In english      по-русски

Rīgas Kino muzejs / Riga Film museum

<< >>

25.-27.08. “Reiz sensenos laikos” – poļu animācijas filmu programma pieaugušajiem

Kino muzejā no 25.-27. augustam notiks poļu animācijas filmu programmas pieaugušajiem “Reiz sensenos laikos” seansi, kuros tiks izrādītas no 1956.-2015. gadam Polijā tapušas animācijas filmas. Šis ir starptautisks projekts, kura iniciators un rīkotājs ir poļu kurators Kšištofs Staņisļavskis un biedrība “Kampania Artystyczna”, un tas norisinās vairākās pilsētās Baltijas valstīs. Projekta partneri Latvijā ir Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība Rīgas Kino muzejs. To finansiāli atbalsta Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija un Polijas Filmu institūts.

 

Projekta “Reiz sensenos laikos” apakšnosaukums ir “3x60” – pagājuši 60 gadi, kopš tapusi Jana Lenicas un Valeriana Borovčika animācijas filma “Reiz sensenos laikos” (uz ekrāniem iznāca 1957. gadā), kas uzskatāma par pirmo poļu animācijas skolas darbu, sasaucoties ar sava laika jaunā kino tendencēm, ko pārstāvēja režisori Andžejs Vajda un Andžejs Munks. Šogad paliek 60 gadi vienam no izcilākajiem mūsdienu poļu animācijas autoriem Pjotram Dumalam, kā arī ir izveidota 60 filmu izlase ar nozīmīgiem un interesantiem poļu animācijas darbiem. Šīs filmas spilgti parāda to autorus kā izteiksmīgus māksliniekus – gleznotājus, grafiķus, skulptorus, kuru mākslinieciskās izpausmes sniedzas dažādos virzienos, ne tikai animācijā – plakātu mākslā, komiksos, grāmatu ilustrācijās un citur.


Kino muzejā trīs dienās no 25.-27. augustam tiks izrādīti 10 seansi, kas veltīti dažādiem autoriem. Ieeja uz seansiem bez maksas. Filmas tiks rādītas oriģinālvalodā ar angļu subtitriem.

 

Programma
(filmu nosaukumi norādīti angļu valodā)

 

Ceturtdiena, 25. augusts

 

15:00
Julians Jozefs Antonišs (Julian Józef Antonisz, 1941-1987)

Phobia, 1967, 10’
How the Sausage Dog Works, 1971, 8’
(Office) Art Movie, 1975, 10’
Sharp Film Involved Non Camera, 1979, 7’
Pan Tadeusz. Book One. The Estate, 1980, 10’
Polish Non Camera Chronicle no 1, 1981, 10’
Light at the End of the Tunnel, 1986, 9’
Seansa garums: 64 min

16:45
Pjotrs Dumala (Piotr Dumała, 1956)

1. programma
Little Black Riding Hood, 1983, 5’
Flying Hair, 1984, 8’
The Gentle One, 1985, 11’
Walls, 1987, 8’
Freedom of the Leg, 1988, 10’
Franz Kafka, 1991, 16’
Seansa garums: 58 min

18:00
Pjotrs Dumala (Piotr Dumała, 1956)

2. programma
Crime and Punishment, 2000, 30’
Fight, Love and Work, 2009, 8’30’’
Doctor Character Presents, 2010, 8’
Doctor Character Presents II, 2012, 8’
Hippo, 2014, 13’
Seansa garums: 67 min

 

Piektdiena, 26. augusts

 

15:00
Jeržijs Kucija (Jerzy Kucia, 1942)

1. programma
Return, 1972, 9’30’’
Barrier, 1977, 5’51’’
Circle, 1978, 7’35’’
Reflexes, 1979, 6’22’’
Splashes, 1984, 9’38’’
Parade, 1986, 14’20’’
Seansa garums: 53 min

16:40
Jeržijs Kucija (Jerzy Kucia, 1942)

2. programma
Across the Field, 1992, 17’
Tuning Instruments, 2000, 14’
Fuga for Cello , Trumpet and Landscape, 2014, 18’
Seansa garums: 49 min

18:00
Jans Lenica, Valerians Borovčiks (Jan Lenica, 1928-2001; Walerian Borowczyk, 1923-2006)

Once Upon a Time, rež. Jan Lenica, Walerian Borowczyk, 1956-57, 8’56”
Sztandar Młodych, rež. Jan Lenica, Walerian Borowczyk, 1957, 2’30
School, rež. Walerian Borowczyk, 1958, 7’
House, rež. Jan Lenica, Walerian Borowczyk, 1958, 11’
New Johnny the Musician, rež. Jan Lenica, 1960, 10’
Labirynth, rež. Jan Lenica, 1962, 14’
Seansa garums: 53 min

 

Sestdiena, 27. augusts

 

12:00
Kšištofs Kiverskis (Krzysztof Kiwerski, 1948)

Thinker, 1980, 1’
Vowel, 1981, 7’
Option zero, 1983, 5’43’’
Stop Trespassing, 1984, 5’37’’
The order must be, 1988, 8’
Level, 2005, 9’
Passage of the Jews through the Red Sea, 2006, 6’
Witness 1919-2004, 2008, 9’59’’
The Rolling Stones, 2013, 7’
Seansa garums: 58 min

13:15
Dažādi autori

Plamuz, rež. Zbigniew Rybczyński, 1973, 9’
Tango, rež. Zbigniew Rybczyński, 1980, 8’
Concert, rež. Marek Serafiński, 1987, 11’42”
Greengrocer’s Shop, 360o, rež. Andrzej Barański, Edward Dwurnik (painting), 2006, 24’
Lucky Day Forever, rež. Aleksander Wasilewski, 2011, 16’35”
Seansa garums: 69 min

14:40
Tomašs Bagiņskis (Tomasz Bagiński, 1976) un “Platige Image”

Cathedral, rež. Tomasz Bagiński, 2002, 6’20”
Fallen Art, rež. Tomasz Bagiński, 2004, 5’40”
The Cinematograph, dir. Tomasz Bagiński, 2009, 12’
Animated History of Poland, rež. Tomasz Bagiński, 2010, 8’
The Great Escape, rež. Damian Nenow, 2006, 6’23”
Paths of Hate, rež. Damian Nenow, 2010, 10’
The City of Ruins, 2010, 5’
The Ark, rež. Grzegorz Jonkajtys, 2007, 8’
Seansa garums: 61 min

16:00
Dažādi autori

The Lost Town of Świteź, rež. Kamil Polak, 2010, 21’
Caution! Bad Dogs, 2001, rež. Maciej Majewski, 6’15’’
Love Gamestation, 2001, rež. Paweł Borowski, 11’5”
Titanic World, 2008, rež. Hanna Margolis, 9’
Lullaby, 2010, rež. Rafał Łobodziński, 9’
Seansa garums: 56 min

 

<< >>

Ielikts pamatakmens muzeju krātuvju kompleksam

18. augustā Pulka ielā 8 notika muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens ielikšanas svinīgais pasākums. Šis ir īpašs notikums Latvijas muzeju vidē un arī kultūras nozarē kopumā, jo pirmo reizi valstī tiek būvēta ēka, kas ir speciāli pielāgota muzeju krājumu priekšmetu glabāšanai vajadzīgajiem apstākļiem. Tajā atradīsies aptuveni trešā daļa no visiem nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem. Ēkā izvietosies četru muzeju – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un LKA Rīgas Kino muzeja – krājumi. Šeit kā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma sastāvdaļa nonāks arī LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja komplektētie priekšmeti.


Būvprojektu realizē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, būvuzņēmēji “RERE Grupa”, bet ēku projektējuši arhitekti no “Arhitektu biroja Krasts”. Būvdarbus plānots pabeigt 2018. gadā.


Pamatakmenī tika iebetonēta “Laika kapsula” – simbolisks vēstījums nākamajām paaudzēm, ko parakstīja projekta realizētāji un muzeju pārstāvji, katrs ieliekot metāla kapsulā kādu nelielu priekšmetu, paskaidrojot to ar savu vēstījumu.


Kino muzejs kapsulā ielika nelielu gabaliņu 35mm kinolentes no kinorežisora Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Kino muzeja vadītāja Zane Balčus par to saka: “Kino sākās ar 35 mm platu kinolenti nu jau pirms vairāk nekā 120 gadiem. Vēl arvien tai piemīt simbolisks spēks – gan kā kino reprezentējošam vizuālam elementam, gan šī mākslas veida apzīmētājam, neskatoties uz to, ka pakāpeniski kino uzņemšana un izrādīšana pāriet digitālā formātā, lentēm kļūstot par ekskluzīvu formātu. Šo filmu izvēlējāmies tādēļ, ka “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir viena no skatītāju iemīļotākajiem latviešu kino darbiem, un šis gads ir Jāņa Streiča 80. jubilejas gads. Kā arī muzeja krājumā ir filmas scenāriji, fotogrāfijas, plakāti, dažādi dokumenti, kas saistās ar filmas uzņemšanu, pārstāvot informāciju, kāda par nacionālo kino atrodama muzeja krājumā.”

 

Foto no filmas "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (1967, rež. Jānis Streičs, Ēriks Lācis. Rīgas kinostudija) uzņemšanas. Fotogrāfs Nikolajs Jansons. Foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma.
<< >>

Rīgas svētki 2016: "Jāņa Streiča Rīga"

2016. gads Latvijas kino vidē ir pasludināts par Jāņa Streiča gadu. Svinot šo lielo notikumu, Rīgas Kino muzejs vēlas pievērst uzmanību Streiča daiļrades saistībai ar Rīgu. Kaut arī Streiča filmas lielākoties tiek asociētas ar lauku reģioniem, Rīgai ir īpaša nozīme viņa filmogrāfijā.

 

 

Lai pētītu Streiča režisēto filmu attiecības ar Rīgu, Kino muzejs ir izveidojis īpašu Rīgas kino karti. Šajā kartē ir iekļautas Streiča režisētās filmas, kas ir filmētas un/vai notiek Rīgā, kā "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (1967), "Meistars" (1976), "Teātris" (1978) un "Atcerēties vai aizmirst" (1981). Karte būs bez maksas pieejama drukātā versijā no 12. augusta gan muzejā, gan Rīgas svētku informācijas centros.

 

 

Savukārt uz vietas Kino muzejā Rīgas svētku laikā tiks nodrošinātas dažādas aktivitātes, kā ekskursijas muzejā gida pavadībā gan pieaugušajiem, gan ģimenēm ar bērniem, kā arī sietspiedes darbnīca, lai apdrukātu līdzpaņemtu auduma izstrādājumu – krekliņu, maisiņu u.c. - ar Jāņa Streiča filmu varoņu attēliem un populāriem meistara filmu citātiem.

 

 


Pasākumi piektdien, 12. augustā:

11:00 - 14:00: Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē


14:00 - 15:00: Ekskursija pa muzeju gida pavadībā


15:00 - 17:00: Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē


17:00 - 18:00: Ekskursija pa muzeju gida pavadībā

 

 

 

Pasākumi sestdien, 13. augustā, un svētdien, 14. augustā:

 

11:00 - 12:00: Ekskursija ģimenēm ar bērniem pa muzeju gida pavadībā


11:00 - 12:30: Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē


12:30 - 14:30: Sietspiedes darbnīca

14:30 - 16:30: Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē


15:00 - 16:00: Ekskursija pa muzeju gida pavadībā (pieaugušajiem)


16:30 - 18:00: Sietspiedes darbnīca

 

 

 

Atbalstītāji:
Rīgas dome

Filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981) uzņemšana. Fotogrāfs Guntis Grunte
<< >>

Aicinām pieteikt referātus Jānim Streičam veltītai konferencei

Rīgas Kino muzejs, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, Starptautiskās kinokritiķu asociācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļa un biedrība “Ekrāns” rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Jānis Streičs un laikmetu zīmes”, kas veltīta režisora 80 gadu jubilejai. Konference notiks 2016. gada 20. oktobrī Rīgā, Rīgas Starptautiskā filmu festivāla ietvaros.


Konferences mērķis ir latviešu kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča (dz. 1936) daiļrades pētniecība, analizējot viņa uzņemtās filmas, to recepciju un kontekstu. Jānis Streičs ir 22 pilnmetrāžas spēlfilmu režisors, bijis arī scenārija autors gan savu, gan citu režisoru darbiem, kā arī aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs vairākās filmās. Režisoram piemīt spilgts autorstils, kam raksturīga ironija, sadzīves elementu hiperbolizācija, filozofiskas interpretācijas, atsauces uz pasaules kultūras mantojumu un vizuāla teatralitāte. Filmām raksturīga īpaša spēja dokumentēt laikmetu ar tekstuālu un priekšmetisku detaļu starpniecību. Streiča filmas aptver plašu tematisko un žanrisko loku – tie ir vēsturiski un mūsdienīgi stāsti, komēdijas, drāmas, to vidū viena no populārākajām latviešu filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), “Svešās kaislības” (1983), “Rūdolfa mantojums” (2010) un citas.
Neskatoties uz to, ka Jānis Streičs ir Latvijas kino vecmeistars, režisora radošā personība un kino valoda maz pētīta starptautiskā kontekstā.

