Sestdien, 16. martā – režisore Anna Viduleja un “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks”

Sestdien, 16. martā plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā par arhīvu lomu dokumentālās filmas veidošanā stāstīs režisore Anna Viduleja. Pirms tikšanās ar režisori Muzeja pasākuma apmeklētājiem būs iespēja noskatīties Annas Vidulejas un Antras Cilinskas dokumentālo filmu “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks”.

Filmas tapšanas laika tās veidotājas vairākus gadus veltījušas Podnieka dzīves izpētei, un liela daļa materiālu: fotogrāfijas, piezīmes, apraksti u.c. materiāli atrasti un pētīti, strādājot arhīvos – LKA Rīgas Kino muzeja krātuvē un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā (KFFDA).

Anna Viduleja: “Atceros Kino muzeja tapšanu. Filmas “Podnieks par Podnieku” veidošanas laikā priecājos ka pusaudžu gados vērotās Muzeja dibinātāju ieceres ir realizējušās – materiāli ir saglabāti un pieejami, lai tos šodien skatītos un rādītu. Esmu pateicīga par iespēju sadarboties ar LKA Rīgas Kino muzeja atsaucīgajām un ieinteresētajām krājuma darbiniecēm Daci Grants- Cielavu un Madaru Lapiņu, kurām rūpēja arhīvu atdzīvošanās filmas veidolā. Tas pats sakāms par Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva darbiniekiem, kuri atpazina šī projekta lielo atkarību no arhīvu materiāliem, jo filmas „Podnieks par Podnieku“ pamatuzdevums bija dot skatītājam iespēju iekļūt aizgājušajā laikā. Arhīvu un muzeju materiāli kā spoguļi mums netiešā, bet ļoti būtiskā veidā ļauj ieskatīties un ieklausīties Jura Podnieka personībā un viņa laikā.“

Filmu “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” veidojusi „Jura Podnieka studija“, un tā kinoteātros būs skatāma no 18. marta.

Ieeja ar muzeja biļetēm.

 

7. martā plkst. 18.00 – filma “Igarka, Cerība un Taurenis”

Ceturtdien, 7. martā plkst. 18.00 Rīgas Kino muzejā ar filmu “Igarka, Cerība un Taurenis” atzīmēsim filmas galvenās varones Nadeždas Āriņas jubileju. Viņas mamma Laima 1941. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju pēc tam, kad par viltotu maizes kartiņu viņa tika notiesāta uz 10 gadiem ieslodzījumā. Cietumā Laima pasniedza cukura graudiņu novārgušam ieslodzītajam no vīriešu nometnes. Tā viņi iepazinās. Tur piedzima Nadja. Mamma viņai iedeva vārdu Cerība – ar domu, ka viņa atgriezīsies Latvijā.
90. gadu sākumā Nadežda atgriezās. Mamma, tāpat kā daudzi latvieši, palika mūžīgajā sasalumā Igarkā. Nadežda sameklēja savu bērnības draugu Anatoliju, uzvārds viņam – Taurenis. Tāpēc filmai tāds nosaukums.

Sestdien, 9. martā plkst. 14.00 “Ievas istabā” – Marta Bite un Ieva Romanova

Sestdien, 9. martā plkst. 14.00 LKA Rīgas Kino muzejā iekārtotajā Ievas istabā satiksies divas Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) vadītājas: pažreizējā tās priekšsēdētāja Marta Bite un Ieva Romanova, kas LKS vadīja no 1999. līdz 2013. un no 2015. līdz 2023. gadam.

Ieva Romanova ir filmu māksliniece, muzeju ekspozīciju un izstāžu dizainere, ilggadīga Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, trīs bērnu mamma un vecmāmiņa sešiem mazbērniem. 2024. gadā saņēmusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā. Ekspozīcija Ievas istaba, kas šobrīd skatāma Kino muzejā, ir improvizēts ieskats Ievas Romanovas dzīves galvenajos lokos. 

Marta Bite ir tādu filmu kā “Valkātājs” (2020), “Mēs gribējām izmainīt pasauli” (2020), Kondoru kalve”(2018) producente, kopš  2016. gada – Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” producente. Kopš 2022. gada Marta Bite ir Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle, priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja, bet no 2023. gada – Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja. Vada filmu izglītības projektus bērniem un jauniešiem.

