Latvijas Kino vēstures diena ar Ustuptēvu – sestdien, 9.11. plkst.14.00

1920. gada 9. novembrī Rīgā notika pirmizrāde pirmajai Latvijas Republikā uzņemtajai spēlfilmai Es karā aiziedams (režisors Vilis Segliņš, filma nav saglabājusies). Rīgas Kino muzejs aicina 9. novembri atzīmēt kā Latvijas Kino vēstures dienu, šajā datumā pievēršot īpašu uzmanību Latvijas filmām, interesantiem kino vēstures faktiem un to pētniekiem.

Pirmo Latvijas Kino vēstures dienu veltām filmai jubilārei, īsmetrāžas komēdijai Ustuptēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā (Vilis Segliņš, 1924, 20`) – tā ir senākā no Latvijas valstī uzņemtajām spēlfilmām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Pasākums notiks Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas) sestdien, 9. novembrī plkst. 14.00 – 15.30.

Programmā:

1) filmu režisora Reiņa Ūbeļa lekcija par filmas Ustuptēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā tapšanas vēsturi un estētiku;

2) filmas skate ar pianista Māra Žagara improvizētu pavadījumu. 

Atbalsta LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

 

Ieeja pasākumā ar muzeja biļetēm.

Pieaugšana un kino. Turpinājums

Skolēni ievadlekcijā tiks iepazīstināti ar pieaugšanas filmu (angl. coming-of-age) tēmām –draudzību, konfliktiem, pārbaudījumiem u.c. un interesantākajiem pieaugšanas stāstu atveidojumiem Latvijas jaunākajās spēlfilmās un dokumentārajā kino. Pieaugšanas stāsti var būt ļoti dažādi. Piemēram, 2024. gadā uz ekrāniem iznāca  Ivara Selecka dokumentārā filma “Turpinājums. Pieaugšana” (līdzrežisors Armands Začs). Tās centrā ir pieci pusaudži, kuri katrs savā veidā sastopas ar reizēm grūto, taču interesanto pieaugšanas vecuma posmu. Spēlfilmā “Tizlenes” (Marta Elīna Martinsone, 2021) par padsmitnieku gadiem režisore izvēlējusies stāstīt komēdijas žanrā. Pēc stāstījuma aicinām apmeklēt jauno izstādi “Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki”, kur citu objektu vidū ir apskatāms arī filmas “Tizlenes” galvenās varones Sarmītes “millenium” istabas dekorācijas makets. 

Norises ilgums: 80=

Norises valoda: latviešu, angļu (norise svešvalodā jāsaskaņo iepriekš)

Mērķauditorija: 5.-9. klase

Maksimālais dalībnieku skaits grupā: 25

Dalības maksa: 3.00 € no skolēna

Ja interese, rakstiet: kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvaniet – 29119544.

 

 

 

Norēķinu kārtība

Lai saņemtu rēķinu par nodarbību, aicinām aizpildīt šeit lejuplādējamo garantijas vēstules formu:  Garantijas_Vestule_Kinomuzejs  

Aizpildītu vēstuli lūdzam nosūtīt uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai iesniegt nodarbības vadītājam apmeklējuma laikā. Pēc muzeja apmeklējuma izrakstīsim rēķinu un nosūtīsim uz garantijas vēstulē norādīto adresi.

Grupām, kas muzeju apmeklē ārpus programmas “Latvijas skolas soma”, apmaksu iespējams veikt arī muzeja kasē, norēķinoties skaidrā naudā vai ar norēķinu karti.

Trešdien, 30. oktobrī 18.00 – Disociatīvā fūga ar režisoru Ivaru Zviedri

Trešdien, 30. oktobrī plkst. 18.00 LKA Rīgas Kino muzejā ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” uz sarunu aicināts dokumentāro filmu režisors un operators Ivars Zviedris.

