauli, piedāvājot skatītājiem dažādas šī žanra izpausmes. 14. jūnijā plkst. 18:30 k/t  “Splendid palace” ceļojums noslēgsies ar kulta filmu “Rokija Horora šausmu šovs” (1975, rež. Džims Šarmans), kas tiek uzskatīta par darbu, kas visilgāk noturējies pasaules kinoteātru repertuāros, bez pārtraukuma priecējot skatītājus jau 47 gadus!

Pirms filmas LKA Nacionālās Filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa ievadvārdi.

Biļetes uz seansu iespējams iegādāties k/t “Splendid palace” kasē un mājaslapā.

 

***
Rokija Horora šausmu šovs (The Rocky Horror Picture Show), 100′, 1975, Džims Šarmans, ASV, Lielbritānija

Nesen saderināts pāris pēc negadījuma meklē glābiņu netālu esošajā pilī, kurā mītošais transvestīts rīko atklāšanas pasākumu savam jaunajam radījumam – perfektajam seksa simbolam Rokijam.

Vecuma ierobežojums: 16+

 

Kinolektorijs “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonā pievēršas mūzikla žanra dažādībai, aicinot kopīgi svinēt ilggadējā partnera, kinoteātra Splendid Palace, simtgadi.

Kinolektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un k/t “Splendid Palace”. Finansiāli lektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Muzeju nakts Rīgas Kino muzejā

Muzeju nakts atgriežas! 13. maijā arī LKA Rīgas Kino muzejs, šoreiz ar tēmu “Radīšana”, vērs durvis vakarā, lai piedāvātu apmeklētājiem iepazīties ar muzeju citos, neparastākos apstākļos. Esam sagatavojuši īpašu programmu visas dienas garumā no 11:00 līdz 22:00, kā arī būs iespējams iepazīties ar Kino muzeja pastāvīgo ekspozīciju “Aizekrānija”.
 
DIENAS PROGRAMMA
11:00 un 13:00 |
19. gs. optiskās ilūzijas rotaļlietu darbnīca | Taumatrops un fenakistoskops (dalības maksa: 3.00 EUR)
 

Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās, rakstot uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv.

 

VAKARA PROGRAMMA
19:00 – 20:00 |
Filmas “Degošais” seanss (rež. Jānis Putniņš, 2016, 55′)

20:30 – 21:30 | Īsfilmu seanss
“Augstā dziesma”, rež. Hercs Franks, 1989, 10′
“Pigmalions”, rež. Arnolds Burovs, 1967, 10′
“Spēlēju, dancoju”, rež. Roze Stiebra, 2007, 33′

 
Ieeja Kino muzejā 13. maijā bez maksas (neattiecas uz darbnīcām). Gaidīsim!

25. kadrs: Saruna par “Viss būs labi”

Šobrīd skaļas diskusijas sabiedrībā izraisījusi Staņislava Tokalova filma “Viss būs labi”, kas pieved skatītāju tuvu režisora ģimenei un liek palūkoties, kā tas ir – dzīvot Latvijā un Krievijā vienlaicīgi. Kino klubs “25. kadrs” piedāvā vietu, kur šīs diskusijas iznest ārpus interneta, un Kino muzeja kuratore Dace Čaure aicina uz sarunu par šo filmu un par to, kādam, jūsuprāt, ir jābūt dokumentālā kino mērķim.
 
“Viss būs labi” ir skatāma vēl dažos seansos Kino Bizē un Forum Cinemas, kā arī Riga IFF tiešsaistes kinoteātrī: rigaiff.lv/lv/distribution/viss-bus-labi/?from=online
 
Tiekamies 27. aprīlī 18:15 Kino muzejā Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas puses). 
 
***
Kino klubs turpina tradīciju sastapties muzejā, lai runātu par kino, gūtu jaunus iespaidus un paplašinātu esošās zināšanas. Kluba ietvaros aplūkosim gan latviešu kino jaunumus, gan klasiku, lasīsim tekstus, skatīsimies filmas un visu to apspriedīsim. Lūkosim, kas slēpjas starp kadriem.

Aicinām uz kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonu

LKA Rīgas Kino muzejs, sadarbībā ar k/t “Splendid Palace”, aicina skatītājus uz jau astoņpadsmito kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” sezonu, kas šīgada pavasara lielā ekrāna sezonā skatītājiem piedāvā iepazīties ar ikoniskiem, hrestomātiskiem un nozīmīgiem kino klasikas darbiem no visas pasaules. Šogad, svinot Rīgas vecākā kinoteātra “Splendid Palace” simtgadi, kinolektorijs zem saukļa “Vienā taktī” uzmanību pievērsīs mūzikla žanram, sezonu sākot ar vienu no pretrunīgākajiem un skatītākajiem mūzikliem kino vēsturē – 29. martā programmu sāks režisora Viktora Fleminga “Oza zemes burvis” (1939) ar Džūdiju Gārlendu galvenajā lomā. Pirms seansa skatītājus filmas pasaulē ievadīs mūziklu aktrise Annija Putniņa.

“Mūzikls ir formāts, kurā pastāv no tradicionālā kino atšķirīgi noteikumi – žanrs pieprasa, lai skatītājs atmestu skepsi un ļautos ekrānā redzamās pasaules likumiem, kurā iespējams itin jebkas. Kaut arī pastāv uzskats, ka mūzikls ir nenopietns un frivols formāts, tā stilizācijas pakāpe ļauj gan risināt nopietnas problēmas, gan dot vārdu un vietu vēsturiski marginalizētām kopienām,” tēmas izvēli skaidro LKA Rīgas Kino muzeja kuratore Dace Čaure.

