Animācijas darbnīca

Aicinām gan bērnus, gan pieaugušos apmeklēt animācijas darbnīcu LKA Rīgas Kino muzejā. Darbnīcas apmeklētājiem piedāvājam iespēju veidot aplikāciju animācijas filmiņu stop motion (kadru pa kadram) tehnikā.

Dalībnieku skaits: 5–15 cilvēki grupā

Ilgums: 2-3 stundas

Dalības maksa: Bērniem 8,50 EUR, pieaugušajiem 12,00 EUR

Pieteikšanās un papildu informācija: (+371) 67 358 873 vai kinomuzejs@kinomuzejs.lv 

 

Ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, aicinām apmeklētājus grupās iespēju robežās apmeklējuma laikā lietot sejas maskas!

Dokumentālais kino

Kā notvert laiku? – Tas ir viens no dokumentālistu izaicinājumiem. Kā būt klāt tad, kad notiek vissvarīgākais, nepalaist garām mirkli, žestu, skatienu, kas pasaka vairāk par desmitiem teikumu?

Notikumu mērogs var būt tik globāls kā Donalda Trampa un Kima Čenuna tikšanās Singapūrā – pirmā ASV un Ziemeļkorejas vadītāju saruna aci pret aci pasaules mediju uzmanības krustugunīs. Vai arī tā var būt miera līguma parakstīšana starp Indiju un Pakistānu 1966. gada sākumā PSRS teritorijā, Taškentā, kur tikai dažas dienas pēc šīs tikšanās mira Indijas premjerministrs.

Tieši tad Latvijas dokumentālisti gatavojās PSRS jubilejas lielfilmas uzņemšanai, kuras uzdevums bija dokumentēt sabiedrisko un personisko dzīvi plašās valsts dažādās daļās – filmas 235 000 000 (1967) nosaukums signalizē par tās mērogu, jo tajā ietverts valsts iedzīvotāju skaits filmas tapšanas brīdī. Taškentas notikumu laikā scenārists Hercs Franks jautāja režisoram Uldim Braunam: “Kā tu domā, kad vajadzētu sākt filmēt?” Un viņš teica: “Jau vakar.”

Krājuma apraksts

Rīgas Kino muzeja krājums sāka veidoties kopā ar muzeju 1988. gadā. Ņemot vērā, ka tā rašanās pamatā nebija iepriekš eksistējošu kolekciju, fakts, ka pašlaik muzeja krājumā glabājas ap 120 000 vienību, ir ievērības cienīgs. Lielākā daļa materiālu iegūti laikā, kad, sabrūkot Padomju Savienībai, 1990. gados pārstāja eksistēt daudzas kino institūcijas, kuru materiālus no iznīcības glāba nonākšana Kino muzeja krājumā.

Kopā Rīgas Kino muzeja krājumā ir ap 120 000 Latvijas un pasaules kinovēstures liecību, no tām 37 836 aprakstītu vienību – filmas, kinotehnika, dokumenti, fotogrāfijas, dekorāciju un kostīmu skices u.c.

Rīgas Kino muzeja krājumu regulāri izmanto pētnieki zinātniskajā darbā, mediji, filmu studijas, studenti un citi kino interesenti.

Ģeogrāfiski ceļojot Kino muzejam, vairākkārt telpas mainījis arī tā krājums, un tas ir mitinājies gan Šmerlī, gan bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā, gan Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēkā Pārdaugavā.

Kopš 2020. gada janvāra Kino muzeja krājums ir pārcēlies uz Pulka ielu 8, kur atrodas pirmā īpaši muzeju krātuvēm celtā ēka Latvijas muzeju vēsturē. Šīs telpas ir īpaši piemērotas muzeju krājumu vajadzībām, telpās nodrošinot atbilstošus apstākļus vēstures liecību saglabāšanai nākotnei.

Muzeja apraksts

Rīgas Kino muzejs ir īpašs ar savu personisko attieksmi un vienlaikus augstiem kvalitātes kritērijiem it visā, ko piedāvā. Mājīgās telpas Vecrīgā ir vieta, kur satikties, apmainīties viedokļiem, iepazīties, uzzināt ko jaunu – ne tikai kino profesionāļiem, bet arī jebkuram apmeklētājam. Muzejā pieejamas izstāžu telpas, kurās skatāma gan muzeja pastāvīgā ekspozīcija, gan mainīgās izstādes uz mini-izstāžu sienas, gan kinozāle, kurā regulāri notiek filmu seansi un lektoriji, kā arī dažādas nodarbības jauniešiem. Continue reading

Ekskursijas

Piedāvājam ekskursiju muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Aizekrānija”. Gida vadībā caur aizraujošu stāstījumu, demonstrējumiem un dažādiem uzdevumiem aicinām nonākt ekrāna otrā pusē – ieskatīties kino uzņemšanas procesā, pavērot, ar kādām kamerām filmē, ar kādiem projektoriem filmas izrāda, kā kino tehnoloģijas ir mainījušās laika gaitā, kādas profesijas iesaistītas filmu veidošanā.

Ekskursijas muzejā pieejamas ar iepriekšēju pieteikšanos.