 

Režisors un operators Ivars Zviedris divdesmit piecu gadu laikā latviešu dokumentārajā kino ir ienesis pārsteidzoši interesantus un pretrunīgus varoņus, drosmīgas tēmas un arī aktualizējis jautājumus, kas saistīti ar kinodokumentārista profesiju. Sarunas centrālās tēmas būs Ivara Zviedra metode, izvēles un principi kino veidošanā.

Ivars Zviedris ir režisors filmām “Ceļojums ar Arvi” (1999), “Bēgums” (2009), “Valkātājs” (2019), “Uz neredzīti, Brasa!” (2022) u.d.c. Filma, kas izsaukusi vislielāko interesi un diskusijas – “Dokumentālists” (līdzrežisore Inese Kļava, 2012, Nacionālā kinobalva “Lielais Kristaps”) – atklāj galvenās varones Intas Grigorovičas (iesauktas par Purva Intu) un režisora Ivara Zviedra personības, kā arī abu savstarpējās attiecības, kas žanriski svārstās no traģēdijas līdz melodrāmai un farsam.

Režisore Ieva Ozoliņa Ivara Zviedra un Ineses Kļavas dokumentāro filmu “Dokumentālists” (2012) uzskata par būtisku pagrieziena punktu Latvijas dokumentārajā kino.

Ivara Zviedra jaunākā filma “Esi uzticīgs līdz nāvei” (2024) pasaules pirmizrādi piedzīvos Lībekā, bet Latvijā tā tiks pirmizrādīta šī gada 1. decembrī.

Cikla “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” nākamā saruna notiks trešdien, 13. novembrī, un tajā piedalīsies ar dokumentālo filmu režisore Dzintra Geka.

 

LKA Rīgas Kino muzejs atrodas Vecrīgā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

 

 

Trešdien, 16.10. Disociatīvā fūga. Ieva Ozoliņa: IVARS SELECKIS

Trešdien, 16. oktobrī plkst. 18.00 sarunu ciklā “Disociatīvā fūga. Ozoliņas sarunas” režisore uz sarunu aicinājusi režisoru un operatoru Ivaru Selecki.

Ieva Ozoliņa: “Ivara Selecka jūtīgais, humānais, ar labdabīgu humoriņu piesātinātais līdzcilvēku vērojums mani vienmēr ir fascinējis. Bet mani ļoti interesē arī tas, kā režisors rīkojas, piemēram, tad, kad kadrā notiek kaut kas neērts un – vai dažkārt patiesība nepaliek ārpus ekrāna?” 

Režisora un operatora Ivara Selecka gadu desmitiem ilgā radošā darbība filmu nozarē pamatā saistīta ar dokumentālo kino. Meistara metaforiski bagāto dokumentālo filmu interešu lokā ir zvejnieki (“Krasts” 1963, “Lomi” 1969), darbs rūpnīcā (“Valmieras meitenes“ 1970), lauksaimnieki un zeme (“Apcirkņi” 1973), pilsēta (“Kuldīgas freskas” 1966), individuālie likteņi un vēsturisko notikumu paralēles (“Šķērsielas” triloģija) un pats galvenais – cilvēks. Viņš veidojis arī vairākas portretfilmas. “Maestro bez frakas” 1985 pievēršas komponista Raimonda Paula fenomenam, filma “Sieviete starp diviem romāniem” 1984 iedziļinās rakstnieces Regīnas Ezeras pasaulē, “Operdziedātāja uz skrituļslidām” 2002 ir filma par Elīnas Garančas starptautiskās karjeras sākumu.

