Hronoloģija

1988–1989

Direktors – Jānis Lasmanis, jurists
Tiek veikta iespējamās muzeja ēkas Peitavas ielā 10/12 arheoloģiskā izpēte, veidots muzeja krājums, rīkoti pirmie kino veltīti notikumi, muzejs mitinās Jāņa ielā.

1989–1991

Direktors – Māris Deģis
Muzejs pārceļas uz telpām Audēju ielā 8, tiek uzsākta starptautiskā sadarbība, notiek aktīva krājuma papildināšana. 1990. gadā tiek organizēts grandiozs filmas „Zvejnieka dēls” (rež. Vilis Lapenieks, 1939) jubilejas pasākums, kā arī rīkots Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets. Peitavas ielā pirmā muzeja izstāde „Iespējamības tumsā. Kino Latvijā 1920–1940”.

1991–1993

Direktors – Agris Redovičs, kinozinātnieks
Kino muzeja darbība neatkarīgā statusā; filmas „Akmens un šķembas” (rež. Rolands Kalniņš, 1966) jubilejai veltīts notikums, sagatavots televīzijas raidījums „Tālā gaisma”, veltīts režisora Aleksandra Rusteiķa („Lāčplēsis”, 1930, „Daugava”, 1934) 100. gadskārtai.

1993–2004

Direktore – Inga Pērkone-Redoviča, kinozinātniece
Muzejs piedalās Nacionālā kino festivāla Lielais Kristaps organizēšanā, sagatavo filmogrāfisku informāciju par Latvijas kino vēsturi, uzsāk regulāru izstāžu darbību – sarīkotas ekspozīcijas „Mākslas laiks. Kinohronikām „Māksla” – 30” (1993), „Sapņu inventarizācija. Latviešu aktierkino 75 gadi” (1995), „Kinozvaigznes konspiratīvā dzīvoklī” (1996), „Eduarda Krauca Latvijas laiks” (1998), „Pārrāvums” – latviešu kino trimdas un okupācijas laikā (2001) un citas. Tiek rīkotas starptautiskas vasaras skolas, veidots vērienīgs cikls „Kino gadsimts Latvijā”, izdotas latviešu un pasaules kino veltītas grāmatas un katalogi.

2004–2006

Direktora pienākumu izpildītājs – kinozinātnieks Agris Redovičs

2006–2008

Vadītāja – Elīna Reitere, kino zinātniece
Muzejs tiek pievienots v/a Nacionālais Kino centrs un ver durvis jaunās telpās Peitavas 10, Vecrīgā.

Izveidotas ekpozīcijas: 
– „Jāņa Streiča mistērijas”,
– „Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks”,
– „Kustības fenomens”,
-„Rīgas puika Sergejs Eizenšteins”

Šajā periodā arī tiek uzsākts pasaules kinovēstures lekciju un filmu cikls „Tas, ko tu nedrīksti nezināt”, kas norisinās joprojām un ir ilgākais kinolektorijs Rīgā.

2008–2009

Vadītāja pienākumu izpildītāja – Kristīne Matīsa
Latvijas Nacionālā Kino centra informācijas speciāliste; muzejs Nacionālā Kino centra pasparnē aktīvi piedalās Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, kā arī organizē Latvijas Kultūras kanona filmu nozarē iekļauto filmu programmas demonstrēšanu.

2009–2013

Vadītāja – Agnese Zeltiņa, fotogrāfe

2009. gadā muzejs tiek pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai un kļūst par tās struktūrvienību.

Muzejs turpina rīkot lekciju ciklus, animācijas darbnīcas bērniem, izveidotas izstādes „Režisora galds: Leonīdam Leimanim – 100” un “Herca Franka kods”.
2013. gadā tiek atklāta pastāvīgā digitālā ekspozīcija “Kino skapis”, kas atraktīvā veidā stāsta par latviešu kino vēsturi. 

2014 - 2019

Vadītāja – Zane Balčus

Muzejā šajā periodā izveidotas sekojošas mainīgās izstādes:
2014. gadā Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros izveidota izstāde “Kino trofejas” par 1940.-50. gadu kinorepertuāru un kinoapmeklēšanu Rīgā;

2015. gadā – izstāde visu vecumu bērniem par Rozes Stiebras un Anša Bērziņa radošo darbību ‘“Uzminēt brīnumu”;

2017. gadā tiek atklāta pastāvīga ekspozīcija “Aizekrānija”. 

Kopš 2017. gada uzsākts mini-izstāžu cikls par Latvijas kino personībām, kā Ansis Epners, Rolands Kalniņš un Viktors Lorencs, Aloizs Brenčs, Uldis Brauns, Marija Leiko, un citiem. Kino muzejā veido vidēji divas līdz trīs mini-izstādes gadā. 

2019. gada decembrī pastāvīgās ekspozīcijas ietvaros tiek atklāta dokumentālā kino sadaļa.

Rīgas Kino muzejs regulāri rīko filmu seansus gan Peitavas 10, gan citās telpās. Tiek rīkotas ceļojošās izstādes, lekciju cikli, kino notikumi, izvērsta starptautiskā sadarbībā ar ārzemju kino institūcijām, popularizējot un kontekstualizējot latviešu nacionālo kino. 

2019 - 2021

Vadītāja – Ieva Andžāne

2019. gadā tiek atklāta muzeja krātuve Pulka ielā 8, uz kuru pārceļas arī Kino muzeja krājums.

2020. gada martā sākas Covid-19 pandēmija, uz laiku apturot kultūras iestāžu darbību. Šajā periodā uzsvars tiek likts uz digitālo risinājumu izstrādi. Atklāta interaktīva pilsētvides iepazīšanas lietotne “Kino pastaiga”, kas ir pieejama joprojām. Notiek tiešsaistes sarunas ar kino profesionāļiem, veidoti krājuma stāsti.

2021 - šobrīd

Vadītāja – Agnese Logina

Turpinās darbs gan digitālajā vidē, gan klātienē. Atsākas seansi kino muzeja zālē, tiek paplašināts izglītojošo nodarbību klāsts.

2022. gadā atklātas izglītojošas spēles par Aloiza Brenča filmām – joprojām pieejamas muzeja mājaslapā.

Muzeja apraksts

Rīgas Kino muzejs ir īpašs ar savu personisko attieksmi un augstiem kvalitātes kritērijiem it visā, ko piedāvā. Uzzini nedaudz vairāk par tā vēsturi.