Author: Kino Muzejs

Trešdien, 28. februārī, plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā notiks otrā tikšanās sarunu ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas”, kurā režisore Ieva Ozoliņa sarunājas ar kino cilvēkiem par kino. Šajā reizē Ieva tiksies ar režisoru un scenāristu Juri Poškus. Sarunas ietvaros būs iespēja noskatīties viņa agrīno īsfilmu “Nāves eņģeļi”(1998) par dzelzceļnieku dzīvi, kā arī ieskatīties topošās filmas “Kalendārs mani sauc” fragmentos. Ieva Ozoliņa: “Juris Poškus ir viens no cilvēkiem, ar kuru saruna par jebkuru sadzīvisku tematu, agri vai vēlu nonāk pie kino. Jurim kino ir reliģija, mūzika un varbūt arī veids, kā dzīvot dzīvi.”

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri norisinās LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunājas ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām. Sarunas ievadīs vai papildinās filmas vai filmu fragmenti. Regulāro klātienes notikumu programmu papildina raidījums “Disociatīvā fūga” Radio Naba.

Disociatīvā fūga ir amnēzijas veids, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam ir pazudusi piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Tādos brīžos cilvēks var aizklīst, pārcelties uz dzīvi citur un pieņemt pilnīgi jaunu identitāti. Pēc laika tas var pāriet. Viņš atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Dažkārt kas līdzīgs notiek ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā “kļūst” par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.

Ieva Ozoliņa ir dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālajām filmām “Mans tēvs baņķieris” (2015), “Dotais lielums: mana māte” (2018), “Mana māte valsts” (2022). Ozoliņa par filmu “Mans tēvs baņķieris” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā debijas filma”. Viņas filma “Mana māte valsts” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”. Filma “Dotais lielums mana māte” apbalvota ar žūrijas balvu dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā. 

Ieejas maksa pasākumā – muzeja biļete.

Trešdien, 14. februārī, plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā notiks pirmā tikšanās sarunu ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas”, kurā režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino cilvēkiem par kino. 

Sarunu cikls iesāksies trešdien, 14. februārī plkst. 18.00 ar pašrefleksīvu režisores Ievas Ozoliņas ieskatu savās attiecībās ar filmu varoņiem; pirms sarunas (plkst. 16.15) būs filmas “Mans tēvs baņķieris” (2015) seanss. Savukārt 28. februārī Ieva tiksies ar režisoru Juri Poškus. Šajā reizē būs iespēja noskatīties režisora īsfilmu “Nāves eņģeļi”(1998), kā arī ieskatīties topošās filmas “Kalendārs mani sauc” fragmentos. Klātienes pasākumi turpināsies sazobē ar raidījumu katru otro nedēļu. Šobrīd zināmie datumi – 6. marts, 20. marts, 3. aprīlis, 17. aprīlis. Regulāro klātienes notikumu programmu papildinās raidījums “Disociatīvā fūga” Radio Naba.

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri notiks LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunāsies ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām. Sarunas ievadīs vai papildinās filmas vai filmu fragmenti.

Disociatīvā fūga ir amnēzijas veids, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam ir pazudusi piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Tādos brīžos cilvēks var aizklīst, pārcelties uz dzīvi citur un pieņemt pilnīgi jaunu identitāti. Pēc laika tas var pāriet. Viņš atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Dažkārt kas līdzīgs notiek ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā “kļūst” par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.

Ieva Ozoliņa ir dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālajām filmām “Mans tēvs baņķieris” (2015), “Dotais lielums: mana māte” (2018), “Mana māte valsts” (2022). Ozoliņa par filmu “Mans tēvs baņķieris” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā debijas filma”. Viņas filma “Mana māte valsts” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

Sestdien, 2024. gada 10. februārī, plkst. 14:00 aicinām uz sarunu ar Pēteri Krilovu – “Mākslas tēla dzemdināšana: saruna par aktieriem, mākslu un dzīvi”.

