Ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” uz sarunu aicināts režisors, producents un scenārists Andrejs Ēķis.
Ieva Ozoliņa: “Žurnālā “Santa” reiz izlasīju šādu Ēķa citātu: “Var jau būt, ka tas bija manā galvā, bet mazliet jutos kā otrās šķiras cilvēks. Tā tas bija līdz devītajai klasei, kad mājās tēva mantās atradu kinokameru. Un uzfilmēju filmu par klasesbiedriem. Kad rādīju šo filmu pārējiem, pēkšņi sajutu – es iegūstu varu par šiem cilvēkiem, pār meitenēm. Viņi skatās filmu, smejas vai atkal nesmejas. Un tādā veidā es ieguvu pašapziņu.” Ir zināms, ka kinorežija ir narcisma augstākā forma, bet tikai daži režisori to atzīst. Domāju, ka būs ļoti interesanta tikšanās, jo Andrejs Ēķis ir režisors, kurš tā ļoti sulīgi, atklāti, enerģiski un iedvesmojoši stāsta gan par savām darba metodēm, gan par veiksmēm, gan arī par “feiliem”. Tas ir visvērtīgākais, ko saruna var sniegt.”
Andrejs Ēķis kā režisors veidojis spēlfilmas “Klases salidojums 2” 2020), “Klases salidojums” (2019), “Blēži” (2018), “Svingeri” (2016). Kā producents un scenārists vairākkārt strādājis pie filmām (“Rīgas sargi”(2007), “Baiga vasara (2000)), kurās darbība risinās Latvijas vēsturē izšķirošos brīžos. Nesen pie skatītājiem nonācis režisora jaunākais darbs – daudzsēriju vēsturiskā drāma “Dumpis”. Tās sižets balstīts vēsturiskos notikumos – 1975. gadā.