 

Konferencei aicinām pieteikt referātus par šādām ar Jāņa Streiča filmām saistītām tēmām (nosauktajām tēmām ir ieteikuma raksturs):
- filmas/-u estētiskā un/ vai tematiskā analīze;
- filmu žanru traktējums;
- filmu recepcija;
- laikmeta atspoguļojums filmās;
- nacionālais un/ vai starptautiskais konteksts;
- aktieris Jānis Streičs;
- u.c.

 

Konferences darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu. Dalība konferencē ir bez maksas.
Konference notiek Jāņa Streiča jubilejas gada “Streiča kino gads” pasākumu ietvaros, tās norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 


Praktiskā informācija:

 

Referātu pieteikšana – līdz 2016. gada 1. augustam.
Pieteikums jāsagatavo latviešu vai angļu valodā līdz 300 vārdiem, tajā jāietver referāta nosaukums, īss izklāsts, autora vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija, zinātniskais grāds, kontaktinformācija, kā arī prezentācijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes, prezentācijas valoda – latviešu vai angļu.
Pieteikumu sūtīt: zane.balcus@kinomuzejs.lv.

 

Pieteikumu izskatīšana – līdz 2016. gada 15. augustam. Pieteiktos referātus izskatīs zinātniskā komisija. Informācija par komisijas lēmumu tiks izziņota elektroniski katram pieteicējam pēc norādītā datuma.

 

Dalībnieku reģistrācija – līdz 2016. gada 29. augustam.

 

Konferences programmas publiskošana – 2016. gada 26. septembrī.

 

Konferences norise – 2016. gada 20. oktobris.

 


Konferences koordinatore:
Zane Balčus, Rīgas Kino muzeja vadītāja
zane.balcus@kinomuzejs.lv
Tel. +371 67358871

<< >>

Diagnoze - kino: "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" 2. jūnijā

Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981, Rīgas kinostudija, 83’)

Scenārija autore: Māra Svīre
Režisors: Jānis Streičs
Galvenajās lomās: – Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters un citi

 

Filma veidota pēc Māras Svīres stāsta. Veca lauku sieviņa Saknīšu Mirta loterijā laimē žiguli, un viņas mājās tūlīt sarodas radinieki, kas līdz tam par večiņu nemaz neinteresējās; Mirtas vienīgie palīgi bija daudzskaitlīgā kaimiņu Giluču ģimene. Brāļa dēls Ēriks ar sievu un dēlu vai bijusī vedekla Olita ar vīru un meitu labprāt tiktu pie mašīnas, un katrs cenšas Mirtas tanti pārvilkt savā pusē, bet pirms nāves viņa atceras par savu jaunības pielūdzēju Pigalu Prīdi.

 

Latvijas kinovēstures fenomens – sadzīves komēdija, kas vairākkārt dažādās aptaujās atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu, joprojām ieņem regulāru vietu vasaras saulgriežu TV programmās un papildinājusi tautas mūsdienu folkloru ar virkni izteicienu un dialogu. Pirmā filma, kas 2008. gadā restaurēta Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas kino klasika” ietvaros, un viena no retajām, par kuras iekļaušanu Latvijas kultūras kanonā pieci eksperti lēma vienbalsīgi.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” būs skatāms 2. jūnijā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

 

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Dokumentālās filmas fotogrāfijas festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2016" ietvaros 18.05. un 1.06.

Kino muzejā fotogrāfijas festivāla „Rīgas Fotomēnesis 2016“ ietvaros 18. maijā un 1. jūnijā aicinām uz dokumentālo filmu seansiem.

 

Trešdien, 18. maijā plkst. 18:00 tiks izrādīta filma „Vieta, kur paslēpties“ (Somewhere to Disappear, 2010, 57‘), kurā dokumentēts viens no mūsdienu starptautiski pazīstamākajiem amerikāņu fotogrāfiem Aleks Sots, veidojot projektu „Salauztā rokasgrāmata” (Broken Manual). Šī projekta pamatā bija Sota apņemšanās uzrakstīt rokasgrāmatu ar padomiem, kā pazust Amerikā. Filma seko fotogrāfam viņa centienos atrast cilvēkus, kas izvēlējušies dzīvot sabiedrības perifērijā. Kā mūsdienu eremīti, viņi atraduši mieru sabiedrības neskartajās teritorijās, vai nu tā ir būdiņa kalnos, tumša ala vai plašs tuksnesis. Skatītājs seko Alekam Sotam projekta sākumstadijā. Filma ļauj iepazīt neprastus un intriģējošus varoņus, kas ir viņa fotogrāfiju subjekti, kā arī parāda mūsdienu Amerikas mītus un pretrunas jaunā gaismā. Filmu veidojuši režisori režisori Lore Flammariona un Arno Uitenhove.

 

Otrais seanss notiks trešdien, 1. jūnijā plkst. 18:00 ar režisora Klausa Dreksela filmu „Pasaules malā“ (Au bord du monde, 2013, 98‘), un tas tiek rīkots pateicoties sadarbībai ar Francijas institūtu. Šī filma portretē Parīzes bezpajumtniekus, kuri dalās stāstos par sevi – viņi spēj būt atklāti un godīgi, jo viens no filmas autoriem ir fotogrāfs Silvēns Lesers (Sylvain Leser), kurš jau pirms filmas veidošanas ilgāku laiku veidojis fotogrāfijas par šādu pašu tēmu un dokumentējis arī dažus no filmā intervētajiem cilvēkiem. Filmas attēlu kompozīcija un leņķis ir rūpīgi veidoti, no kustīgiem attēliem radot gandrīz sastingušus kadrus, sapludinot kustīgā un nekustīgā attēla robežas. Režisors Klauss Dreksels atsaucas uz klasiskajiem fotogrāfiem Volkeru Evansu un Augustu Sanderu kā iedvesmas avotiem cilvēku portretu veidošanā. 2014. gadā Tesaloniku Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā „Pasaules malā“ saņēma Starptautiskās kinokritiķu asociācijas (FIPRESCI) balvu.

 

Filmu seansi notiek muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Ieeja seansos bez maksas.

"Elpojiet dziļi..." (1967). Fotogrāfija no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma, autors Juris Dzenis
<< >>

Muzeju nakts programma “Durvis uz radošo brīvību” 21.05.

Aicinām apmeklēt mūs Muzeju naktī, sestdien 21. maijā no plkst. 19 – 1, lai apskatītu muzeja pamatekspozīciju, izstādi, piedalītos izzinošā orientēšanās spēlē un vērotu brīvdabas projekciju muzeja pagalmā!


No 19.00–22.00 būs atvērta muzeja pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi „Kino skapis” un izstāde „Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”.


No 19.00 – 00.00 aicinām piedalīties izzinošā orientēšanās spēlē “Durvis uz brīvību”, kuras ietvaros jāapmeklē visi četri Muzeju salas muzeji (Sporta muzejs, Tautas frontes muzejs, Fotogrāfijas muzejs un Kino muzejs). Spēli varat sākt jebkurā no muzejiem, un to apmeklēšanas secība nav būtiska. Lai piedalītos spēlē, saņemsiet anketu ar jautājumiem, kuru pareizās atbildes atradīsiet, apmeklējot muzejus. Uzvarētāji pēc Muzeju nakts saņems balvas!


Toties no 22.00 – 1.00 muzeja pagalmā brīvdabas seanss "Durvis uz radošo brīvību", kura programmu veidos četru “Muzeju salas” muzeju piedāvājums – filmas, filmu fragmenti un fotogrāfijas. Kino muzeja izlase – Aivara Freimaņa dokumentālās filmas un fragmenti no Rolanda Kalniņa spēlfilmas “Elpojiet dziļi…” – ir darbi, kuri netika izrādīti pēc to pabeigšanas, jo neatbilda laikmeta ideologu prasībām. Šīm filmām durvis pie skatītājiem nevis atvērās, parādot drosmīgu un interesantu autoru skatījumu, bet gan aizvērās.


Projekcijas programma sekojoša:
“Elpojiet dziļi…” (1967, režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, fragments, 3’)
Fotogrāfiju slaidrāde no Fotogrāfijas muzeja krājuma (dokumentālas fotogrāfijas ar durvīm no dažādiem gadiem un vietām) (10’)
“Tēvs” (1967, režisors Aivars Freimanis, dokumentāla, 10’)
"Atmodas antoloģija" (2013, režisors Askolds Saulītis, dokumentāla, fragmenti, 24’)
"Dukuru mezgls" (2015, režisors Dāvids Erenštreits, dokumentāla, 31’)
Fotogrāfiju slaidrāde no Fotogrāfijas muzeja krājuma (dokumentālas fotogrāfijas ar durvīm no dažādiem gadiem un vietām) (10’) (atkārtojums)
"Ceļamaize" (1963, režisors Aivars Freimanis, dokumentāla, 21’)
“Elpojiet dziļi…” (1967, režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, fragments, 5’)
"Padoties aizliegts - Aigars Apinis" (2013, A. Apiņa runa TEDx Rīga pasākumā 2013. gada augustā)
“Elpojiet dziļi…” (1967, režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, fragments, 3’) (atkārtojums)
Fotogrāfiju slaidrāde no Fotogrāfijas muzeja krājuma (dokumentālas fotogrāfijas ar durvīm no dažādiem gadiem un vietām) (10’) (atkārtojums)
“Tēvs” (1967, režisors Aivars Freimanis, dokumentāla, 10’) (atkārtojums)
"Atmodas antoloģija" (2013, režisors Askolds Saulītis, dokumentāla, fragmenti, 24’) (atkārtojums)

 

Ieeja pie mums no Mazās Peitavas ielas. Gaidīsim!

<< >>

Diagnoze - kino: "Ezera sonāte" 5. maijā

Ezera sonāte (1976, Rīgas kinostudija, 92’)

Scenārija autori: Regīna Ezera, Gunārs Cilinskis
Režisori: Gunārs Cilinskis, Varis Brasla
Galvenajās lomās: Astrīda Kairiša, Gunārs Cilinskis, Lilita Ozoliņa, Ģirts Jakovļevs, Lidija Freimane, Egils Veseris, Ineta Apoga.

 

Ārsts Rūdolfs pavada vasaru lauku mājās, un tur satiek skolotāju Lauru – divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs glābj slimo Lauras meitu Zaigu, sadraudzējas ar dēlu Māri un iemīl Lauru, bet viņa izmisīgi cīnās ar pienākuma izjūtu pret ģimeni.

 

Klasiska melodrāma, kuras panākumus savulaik nodrošināja perfekts režisoru-debitantu tandēms – populārais aktieris Gunārs Cilinskis un filmu ražošanas profesionālis Varis Brasla. Filma no Latvijas kinoklasikas zelta fonda meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu – drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai? –, turklāt ar šādu intīmu tematiku drosmīgi atšķīrās no sava laika padomju kino meinstrīma – sociālistiskās jauncelsmes un ražošanas problēmu tematikai veltītām filmām.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

“Ezera sonāte” būs skatāma 5. maijā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

 

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Foto no Rīgas Kino muzeja krājuma.
<< >>

Jāņa Streiča kinogads: meistarklases

2016. gadā izcilais latviešu kinorežisors, scenārists, aktieris, rakstnieks un gleznotājs JĀNIS STREIČS svin 80 gadu jubileju. Lai gan dzimšanas diena tikai 26. septembrī, tas tomēr ir iemesls, lai Rīgas Kino muzejs un Nacionālais Kino centrs visu 2016. gadu pasludinātu par Jāņa Streiča kinogadu, un šā gada laikā iecerēti daudzi un dažādi notikumi jubilāra godināšanai, viņa radošā darba izpētei un iedzīvināšanai mūsdienu kultūras kontekstā.

 

 

Pasākumu sērijas ietvaros 2016. gada aprīlī kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē notiks režisora Jāņa Streiča vadītas meistarklases. Trīs vakaros (13., 20., 27. aprīlī) režisors stāstīs par savām filmām, tiks demonstrēti filmu fragmenti ar režisora komentāriem, ļaujot arī auditorijai iesaistīties ar jautājumiem.