Režisors novērtēts ar daudz balvām un atzinībām. Par dokumentālo filmu “Šķērsiela” 1988 Ivars Seleckis saņēmis vienu no nozīmīgākām balvām pasaulē – 1989. gadā tā tika atzīta par labāko Eiropas filmu. Filma saņēma Eiropas Kino akadēmijas balvu Fēlikss (tas šobrīd pirmo reizi izstādīts publiskai apskatei un apskatāms izstādē!). Režisora 90. gadu jubilejā uz ekrāniem iznāca viņa (sadarbībā ar režisoru Armandu Začu) jaunākā dokumentālā filma “Turpinājums. Pieaugšana”, kurā pēc septiņiem gadiem tās veidotāji pievērsušies piecu dažādu Latvijas  bērnu, nu jau pusaudžu dzīvēm. Ivars Seleckis ir viens no retajiem filmdariem, kas kino redz ne tikai kā praksi, bet arī kā teoriju. Filmu analīze, domāšana par kino, arī filmu mantojuma apzināšana ir bijusi Ivara Selecka misija daudzus radošā mūža gadus. Ivars Seleckis ir arī viņam veltītās izstādes līdzautors.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

 

Jauna izstāde – “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”

Sestdien, 5. oktobrī plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā tiks atklāta izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”. Izstāde ieskatās Ivara Selecka daudzveidīgajā darbībā, stāsta par viņa filmām un to tapšanu, iepazīstina ar filmu tēmām un varoņiem. Izstādē apskatāmas unikālas balvas un memoriāli priekšmeti.

22. septembrī Latvijas kino režisors un operators Ivars Seleckis atzīmēja 90 gadu jubileju. Septiņas no deviņām desmitgadēm Ivars Seleckis veidojis filmas un dara to joprojām. Ivars Seleckis ir ārkārtīgi nozīmīga personība Latvijas kultūrā, kas līdz ar saviem kolēģiem radījis Latvijas dokumentālā kino zelta klasiku un izvedis to pasaulē.

Izstāde stāsta par Ivaru Selecki kā filmu režisoru, operatoru un kino notikumu veidotāju, parāda Selecka daudzpusīgo ieguldījumu kinomākslā. Svarīgas ceļa zīmes izstādē ir filmu fragmenti un fotogrāfiskas liecības par filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti (vairums no tiem publiski izstādīti pirmoreiz) atklāj režisora filmu nozīmi un ietekmi Latvijas un pasaules kultūrā. Muzejā būs apskatāma viena no visu laiku nozīmīgākajām atzinībām Latvijas kinomākslai – Eiropas kinoakadēmijas balva “Fēlikss” gada labākajai Eiropas dokumentālajai filmai “Šķērsiela” (1988)! Izstādes eksponātu vidū ir objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā, Selecka cepuru kolekcija un citi darba specifiku raksturojoši apģērbi, piemēram, bruņu veste.

Izstādē var iepazīties arī ar citiem Selecku dzimtas pārstāvjiem, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā. Maija Selecka kā montāžas režisore strādājusi gandrīz pie visām Ivara Selecka filmām, un arī kopā ar citiem režisoriem. Digitālā kino laikmetā, iespējams, daudziem pirmo reizi būs iespēja klātienē redzēt arī īstu montāžas galdu, pie kura tapa filmas Rīgas Kinostudijā. Ivara Selecka jaunākais brālis Andris Seleckis (Andrejs Viesturs Seleckis) bija izcils latviešu kinooperators. Marta Selecka veido kultūras un izglītības raidījumus, 2024. gadā debitē arī kā kinorežisore. Bērnus izstādē iepriecinās Tutas lietas un spēle.

Gan darbodamies oficiālos amatos (Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas dokumentālā kino simpoziju valdes loceklis, Eiropas Kinoakadēmijas biedrs, u.c.), gan ārpus tiem, Ivars Seleckis vienmēr rūpējies arī par Latvijas kino mantojuma saglabāšanu un tā izvērtējumu. Ivars Seleckis bijis līdzās Rīgas Kino muzeja dibināšanas brīdī, piedalās muzeja krājuma papildināšanā, viņš ir arī šīs izstādes aktīvs līdzveidotājs.

Izstādes dizaina autore ir māksliniece Ieva Romanova.

Izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” Rīgas Kino muzejā būs apskatāma līdz gada beigām, un tā ir noslēdzošā izstāde telpās Vecrīgā pirms muzeja pārcelšanās uz Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajām telpām Miera ielā Rīgā.

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Muzejs slēgts līdz 4. oktobrim

Rīgas Kino muzejā notiks ekspozīcijas maiņa, tāpēc tas būs slēgts apmeklētājiem no 27. augusta līdz 4. oktobrim.

Sestdien, 5. oktobrī Kino muzejā tiks atklāta jauna izstāde – “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”. Šī būs pēdējā izstāde, ko varēs aplūkot muzeja telpās pirms tā pārcelšanās uz Miera ielu. 

No 5. oktobra  muzejs strādās:

Otrdien 10:00-17:00

Trešdien 10:00-19:00

Ceturtdien 10:00-17:00

Piektdien 10:00-17:00

Sestdien 11:00-17:00

Svētdien, pirmdien – slēgts

 

Uz tikšanos!

Sestdien, 27. jūlijā, atzīmēsim Igoram Boikovam 70!

Aicinām uz operatora un režisora Igora Boikova 70 gadu jubilejas pasākumu sestdien, 27. jūlijā no plkst. 17.00.

PROGRAMMĀ:

– jubilāra veidoto filmu izlase (40 min.)

– sarunas par dzīvi un kino.
1983. gadā ieguva diplomu Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā (Maskava), režisora-operatora specialitātē. Kā operators viņš strādājis pie kinožurnāliem Padomju Latvija, Sporta apskats, Latvijas hronika. Vairākus gadus Igors Boikovs bijis Saeimas operators.

Savā darbā, fiksējot vēsturiskus notikumus, saskāries arī ar bīstamām situācijām – īpaši 1991. gada Augusta puča laikā.
 
Igors Boikovs saņēmis vairākas starptautiskas balvas par labāko operatora darbu – Vissavienības sporta filmu festivālā (1985), Ungārijas sporta filmu festivālā (1986) un Ziemeļvalstu filmu festivālā Bornholmā (1991). Līdz ar vairākiem citiem operatoriem 2014. gadā ieguva Autortiesību bazgalības balvu par 1991. gada dokumentālo filmu “Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika.”
Jubilāra brīvā laika lielā aizrautība ir makšķerēšana.
 
Igora Boikova jubilejas pasākums notiks no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00. Ieeja bez maksas. 
 

Ko apskatīt Kino muzejā šovasar

Plānots, ka Rīgas Kino muzejs Vecrīgā atrodas pēdējos mēnešus.  Šī ir bijusi mājvieta Kino muzejam kopš 2006. gada.  No nākamā gada muzejs pārcelsies uz bijušo Tabakas fabriku Mierā ielā.

Pie mums šobrīd apskatāmas vairākas izstādes. Pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” aicina nonākt ekrāna otrā pusē – ieskatīties kino uzņemšanas procesā, uzzināt, kā top animācijas filmas, pavērot, ar kādām kamerām filmas tiek filmētas, ar kādiem projektoriem tās izrāda, kā kino tehnoloģijas ir mainījušās laika gaitā un kādas profesijas iesaistītas filmu veidošanā. Miniizstāde “Adas Neretnieces noslēpumi” (kino režisorei Adai Neretniecei 100) izveidota par godu režisorei Adai Neretniecei. Vairāk četrdesmit gadu ilgajā karjerā režisore ir uzņēmusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas (t. sk. filmu “Pieviltie”, 1961, kopā ar līdzrežisoru Māri Rudzīti) un vienu spēles īsfilmu, taču savu režijas karjeru sākusi, veidojot kinohronikas (vairāk kā 40 žurnāli no 1949.–1962. gadam), filmējusi arī dokumentālās un pasūtījuma jeb lietišķās filmas. Miniizstādē apskatāmas fotogrāfijas no filmu uzņemšanas un personiskā arhīva. Izstādē aplūkojami arī dokumenti, kas bija svarīga padomju režīma birokrātijas daļa, piemēram, diplomi, atzinības raksts, raksturojums, autobiogrāfija u.c.

