Category: Uncategorized

Aicinām uz jau otro seansu kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt XVI: kopā?” ietvaros! 

1.09. “Kinoprove” (“Audition”), 1999, Japāna, 113’, rež. Takaši Mīke

Lektore: Adriāna Roze

Ir pagājuši septiņi gadi kopš Aojamas sievas nāves, tāpēc viņš ir nolēmis meklēt sev jaunu sievu. Lai izvēlētos labāko kandidāti, Aojama organizē viltus kinoproves, kurās viņa uzmanību iekaro Asami – jauna, skaista sieviete, kura slēpj vairākus baisus noslēpumus. “Kinoprove” ir drosmīga šausmu filma, spēcīgs žanra kino piemērs, kas risina sarežģītas psiholoģiskas tēmas.

Amerikāņu kino režisors Kventins Tarantīno  filmu “Kinoprove” ir ierindojis starp labākajām filmām, kas tapušas kopš 1992. gada.

LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” norisinās jau 16. reizi, aicinot atgriezties kinoteātrī un iepazīties ar kino klasiku, kas rosina domāt par to, ko nozīmē būt kopā. Šoreiz kinolektorijs norisināsies trīs seansos, kuros tiks izrādītas kino vēsturē nozīmīgas filmas ar lekciju pirms filmas.

2021. gada kinolektorija tēmas pieteikums ir “kopā?”, domājot par to, ko nozīmē kopābūšana, kāda ir atbildība vienam pret otru, kā uzticēties citiem cilvēkiem un kādos brīžos nevar uzticēties citiem cilvēkiem, kas ir īpaši aktuāla tēma šobrīd, pandēmijas laikā. Filmu programma tika veidota, meklējot līdzsvaru starp labāk zināmām kino klasikas vienībām un tādām filmām, kas daudziem skatītājiem varētu būt jaunatklājums.

Biļetes uz filmu: https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/kinolektorijs-tktnn-xvi-kinoprove-317-1065 

Lai arī grūti paredzēt, kas notiks tālāk, ir pāris lietas, par kurām varam nešaubīties. Pirmkārt, joprojām ir lielisks kino, ko nedrīkst nezināt, un joprojām šo kino ir vērts skatīties kinoteātrī uz lielā ekrāna un kopā ar citiem cilvēkiem. Otrkārt, neskaidro nākotni mēs piedzīvosim kopā, lai vai ko tas arī nozīmētu.

Kopš iepriekšējā kinolektorija 2020. gada sākumā, ko pārtrauca Covid-19 pirmais vilnis, daudz kas šķiet mainījies, liekot kritiski pārdomāt, ko nozīmē būt kopā, cik daudz vispār ir iespējams zināt par citiem, vai un kā ir iespējams paredzēt citu rīcību un kāda vispār ir mūsu atbildība vienam pret otru. Atbildes uz šiem jautājumiem atradīs katrs citas, taču meklēt tās mēs varam kopā, atgriežoties kinoteātrī “Splendid Palace”. Šoreiz kinolektorijs “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” notiek saīsinātā formā, tradicionālo sešu filmu vietā piedāvājot trīs spēcīgas un atšķirīgas filmas ar trīs dažādu lektoru ievadvārdiem. Tiekamies kinoteātrī, lai kopā pieredzētu kino!

18.08. “Tu, kas dzīvo” (“Du levande”, “You, the Living”), 2007, Zviedrija, 95’, rež. Rojs Andersons

Lektors: Viktors Freibergs

Roja Andersona otrā filma triloģijā par dzīvi. Ieturot režisora atpazīstamo stilu, savstarpēji nesaistītas ainas seko viena otrai, atklājot neveikli komiskas epizodes. R. Andersona filmas raksturo skaidra sižeta trūkums, neatkārtojama un patiesi oriģināla humora izjūta, kā arī īpaša vizuālā valoda, kas palīdz ilustrēt to, cik brīžiem neveikli ir būt cilvēkam mūsdienu pasaulē.

Roja Andersona filmogrāfijā šobrīd ir sešas pilnmetrāžas spēlfilmas, kā arī vairākas īsfilmas un vairāk nekā 400 reklāmu. Neskatoties uz šķietami mazo filmu skaitu, R. Andersons pelnīti tiek uzskatīts par vienu no šī brīža Eiropas nozīmīgākajiem kino režisoriem.

1.09. “Kinoprove” (“Audition”), 1999, Japāna, 113’, rež. Takaši Mīke

Lektore: Adriāna Roze

Ir pagājuši septiņi gadi kopš Aojamas sievas nāves, tāpēc viņš ir nolēmis meklēt sev jaunu sievu. Lai izvēlētos labāko kandidāti, Aojama organizē viltus kinoproves, kurās viņa uzmanību iekaro Asami – jauna, skaista sieviete, kura slēpj vairākus baisus noslēpumus. “Kinoprove” ir drosmīga šausmu filma, spēcīgs žanra kino piemērs, kas risina sarežģītas psiholoģiskas tēmas.