 

Meistarklašu moderatore būs kinokritiķe Daira Āboliņa, kura saka:

„Kamēr mums vēl nav Jāņa Streiča vārdā nosauktās kino augstskolas, varam baudīt mūsu kino vecmeistara profesijas smalkumus “dzīvajā” un ieiet viņa radošajos labirintos kopā. Jāņa Streiča meistarklases tik plašai auditorijai ir nebijis notikums Latvijā.
Nez vai eksistē tāds jēdziens, kā “Streiča aktieris”, taču režisors spēj atklāt personības spēku un starojumu, ne tikai dodot pirmo vai otro elpu jau atzītiem profesionāļiem, bet arī atklāt kino gēnu jaunos talantos – vienalga, vai tas ir bērns, vai arī gadu gadiem kinostudijas gaiteņos satikts kolēģis. Vai Streičam ir sava metode? Vai viņš paļaujas uz intuīciju?

Kā uz ekrāna izpaužas viņa gleznotāja talants, iekārtojot mazā Boņuka mājas pagalmu vai Džūlijas Lambertas ekspresīvo teātra pasauli? Jānis Streičs ļoti lielu nozīmi filmās piešķir tēla biogrāfijai šī vārda visdetalizētākajā nozīmē, sākot ar tukšu šķīstošās kafijas bundžiņu un beidzot ar strīdā paplūdušu skropstu tušu.

Un vēl režisors, kuram piemīt spilgts autorrokraksts, ne tikai “pa jaunam”, bet bieži vien līdz nepazīšanai “citādi” izlasa literatūru un pārvērš to Streiča neatkārtojamajās filmās, kuras kļūst par hitiem ne tikai laikabiedriem, bet arī viņu bērniem un bērnu bērniem. Režisors Jānis Streičs, kura filmas tautā folklorizējušās, pirmo reizi publiski dalīsies savos profesionālajos noslēpumos.”

 

 

Meistarklases paredzētas visiem interesentiem.

 

Ieeja bez maksas, bet lūdzam pieteikties uz epastu: splendid@riga.lv.


Norises vieta – kinoteātris Splendid Palace, Rīga, Elizabetes iela 61

 


13.04. plkst.19.00
Streičs un aktieri

Darbs ar profesionāliem aktieriem, bērniem un tipāžiem.

 

 

20.04. plkst. 19.00
Cilvēks, vārds un lietas

Varoņa personības un mēroga paplašināšana caur lietām un priekšmetiem.

 

 

27.04. plkst.19.00
Streičs inscenē literatūru

''Teātris'', ''Cilvēka bērns'', ''Nepabeigtās vakariņas'', ''Tikšanās uz Piena ceļa'', ''Ipolits''

 


Organizē biedrība Ekrāns, LKA Rīgas Kino muzejs, Nacionālais Kino centrs, Rīgas Nami

Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

"Kuldīgas freskas" (1966, rež. Aivars Freimanis). Fotogrāfs Aivars Čakste, no Ivara Seleckaprivātā arhīva/ LKA Rīgas Kino muzeja krājuma
<< >>

Konferences programma, 14.-16.04.2016.

Starptautiska zinātniska konference “Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: sociāls un estētisks fenomens”


2016. gada 14.-16. aprīlī, Rīgā



Konferenci rīko: Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs un LKA Rīgas Kino muzejs

 

 

Ceturtdiena, 14. aprīlis
(Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ziedoņa zāle, Mūkusalas iela 3)

 

9:30 – 10:00 Reģistrācija

 

10:00 Konferences atklāšana – Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela

 

1. sesija, vadītājs Dāvis Sīmanis
10:15 – 10:50 Pēteris Krilovs (Latvija), “Dokumentālā kino substances meklējumu paradoksi”
10:50 – 11:15 Inga Pērkone (Latvija), “Dokumentālistu antikomunistiskais manifests. Filma „Kuldīgas freskas“ (Aivars Freimanis, 1966)”
11:15 – 11:40 Lina Kaminskaite-Jančoriene (Lietuva), “Kā tas bija – būt dokumentālā kino režisoram Padomju Savienības perifērijā”

 

Galvenais referāts I
11:40 – 12:15 Eva Mažerska (Lielbritānija/ Polija), “Poļu dokumentālās filmas par sabrukušām valsts saimniecībām”

 

12:15 – 13:30 Kafijas pauze/ pusdienu pauze

 

2. sesija, vadītāja Renāta Šukaitīte 
13:30 – 13:55 Audris Dambrausks (Lietuva), “Garlaicīgā realitāte: kinohronikas un cenzūra Antana Smetona Lietuvā (1926-1940)”
13:55 – 14:20 Riho Vestriks (Igaunija), “Valērijas Andersones sociāli kritiskās documentālās filmas (1960-1985)”
14:20 – 14:45 Anita Uzulniece (Latvija), “Vai viegli būt Jurim Podniekam (veļ Sīzifs akmeni)”
14:45 – 15:10 Dāvis Sīmanis (Latvija), “Inscenējums kā realitātes atspoguļošanas līdzeklis latviešu mūsdienu dokumentālajā kino”


15:10 – 15:30 Kafijas pauze

 

15:30 – 17:00 Apaļā galda diskusija „Dokumentālais kino kā atmiņas institūcija“ (dalībnieki – Eva Neripea (Igaunija), Lina Kaminskaite-Jančoriene (Lietuva), Agris Redovičs (Latvija), Ivars Seleckis (Latvija), Antra Cilinska (Latvija), vadītājs Pēteris Krilovs (Latvija))

 

18:30 Lietuviešu īsfilmu izlase
„Vecais vīrs un zeme“ (Senis ir žemė, režisors Roberts Verba, 1965, 18‘)
„Laiks iet caur pilsētu“ (Laikas eina per miestą, režisors Almants Grikevičs, 1966, 17‘)
„Atspulgi“ (Atspindžiai, režisors Henriks Šablevičs, 1968,15‘)
„Ceļojums caur miglainajām pļavām“ (Kelionė ūkų lankomis, režisors Henriks Šablevičs, 1973, 11‘)
„Simtgadnieku sapņi“ (Šimtamečių godos, režisors Roberts Verba, 1969, 17‘)

 

 

Piektdiena, 15. aprīlis
Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedra,
Teātra māja “Zirgu pasts” (Dzirnavu iela 46)

 

9:30 – 10:00 Reģistrācija

 

Galvenais referāts II
10:00 – 10:35 Suzanna Helke (Somija), “Realitātes tirgus un emotīvais pagrieziens skandināvu dokumentālajā kino”


Galvenais referāts III
10:35 – 11:10 Patriks Šēbergs (Zviedrija), “Kadra paplašināšana: Eksperimentālās stratēģijas zviedru mūsdienu dokumentālajā kino”

 

3. sesija, vadītāja Inga Pērkone
11:10 – 11:35 Klāra Brūveris (Austrālija), ‘’Dokumentālais vai spēles kino? Poētiskais dokumentālisms un varbūtība Lailas Pakalniņas filmās’’
11:35 – 12:00 Marija Veste (Zviedrija/ Latvija), “Savienojamība: dokumentālā vide spēlfilmās. Trīs latviešu filmu piemēri “Divi”, “Elpojiet dziļi” un “Ābols upē”’’
12:00 – 12:25 Renāta Šukaitīte (Lietuva), “Nabadzības tēls un “citādās” ģimenes dokumentālajās filmās “Ģimenes lietas”, “Lisa, ej mājās!” un “Tārps””

 

12:25 – 13:30 Kafijas pauze/ pusdienu pauze

 

4. sesija, vadītāja Eva Mažerska
13:30 – 13:55 Magdalēna Staroščika (Polija), “Amatieru kinomateriāli kā dokuments”
13:55 – 14:20 Inese Strupule (Lielbritānija/ Latvija), “Latviešu amatieru dokumentālais kino. Ģimene, sabiedrība, darbs un politika Ulda Lapiņa, Ingvara Leiša un Zigurda Vidiņa filmās”
14:20 – 14:45 Jari Sedergrens (Somija), “Somu kinorežisors Anti Peipo (1972-1989)”

 

5. sesija, vadītāja Eva Neripea
14:45 – 15:10 Ivo Jūrvē (Igaunija), “Dokumentālais kino VDK un STASI rokās: divu filmu piemēri”
15:10 – 15:35 Davide Abateščani (Itālija/ Igaunija), “Igaunijas dokumentālā kino industrija: ieguldījums valsts kultūras izaugsmē”
15:35 – 16:00 Ennija Kararo (Itālija/ Vācija), “Eiropas dokumentālā kino projekta “Ilzes skatāmlelles” par latviešu mākslinieci Ilzi Jaunbergu recepcija”
 

 

16:00 – 16:30 Kafijas pauze



16:30 – 17:30 Prezentācija: dokumentālās filmas projekts “Baltijas “jaunais vilnis”” (Vides filmu studija (Latvija), režisori Kristīne Briede, Audris Stonis), iepazīstina producents Uldis Cekulis, režisore Kristīne Briede

 

 

Sestdiena, 16. aprīlis
LKA Rīgas Kino muzejs (Peitavas iela 10, ieeja no Mazās Peitavas iela, Vecrīga)
(filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā)

 

10:30 – 12:00 Filmas “Baltie zvani” (režisors Ivars Kraulītis, 1961, 24’) seanss un ekskursija pa filmas uzņemšanas vietām pilsētas centrā (vada gids Mārtiņš Eņģelis)

 

12:30
“Granīta zēns” (Graniittipoika, režisors Anti Peipo, Somija, 1979, 10‘)
“Vecāks par 10 minūtēm” (režisors Hercs Franks, Latvija, 1978, 10‘)
„Kuldīgas freskas“ (režisors Aivars Freimanis, Latvija, 1966, 50‘)

 

14:00
“Paaudze ’89” (Pokolenie ‘89, režisore Marija Zmarza-Koczanoviča, Polija, 2002, 61’)

 

15:30
Igauņu īsfilmu izlase
“Akmeņainā šūpuļdziesma” (Kivine hällilaul, režisore Valērija Andersone, 1964, 17‘)
“Roņu sala” (Ruhnu, režisors Andress Sēts, 1965, 10‘)
“Garā iela” (Pikk tanav, režisors Hans Rosipū, 1966, 10‘)
“Tallinas noslēpumi” (Tallinna saladused, režisors Ūlo Tambeks, 1967, 11‘)
“511 labākās Marsa fotogrāfijas” (511 paremat fotot Marsist, režisors Andress Sēts, 1968, 15‘)
“Jāņu diena” (Jaanipäev, režisors Andress Sēts, 1978, 20‘)

 

Ieeja konferencē bez maksas.
Referātiem tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu/ angļu valodā.

 

Konferences norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Diagnoze - kino: ''Pie bagātās kundzes'' 7. aprīlī

''Pie bagātās kundzes''
1969, 95’, Rīgas kinostudija
Režisors: Leonīds Leimanis
Lomās: Eduards Pāvuls, Līga Liepiņa, Kārlis Sebris, Luijs Šmits, Zigrīda Stungure un citi

 

20. gadsimta 30. gadi Rīgā. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus nelielus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu atkal apcietina, nu jau par "politisku lietu".

 

Kinokritiķi šajā režisora Leonīda Leimaņa pēdējā filmā atrod attālu līdzību ar itāļu neoreālismu un tā interesi par „mazo cilvēku”, vienlaikus filma ir arī vienmēr aktuāla satīra par sociālām atšķirībām un vēlēšanu laiku daudzpartiju sistēmā. Iespaidīga ir filmas mūzika, ko sacerējis spožais žanra klasiķis Marģeris Zariņš, viens no pirmajiem postmodernistiem Latvijas kinomūzikā.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

‘’Pie bagātās kundzes’’ būs skatāma 7. aprīlī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

 

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Starptautiska zinātniska konference "Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens"

2016. gada 14.-16. aprīlī 

 

 

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs un LKA Rīgas Kino muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens. Konference notiks no 2016. gada 14.-16. aprīlim. Konferences mērķis ir pievērsties Baltijas jūras reģiona valstu dokumentālajam kino, pētot galvenos virzienus un autorus, veidojot nacionālo kino salīdzinošo analīzi un atspoguļojot citas aktuālas tēmas.


Katras valsts plašo dokumentālā kino mantojumu pētījuši vietējie profesionāļi, taču reti tai pievērsušies ārvalstu speciālisti, kā arī iztrūkst skatījuma uz nacionālajiem kino citu reģiona valstu kontekstā. Šī konference būs pirmā nopietnā platforma dokumentālā kino zinātniekiem un studentiem, lai aplūkotu Baltijas reģiona dokumentālā kino estētiskos un sociālos paņēmienus, kopējās un atšķirīgās iezīmes, teoriju plašākā reģionālā kontekstā.