Ekspozīcija “Ievas istaba”  ir improvizēts ieskats filmu mākslinieces Ievas Romanovas dzīves galvenajos lokos. Šeit var iepazīties ar Romanovas darbu pie filmu mākslinieciskās telpas (Ieva Romanova ir māksliniece tādām filmām kā Aveņu vīns (1984), Dzīvīte (1989), Bille (2018)), iepazīties ar viņas darbu Latvijas Kinematogrāfistu savienībā un kā muzeju māksliniecei – īpaši ar Latvijas kino vēsturei veltītajām Rīgas Kino muzeja izstādēm.

Gaidām ciemos (ieeja no Alksnāja ielas pagalma)!

Foto: Agnese Zeltiņa

Filmu māksliniekam Gunāram Balodim 90! Pasākums sestdien, 1. jūnijā plkst. 14.00

Gunārs Balodis ir viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu kino māksliniekiem (1960. gadā viņš absolvēja VVKI). Kopā ar Uldi Pauzeru viņš strādāja pie savas pirmās filmas – Gunāra Pieša “Kārkli pelēkie zied” (1961), bet tālāk turpināja darbu filmās “Es visu atceros, Ričard!” (1966), “Klāvs – Mārtiņa dēls” (1970), “Trīs minūšu lidojums” (1979) un citās, īpaši ražīgi sastrādājies ar režisoru Aloizu Brenču (“Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), “Gaisma tuneļa galā” (1974), “Liekam būt” (1976), “Ilgais ceļš kāpās” (1981) u.c.).
 
Programmā jubilāra atmiņu stāsti, filmu fragmenti, saviesīgas sarunas. 
Ieeja pasākumā bez maksas.

Miniizstāde “Adas Neretnieces noslēpumi” (kino režisorei Adai Neretniecei 100)

Režisorei Adai Neretniecei 2. jūnijā paliktu 100 gadu. Vairāk četrdesmit gadu ilgajā karjerā režisore ir uzņēmusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas (t. sk. filmu “Pieviltie”, 1961, kopā ar līdzrežisoru Māri Rudzīti) un vienu spēles īsfilmu, taču savu režijas karjeru sākusi, veidojot kinohronikas (vairāk kā 40 žurnāli no 1949.–1962. gadam), filmējusi arī dokumentālās un pasūtījuma jeb lietišķās filmas. Viņas filmogrāfijā ir spēlfilmas “Rita” (1957), kā arī vēl vairākas filmas par un ar bērniem, kuru likteņi cieši saistīti ar svarīgiem vēsturiskiem notikumiem, piemēram, “Vārnu ielas republika” (1970) un “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” (1988). Ir padomju laika ražošanas melodrāmas “Svešiniece ciemā” (1958), “Tava laime” (1960), “Hipokrāta zvērests” (1965) un īstas melodrāmas “Pirmā vasara” (1974), “De Granšānu ģimenes noslēpumi” (1992) u.c., kā arī vēsturiskas un kriminālfilmas Ciklons sāksies naktī” (1966), “Ilgās dienas rīts” (1968), “Nāve zem buras” (1976), “Izmeklēšanā noskaidrots” (1981), “Pēdējā indulgence” (1985) u.c.

Miniizstādē, kas tika atklāta Muzeju nakts ietvaros, apskatāmas fotogrāfijas no filmu uzņemšanas un personiskā arhīva. Izstādē aplūkojami arī dokumenti, kas bija svarīga padomju režīma birokrātijas daļa, piemēram, diplomi, atzinības raksts, raksturojums, autobiogrāfija u.c.

Fotogrāfijā: no filmas “Kapteinis Džeks” (1972) uzņemšanas. Autors: Guntis Grunte.