Amerikāņu kino režisors Kventins Tarantīno  filmu “Kinoprove” ir ierindojis starp labākajām filmām, kas tapušas kopš 1992. gada.

15.09. “Carmen Horrendum”, 1989, Latvija, rež. Jānis Streičs

Lektore: Daira Āboliņa

Filmas centrā ir jaunu sieviešu likteņi karā un pēckara skarbajā laikā kara hospitālī, kur atklājas raksturu sadursmes, intrigas un sarežģītas savstarpējās attiecības, kas ieskicē kara nežēlību.

2021. gada 26. septembrī režisors Jānis Streičs svinēs savu 85 gadu jubileju. “Carmen Horrendum” ir viena no viņa mazāk zināmajām filmām, kas leģendārā režisora filmogrāfijā izceļas ar savu atšķirīgo tonalitāti, tāpēc šodienas skatītājam ļauj saskatīt līdz šim, iespējams, nenovērtētas režisora talanta šķautnes.

Kino muzejs būs slēgts no 23.-26. jūnijam, apmeklētājus atkal gaidīsim otrdien, 29. jūnijā. Savukārt otrdien, 22. jūnijā – saīsinātais darba laiks līdz plkst. 17.00

Priecīgus svētkus!

Laiks parunāt par kino tiešsaistē! Kino muzejs pandēmijas laikā aizsācis tiešsaistes sarunu sarunu formāts piedāvā telpu sarunai ar kino profesionāļiem par notiekošo kino jomā.

Šoreiz piedāvājam pievērsties dokumentālajam kino. Kas vispār ir dokumentālais kino? Kāda ir tā loma šodienas kino ainavā? Kas šobrīd ir aizraujošākais, kas notiek dokumentālajā kino? Kā izvēlēties, ko skatīties? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar kino pētnieci, LKA Zinātniskā pētniecības centra zinātnisko asistenti un Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma projekta vadītāju Zani Balčus.

Saruna būs skatāma Kino muzeja Facebook lapā tiešraidē, kā arī ierakstā gan šeit, gan Kino muzeja Youtube kontā. Īpaši gaidīsim jūsu komentārus un jautājumus, kurus būs iespējams uzdot sarunas laikā!

Laiks parunāt par kino tiešsaistē! Kino muzejs pandēmijas laikā aizsācis tiešsaistes sarunu sarunu formāts piedāvā telpu sarunai ar kino profesionāļiem par notiekošo kino jomā.
Kā strādā neatkarīgie kinoteātri? Ko nozīmē izplatīt kino? Kā filma var satikt savu skatītāju? Kā skatītājam satikt savu filmu? Nesteidzīgā sarunā par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar kinoteātra ”Kino Bize” programmas veidotāju un filmu izplatītāju Paulu Bērziņu.

Saruna būs skatāma Kino muzeja Facebook lapā tiešraidē, kā arī ierakstā gan šeit, gan Kino muzeja Youtube kontā. Īpaši gaidīsim jūsu komentārus un jautājumus, kurus būs iespējams uzdot sarunas laikā!
Ja jums ir radušās idejas sarunām vai īpaši aktuālas tēmas, par ko, jūsuprāt, būtu jārunā, gaidīsim ziņu!

Mums ir divas jaunas vakances: gaidām pieteikumus gan uz muzeja galvenā krājuma glabātāja amata vietu, gan uz krājuma speciālista vietu!

Latvijas Kultūras akadēmija (reģ.Nr. 90000039164) izsludina konkursu uz Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja galvenā krājuma glabātāja amata vietu (uz noteiktu laiku).

Par amatu:
LKA Rīgas Kino muzejs aicina darbā uz pilnu slodzi galveno krājuma glabātāju uz noteiktu laiku. Krājuma glabātāja darba pienākumi saistīti ar Kino muzeja krājuma materiālu komplektēšanu, saglabāšanu, aprakstīšanu un pieejamības nodrošināšanu.

Mēs gaidām iesniegumus no kandidātiem, kuriem ir interese un zināšanas par kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī izpratne par audiovizuālo kultūru. Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze muzeja darbā, interese par kino mantojumu un tā pētniecību. LKA Rīgas Kino muzeja krājums Muzeju krātuves ēkā Pulka ielā 8, kas arī būs pamatdarba vieta.