Konferencē galvenos referātus lasīs poļu un Austrumeiropas kino speciāliste, Lankašīras Centrālās universitātes profesore, akadēmiskā žurnāla Studies of Eastern European Cinema redaktore Eva Mažerska, somu kinorežisore, Alto universitātes Kino, televīzijas un scenogrāfijas nodaļas asociētā profesore Suzanna Helke un Kārlstādes universitātes Zviedrijā docents Patriks Šēbergs. Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē pārstāvēs pasniedzēji – profesore Inga Pērkone, profesors Pēteris Krilovs un docents Dāvis Sīmanis. Konferences dalībnieku vidū būs speciālisti un studenti no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas un citām valstīm.


Konference notiks trīs dienas – 14. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un 15. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā Zirgu pasts (Dzirnavu ielā 46) tiks lasīti referāti, notiks diskusija un prezentācijas, filmu seanss, savukārt noslēguma dienā 16. aprīlī LKA struktūrvienībā, Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10) būs vairāki ar konferences tēmām saistīti filmu seansi.


Ieeja konferencē ir bez maksas. Darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu.


Konferences norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Programma tiks publicēta drīzumā LKA mājas lapā www.lka.edu.lv un Kino muzeja mājaslapā.

Konferences koordinatore – Zane Balčus, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja.

<< >>

Otrā maiņa IV: Kinovakcīna jeb festivāls kā apziņas paplašinātājs 16. martā

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

LEKTORIJS TURPMĀK NOTIKS RĪGAS KINO MUZEJA TELPĀS, PEITAVAS IELĀ 10 (IEEJA NO ALKSNĀJA IELAS)!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Lekcija tiek pārcelta no 23. februāra uz 16. martu, kad plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā lektore Sonora Broka runās par kino festivālu kā apziņas paplašinātāju jeb kinovakcīnu!

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

____________________________________________________________________________

 

Sonora Broka: Kinovakcīna jeb festivāls kā apziņas paplašinātājs

 

Pēdējā desmitgade kino raksturojama ar vairākām būtiskām pārmaiņām- pāreja no 35 mm uz DCP, kinofestivālu daļēja pāriešana uz virtuālo vidi. Līdzīgi kā tad, kad parādījās ērti lietojamais video formāts, arī šobrīd aktualizējies jautājums par kinofestivālu attīstības dažādajiem virzieniem un funkciju maiņu. Bet pārmaiņas skar ne tikai izrādīšanas tehniskos aspektus- kā atbildot uz vadošo noskaņojumu sabiedrībā, arvien biežāk lielāko festivālu balvas saņem izteikti sociāls kino. Cik apdraudēta šobrīd ir autorkino niša, un cik atvērts ir skatītājs tādam kino, kas neseko klasiskā naratīva principiem?

 

PAR LEKTORI: Sonora Broka – kino festivālu programmu veidotāja ar plašu pieredzi, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore

<< >>

Otrā maiņa IV: III lekcija, II daļa: "Ātrs un bez žēlastības"

 Kinolektorija "Otrā maiņa IV" III lekcijā 9. februārī ar Sergeju Timoņinu un Sergeju Musatovu tehnisku iemeslu dēļ daudz kas palika nepateikts. Ieturot tēmu, piedāvājam lekcijas sīkvelu jeb turpinājumu 8. martā Rīgas Kino muzejā, lai runātu par franšīzēm, šoreiz izmantojot konkrētu piemēru: franšīzi "Ātrs un bez žēlastības" (''Fast and Furious").

 

Norises vieta: Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!


_________________________________________________

 

''Otrā maiņa IV", III lekcija, II daļa: "Ātrs un bez žēlastības" kā mūsdienu populārās kultūras mēraukla".

 

Kā Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs no "Kinoblogeri.lv'' to veiksmīgi izstāstīja oriģinālajā lekcijā, "Ātrs un bez žēlastības" filmu cikls var kalpot kā lielisks piemērs ne tikai straujai Holivudas komercializācijai un sīkvelizācijai (un skatītāju kino-paradumu maiņai), bet vispār visam uz pasaules! Visu uz pasaules Kinoblogeru pārstāvji šoreiz gan nesola, bet interesantu stāstu par to, kā šīs filmas reprezentē konkrētā iznākšanas gada popkultūras stāvokli - gan.

 

PAR LEKTORIEM: Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs pārstāv Kinoblogeri.lv un kino projektu "Spektrs", regulāri rīko īpašos seansus īpašām filmām, kā arī nodarbojas ar filmu izplatīšanu.

<< >>

Otrā maiņa IV: Džeimss Bonds - vienmēr jauns

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!
''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

 

Sestais kinolektorija vakars notiks 1. martā plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā, kur lektori Toms Ķencis un Miķelis Grīviņš runās par Džeimsu Bondu kā tēlu, kura filmas rada pateicīgu fonu kultūrvēsturiskai analīzei. Lekcijas apraksts zemāk!

 

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
____________________________________________________________________________


DŽEIMSS BONDS - VIENMĒR JAUNS

 

Ko var mācīties no slepenā aģenta, kuru atpazīst visa pasaule? Kā veikli novilkt krūšturi, izglābt pasauli un saprast mūsdienu sabiedrību, kā arī citas lietas bagātīgi ilustrētā un analītiskā ieskatā Bond-lorā divu doktoru sniegumā jeb kinolekcijā, kurā kultūras semiotika un psihoanalīze satiek Vodka Martini.


NB! Kinolekcijas apmeklētāji var tikt eksponēti reklāmām un visādai teorētiskai izlaidībai. Vietu skaits stipri ierobežots, RSVP atbildīgi!


PAR LEKTORIEM:


Dr. Toms Ķencis – filozofs un folklorists, kurš specializējas mītu un vizuālo kultūru pētniecībā. Mīl kino.

Dr. Miķelis Grīviņš – socioloģijas guru ar vēlmi polemizēt par spiegiem, popkultūru un ģeopolitiskajām attiecībām.

<< >>

Diagnoze - kino: "Purva bridējs" 3. martā

 2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.


3. marta “Diagnoze – kino” seansā tiks izrādīta Leonīda Leimaņa pilnmetrāžas spēlfilma “Purva bridējs’’ (1966).


19. gadsimta beigas Latvijā. Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Kamēr Edgaru draugi cenšas pavedināt uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi, Kristīni jau bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam, tādējādi radot vienu no sirdi kaislīgākajiem mīlasstāstiem latviešu kino.


Viens no temperamentīgākajiem Latvijas kinorežisoriem Leonīds Leimanis filmu balstījis uz literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbiem, taču no rakstnieka atturīgi romantisko tēlu attiecībām savērpis vētrainu kaislību drāmu, ar to izsaucot sabiedrībā kaismīgas diskusijas par atļaušanās robežām ekranizācijās. Harizmātisko aktieru Vijas Artmanes un Ulda Pūcīša divspēle ir viens no spēcīgākajiem mīlas duetiem Latvijas kino vēsturē, un viss iepriekšminētais padarīja filmu "Purva bridējs'' par vienu no skatītākajām sava laika spēlfilmām (26,6 miljoni skatītāju bijušās PSRS teritorijā).

 


“Purva bridējs” tiks izrādīta ar angļu subtitriem 3. martā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas).


Ieeja bez maksas.


“Diagnoze – kino” ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Otrā maiņa IV: Mākslas darbs YouTube reproducēšanas laikmetā

 Otrdien, 16. februārī Rīgas Kino muzejs aicina uz jau ceturto lekciju kinolektorija ''Otrā maiņa IV" ietvaros, kas šoreiz pievērsīsies YouTube fenomenam.

 

LŪDZAM PIEVĒRST UZMANĪBU: MAINĪJUSIES LEKTORIJA NORISES VIETA! Turpmāk ''Otrā maiņa IV" notiks Rīgas Kino muzeja telpās Vecrīgā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas)

 

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Ceturtais kinolektorija vakars notiks 16. februārī plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā, kur lektore Agnese Logina runās par pārmaiņām, kas novērojamas kustīgā attēla vidē kopš vietnes YouTube parādīšanās. Lekcijas apraksts zemāk!

 

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


__________________________________________________________________________

 

Agnese Logina: Mākslas darbs YouTube reproducēšanas laikmetā

 

YouTube parādījās 2005. gadā, un kopš tā laika ir revolucionarizējis to, kā skatītāji uztver kustīgo attēlu. Kādreiz ekskluzīvi materiāli nu ir viegli pieejami 24 stundas diennaktī ikvienam ar interneta pieslēgumu. Lai runātu par YouTube fenomenu, kas neizbēgami ietekmē skatītāju attieksmi pret citām kustīgā attēla izpausmēm, piemēram, kino un seriāliem, nepieciešams apzināt saturu, kas tur nonāk – un tā dažādība ir apreibinoša. Starp YouTube skatāmiem video atrodamas dažādas pamācības, kuriozi video, neskaitāmu dzīvnieku video, bērni, ģimenes ainas, smieklīgi un mazāk smieklīgi joki, mūzikas videoklipi, notikumu analīzes, ziņas, arhīvu materiāli, pilnmetrāžas filmas, īsfilmas un tik daudz kas vēl cits, kam reizēm pat vēl nav skaidri nodefinēta termina. Materiāla ir tik daudz, ka skaidrs – jebkāda kontrole un ierobežošana ir stipri virspusēja, jo visu noskatīties nemaz nav spēka un laika. Par to, kā tas ietekmē saturu, formu, juridiskos aspektus un attēla uztveres aspektus var un vajag runāt daudz, it sevišķi tāpēc, ka materiāla mazāk nepaliek, gluži otrādi. Jo autors nav miris, autors ir augšāmcēlies, viņam ir interneta pieslēgums, pāris elementāras datorprogrammas, brīvs laiks un iespēja teju anonīmi publiskot savus mākslas darbus, turpinot jaukt mākslas un autora definīcijas.

 

PAR LEKTORI: Agnese ir studējusi kino, literatūras un kultūras teoriju Amsterdamā un turpina to darīt arī Rīgā. Pēdējos gadus pavadījusi īsfilmu festivālu vidē un guvusi pieredzi kā festivāla producente, kā programmu kuratore, kā projektu vadītāja dažādās situācijās, un nu jau gadu strādā Rīgas Kino muzejā kā kuratore. Interesē popkultūra un avangards kustīgā attēla vidē, kas novedis pie padziļinātas intereses par YouTube fenomenu.

<< >>

Ģimeņu dienas Rīgas Kino muzeja izstādē “Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas” 20.02., 27.02. un 03.03.

 LKA Rīgas Kino muzeja izstādē “Uzminēt brīnumu”, kas veltīta zīmētās un aplikācijas animācijas aizsācējiem Latvijā Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam, aicinām uz ģimeņu dienām – sestdienās 20. un 27. februārī un 5. martā, kad notiks radošas tikšanās ar izstādes galvenajiem varoņiem un veidotājiem, kas ļaus iepazīt sava aroda prasmes, praktiski darboties un interesanti pavadīt laiku animācijas kino vidē.

 

20. februārī ģimenes tiek aicinātas uz tikšanos-radošo darbnīcu ar animācijas filmu režisori un scenāristi Rozi Stiebru. Bērniem kopā ar vecākiem būs iespēja gan pašiem darboties Rozes Stiebras vadībā, gan iztaujāt režisori par viņas filmām un animācijas filmu tapšanas procesu.

 


27. februārī radošo darbnīcu vadīs animācijas filmu māksliniece Dzintra Aulmane, kura kopā ar Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu veidojusi visvairāk filmu (kopskaitā 17). Skatītāju iemīļotāko Dzintras Aulmanes filmu vidū noteikti ir Latvijas animācijas klasika „Zaķīšu pirtiņa“ (1979), „Sēd uz sliekšņa pasaciņa“ (1987), filmas no cikla „Pasaciņas“ un citi darbi.

 


5. martā notiks tikšanās ar izstādes „Uzminēt brīnumu“ mākslinieci Daci Džeriņa, kura radošā un brīvā gaisotnē pastāstīs, kāpēc izstādes veidošanā jāpiedalās māksliniekam, kādi ir tā pienākumi un kā tapa izstāde „Uzminēt brīnumu,“ kā arī dalībniekiem ļaus pašiem iejusties izstādes mākslinieka lomā.

 


Pasākumu norises vieta būs Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Sākuma laiks – plkst. 12. Tiek aicinātas ģimenes kopā ar bērniem vecumā no 4 -14 gadiem.

 

Ieejas maksa uz darbnīcām: bērni līdz 7 gadu vecumam bez maksas, no 7 gadu vecuma 2,10 EUR, bet pieaugušajiem 3,60 EUR.

Darbnīcās ir ierobežots vietu skaits, tāpēc iepriekš noteikti jāpiesakās, rakstot (kinomuzejs@kinomuzejs.lv; gundega.melberga@kinomuzejs.lv) vai zvanot 67358873.