LKS ir brīvprātīga, profesionāla radoša organizācija, kas apvieno fiziskās personas – dažādu profesiju kinematogrāfistus. Organizācija dibināta 1962.gadā, bet pārveidota 1993. gadā.  LKS darbības galvenais mērķis ir Latvijas filmu nozares atjaunošana, attīstība un kvalitāte un prestižs. Ar to saistīta arī biedru labklājība, radošo ieceru īstenošanas iespējas, panākumi un jaunu filmu ceļš pie skatītāja. LKS piedalās nozares stratēģijas un normatīvo aktu izstrādē sadarbībā ar kultūras NVO un valsts institūcijām, rīko konferences, sarunas par nozares situāciju un nākotni, uztur LKS biedru datu bāzi, ir LKS ir Latvijas filmu festivāla un balvas „Lielais Kristaps” iedibinātājs un rīkotājs.

Marta Bite: „Kino savienībai jābūvē stiprs tilts starp dažādu profesiju un paaudžu filmu veidotājiem, starp nozares profesionāļiem un skatītājiem, starp filmu veidotājiem un nozares institūcijām, lai kopīgi veicinātu nozares attīstību, izglītotu jaunu filmu veidotāju un skatītāju paaudzi un radītu dziļāku izpratni par kino mākslu.”

 

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” – tikšanās ar režisori Lieni Lindi trešdien, 6. martā

Trešdien, 6. martā plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā kinolektorijā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” Ieva Ozoliņa sarunāsies ar filmu režisori un scenāristi Lieni Lindi.

Ieva Ozoliņa: “Lienes Lindes jaunākā filma Melnais samts jau pulcē plašu atbalstītāju loku trīsdesmitgadnieku un vecumā uz augšu grupā, kas apgalvo, ka šajā filmā beidzot ir pastāstīts viss… Linde turklāt ir režisore ar lielisku prasmi radīt īstus un nesamocītus dialogus, un viņai piemīt atbruņojoša nesaudzīgas ironijas un pašironijas spēja. Tas saredzams arī režisores īsfilmā Septiņas neveiklas seksa reizes, kuru varēs noskatīties mūsu sarunas ievadā.” 

Nesen uz ekrāniem iznāca režisores pirmā pilnmetrāžas filma Melnais samts, kas tika izvirzīta Lielajam Kristapam deviņās kategorijās. Lienes Lindes īsfilma Septiņas neveiklas seksa reizes (2016) saņēma Latvijas nacionālo kino godalgu Lielais Kristaps kā labākā studentu filma. Liene Linde ir arī dokumentālās filmas Klātbūtne (2020) režisore un scenāriste (kopā ar Armandu Zelču) un arī īsmetrāžas dokumentālās filmas Četri mielasti (2012) režisore un scenārija autore (scenārija līdzautors Dainis Juraga).

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri notiek LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunājas ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

 

Jauna ekspozīcija – “Ievas istaba”

LKA Rīgas kino muzejā no 1. marta skatāma jauna ekspozīcija – Ievas istaba, kas ir improvizēts ieskats Ievas Romanovas dzīves galvenajos lokos. Liecības par Romanovas darbu pie filmu mākslinieciskās telpas izveides – īpaši par filmu “Dzīvīte” (1989); liecības par darbu kā muzeju māksliniecei – īpaši par Latvijas kino vēsturei veltītajām Rīgas Kino muzeja izstādēm; liecības par priekšsēdētājas darbu Latvijas Kinematogrāfistu savienībā un šajā amatā tapušajiem “kopotajiem birokrātiskajiem rakstiem” un Latvijas kino (at)balstošajām aktivitātēm. 

Ieva Romanova ir filmu māksliniece, muzeju ekspozīciju un izstāžu dizainere, ilggadīga Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, trīs bērnu mamma un vecmāmiņa sešiem mazbērniem. 2024. gadā saņēmusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā.

 

 

 

 

28. februārī Ieva Ozoliņa sarunāsies ar Juri Poškus

Trešdien, 28. februārī, plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā notiks otrā tikšanās sarunu ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas”, kurā režisore Ieva Ozoliņa sarunājas ar kino cilvēkiem par kino. Šajā reizē Ieva tiksies ar režisoru un scenāristu Juri Poškus. Sarunas ietvaros būs iespēja noskatīties viņa agrīno īsfilmu “Nāves eņģeļi”(1998) par dzelzceļnieku dzīvi, kā arī ieskatīties topošās filmas “Kalendārs mani sauc” fragmentos. Ieva Ozoliņa: “Juris Poškus ir viens no cilvēkiem, ar kuru saruna par jebkuru sadzīvisku tematu, agri vai vēlu nonāk pie kino. Jurim kino ir reliģija, mūzika un varbūt arī veids, kā dzīvot dzīvi.”