Prasības pretendentiem/-ēm:

• Akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, par priekšrocību tiks uzskatīta izglītība muzeju, kultūras mantojuma vai audiovizuālās kultūras jomā;
• Labas komunikācijas un organizatoriskās prasmes, precizitāte, augsta atbildības izjūta, spēja darboties patstāvīgi;
• Pieredze muzeju krājuma darbā, pieredze krājuma darba organizēšanā tiks uzskatīta par priekšrocību;
• Labas datorprasmes (Ms Office lietojumprogrammas: Word, Excel, Access, PowerPoint, XnView vai cita attēlu apstrādes programma);
• Teicamas valsts valodas zināšanas;
• Labas angļu, krievu valodas zināšanas;
• Interese un zināšanas par Latvijas kino;
• Interese pētniecībā tiks uzskatīta par priekšrocību

Piedāvājam:
• Interesantu un atbildīgu darbu nelielā un saliedētā kolektīvā;
• Darbs uz noteiktu laiku;
• Profesionālās izaugsmes iespējas;
• Mēnešalgu līdz 1070 EUR (bruto)

Iesniedzamie dokumenti:
• Motivācijas vēstule;
• Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
• Dzīves un darba gājums

Iesniedzamie dokumenti jāsūta uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv ar norādi “Galvenā krājuma glabātāja amata vieta”.

Dokumentu iesūtīšanas termiņš – 2021. gada 3. februāris.

Informējam, ka pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas pirmajā kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem/-ēm, kuru kandidatūras tiks izvirzītas otrajai kārtai.

Tālrunis uzziņām – 26536781 (LKA Rīgas Kino muzeja galvenā krājuma glabātāja)

Pamatojoties uz Fizisko personas datu apstrādes likumu, jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Latvijas Kultūras akadēmija, adrese: Ludzas iela 24, Rīga.

Latvijas Kultūras akadēmija (reģ.Nr. 90000039164) izsludina konkursu uz Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja krājuma speciālista amata vietu (uz nenoteiktu laiku).

Par amatu:
LKA Rīgas Kino muzejs darbā uz pilnu slodzi krājuma speciālistu uz nenoteiktu laiku. Krājuma speciālista darba pienākumi saistīti ar Kino muzeja krājuma materiālu komplektēšanu, saglabāšanu, aprakstīšanu un pieejamības nodrošināšanu.

Mēs gaidām iesniegumus no kandidātiem, kuriem ir interese un zināšanas par kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī izpratne par audiovizuālo kultūru. Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze muzeja darbā, interese par kino mantojumu un tā pētniecību. LKA Rīgas Kino muzeja krājums Muzeju krātuves ēkā Pulka ielā 8.

Prasības pretendentiem/-ēm:

KRĀJUMA SPECIĀLISTS
• Akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, par priekšrocību tiks uzskatīta izglītība muzeju, kultūras mantojuma vai audiovizuālās kultūras jomā;
• Labas komunikācijas un organizatoriskās prasmes, precizitāte, augsta atbildības izjūta, spēja darboties patstāvīgi;
• Pieredze muzeju krājuma darbā tiks uzskatīta par priekšrocību;
• Labas datorprasmes (Ms Office lietojumprogrammas: Word, Excel, Access, PowerPoint, XnView vai cita attēlu apstrādes programma);
• Teicamas valsts valodas zināšanas;
• Labas krievu, angļu valodas zināšanas;
• Interese un zināšanas par Latvijas kino;
• Interese pētniecībā tiks uzskatīta par priekšrocību

Piedāvājam:
• Interesantu un atbildīgu darbu nelielā un saliedētā kolektīvā;
• Amata vietu uz nenoteiktu laiku;
• Profesionālās izaugsmes iespējas;
• Mēnešalgu līdz 995 EUR (bruto)

Iesniedzamie dokumenti:
• Motivācijas vēstule;
• Izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;
• Dzīves un darba gājums (CV)

Iesniedzamie dokumenti jāsūta uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv ar norādi “Krājuma speciālista amata vieta”.

Dokumentu iesūtīšanas termiņš – 2021. gada 3. februāris.

Informējam, ka pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas pirmajā kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem/-ēm, kuru kandidatūras tiks izvirzītas otrajai kārtai.
Tālrunis uzziņām – 26536781 (LKA Rīgas Kino muzeja galvenā krājuma glabātāja)
Pamatojoties uz Fizisko personas datu apstrādes likumu, jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu personas datu apstrādes pārzinis ir Latvijas Kultūras akadēmija, adrese: Ludzas iela 24, Rīga.

Saistībā ar jaunākajiem ierobežojumiem, kas paredzēti, lai savaldītu COVID-19 krīzi, LKA Rīgas Kino muzejs ir slēgts uz nenoteiktu laiku no 2020. gada 19. decembra.