Izstāde „Uzminēt brīnumu“ Kino muzejā tika atvērta 2015. gada septembra beigās un būs pieejama apmeklētājiem līdz 2016. gada 15. oktobrim. Roze Stiebra un Ansis Bērziņš ir īpašas personības Latvijas animācijas kino, jo ir daudzu lietu aizsācēji – pirmo profesionālo aplikācijas un animācijas filmu autori, izaudzinājuši prakstiskā darbā pirmos tēlu iekustinātājus – animatorus -, sadarbojušies ar virkni atzītu latviešu mākslinieku. Izstādē atspoguļots animācijas filmas tapšanas process, kad nekustīgais attēls atdzīvojas, pie kā piedalās daudzi ar pacietību apveltīti cilvēki. Šajā izstādē īpaši izcelta Rozes un Anša sadarbība ar māksliniekiem. Kā saka Roze: “Veidojot filmu, rodas jauna realitāte, un tas parāda, cik pasaule ir skaista un neierobežota. Tu sāc redzēt brīnumu tur, kur to agrāk neredzēji.”


Izstādes tapšanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Otrā maiņa IV: Mūsdienu zīmolvedība kino

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

 

Trešais kinolektorija vakars notiks 9. februārī plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize", kur lektori Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs runās par arvien pieaugošo filmu kā atsevišķu pasauļu radīšanas fenomenu. Lekcijas apraksts zemāk!

 

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
____________________________________________________________________

Kino franšīzes 21. gadsimtā jeb kādēļ iemīļotais stāsts nebeigsies nekad.

 

Mūsdienu kino vairs nav sīkveli, triloģijas vai cikli, bet gan pasaules, kurās var būt bezgalīgi daudz stāstu, varoņu un variāciju. Marvel filmas, kas izveidoja veiksmīgu sistēmu ar savu komiksu kinoseriālu - šī nav franšīze, kur it stāsts par vienu un to pašu personāžu (Džeimss Bonds), bet gan vesela pasaule ar dažādiem personāžiem. Katram savs stāsts, katram savs sižets. Viņu piemēram seko arī citas studijas, kas nu ja vairs neveido "triloģijas", bet gan kino-pasaules. Marvel un DC, "Zvaigžņu kari", "Svešais", "Ātrs un bez žēlastības", "Krēsla" un "Greja 50 nokrāsas" - tas viss stāstā par to, kur dodas modernais komerckino!

 

PAR LEKTORIEM: Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs pārstāv Kinoblogeri.lv un kino projektu "Spektrs", regulāri rīko īpašos seansus īpašām filmām, kā arī nesen ir uzsākuši jaunu un svētīgu paradumu, atgriežot mūsdienu klasiku uz ekrāna.

 

Lekcija notiks 9. februārī plkst. 19:00 kinoteātrī ''Kino Bize'' (Elizabetes iela 37-2), ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots, lūdzam ierasties laicīgi!

<< >>

Diagnoze - kino 4. februārī rāda "Akmeņi manās kabatās''

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs jau ceturto reizi rīko projektu “Diagnoze – kino”, lai reizi mēnesī muzeja telpās izrādītu latviešu kino.


2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.


Šī gada pirmajā “Diagnoze – kino” seansā tiks izrādīta Signes Baumanes animācijas pilnmetrāžas filma “Akmeņi manās kabatās”. Šī filma tika pabeigta 2014. gadā, savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja Karlovi Vari kino festivālā Čehijā. Filma ir stāsts par Signes Baumanes ģimenes cīņu ar depresiju, sarežģītas idejas attēlojot animācijas formā. 2015. gada izskaņā Signei Baumanei par šo darbu tika piešķirta Izcilības balva kultūrā, tādējādi vēlreiz atzīstot, ka “Akmeņi manās kabatās” ir viens no pēdējā laika lielākajiem un svarīgākajiem notikumiem Latvijas kino vidē un kultūrā plašākā kontekstā.


“Akmeņi manās kabatās” tiks izrādīta ar angļu subtitriem 4. februārī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā.

Ieeja bez maksas.

 

Programma 2016. gada pirmajam pusgadam:


4.02. “Akmeņi manās kabatās”, rež. Signe Baumane, 2014, studija “Lokomotīve”


3.03. “Purva bridējs”, rež. Leonīds Leimanis, 1966, Rīgas kinostudija


7.04. “Pie bagātās kundzes”, rež. Leonīds Leimanis, 1969, Rīgas kinostudija


5.05. “Ezera sonāte”, rež. Gunārs Cilinskis, Varis Brasla, 1976, Rīgas kinostudija


2.06. “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, rež. Jānis Streičs, 1981, Rīgas kinostudija

 

“Diagnoze – kino” ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Seansi notiek Rīgas Kino muzejā (Peitavas iela 10, ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja seansos bez maksas.

<< >>

Otrā maiņa IV: Kino melnā avs - īsfilma

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Otrais kinolektorija vakars notiks 2. februārī plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize", kur lektore Anna Veilande Kustikova runās par īsfilmu lomu kino vidē. Lekcijas apraksts zemāk!

Lūdzam nākt laicīgi, jo kinoteātrī ‘’Kino Bize’’ vietu skaits ir ierobežots!
Ieeja bez maksas.

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
__________________________________________________________________________
Kino melnā avs - īsfilma

Kas ir īsfilma?
Pilnmetrāžā vairāk naudas - īsfilmā vairāk mākslas?
Kāpēc un kā īsfilmas apsteidz pilnmetrāžu mūsdienās?
Kādēļ īsfilma nav kino mīļotāja ikdienas sastāvdaļa Latvijā?
Kas un kur skatās īsfilmas, kas taisa īsfilmas, kāpēc to ir tik daudz?
Vai jūs zinājāt, ka īsfilmu festivālu ir vairāk nekā pilnmetrāžas festivālu?
Kā īsfilmas ceļo pa pasauli, un kādēļ latviešu īsfilmas visbiežāk paliek tepat mājās?


Otrā maiņa kino lektorijā 2. februārī, īsfilmu pētniece, skatītāja un aizbildne Latvijā Anna Veilande Kustikova atbildēs uz šiem un skatītāju jautājumiem, pamīšus piedāvājot aplūkot daļu no nozīmīgākajiem īsmetrāžas darbiem pēdējo gadu pasaules īsformāta kino industrijā.

PAR LEKTORU: Anna Veilande Kustikova ir kuratoru apvienības "Short Riga'' radošā direktore, bijusī Rīgas Starptautiskā filmu festivāla 2ANNAS programmu direktore, īsfilmu pētniece un kuratore.

<< >>

Sāksies kinolektorijs "Otrā maiņa IV''

Otrā maiņa IV: Jaunais laiks (2005-2015)

 

Rīgas Kino muzejs 2011. gadā aizsāka kinolektoriju ‘’Otrā maiņa’’, piesakot jaunus vārdus un jaunas idejas kino vizuālās valodas tulkošanā. Lektorija mērķis – iepazīstināt publiku ar jaunajiem mākslas kritikas un kino teorijas profesionāļiem, radot auglīgu vidi, kurā tiek veidota diskusija par aktuālajiem audiovizuālās kultūras jautājumiem. 2016. gada sākumā Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri “Kino Bize” atsāk šo lekciju ciklu, no jauna radot vietu kvalitatīvai domu apmaiņai starp skatītājiem un pētniekiem.


Mūsu laikā audiovizuālā kultūra kļuvusi par dominējošo izteiksmes veidu, un kino ir krustpunktu mezgls – kino kā vizuāls medijs kļūst arvien nozīmīgāks mūsdienu straujajā informatīvajā telpā. Kinolektorija dalībnieki tiecas uzsvērt kritērijus, pēc kuriem informācijas pārpilnībā un vizuālo attēlu gūzmā atšķirt būtisko no nebūtiskā, veidot savas autoritātes, domu strāvojumus un teorijas kino uztverē.


Kinolektorija ‘’Otrā maiņa IV”’ tēma šogad ir jaunais laiks – ‘’Otrā maiņa’’ piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.


Lektorija plāns:


I 26.01 Sanita Grīna: Vai TV ir jaunais kino?


II 2.02 Anna Veilande Kustikova: Kino melnā avs – īsfilma


III 9.02 Sergejs Timoņins, Sergejs Musatovs: Mūsdienu zīmolvedība kino


IV 16.02 Agnese Logina: Mākslas darbs YouTube reproducēšanas laikmetā


V 23.02 Sonora Broka: Kinovakcīna jeb festivāls kā apziņas paplašinātājs


VI 1.03 Toms Ķencis, Miķelis Grīviņš: Džeimss Bonds – vienmēr jauns

 

Plašāka informācija par katru lekciju: www.kinomuzejs.lv un Rīgas Kino muzeja Facebook lapā!

 

Lekciju sākums 19:00, norises vieta: "Kino Bize'' Elizabetes 37-2

 

Ieeja bez maksas. Lūdzam nākt laicīgi - kinoteātrī ‘’Bize” ir ierobežots vietu skaits!

Filmas "Krasts" (1963) uzņemšana, operators Ivars Seleckis, režisors Aivars Freimanis. No I. Selecka arhīva.
<< >>

Aicinām pieteikties konferencei "Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino"

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs un Kino muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens". Konference notiks no 2016. gada 14.-16. aprīlim Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un Audiovizuālās mākslas katedras ēkā, Teātra mājā Zirgu Pasts (Dzirnavu iela 46, Rīga).


Konferences mērķis ir pievērsties Baltijas jūras reģiona valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Dānija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija) dokumentālajam kino, pētot galvenos virzienus un autorus, veidojot nacionālo kino salīdzinošo analīzi un atspoguļojot citas tēmas.
Katras valsts plašo dokumentālā kino mantojumu pētījuši vietējie profesionāļi, taču reti tai pievērsušies ārvalstu speciālisti, kā arī iztrūkst skatījuma uz nacionālajiem kino citu reģiona valstu kontekstā. Šī konference būs pirmā nopietnā platforma dokumentālā kino zinātniekiem un studentiem, lai aplūkotu Baltijas reģiona dokumentālā kino estētiskos un sociālos paņēmienus, kopējās un atšķirīgās iezīmes, teoriju plašākā reģionālā kontekstā.


Konferencei aicinām pieteikt referātus par šādām tēmām (nosauktajām tēmām ir ieteikuma raksturs):
- nacionālo kino salīdzinošā analīze;
- autora (autoru) daiļrades analīze;
- nozīmīgi dokumentālā kino virzieni;
- transnacionālas tēmas, transnacionāli autori;
- dokumentālā kino teorija/ kritika nacionālā līmenī;
- dokumentālo filmu saglabāšana, restaurācija, pieejamība;
- u.c.

 

Konferences darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu. Dalība konferencē ir bez maksas.
Konferencē nolasītie referāti tiks publicēti akadēmiski recenzētā rakstu krājumā “Kultūras Krustpunkti”, ko izdod LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Izdošanas laiks – 2016. gada novembris.

 

Konferences ietvaros notiks dokumentālo filmu seansi ar filmu izlasi no Baltijas jūras reģiona valstīm.

 

Praktiskā informācija:

 

Referātu pieteikšana – līdz 2016. gada 2. februārim.
Pieteikums jāsagatavo angļu valodā līdz 300 vārdiem, tajā jāietver referāta nosaukums, īss izklāsts, autora vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija, zinātniskais grāds, kontaktinformācija, kā arī prezentācijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes, prezentācijas valoda – latviešu vai angļu.
Pieteikumu sūtīt: zane.balcus@kinomuzejs.lv.

 

Pieteikumu izskatīšana – līdz 2016. gada 16. februārim. Pieteiktos referātus izskatīs starptautiska zinātniskā komisija. Informācija par komisijas lēmumu tiks izziņota elektroniski katram pieteicējam pēc norādītā datuma.

 

Dalībnieku reģistrācija – līdz 2016. gada 1. martam.

 

Konferences programmas publiskošana – 2016. gada 1. aprīlī.

 

Konferences norise – 2016. gada 14.-16. aprīlis.

 

Referātu iesniegšana publicēšanai – līdz 2016. gada 1. jūnijam. Referāti iesniedzami latviešu vai angļu valodās. Norādījumi rakstu sagatavošanai tiks izsūtīti konferences dalībniekiem līdz konferences sākumam.


Konferences norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, droši sazinieties: Zane Balčus, Rīgas Kino muzeja vadītāja
zane.balcus@kinomuzejs.lv, tel. +371 67358871.

''Limuzīns Jāņu nakts krāsā'', rež. Jānis Streičs. 1981, Rīgas kinostudija
<< >>

Laimīgu 2016. gadu!

 Rīgas Kino muzejs būs slēgts 31.12.2015. un 1.01.2016., savukārt 30.12.2015. un 2.01.2016. Kino muzejs būs pieejams apmeklētājiem no 11-17!

