Latvijas Kino muzejā (Miera ielā 58 a) piektdien, 30. oktobrī, plkst. 17.00!
1920. gada 9. novembrī Rīgā notika pirmizrāde Latvijas Republikas pirmajai spēlfilmai “Es karā aiziedams” (režisors Vilis Segliņš). Pieminot šo notikumu, Latvijas Kino muzejs jau vairākus gadus organizē mūsu filmām un to veidotājiem veltītu Latvijas kino vēstures dienu.
2026. gadā Latvijas Kino vēstures dienu atzīmēsim jau 30. oktobrī, jo Rīgā no ASV ieradušās mūsu nacionālā kino pamatlicēja Jāņa Sīļa mazmeitas Krisa Geidosa un Džouna Forera un mazmazmeita Kristena Geidosa.
Aicinām kopīgi svinēt JĀŅA SĪĻA 140. jubileju Latvijas Kino muzejā (Miera ielā 58 a) piektdien, 30. oktobrī, plkst. 17.00!
Programmā: Jāņa Sīļa 20. gadsimta 20. gados filmētās kinohronikas un kultūrfilmas ar pianista Māra Žagara muzikālu pavadījumu.
Jānis Sīlis dzimis 1886. gada 22. maijā Tukumā, miris 1970. gada 22. augustā Ņūdžersijā (ASV). Bijis I Pasaules kara dalībnieks. Pēc kara studēja Leipcigas Grafiskās mākslas un grāmatniecības akadēmijā, kur, kā Sīlis vēlāk rakstīja savā autobiogrāfijā, viņa studiju virziens bijis “fotogrāfija un kinematogrāfija”.
1920. gadā Sīlis atgriezās Latvijā, no 1922. gada bija Arnolda Cālīša Kino-foto tirdzniecības nama Skolu filmas nodaļas vadītājs, veidoja filmu hronikas un kultūrfilmas. 1923./1924. gadā mācīja fotogrāfiju tagadējā Rīgas Angļu ģimnāzijā. Jānis Sīlis bija arī žurnālu “Fotogrāfijas Mēnešraksts” (1921—1922) un “Attēls” (1927 – 1928) redaktors un rakstu autors. Jāņa Sīļa grandiozākais operatordarbs ir filma “Lāčplēsis” (1930, režisors Aleksandrs Rusteiķis); viņš bijis operators arī citām nozīmīgām filmām – “Par tēvu zemi” (1928), “Daugava” (1934), “Dzimtene sauc” (1935), “Mūsu pelēkais dārgakmens” (1936) u.c. Diemžēl tikai daļa no filmām ir saglabājušās.
1937. gadā Jānis Sīlis tika iecelts par Sabiedrisko Lietu ministrijas Filmu nozares vadītāju. Filmu nozare producēja divas lielfilmas: “Zvejnieka dēls” (1940) un “Aizsprosts” (1940, filma pazudusi), kā arī vairākas kultūrfilmas. Nozare uzraudzīja arī kinohroniku ražošanu, kinoteātru darbību, īstenoja filmu cenzūru. Sākoties padomju okupācijai, Jānis Sīlis no darba ministrijā tika atbrīvots, kā ziņoja avīzes, “pēc paša vēlēšanās”. II Pasaules kara beigās Jānis Sīlis devās trimdā.
Filmu programma (37′):
“Jaunā Bulduru tilta atklāšana”, 1922
“No Jēkabmiesta līdz Staburagam”, 1922
“Traktoru sacensības Vecplatonē 1922. gada 9. jūlijā”, 1922
“Piltene” (Latvijas Filmu hronika Nr. 96), 1925
“Rīga miglā”, 1925
“Pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa atklāšana Meža kapos Rīgā 1929. gada 26. janvārī” (Latvijas hronika, 1929)
“Indrāni”, 1928, režisori Alfrēds Amtmanis-Briedītis, Aleksandrs Rusteiķis, operators Jānis Sīlis. Lomās: Berta Rūmniece, Aleksandrs Mierlauks, Jānis Ģērmanis, Jūlija Skaidrīte, Mirdza Šmithene, Vladimirs Avotiņš
.
Ieeja pasākumā brīva!
Atbalsta Latvijas Nacionālais arhīvs