Pirms 30 gadiem kino un teātra režisors un pedagogs Pēteris Krilovs (1949) intervijā ar izaicinošu nosaukumu Kāda attieksme valda galmā pret aktieriem, tāda ir valsts teica: “Ja sabiedrībā būs cieņa pret dzīvo, silto, cilvēciski sajūtamo un pat aptaustāmo mākslas tēlu, tā nenogrims ideoloģijā, kas ir abstrakta, auksta cietsirdīga. Tas tēls ir svarīgāks par visu! Un svarīgs ir mākslas tēla dzemdināšanas darbs“.
Kaut arī Pēteris Krilovs – Latvijas Kultūras akadēmijas profesors emeritus, daudzu teātra un kino balvu laureāts, aktiermākslas un filmu režijas skolotājs vairākām teātra un kino veidotāju paaudzēm – šajos trīsdesmit gados kopā ar mums visiem ir ticis tālāk par tiem “trīsarpus lukturīšu, četrarpus salauztu krēslu”, kas bija pieejami radīšanai 1993. gadā Daugavpils teātrī, tomēr viņa fundamentālās intereses nav mainījušās: tās vērstas uz cilvēku savstarpējo attiecību niansēm, uz varas un mākslas konfrontāciju, un uz Aktieri ne tikai kā profesiju, bet arī kā simbolisku figūru dzīves norišu sarežģītajās krustcelēs. 

Rīgas Kino muzejs aicina uz sarunu ar Pēteri Krilovu — par aktiermākslas izpratni un mācīšanas metodēm, režisora filmām, personiskā likteņa un varas spēlēm… Sarunu vada kinozinātniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone un kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Saruna tiks filmēta.
Ieejas maksa: muzeja biļetes.

10. janvāris

Rampas ugunis / Limelight, drāma, komēdija, 1952, Čārlijs Čaplins, ASV, 141’

Lektore: Dita Rietuma, kino kritiķe un NKC vadītāja

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Izbijis klauns uzņemas rūpes par jaunu, depresijas māktu dejotāju, kurai slimība atņēmusi staigātspēju. Caur rūpēm un maigumu abi meklē spēju turpināt dzīvi – taču katram tas izdodas pavisam citādi.

Viena no Čārlija Čaplina pēdējām filmām – un viņa personiskākā. Caur galveno varoni viņš spriež par slavas norietu, jaunības vieglumu un citām ar izklaides industriju un dzīvi saistītām tēmām. Īpašs notikums filmā ir Čaplina duets ar Basteru Kītonu, kas bijis viņa radošais sāncensis ilgus gadus.

24. janvāris

Tauriņdeja, drāma, 1971, Oļģerts Dunkers, Latvija, 89’

Lektore: Daira Āboliņa, kino kritiķe un Splendid Palace mākslinieciskā vadītāja

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē. 

Pievilcīgais Harijs Maurs lidinās pa dzīvi kā tauriņš un labi dara visu, kam vien pieķeras, – sporto, dzied, spēlē ģitāru, pēc tam nolemj kļūt par kinoaktieri. Kad rodas izdevība dabūt lielāku lomu, Maurs slepus aizbēg no mīļotās meitenes Ievas un turpina kompromisus ar sirdsapziņu. Pēc vairākiem gadiem Maurs atgriežas dzimtajā pilsētā kā slavens aktieris un atkal satiek Ievu.

Fabula par to, kur meklējama patiesā laime un kas patiesībā slēpjas aiz pāva – vai tauriņa – lepnās izrādīšanās. Zigmunda Skujiņa scenārijs, Raimonda Paula mūzika, galvenajās sieviešu lomās latviešu zelta izlase: Astrīda Kairiša, Vija Artmane, Elza Radziņa.

Seansā tiks izrādīta filmas restaurētā versija.

7. februāris

Kleo no 5 līdz 7 / Cléo de cinq à sept, drāma, 1962, Anjēze Varda, Francija, 90’

Lektore: Dārta Ceriņa, kino kritiķe un kuratore

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Kleo, slavena un vīzdegunīga dziedātāja, jūk prātā no raizēm par savu veselību. Divas stundas, kas atlikušas līdz biopsijas rezultātu uzzināšanai, viņa pavada, bezmērķīgi klīstot pa pilsētu.

Reālajā laikā ilgstoša portretfilma, kurā izteiksmīgi iemūžināta sešdesmito gadu Parīze. Anjēzes Vardas darbs analizē sievietes attiecības ar skatienu – kā tas no apbrīnas izpausmes var kļūt par nepatīkamu sekotāju, no kā nav iespējams izbēgt. Neliela loma filmā dota Vardas laikabiedram, arī franču jaunā viļņa režisoram Žanam Likam Godāram.

Seanss norisinās sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā.

21. februāris

Spožā zelta dzīsla / Velvet Goldmine, drāma, mūzikls, 1998, Tods Heinss, ASV, 127’

Lektore: Laima Graždanoviča, māksliniece un 2ANNAS ISFF radošā direktore

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Uzmanību! Filma nav piemērota nepilngadīgiem skatītājiem.