Sargiet sevi un savas ģimenes, un ceram, ka tiksimies drīz, kad būs jau drošāk apmeklēt publiskas vietas! Līdz tam aicinām mums sekot sociālajos tīklos: esam aktīvi Facebook, Instagram un Twitter, kā arī Youtube!

Ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, muzeju iespējams apmeklēt tikai ar sejas masku! Muzeja darbībā un darba laikā šobrīd izmaiņu nav. Gaidām apmeklētājus!

Divas dienas, 14. un 15. oktobrī,  Rīgā notiks VI Baltijas jūras reģiona kino vēstures konference, kuru šogad rīko Latvijas Kultūras akadēmija. Starptautiskās  konferences 2020. gada tēma ir “Žanri un to transformācijas: globālie un lokālie konteksti, filmu veidošana un recepcija”. Konferencē ar priekšlasījumiem par žanriem filmās un seriālos piedalīsies gandrīz divdesmit kino pētnieki, viņu vidū tādi ievērojami kino teorētiķi kā Juris Civjans (ASV, Latvija), Eva Mazerska (Lielbritānija) un Jērgs Šveinics (Šveice). Konferenci būs iespējams vērot tiešsaistē. LKA Rīgas Kino muzeju konferencē pārstāvēs Kino muzeja kuratore Agnese Logina ar priekšlasījumu par Aloiza Brenča filmām, kā arī Kino muzeja bijušās vadītājas Zane Balčus un Elīna Reitere. 

Žanrs ir bieži lietots termins gan filmu teorētiskā analīzē, gan arī kā zīmols, piedāvājot filmas auditorijai. Kino žanru pētniecībai pasaulē ir stabilas tradīcijas. Vienlaikus radikālās izmaiņas kino ražošanas tehnoloģijās un filmu skatīšanās praksēs, tāpat arī mūsdienu globālie sociālie un politiskie procesi ir aktivizējuši žanru teoriju pārskatīšanu un veicinājuši to, ka stabilu shēmu un modeļu vietā, žanri tiek analizēti kā dinamiski fenomeni.

VI Baltijas jūras reģiona konferencē “Žanri un to transformācijas: globālie un lokālie konteksti, filmu veidošana un recepcija” ar priekšlasījumiem uzstāsies vairāku valstu kino pētnieki, kuri piedāvās plaša spektra un metodoloģiski daudzveidīgus priekšlasījumus. Īpašu interesi šogad referenti izrādījuši par seriāliem. Konferencē tiks analizēta Ziemeļu valstu seriālu specifika, žanru estētikas  ietekme uz seriāliem, kā arī tiks pētīts, kas noticis ar kvalitatīvu televīzijas seriālu veidošanas tradīcijām Latvijā. Referentu uzmanības lokā ir arī pēdējos gados uz ekrāniem bieži iznākušās vēsturiskās filmas un to recepcija, kā arī dokumentālais kino kā žanrs.

Kā vadošie referenti ar paplašinātiem priekšlasījumiem konferencē uzstāsies ievērojami, profesionāli un aizrautīgi kino žanru pētnieki: Eva Mazerska (Ewa Mazierska), Centrālās Lankašīras universitātes (Lielbritānija) profesore, vairāk kā 20 monogrāfiju un rakstu krājumu autore un sastādītāja; Jērgs Šveinics (Jörg Schweinitz), Cīrihes universitātes (Šveice) emeritētais profesors, kura monogrāfija par kino stereotipiem (Film and Stereotype – A Challenge for Cinema and Theory, 2011) ir kļuvusi par pamatdarbu filmu stereotipu un arī mūsdienu kino žanru analīzē; Juris Civjans (Yuri Tsivian) Čikāgas universitātes (ASV) emeritētais profesors; viena no viņa pētniecības tēmām ir agrīnais krievu kino – šī tēma cieši saistīta arī ar Baltijas, īpaši Latvijas kino vēsturi.

Baltijas jūras reģiona kino vēstures konference (Baltic Sea Region Film History Conference) ir ikgadējs kino vēsturnieku un teorētiķu sadarbības projekts Baltijas jūras valstu vēstures periodu un aktuālu teorētisku problēmu izpētē. Konference pirmo reizi notika 2014. gadā Tallinā, kas bija arī nākamo četru Baltijas jūras reģiona kino vēstures konferenču mājvieta. Sākot ar 2019. gadu, tika nolemts konferenci organizēt pārmaiņus dažādās vietās, un šogad tā notiek Rīgā (Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Filmu skolā Elijas ielā 17). Vairāk informācijas par programmu un referentiem skat. konferences mājas lapā https://www.balticfilmhistory.org/  !

Sakarā ar ceļošanas ierobežojumiem daļa konferences priekšlasījumu notiks tiešsaistē. Konferences priekšlasījumus un tiem sekojošos jautājumus un atbildes ikviens varēs vērot arī tiešsaistē.