Lektorija laikā skatītājiem tiek piedāvāta sešu filmu izlase – pēc “Oza zemes burvja”, 19. aprīlī, kinolektorijā tiks izrādīts Aditjas Čopras mūzikls “Līgava tiek drosminiekam” (1995) – viens no visu laiku veiksmīgākajiem Bolivudas muzikālajiem mīlas stāstiem, kura skaņu celiņš pat kļuvis par vienu no pagājušā gadsimta 90. gadu klausītākajiem albumiem Indijā.

3. maijā programmu turpinās Latvijas kino klasika – tūrismu popularizējošā Aloiza Brenča filma “Lielais dzintars” (1972), kas seko jaunatnes estrādes ansambļa likstām pilnajam ceļam uz dziesmu konkursu, paralēli izceļot dažādas Rīgas un Pierīgas apskates vietas. 17. maijā uz k/t “Splendid Palace” ekrāna gaidāms filmas “Zelta astoņdesmitie” (1986) seanss – filmas režisore Šantala Akermane ir viena no nozīmīgākajām pagājušā Eiropas kino veidotājām, kas šo uz lielveikala fona plaukstošo pieaugšanas stāstu veidojusi mūsdienām raksturīgā toņkārtā, izdarot stilistiskas atkāpes no žanra iezīmēm.

Pavasara izskaņā, 31. maijā, skatītāji tiek aicināti noskatīties Viljama Vailera romantiski komisko mūziklu “Smieklīgais skuķis” (1968), kurā redzama aktrises un mūziķes Barbaras Streisandes pirmā kino loma. Aktrises veikums novērtēts ar “Oskara” apbalvojumu, savukārt filma nemainīgi tiek uzskatīta par vienu no žanra etaloniem. Šī gada kinolektorija noslēgumā atkal gaidāms pārsteigums – kulta filma “Rokija Horora šausmu šovs” (1975), kas tiek uzskatīta par darbu, kas visilgāk noturējies pasaules kinoteātru repertuāros, bez pārtraukuma priecējot skatītājus jau 47 gadus. Stāsts par ārprātīgu transvestītu, kas savā pilī mēģina radīt perfekto seksa simbolu, un jaunu pāri, kas ir spiests nakti pavadīt jaunlaiku Frankenšteina pilī, ir kļuvis par kulta klasiku, filmas seansus apaudzējot ar īpašu tradīciju slāni.

Kinolektorija “Vienā taktī” darbus pavadīs arī zinošu lektoru ievadvārdi – mūziklu pasaulē iejusties ļaus mūziklu aktrise Annija Putniņa, RIGA IFF radošā direktore Sonora Broka, kino zinātniece Daira Āboliņa, kino pētniece Dita Stalovska, kino un teātra režisore Marta Elīna Martinsone, kā arī LKA Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš.

Kinolektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri “Splendid Palace”. Lektorija norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Programma

29.03. 18:30 – Oza zemes burvis / The Wizard of Oz, fantāzijas filma, 1939, Viktors Flemings, ASV; lektore Annija Putniņa

19.04. 18:30 – Līgava tiek drosminiekam / Dilwale Dulhaniya Le Jayenge, romantiska filma, 1995, Aditja Čopra, Indija; lektore Sonora Broka

03.05. 19:30 – Lielais dzintars, komēdija, 1972, Aloizs Brenčs, Latvija; lektore Daira Āboliņa

17.05. 18:30 – Zelta astoņdesmitie / Golden Eighties, romantiska komēdija, 1986, Šantala Akermane, Beļģija, Francija, Šveice; lektore Dita Stalovska

31.05. 18:30 – Smieklīgais skuķis / Funny Girl, romantiska komēdija, 1968, Viljams Vailers, ASV; lektore Marta Elīna Martinsone

14.06. 18:30 – Rokija Horora šausmu šovs / Rocky Horror Picture Show, šausmu komēdija, 1975, Džims Šarmans, ASV, Lielbritānija; lektors Jānis Putniņš

25. kadrs: Saruna par kino balvām

Kino sarunu klubs “25. kadrs” martā aicina domāt par kino balvu nozīmi un jēgu. Aiz muguras būs gan “Lielais Kristaps”, gan Oskaru ceremonija, tāpēc aplūkosim filmas, kuras gadu gaitā Latvija iesniegusi apsvēršanai Oskara kategorijā “Labākā starptautiskā spēlfilma” (agrāk – “Labākā filma svešvalodā”).
 
Lai piedalītos sarunā, jābūt redzējušam vismaz vienu no Oskaram izvirzītajām filmām. Filmu saraksts ar informāciju, kur tās noskatīties, šeit: ej.uz/Oskara_filmas_LV
 
Tiekamies 30. martā 18:15 Kino muzejā Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas puses)!
 
 
***
Kino klubs turpina tradīciju sastapties muzejā, lai runātu par kino, gūtu jaunus iespaidus un paplašinātu esošās zināšanas. Kluba ietvaros aplūkosim gan latviešu kino jaunumus, gan klasiku, lasīsim tekstus, skatīsimies filmas un visu to apspriedīsim. Lūkosim, kas slēpjas starp kadriem.