Dokumentālais kino

Kā notvert laiku? – Tas ir viens no dokumentālistu izaicinājumiem. Kā būt klāt tad, kad notiek vissvarīgākais, nepalaist garām mirkli, žestu, skatienu, kas pasaka vairāk par desmitiem teikumu?

Notikumu mērogs var būt tik globāls kā Donalda Trampa un Kima Čenuna tikšanās Singapūrā – pirmā ASV un Ziemeļkorejas vadītāju saruna aci pret aci pasaules mediju uzmanības krustugunīs. Vai arī tā var būt miera līguma parakstīšana starp Indiju un Pakistānu 1966. gada sākumā PSRS teritorijā, Taškentā, kur tikai dažas dienas pēc šīs tikšanās mira Indijas premjerministrs.

Tieši tad Latvijas dokumentālisti gatavojās PSRS jubilejas lielfilmas uzņemšanai, kuras uzdevums bija dokumentēt sabiedrisko un personisko dzīvi plašās valsts dažādās daļās – filmas 235 000 000 (1967) nosaukums signalizē par tās mērogu, jo tajā ietverts valsts iedzīvotāju skaits filmas tapšanas brīdī. Taškentas notikumu laikā scenārists Hercs Franks jautāja režisoram Uldim Braunam: “Kā tu domā, kad vajadzētu sākt filmēt?” Un viņš teica: “Jau vakar.”