1984. gadā žurnālists Artūrs Stjuarts pievēršas 70. gadu glamroka superzvaigznei Braienam Sleidam, kurš pirms desmit gadiem nokļuva ziņu virsrakstos ar savas slepkavības inscenējumu.

Filma pēta vairākas nozīmīgas tēmas – gan slavas un cilvēcības attiecības, gan cilvēka attieksmi pret savu pagātni, gan atļautā un neatļautā saskares punktus. Filmas varoņu prototipi iekļauj Deividu Boviju, Lū Rīdu, Igiju Popu u.c.

13. marts

Perfekti zils / Perfect Blue, psiholoģisks trilleris, 1997, Satoši Kons, Japāna, 81’

Lektors: Žulijens Nuhums Kulibali, kurators un publicists

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Uzmanību! Filma nav piemērota nepilngadīgiem skatītājiem.

Kļuvusi par aktrisi, popdziedātāja sāk lēnām zaudēt prātu, jo viņu izseko apsēsts fans un kāds rēgs no viņas pagātnes.

Satoši Kons ir pazīstams ar spēju animācijā atveidot robežu starp apzinātu un sapņa stāvokli, nojaucot pēdas un novedot arī skatītāju teju murga stāvoklī. “Perfekti zils” ir režisora pirmā un zināmākā filma un tiek plaši uzskatīta par vienu no labākajām jebkad uzņemtajām – gan animācijas kategorijā, gan vispār. Šajā darbā fanu apsēstība, ikdienas rutīna un pagātnes traumas rada vienu, neatdalāmu plūsmu.

27. marts

Meklējot mūziķa likteni / Searching for Sugar Man, dokumentāla filma, 2012, Maliks Bendžalū, Somija, Dienvidāfrika, Zviedrija, Lielbritānija, ASV, 85’

Lektors: Ričards Tomsons, mūziķis, mākslinieks un rakstnieks

Biļetes iegādājamas Splendid Palace mājaslapā (saite šeit) un kinoteātra kasē.

Divi Dienvidāfrikas iedzīvotāji nolemj noskaidrot, kāds liktenis piemeklējis viņu varoni, noslēpumaino 70. gadu rokeri Rodrigezu. Viņiem zināms ir tikai elka vārds, saistība ar ASV un baumas, ka viņš nomiris uz skatuves.

Neticams stāsts par savā mītnes zemē pilnīgi nezināmu mūziķi, kurš netieši ietekmējis revolūciju Dienvidāfrikā. “Meklējot mūziķa likteni” piedzīvoja pirmizrādi Sandensas kinofestivālā, saņēma Oskaru kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un pēc tam aizgrāba skatītāju sirdis visā pasaulē. Diemžēl divus gadus vēlāk Maliks Bendžalū izdarīja pašnāvību, padarot šo par savu vienīgo un pēdējo filmu.

Lektorija 19. sezonā aplūkojam cilvēka attiecības ar slavu – gan starmešu gaismā, gan aizkulišu ēnās, gan uz ielas un māju drošībā. Ja visa dzīve ir skatuve, tad kur paliek cilvēcība?

Kinolektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris Splendid Palace. Finansiāli lektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Aicinām uz kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonas pēdējo seansu!

Šogad zem saukļa “Vienā taktī” apceļojām mūziklu pasauli, piedāvājot skatītājiem dažādas šī žanra izpausmes. 14. jūnijā plkst. 18:30 k/t  “Splendid palace” ceļojums noslēgsies ar kulta filmu “Rokija Horora šausmu šovs” (1975, rež. Džims Šarmans), kas tiek uzskatīta par darbu, kas visilgāk noturējies pasaules kinoteātru repertuāros, bez pārtraukuma priecējot skatītājus jau 47 gadus!

Pirms filmas LKA Nacionālās Filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa ievadvārdi.

Biļetes uz seansu iespējams iegādāties k/t “Splendid palace” kasē un mājaslapā.

***
Rokija Horora šausmu šovs (The Rocky Horror Picture Show), 100′, 1975, Džims Šarmans, ASV, Lielbritānija
Nesen saderināts pāris pēc negadījuma meklē glābiņu netālu esošajā pilī, kurā mītošais transvestīts rīko atklāšanas pasākumu savam jaunajam radījumam – perfektajam seksa simbolam Rokijam.

Vecuma ierobežojums: 16+

Kinolektorijs “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezonā pievēršas mūzikla žanra dažādībai, aicinot kopīgi svinēt ilggadējā partnera, kinoteātra Splendid Palace, simtgadi.

Kinolektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un k/t “Splendid Palace”. Finansiāli lektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.