 

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri norisinās LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunājas ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām. Sarunas ievadīs vai papildinās filmas vai filmu fragmenti. Regulāro klātienes notikumu programmu papildina raidījums “Disociatīvā fūga” Radio Naba.

Disociatīvā fūga ir amnēzijas veids, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam ir pazudusi piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Tādos brīžos cilvēks var aizklīst, pārcelties uz dzīvi citur un pieņemt pilnīgi jaunu identitāti. Pēc laika tas var pāriet. Viņš atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Dažkārt kas līdzīgs notiek ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā “kļūst” par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.

Ieva Ozoliņa ir dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālajām filmām “Mans tēvs baņķieris” (2015), “Dotais lielums: mana māte” (2018), “Mana māte valsts” (2022). Ozoliņa par filmu “Mans tēvs baņķieris” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā debijas filma”. Viņas filma “Mana māte valsts” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”. Filma “Dotais lielums mana māte” apbalvota ar žūrijas balvu dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā. 

 

Ieejas maksa pasākumā – muzeja biļete.

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” – pirmais pasākums 14. februārī

Trešdien, 14. februārī, plkst. 18:00 LKA Rīgas Kino muzejā notiks pirmā tikšanās sarunu ciklā “Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas”, kurā režisore Ieva Ozoliņa sarunāsies ar kino cilvēkiem par kino. 

Sarunu cikls iesāksies trešdien, 14. februārī plkst. 18.00 ar pašrefleksīvu režisores Ievas Ozoliņas ieskatu savās attiecībās ar filmu varoņiem; pirms sarunas (plkst. 16.15) būs filmas “Mans tēvs baņķieris” (2015) seanss. Savukārt 28. februārī Ieva tiksies ar režisoru Juri Poškus. Šajā reizē būs iespēja noskatīties režisora īsfilmu “Nāves eņģeļi”(1998), kā arī ieskatīties topošās filmas “Kalendārs mani sauc” fragmentos. Klātienes pasākumi turpināsies sazobē ar raidījumu katru otro nedēļu. Šobrīd zināmie datumi – 6. marts, 20. marts, 3. aprīlis, 17. aprīlis. Regulāro klātienes notikumu programmu papildinās raidījums “Disociatīvā fūga” Radio Naba.

“Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas” ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri notiks LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunāsies ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām. Sarunas ievadīs vai papildinās filmas vai filmu fragmenti.

Disociatīvā fūga ir amnēzijas veids, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam ir pazudusi piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Tādos brīžos cilvēks var aizklīst, pārcelties uz dzīvi citur un pieņemt pilnīgi jaunu identitāti. Pēc laika tas var pāriet. Viņš atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Dažkārt kas līdzīgs notiek ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā “kļūst” par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.

Ieva Ozoliņa ir dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālajām filmām “Mans tēvs baņķieris” (2015), “Dotais lielums: mana māte” (2018), “Mana māte valsts” (2022). Ozoliņa par filmu “Mans tēvs baņķieris” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā debijas filma”. Viņas filma “Mana māte valsts” saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”.

Ieejas maksa pasākumā būs par biļetes cenu.

Pēteris Krilovs. Mākslas tēla dzemdināšana: saruna par aktieriem, mākslu un dzīvi

Sestdien, 2024. gada 10. februārī, plkst. 14:00 aicinām uz sarunu ar Pēteri Krilovu – “Mākslas tēla dzemdināšana: saruna par aktieriem, mākslu un dzīvi”.

Pirms 30 gadiem kino un teātra režisors un pedagogs Pēteris Krilovs (1949) intervijā ar izaicinošu nosaukumu Kāda attieksme valda galmā pret aktieriem, tāda ir valsts teica: “Ja sabiedrībā būs cieņa pret dzīvo, silto, cilvēciski sajūtamo un pat aptaustāmo mākslas tēlu, tā nenogrims ideoloģijā, kas ir abstrakta, auksta cietsirdīga. Tas tēls ir svarīgāks par visu! Un svarīgs ir mākslas tēla dzemdināšanas darbs“.
Kaut arī Pēteris Krilovs – Latvijas Kultūras akadēmijas profesors emeritus, daudzu teātra un kino balvu laureāts, aktiermākslas un filmu režijas skolotājs vairākām teātra un kino veidotāju paaudzēm – šajos trīsdesmit gados kopā ar mums visiem ir ticis tālāk par tiem “trīsarpus lukturīšu, četrarpus salauztu krēslu”, kas bija pieejami radīšanai 1993. gadā Daugavpils teātrī, tomēr viņa fundamentālās intereses nav mainījušās: tās vērstas uz cilvēku savstarpējo attiecību niansēm, uz varas un mākslas konfrontāciju, un uz Aktieri ne tikai kā profesiju, bet arī kā simbolisku figūru dzīves norišu sarežģītajās krustcelēs. 