 

 

Savukārt nākamgad, 2016. gadā, aicināsim apmeklēt sekojošus notikumus:

 

- atsāksies kino lektoriju cikls ''Otrā maiņa IV'', kas šoreiz norisināsies ''Kino Bize''. Kinolektorija tēma ir laika periods 2005-2015, kas iezīmē nopietnas pārmaiņas tajā, kā tiek uztverts kino un kustīgais attēls, kā tiek veidots kino, nemaz nerunājot par to, kas vispār tiek saukts par kino. Šajā lektorijā runāsim par filmu franšīzēm, par televīziju, par festivāliem, par digitālo, interaktīvo attēlu, kā arī tēliem, kas nemitīgi atkārtojas, pievēršot uzmanību tieši pēdējo 10 gadu laikā notikušajam.

Pirmais ''Otrā maiņa IV'' vakars būs 26. janvārī. Kinolektorijs norisināsies sešas nedēļas pēc kārtas otrdienās līdz pat 1. martam. Ieeja būs bez maksas, un kinolektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

- no 4. februāra mēneša pirmajā ceturtdienā Rīgas Kino muzeja telpās turpināsies latviešu filmu vakaru cikls ''Diagnoze - kino''. Programma tiks izziņota janvārī, taču jau tagad varam paziņot, ka šoreiz pievērsīsimies latviešu spēlfilmu klasikai, īpaši domājot par to, lai filmas var skatīties arī ārzemju viesi!

 

- aprīļa vidū Rīgas Kino muzejs rīkos konferenci par dokumentālo kino Baltijas valstīs. Plašāka informācija sekos laika gaitā!

 

- savukārt visa gada garumā Rīgas Kino muzejs iesaistīties latviešu kino vecmeistara Jāņa Streiča 80. gadu jubilejas pasākumu svinībās.

 

 

Uz tikšanos kino pasākumos, un priecīgus svētkus!

<< >>

16.12. kinolektorijs ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma '"Agirre, Dieva dusmas''

Vernera Hercoga filma "Agirre, Dieva dusmas" 35mm kinolentē - kinoteātrī ''Splendid Palace''


Kinoteātris ''Splendid Palace'' un Rīgas Kino muzejs aicina uz kinolektoriju cikla ''Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI'' īpašo noslēgumu - pēdējo vakaru - 16. decembrī, kad iepazīsim vācu dzīvā klasiķa Vernera Hercoga autorību un vienu no būtiskākajām 1970. gadu filmām, kura nav zaudējusi aktualitāti arī šodien - ''Agirre, Dieva dusmas'' (''Aguirre, der Zorn Gottes'', 1972), kas tiks rādīta no 35 mm kinolentes, pateicoties sadarbībai ar Gētes institūtu. Hercogs ir viens no spilgtākajiem Jaunā vācu kino pārstāvjiem līdzās Raineram Verneram Fasbinderam un Vimam Vendersam. Savā daiļradē vācu režisors apliecina talanta vērienu, būdams kino un operu režisors, producents, operators un ekscentrisku lomu atveidotājs uz ekrāna. ''Agirre, Dieva dusmas'' ir īpaša filma Hercoga filmogrāfijā arī tādēļ, ka aizsāk divu sarežģītu personību kopdarbu – Hercoga un aktiera Klausa Kinska piecu filmu ceļu. Hercoga personības daudzšķautņainību,l filmas tapšanu un tās kontekstu vakarā izvērsīs lektore - kino zinātniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus.


Hercogu neinteresē lokālas tēmas, mazi konflikti, nemanāmas detaļas - viņa kino un domas vēriens ir grandiozs. Režisoru saista cilvēciskās niecības absurds, nolemtība likteņa priekšā, cilvēka cīņa ar nepārvaramiem šķēršļiem, dabas spēkiem, zemapziņas dēmoniem. Hercoga radītais kino ir mītiskā izpētes lauks, kam viņš pievēršas arī savā izcilajā veikumā ''Agirre, Dieva dusmas''. Lektore Zane Balčus ieskicē filmas nozīmību: ”''Agirre, Dieva dusmas'' bija Vernera Hercoga pirmais starptautiskais panākums. Tā bija īsts pārbaudījums - Hercogam bija ļoti svarīgi ar šo filmu izkļūst ārpus nacionālā kino robežām, kur kritika viņu īpaši nemīlēja, pierādīt pasaulei, bet tikpat daudz pašam sev savu kinematogrāfisko potenciālu.”


Filmas galvenais varonis ir spāņu konkistadors Lope de Agirre (Klauss Kinskis), kurš pēc Inku impērijas sabrukuma 16. gadsimta vidū dodas ekspedīcijā Peru atrast maģisko Eldorado – mistisko zelta pilsētu. Agirri vada kāre pēc naudas un varas, taču grūtais ceļojums Amazones džungļos viņa nevaldāmajam raksturam ir īsts pārbaudījums. Jo vairāk ceļotāji pietuvojas gaidītajam mērķim, jo grūtāk Agirrem saglabāt kontroli pār notiekošo un savu saprātu. Hercoga un Kinska radītais, despotijas un apsēstības caurstrāvotais stāsts par konkistadoriem Peru džungļos un varonības neprātu, it kā dokumentējot notikumus 1560.gadā, ļauj ieskatīties vēsturiskās realitātes interpretācijā uz autensitkas dabas fona.
Īpaša ir Hercoga sadarbība ar neprātīgā skatiena īpašnieku, skandāliem pavadīto aktieri Klausu Kinski, ar kuru darbs bija tikpat vētraini neirotisks, cik radošs piecās filmās, kas Kinski padarīja pasaulslavenu. Pēc Kinska nāves 1999. gadā Hercogs radīja filmu Mans mīļākais ienaidnieks. Balčus uzsver, ka “Hercogam izturēt filmas galvenās lomas atveidotāja Kinska nevaldāmo raksturu līdz filmēšanas beigām bija grūti, ko vēl sarežģītāku padarīja uzņemšanas apstākļi īstos Peru džungļos.”


Filma tiks izrādīta vācu valodā ar subtitriem franču valodā, austiņās tiks nodrošināts tulkojums latviski.

Kinolektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Filmas publicitātes attēls.
<< >>

9.12. kinolektorijs ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma ''Ceļojums uz Itāliju''

Ingrīdas Bergmanes ceļojums uz Itāliju

Rīgas Kino muzejs un kinoteātris Splendid Palace ielūdz uz kinolektoriju cikla ''Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI'' piekto vakaru, kas veltīts itāļu kino meistaram Roberto Roselīni, 9. decembrī plkst. 19:00. Itālija satricināja pēckara Eiropu ar skaudrām un pašcieņas pilnām cilvēkdrāmām un neoreālisma estētisko virzienu, kura viens no pionieriem bijis Roselīni. Vakarā tiks baudīts Roselīni intīmais veikums ''Ceļojums uz Itāliju'' (''Viaggio in Italia'', 1954) ar režisora tā laika dzīvesbiedri Ingrīdu Bergmani galvenajā lomā, pirms kura kino kritiķe Daira Āboliņa sacīs ievadvārdus.


Roselīni savā daiļradē stilistiski un konceptuāli lavierē star realitātes dokumentāciju un inscenējumu. Pēc 40. gadu politiskajiem darbiem, nākamajā dekādē Roselīni eksperimentēja ar žanriem un stilu - tapa dokumentālās filmas par Indiju un personīgajā pieredzē sakņoti melodramatiski stāsti par viņa dzimto zemi. “Leģenda vēstī, ka Holivudas aktrise Ingrīda Bergmane noskatījusies Roselīni ''Roma - atvērta pilsēta'' un uzrakstījusi vēstuli tolaik nepazīstamajam filmas režisoram. Tas bija liktenīgi. Ceļojums uz Itāliju ir vairākos aspektos personiska filma, jā, arī tāpēc, ka tajā ir Ingrīda Bergmane,” filmas personisko vēstījumu akcentē Daira Āboliņa.


Filma vēsta par precētu pāri no Lielbritānijas, Aleksi un Katrīnu, kuri atbraukuši uz Itāliju, lai pārdotu nesen mantotu īpašumu pie Neapoles. Alekss ir nepārtraukti aizņemts ar darbu, tāpēc nereti ir skarbs, tiešs un sarkastisks, savukārt Katrīna ir jūtīga. Katrīnas un Aleksa attiecības Itālijā pasliktinās, viņi viens otru pārprot, kā arī abi cieš no greizsirdības. Viņi jau vienojas par šķiršanos, taču reliģiskas procesijas laikā Neapolē notiek brīnums.


Neoreālisms radies pēc Otrā pasaules kara un Itālijas antifašizācijas kontekstā. Tas ir estētiskais virziens, kas runā par sociāli politiskiem tematiem un pievēršas vienkāršas dzīves atainojumam - tā ir asa sociālā analīze kino valodā, kura izmanto neprofesionālus aktierus un filmēšanu autentiskās lokācijās. Āboliņa uzsver, ka “tas ir kā protests pret balto telefonu kino jeb samāksloto aktierspēli, glamūriem interjeriem un sentimentāliem sižetiem.” Itālija bija pārcietusi Musolīni režīmu un tobrīd valdīja finansiālā krīze, kas lika meklēt adekvātus kino risinājumus. “Zelta stīga bija atgriezties pie cilvēkiem, vienkāršas dzīves un ģimenēm, kuras meklē veidu, kā dzīvot tālāk un kā atrast jaunu dzīves prieku un cerību,” akcentē kinokritiķe.


Kinolektorijs tiks noslēgts 16.12. ar dzīvā klasiķa Vernera Hercoga filmu ''Agira, Dieva dusmas'' (''Aguirre, der Zorn Gottes'', 1972), kas ir pirmā no piecām Hercoga un aktiera Klausa Kinski kopīgi veidotajām filmām, ar kino teorētiķes Zanes Balčus ievadlekciju.

''Kastrāts kuilis''. Rež. Lauris un Raitis Ābele, 2014. Filmas publicitātes foto.
<< >>

“Diagnoze – kino” seanss 10.12. Rīgas Kino muzejā

LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 turpinām latviešu filmu vakaru ciklu „Diagnoze – kino”. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija, kā sastāvā atrodamies kopš 2010. gada, atzīmē 25 gadu jubileju. Rīgas Kino muzejs piedalās svinībās, rudens cēlienā ciklā ‘’Diagnoze – kino’’ izrādot akadēmiju beigušo kino profesionāļu darbus.

Rudens ciklu noslēdzošais seanss notiks 10. decembrī Rīgas Kino muzejā, un tajā tiks izrādītas tematiski sakārtotas Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmas. Šajā reizē tiks izrādītas LKA studentu īsfilmas, kas savā estētikā un tematikā šķietami runā par ziemu, aukstumu un cikla noslēgumu.

 

10. decembrī plkst. 18:30

 

Kastrāts kuilis, rež. Lauris Ābele, Raitis Ābele, 2014, 22’


"Kastrāts kuilis" ir impresionistisks stāsts par jaunu vīrieti – Valteru un viņa noslēpumu, kas neļauj iegūt funkcionālu lomu vietējā mazpilsētas sabiedrībā. Viņš pavada savu ikdienu, dziedot vietējās baznīcas korī un pieskatot no tēva mantotās cūkas, taču tas nedara viņu mazāk vientuļu. Mierinājumu viņš meklē meitenes Aijas kompānijā, taču Valtera vīrišķības apliecinājumi ir pārāk neordināri.

 

Sistēma, rež. Armands Začs, 2010, 13’


Eksperimentāli dokumentāls skatījums uz vienotā un nepārtrauktā sistēmā saslēgto pasauli.

 

Pierobeža, rež. Jurijs Skorobogatovs, 2013, 5’33’’


Andris aizbrauca uz mežu meklēt Ziemassvētku eglīti, taču tās vietā atrada kādas nelegālas dāvaniņas. Laime gan bija īsa – Andris ātri vien saprot, ka mežā nav viens.

 

Četri mielasti, rež. Liene Linde, 2012, 35’

Reiz kādā Rīgas dzīvoklī dzīvoja Anita ar bērniem Santu un Kristapu. Katru Vecgada vakaru viņi kopā ar Omi un Pēteronkuli rīkoja svētku mielastu. Bērni pieauga, dzīve gāja uz priekšu, prezidenti teica Jaungada uzrunas, televīzijā vienmēr rādīja "Likteņa ironiju". Piedzimšana, nāve, prieks, naids un rasols divpadsmit gadu garumā - četri vakari kādas ģimenes un kādas valsts dzīvē no 1999. līdz 2012. gadam.

 

Priecāsimies Jūs redzēt Rīgas Kino muzejā!