Ekskursijas piedāvājam grupām līdz 25 cilvēkiem.

Maksa: ieejas biļetes muzejā + 6,50 EUR no grupas par gida pakalpojumiem.

Vairāk informācijas un pieteikšanās:

(+371) 67358873 vai kinomuzejs@kinomuzejs.lv

 

Ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, aicinām apmeklētājus grupās iespēju robežās apmeklējuma laikā lietot sejas maskas!

Muzeju nakts “Maza cilvēka lielā varonība”

18. maijā visā Latvijā – ikgadējā Muzeju nakts, un arī Kino muzejs piedalās un aicina viesus!

Rīgas Kino muzejs būs atvērts no plkst. 19:00 – 01:00, un, kā vienmēr, Muzeju nakts laikā ir bezmaksas ieeja.

Kā citus gadus, arī šogad Kino muzejs sadarbojas ar apkārtnes muzejiem (Foto muzeju, Sporta muzeju un Tautas Frontes muzeju), šajā naktī iedzīvinot muzeju salas ideju. Šie četri kaimiņu muzeji aicina apmeklētājus iedziļināties ekspozīcijās un piedalīties orientēšanās spēlē. Tās noteikti ir pavisam vienkārši: kādā no četriem muzejiem dalībniekiem ir jāpaņem orientēšanās spēles lapa, jāapmeklē visi četri muzeji, jāatbild uz trim jautājumiem par ekspozīcijām katrā muzejā un pēdējā pieturvietā arī jāatstāj anketa. No pareizo atbilžu vidus tiks izlozēti četri uzvarētāji, kuri balvā saņems visu muzeju kopīgi sarūpētas dāvanas!

Visu muzeju nakts laiku būs iespējams apskatīt pastāvīgo ekspozīciju “Aizekrānija”.

2019. gada Muzeju nakts tēma ir varonība. Apskatot šo tēmu, esam izveidojoši programmu, kas sastāv no dažādām liecībām par maza cilvēka lielu varonību – gan šodien, gan pagātnē.

Programma:

19:15 Lailas Pakalniņas studiju laika filma „Un” („Pozīcija”, 1988, 43’). Filma vēsta par diviem 1987. gada notikumiem – protesta akcijām 14. jūnijā un 23. augustā

20:15 Lailas Pakalniņas studiju laika filma „Izvēle” (1990, 38’). Filma vēsta par Aleksandru Mellēnu, pievēršoties viņa sarežģītajam dzīves gājumam, kas skaidri izgaismo ikdienas varonību un apstākļus, kurā tā var vai nevar izpausties, liekot uzdot neērtus jautājumus sev pašiem.

Pirms filmas ievadvārdus teiks viens no Atmodas līderiem – Dainis Īvāns

21:30 Uzstājas “Sieviešu stendaps”

Aiz katra varena vīrieša stāv stipra sieviete (jo ir pārāk kautrīga, lai palūgtu vīrieti paiet malā), un aiz katra liela varoņdarba stāv daudzas mazas ikdienas varonības (jo ko tad nu es, es jau neko…). Sieviešu stendaps saka – pietiek! – un kāpj uz skatuves visu priekšā, lai pastāstītu par savām mazajām ikdienas varonībām. Un pajokotu. Jo dažkārt drosme sākas ar spēju pasmieties pašam par sevi. Un dažkārt varonība ir bērnudārzā dzert kefīru. Iestāties augstskolā, kad tev ir pāri četrdesmit. Muzeju naktī Rīgas Kinomuzejā ar jums kopā smiesies Aiva Birbele, Sarmīte Cīrule, Sanita Grīna, Mairita Lūse, Džemma Sudraba un Laura Šterna.

Laika pārmijas. Jāņa Putniņa filmas

Jau tradicionāli maijā aicinām uz Kino muzeja filmu programmu, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Foto mēnesi!

Šoreiz būs skatāmas trīs režisora, filmu teorētiķa un Nacionālās Filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa filmas. Jānis Putniņš bija viens no režisoriem, kuri 1980./90. gadu mijā ieguva kino izglītību ārvalstīs.
ASV eksperimentālā kino kultūra atainojas īsfilmās “Elēģija” un “Sīzifs”, kurās formāli eksperimenti ar attēlu mijas ar netradicionālu vēstījumu. Putniņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma “Varmācības meditācija” (1993) ir kino sistēmu pārmaiņu laika spogulis, kad notiek pāreja no klasiskas kino ražošanas uz Eiropas art house kino stilu.

Filmu programma:

“Elēģija”, 3 min, bez skaņas

“Sīzifs”, 12 min, ar skaņu, angļu valodā

“Varmācības meditācija”, 1993, 62 min, latviešu valodā. Lomās: Armands Reinfelds, Ināra Slucka, Ivars Kalniņš, Juris Gornavs, Arvīds Ozoliņš, Jānis Putniņš u.c.

Ieeja brīva.

Seansa norises laiks: 22. maijs, sākums plkst. 18:00

Plašāka informācija par Rīgas Foto mēnesi: http://rigasfotomenesis.lv/lv/2019/programma