Rīgas Kino muzejs aicina uz sarunu ar Pēteri Krilovu — par aktiermākslas izpratni un mācīšanas metodēm, režisora filmām, personiskā likteņa un varas spēlēm… Sarunu vada kinozinātniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone un kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Saruna tiks filmēta.
Ieejas maksa: muzeja biļetes.

Performance MAKE YOURSELF AT HOME/ JŪTIES KĀ MĀJĀS

Performance MAKE YOURSELF AT HOME/ JŪTIES KĀ MĀJĀS
 
Kā vieta kļūst par mājām? Kā var zināt, kad tas notiek? Saka, ka mājas ir tur, kur ir sirds, ka mājas ir sajūta, nevis ģeogrāfiska lokācija. Kas raksturo šo sajūtu? Vai tā ir konkrētu emociju kombinācija? Vai tas ir fizisks stāvoklis? Vai vide un objekti veido to, kas ir mājas? Māju, piederības un identitātes jautājums ir centrālā tēma performancei, kas tapusi sadarbojoties lietuviešu dejotājai un horeogrāfei Gabrielai Emīlijai Aidulei un latviešu māksliniecei un pedagoģei Gundegai Melbergai. Abas jau vairākus gadus dzīvo un strādā “starp” valstīm – Lietuvu, Latviju, Nīderlandi un nu arī Vāciju. Konstantais “starpstāvoklis” ir kā izejas punkts performancei, kurā tiek pētīts un apspēlēts migrācijas, mājokļa un identitātes jautājumus – tēmas, kas abām māksliniecēm ķļuvušas akūti aktuālas personīgā un globālā līmenī, kara, ekonomiskās un nekustamā īpašuma krīzes kontekstā.
Performances struktūru veido skaņa, teksts un kustība.
 
Performance ir 15 minūšu garšs poētisks un ļoti intīms vērojums, ko veido internet vidē atrasti un Gundegas rakstīti teksti, ikdienas trokšņu un dabas skaņu ieraksti, kā arī Gabrieles veidota kustību hoerogrāfija, ko izpilda abas mākslinieces.
 
Tā kā LKA Rīgas Kino muzejs jau vairākus gadus gaida jaunu mājvietu un tuvākajā laikā ievāksies pagaidu telpās, mākslinieces izvēlējušās to kā tematiski piemērotu performances norises vietu.
 
Pēc performances plkst. 14:30 piedāvājam režisores Lailas Pakalniņas 2021. gada filma “Mājas”. Filma par cilvēkiem, viņu mājām un filmu.
 
Pasākuma ieejas maksa:
Performance – bez maksas
Filmas seanss – ieejas biļete muzejā (ej.uz/bilesu_cenas_kino)
 
Pasākums notiek LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas puses). Tiekamies! 
 
***
Gundega Melberga ir latviešu māksliniece-pedagoģe, kuras radošā prakse fokusējas uz cilvēka un apkārtējās vides attiecībām. Viņas mākslinieciskā un arī izglītojošā darba centrā ir cilvēka neracionālās, ķermeniskās pieredzes. Gundegas darbu lielā mērā iedvesmojušas jaunā materiālisma idejas par indivīda materializēšanos caur attiecībām ar otru – vidi, dabu, visu, kas ir ne-cilvēks. Viņa galvenokārt darbojas fotogrāfijā, nereti kombinējot to ar tekstu, skaņas mākslas un performances elementiem.
Gabriele Emīlija Aidulis ir lietuviešu laikmetīgā dejotāja un horeogrāfe. Savā radošajā praksē viņa pēta kustību no dažādām perspektīvām un caur dažādiem dejas stiliem, prasmīgi kombinējot klasiskā baleta un laikmetīgās dejas un citu mūsdienu dejas virzienu elementus. Viņa pamatā izmanto improvizāciju kā metodi un pēta cilvēka attiecības ar ķermeni un vidi.

Uzsaukums kino mīļiem!

Aicinām pievienoties mums Letterboxd, lai vienuviet uzzinātu jaunumus par kino muzeja aktivitātēm, lasītu interesantus faktus par latviešu kino vēsturi un atzīmētu Latvijas kino vēsturei nozīmīgus datumus. Informāciju sniegsim gan latviski, gan angliski, tādēļ droši dalieties arī ar saviem angliski runājošajiem draugiem.
 
Saite uz profilu šeit: letterboxd.com/kinomuzejs/