 

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.
Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas ''Zeme ir visvientuļākā planēta'' publicitātes attēls.
<< >>

“Diagnoze – kino” seanss 3.12. Rīgas Kino muzejā

LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 turpinām latviešu filmu vakaru ciklu „Diagnoze – kino”. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija, kā sastāvā atrodamies kopš 2010. gada, atzīmē 25 gadu jubileju. Rīgas Kino muzejs piedalās svinībās, rudens cēlienā ciklā ‘’Diagnoze – kino’’ izrādot akadēmiju beigušo kino profesionāļu darbus.

Rudens ciklu noslēdzošie seansi notiks 3. un 10. decembrī Rīgas Kino muzejā, un tajos tiks izrādītas tematiski sakārtotas Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmas. 3. decembrī plkst. 18:30 tiks izrādītas LKA studentu īsfilmas, kas piedāvā četru dažādu jauno režisoru skatu uz pieaugšanu un bērnību.


3. decembrī plkst. 18:30

 

Pārņemtā māja, rež. Uldis Cipsts, 2008, 17’
Brālis un māsa meklē atbildes kādā pamestā mājā.

 

Zeme ir visvientuļākā planēta, rež. Liene Linde, 2015, 13’
To, kā darbojas pasaule un kas prātā pieaugušajiem, nenākas viegli saprast, ja ir tikai septiņi gadi. Šis ir stāsts par Justīni un kādu viņas dzimšanas dienas rītu.

 

Siltums, rež. Kristaps Krūmiņš, 2012, 26’
Septiņgadīgs puika pirmo reizi dzīvē sastopas ar nāvi. Kad pieaugušie neko nepaskaidro, viņš nāvei rod pats savu skaidrojumu un risinājumu.

 

Sērkociņi, rež. Didzis Eglītis, 2007, 13’
Padomju Latvijā, astoņdesmito gadu vidū, pie ezera atpūšas tēvs, māte un dēls. Ģimenes vīrieši spēlē bumbu un trāpa to ezerā. Tēvs brien pēc bumbas un sāk slīkt... Un sērkociņi galu galā izrādās savstarpējo attiecību katalizators.

 

Priecāsimies Jūs redzēt Rīgas Kino muzejā!

 

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.
Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas ''Lūriķis'' publicitātes attēls.
<< >>

1.12. kinolektorijs ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma ''Lūriķis''

''Lūriķis'' - filma, kas nogalina

 


1. decembrī plkst. 19:00 kinoteātrī Splendid Palace lektoriju cikla "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" nākamā pieturvieta - Lielbritānija un britu sinefīls un režisors Maikls Pauels. Vakarā būs iespēja baudīt Pauela ikonisko filmu ''Lūriķis'' (''Peeping Tom'', 1960), kas apspēlē kino kā perversu vērošanas izpausmi hičkokiski brutālā manierē. Pirms vairāk nekā 50 gadiem filma tika kritiķu izsvilpta un skatītāju gānīta - tā iznīcināja režisora karjeru pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem. Savukārt mūsdienās tā ir kļuvusi par kulta kinolenti, jo tieši Pauels ir režisors, kurš atļāvās pārkāpt kino robežas un šokēja vairāk kā Alfrēds Hičkoks. Pirms filmas kino un literatūras zinātnieka Viktora Freiberga ievadlekcija.

 


Pauela veikums vēsta par Marku Luisu, kurš dzīvo viens un strādā kino studijā, kā arī naktīs piepelnās, uzņemot pikantas sieviešu fotogrāfijas. Viņš arī uzņem filmu par bailēm, nogalinot nezināmas sievietes un filmējot viņu reakciju nāves laikā. Marks sadraudzējas ar apakšējā stāva kaimiņieni Helēnu, kurai neskaidri stāsta par savu filmu. Ziņkārības vadīta, Helēna Marka dzīvoklī noskatās viņa filmēto materiālu, taču Marks viņu pieķer. Kino zinātnieks Viktors Freibergs komentē filmu: “Vai tā joprojām spējīga šokēt auditoriju, jāspriež skatītājiem pašiem, taču uzskatīt, ka filma stāsta par slepkavu-maniaku nozīmētu ignorēt tās dziļāko jēgu.”

 


Maikls Pauels savā daiļradē līdzīgi kā Hičkoks izgaismo cilvēka tumšākās dziņas un zemapziņas krāterus, tomēr Pauels atkāpjas vairākus soļus tālāk no realitātes un reālpsiholoģijas nekā viņa tautietis. Pauels radījis alternatīvu kino valodu 40. un 50. gadu britu kinematogrāfā. Filmās ''Dzīvības un nāves jautājums'' (1946), ''Sarkanās kurpītes'' (1948) un ''Hofmaņa pasakas'' (1951) jaušama barokāli salta estētika, un tās tiek risinātas pasakai līdzīgos vēstījumos, iedvesmojoties no gotisko pasaku meistara Ernesta Teodora Hofmaņa. Tādi klasiķi kā Mārtins Skorsēze, Džordžs Romero un arī Frānsiss Fords Kopola atzinuši britu režisora stilistisko ietekmi savos darbos.

 


Viktors Freibergs pauž, ka “kino skatīšanās process bieži tiek pielīdzināts vuārismam – mums sagādā baudu ieskatīties varoņu intīmajā dzīvē, vērot viņu pārdzīvojumus vai ciešanas. No šāda skatupunkta raugoties, Pauela filmas galvenais varonis var tikt traktēts kā kino skatītāja metafora, līdz ar to jautājums, vai viņš ir noziedznieks vai savas iekāres “nevainīgs” upuris, zaudē jebkādu jēgu.” Britu režisora tuvs draugs Mārtins Skorsēze sacījis, ka ''Lūriķis'' un Frederiko Fellīni ''8½'' pasaka visu par kino radīšanu un par filmas attiecībām ar skatītāju, kā arī preparē kino ambivalento objektivitāti un subjektivitāti. “''Lūriķis'' ataino kino mākslas agresiju, arī kameras vardarbīgo dabu,” pauž Skorsēze.

 


Kinolektoriju ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt'', kas šoreiz notiek jau 11. reizi, rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri ''Splendid Palace'' un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programmas ietvaros, aicinot skatītāju dziļāk izzināt kino vēsturi, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un nozīmīgiem darbiem, sešus trešdienu vakarus būs iespēja iepazīt Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Roselīni un Larsa fon Trīra daiļradi.


Pilna kinolektoriju programma: splendidpalace.lv un kinoteātra sociālajos tīklos, kā arī kinomuzejs.lv. Ieeja: 4,50 EUR.

<< >>

25.11. kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma ''Šķeļot viļņus''

 25. novembrī plkst. 19:00 kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" turpinās ceļojums Eiropas kino lielvalstu daiļradē kinoteātrī “Splendid Palace”. Mazajām un lielajām kino estētikas revolūcijām ir konkrētas adreses, tamdēļ nākamais pieturas punkts šajā ciklā - Dānija un kino huligāns Larss fon Trīrs.
 

Izmantojot klasiskā kino stereotipu laušanu un tabu tēmu izvērsumu, Trīrs runā par neapzināto psihē, zemapziņu un instinktiem – plosošiem, tumšiem, destruktīviem, kuriem ir neiespējami pretoties. Režisors savās filmās reflektē par cilvēka vientulību un atsvešinātību, kā arī attiecībām ar Dievu - visbiežāk caur sievietes tēlu. Kannu kinofestivāla Grand Prix laureāte "Šķeļot viļņus" (Breaking the Waves, 1996), kas aizsāka režisora triumfu Eiropā, koncentrētā veidā piedāvā tīru Trīra autorību. Vakara lektore - kinokritiķe Dita Rietuma.
 

Radies definējums “Trīra sievietes” kā ekrāna mocekles. Tas tapis tamdēļ, ka Trīrs saskata sievietēs ideālus - viņas konstanti ir nemainīgas savos uzskatos, gluži kā varoņi antīkajā traģēdijā, un šī iemesla dēļ arī cieš. Arī “Šķeļot viļņus” var traktēt kā trīrisku traģēdiju. Dāņu režisora radītais scenārijs vēsta par Besu - jaunu, naivu un raksturā nelokāmu sievieti no Skotijas, kurai ir psiholoģiskas problēmas. Par spīti savas baznīcas nosodījumam, Besa apprecas ar norvēģi Janu, ateistu, kurš strādā uz naftas platformas. Taču Jans cieš negadījumā, pēc kura viņš ir paralizēts. Šis notikuma pavērsiens pāra jau tā sarežģītās attiecības padara vēl sarežģītākas, Janam pārliecinot Besu, ka viņai ir jānodarbojas ar seksu ar citiem vīriešiem, lai Janu apmierinātu. Savukārt Besa uzskata, ka viņas nestais upuris ir Dieva sakrālā griba, kas palīdz vīram. Sekss šajā filmā nav nedz virsteksts, zemteksts vai tikai sekss pats par sevi, bet alūzija, kas parāda cilvēka vientulību, ideālu aklumu un cilvēka tiešās attiecības ar dabu. Jāpiebilst, ka Emīlija Vatsone “pārcieta” filmu un tika pie “Oskara” balvas nominācijas kā labākajai aktrisei par Besas lomu.
 

Katra režisora Trīra filma allaž bijusi arī vērienīga pašreklāma, kurā mītiem apvītais dānis metis kārtējo izaicinājumu garlaikotajai Eiropas kinofestivālu publikai. Režisoram būtiski ir nevis rādīt vai stāstīt, bet runāt ar skatītāju pēc saviem spēles noteikumiem. Tieši tādēļ attieksme pret Trīru ir neviennozīmīga - viņu kritizēja un apbēra ar balvām par pašnāvniecisko mūziklu “Dejotāja tumsā” (2000) un filmu–izrādi “Dogvila” (2003). 1995. gadā tapa slavenais “Dogma 95” manifests un Trīra sludināto principu iemiesojums – filma “Idioti” (1998). Tomēr pēc šīs filmas režisors vairs nav sekojis pašsludinātajiem kinovalodas noteikumiem, drīzāk meklējis jaunas un hibridizētas izpausmes formas - “Antikrists” (2009), “Melanholija” (2011) un “Nimfomāne” (2013) - depresijas triloģija tapa kā kontra-vēstījums Holivudas žanru kino.
 

Seanss notiek sadarbībā ar Dānijas Kultūras centru.

<< >>

11.11. kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" - filma "Franču kankāns"

11. novembrī plkst. 19:00 kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" franču kino klasiķa Žana Renuāra krāšņā muzikālā filma "Franču kankāks" (French Cancan, 1954).


Šī vakara lektors, režisors un kino teorētiķis Jānis Putniņš, par Renuāra filmu saka: “Pēc 15 klaida gadiem režisors Žans Renuārs atgriežas Francijā, kur top “Franču kankāns” - “visfranciskākais” no viņa radītajiem šedevriem.” Vizuāli filma uzbur Edgara Degā un citu impresionistu, arī Pjēra-Augusta Renuāra gaismas un krāsu izteiksmi kankāniskā ritma gleznā. Savulaik jaunā viļņa režisors un kinokritiķis Fransuā Trifo par filmu sacījis, ka “ikviena aina ir glezniņa kustībā. Ikviena dejas aina ir kā Degā skice.”


Filmas “Franču kankāns” centrālais varonis ir Danglārs, teātra īpašnieks, kuru atveido franču kino emblemātiskais aktieris Žans Gabēns. Renuāra paša rakstītais scenārijs skatītāju aizved uz 19. gadsimta beigām Parīzē, kur mutuļo Moulin Rogue teātra vēstures aizmetņi un motīvi. Danglāra teātrī-kafetērijā mitinās vairākas viņa dzīvē svarīgas sievietes: Lola, ēģiptiešu vēderdejotāja, un Nini, naiva veļasmazgātāja un talantīga dejotāja. Iedvesmojoties no Nini vides, Danglāram rodas ideja atvērt īpašu vietu – teātri Monmartrā, kas atdzīvinātu īpašo franču kankāna dejas tradīciju. "Franču kankānā" mazā lomā iemūžināta arī Edīte Piafa un citas tā laika Parīzes zvaigznes. Jānis Putniņš uzsver mākslas klātesamību: “Parīze, krāsas, impresionisti, mākslas pasaules aizkulises un drāmas muzikālajā filmā par uzdrīkstēšanos sekot saviem sapņiem.”


Seanss notiek sadarbībā ar Francijas institūtu. Filmai nodoršināts tulkojums latviešu valodā.

Lektoriju muzejs veido kopā ar kinoteātri "Splendid Palace", to finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

"Peeping Tom'' publicitātes attēls
<< >>

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI programma

Kino lektorijs ‘’Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI’’
Eiropas lielvalstis kino vēsturē

Kinoteātris "Splendid Palace", Lielā zāle, pl. 19:00


28.10.
“Iznīcības eņģelis” (El ángel exterminador), rež. Luiss Bunjuels, 1962, 94’, Meksika
Edmundo Nobile (Enrike Rambals) rīko greznas viesības. Viesi izklaidējas ar ēdieniem, dzērieniem, sarunām un mūziku, taču no rīta saprot, ka nav spējīgi pamest salonu, kā arī jebkurš mēģinājums ielauzties telpā no ārpuses ir neveiksmīgs.
Kaut arī lektorija tēma ir Eiropas lielvalstis kino, sākam ar Bunjuela filmu, kas tapusi Meksikā, īsi pēc tam, kad viņš pameta Spāniju pēc filmas ''Viridiāna'' (1961) izraisītā skandāla.
Lektors – Dāvis Sīmanis

 

11.11.
“Franču kankāns” (French Cancan), rež. Žans Renuārs, 1954, 104’, Francija
Danglārs (Žans Gabēns) ir teātra īpašnieks 19. gadsimta beigās Parīzē, un viņa dzīvē svarīgas ir vairākas sievietes: Lola, ēģiptiešu vēderdejotāja, un Nini, naiva veļasmazgātāja un talantīga dejotāja. Iedvesmojoties no Nini vides, Danglāram rodas ideja atvērt īpašu vietu – teātri Monmartrā, kas atdzīvinātu īpašo franču kankāna dejas tradīciju. Filma veidota pēc Moulin Rouge teātra vēstures motīviem, mazā lomā tajā iemūžināta arī Edīte Piafa un citas tā laika Parīzes zvaigznes.
Kankāns ir kā metafora un Renuāra veltījums visa veida mākslinieciskajai izpausmei.
Lektors – Jānis Putniņš

 

25.11.
“Šķeļot viļņus” (Breaking the Waves), rež. Larss fon Trīrs, 1996, 159’, Dānija
Besa (Emīlija Vatsone) ir jauna sieviete no Skotijas, kurai ir psiholoģiskas problēmas. Par spīti savas baznīcas nosodījumam, Besa apprecas ar norvēģi Janu (Stellans Skarsgārds), ateistu, kurš strādā uz naftas platformas. Taču Jans cieš negadījumā, pēc kura viņš paliek paralizēts. Šis notikums ir nopietns pavērsiens pāra jau tā sarežģītajās attiecībās, pārvērtējot to, cik tālu cilvēks ir gatavs iet otra labā.
Filma iemantoja starptautisku atzinību un pievērsa fon Trīram pasaules uzmanību.
Lektore – Dita Rietuma

 

1.12.
“Lūriķis” (Peeping Tom), rež. Maikls Pauels, 1960, 102’, Lielbritānija
Marks Lūiss (Karlhaincs Bēms) ir vientuļnieks. Viņš dzīvo Londonā, strādā kino studijā, bet papildus piepelnās, uzņemot pikantas sieviešu fotogrāfijas. Viņš ir apsēsts ar patiesu baiļu fiksēšanu kino lentē, filmējot cilvēku reakciju nāves brīdī, tādā veidā turpinot eksperimentu, kādu ar viņu bērnībā veica tēvs. Marks sadraudzējas ar apakšējā stāva kaimiņieni, kura ieinteresējas par Marka filmēto materiālu.
Filma izraisīja skandālu un netika saprasta savā laikā, taču tā ir kļuvusi par modernā kino klasiku.
Lektors – Viktors Freibergs

 

9.12.
“Ceļojums uz Itāliju” (Viaggio in Italia), rež. Roberto Rossellini, 1954, 97’, Itālija
Katrīna (Ingrīda Bergmane) un Alekss (Džordžs Sanderss) ir precēts pāris no Lielbritānijas. Viņi ir atbraukuši uz Itāliju, lai pārdotu nesen mantotu īpašumu pie Neapoles. Alekss ir nepārtraukti aizņemts ar darbu, tāpēc nereti ir skarbs, tiešs un sarkastisks, savukārt Katrīna ir jūtīga un trausla. Katrīnas un Aleksa attiecības Itālijā pasliktinās, viņi jau vienojas par šķiršanos, taču varbūt viss vēl nav zaudēts.
Viena no būtiskākajām pēckara gadu Eiropas filmām, kas atstāja lielu iespaidu uz jauno kino režisoru paaudzi.
Lektore – Daira Āboliņa

 

16.12.
“Agire, Dieva dusmas” (Aguirre, der Zorn Gottes), rež. Verners Hercogs, 1972, 93’, Vācija
Dons Lope de Agira (Klauss Kinskis) ir spāņu konkistadors, kurš pēc Inku impērijas sabrukuma 16. gadsimta vidū dodas ekspedīcijā Peru atrast maģisko Eldorado – mistisko zelta pilsētu. Agiru vada kāre pēc naudas un varas, taču grūtais ceļojums Amazones džungļos viņa nevaldāmajam raksturam ir īsts pārbaudījums. Jo vairāk ceļotāji pietuvojas gaidītajam mērķim, jo grūtāk Agiram saglabāt kontroli pār notiekošo un savu saprātu.
Pirmā no piecām Hercoga un Kinska kopīgi veidotajām filmām.
Lektore – Zane Balčus

''Iznīcības eņģelis'', rež. L. Bunjuels, 1962. Publicitātes attēls.
<< >>

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI

Atsākam kinolektoriju "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" - lektorija 11. cēlienā pievēršoties Eiropas kino lielvalstīm. Seši izcili režisori, sešas filmas, kas iespaidojušas 20. gadsimta Eiropu, un pusotru mēnesi ilgs, aizraujošs kurss Eiropas kino lielvalstu vēsturē. Kā ierasts - kinoteātrī “Splendid Palace”. Sāksim 28. oktobrī!

 

„Šī gada kinolektorijs aicina izzināt un paskatīties uz kino vēsturi kā uz nacionālo kultūru kopumu. Mazajām un lielajām kino estētikas revolūcijām ir konkrētas adreses: dāņi savulaik kino radīja „dogmu”, itāļi - neoreālismu, vācieši - ekspresionismu un vācu kino jauno vilni, Spānija ir maģiskā reālisma un sirreālisma dzimtene, vismaz kino aspektā. „Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI: Eiropas kino lielvalstis” akcentē mākslas parādības un kino personības, kas būtiski ietekmējušas Eiropas un pasaules kultūras ainavu un kādā vēstures posmā padara šo režisoru vai mākslas virzienu par ”lielumu””, komentē kinokritiķe Daira Āboliņa.

 

Kinolektorijs tiks atklāts 28. oktobrī plkst.19.00 ar skandalozā Luisa Bunjuela darbu ‘’Iznīcības eņģelis’’ (1962). Kaut arī filma ir tapusi Meksikā, ārpus Eiropas, Bunjuela daiļrade ir cieši saistīta ar Eiropu, konkrēti – Spāniju, viņa dzimto valsti.

 

Bunjuels kļuva par kino klasiķi jau kopš savas pirmās īsfilmas: "Andalūzijas suns" (1929), kas tika uzņemta ar Salvadora Dalī līdzdalību. Tā ir un paliek ne tikai pirmā, bet joprojām viena no iespaidīgākajām sirreālisma filmām kino vēsturē. Bunjuela karjera meta līkločus, un viņam bija ne tikai Spānijas, bet arī Francijas, Amerikas un Meksikas periods. Veidojot filmas dažādos žanros, sākot no eksperimentālām filmām un beidzot ar melodrāmām un gandrīz komerciālām komēdijām, Luiss Bunjuels vienmēr izmantojis pa kādai sirreālai devai gan sapņu, gan fantāziju veidā, protams, saglabājot veselīgu spāņu humora izjūtu attieksmē pret cilvēka dabu un materiālas labklājības sasaistīto dzīvesveidu. Luiss Bunjuels tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta režisoriem. Pirms filmas - kinorežisora Dāvja Sīmaņa lekcija.

 

Kinolektoriju „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri “Splendid Palace”, šoreiz tas notiks jau 11. reizi. Programmas ietvaros skatītāji tiks aicināti dziļāk izzināt kino vēstures pamatus, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un viņu zīmīgākajiem autordarbiem, sešus trešdienu vakarus ikvienam interesentam nodrošinot iespēju iepazīties ar Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Rossellini un Larsa fon Trīra kino daiļradi.

 

Pirms katras filmas, kā ierasts, lekcija, ievadot skatītājus filmu estētikā, tapšanas vēsturē un laikmeta kontekstā. Lektori: Dāvis Sīmanis, Jānis Putniņš, Zane Balčus, Viktors Freibergs, Dita Rietuma, Daira Āboliņa.

 

Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Lektorijs tapis sadarbībā ar Spānijas Karalistes vēstniecību, Francijas Kultūras institūtu, Gētes institūtu un Dānijas Kultūras institūtu.

Biļetes uz kino lektoriju varēs iegādāties kino teātra “Splendid Palace” kasēs.

Kadrs no filmas "Fedja"
<< >>

''Diagnoze - kino'' 1. oktobrī izrādīs ''Fedja''

  "Diagnoze - kino'' ietvaros 1. oktobrī Rīgas Kino muzejs izrādīs Kristīnes Želves režisēto filmu "Fedja". Tādā veidā tiek turpināta aizsāktā ievirzi - pievērsties Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu darbiem, atzīmējot LKA 25 gadu pastāvēšanas jubileju.

 

Dokumentālā filma "Fedja" ir Latvijas un Somijas kopražojums, tā tapusi "Anša Epnera studijai AVE" sadarbojoties ar Somijas studiju "Kinoproduction Oy", filmas producents - Ivars Zviedris, līdzproducents - Klāss Olsons.

 

Filma, kuras scenārija autore un režisore ir Kristīne Želve, pievēršas Teuvo Tulio, īstajā vārdā Teodora Tugaja, bērnības posmam Latgales ciemā. Filma vēsta par to, kā Latgales ainavas, sadzīve, Tulio neparastā dzimta un zēna bērnības pārdzīvojumi un iespaidi vēlāk parādās viņa režisētajās filmās.

 

Seansa sākums plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas).
Ieeja bez maksas.

<< >>

''Diagnoze - kino'' 3. septembrī - LKA studentu īsfilmas

 LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 pēc vasaras pārtraukuma turpinām latviešu filmu vakaru ciklu „Diagnoze – kino”. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija, kā sastāvā atrodamies kopš 2010. gada, atzīmē 25 gadu jubileju. Rīgas Kino muzejs piedalās svinībās, rudens cēlienā ciklā ‘’Diagnoze – kino’’ izrādot akadēmiju beigušo kino profesionāļu darbus.

Programmā būs skatāmi gan studentu diplomdarbi, gan filmas, kas tapušas pēc akadēmijas beigšanas.

Pirmais rudens sezonas seanss - 3. septembrī plkst. 18:30.

2002. gada absolventu filmu programma “7 lidojumi”, kursa vadītājs: Ansis Epners

“Bērneļi”, rež. Vadims Sičovs
“Debesu līgava’’, rež. Ieva Preisa
“Krauja, rež. Baiba Rožkalna
“Kvadrātsakne no divi”, rež. Kristīne Lapiņa
“Laura un Fabians”, rež. Agita Ijaba
“Trusis”, rež. Mārtiņš Avots
“Čižiks”, rež. Juris Grave

''Četri balti krekli'' uzņemšanas laukums. Foto: Juris Dzenis, Rīgas Kino muzeja krājums
<< >>

Kino uz sienas Baltajā naktī

 LKA Rīgas Kino muzejs piedalās “Baltajā naktī” ar projektu “Kino uz sienas” – filmu fragmentu kolāžu, kura parāda Rīgu 20. un 21. gadsimtā no dažādu paaudžu spēlfilmu veidotāju skatpunkta. Rīgas arhitektūra sniedz plašas interpretācijas iespējas: greznais jūgendstils, padomju laika monumentālie nami un jaunās daudzdzīvokļu ēkas, kā arī mūsdienu augstceltnes – tās ir Rīgas dažādās sejas, fons cilvēku attiecību stāstiem.


Projekts norisināsies četrās vietās pilsētas centrā, katrā no tām izrādot citus filmu fragmentus, kas uzņemti no 1913. līdz 2014. gadam, izrādot tos ģeogrāfiski tuvu to uzņemšanas vietām. Programmas garums būs aptuveni 30 minūtes, un tā tiks atkārtota vairākas reizes. Projekta nosaukums “Kino uz sienas” norāda uz izrādīšanas veidu – trīs no četrām projekta norises vietām programmas tiks projicētas pilsētvidē uz ēku sienām.


Lai akcentētu šīgada “Baltās nakts” foruma gaismas tēmu, katras programmas sākumā būs iekļauti fragmenti no kriminālžanra meistara Aloiza Brenča 1974. gada detektīva “Gaisma tuneļa galā”. Šie ievada kadri kalpo kā vispārēja pastkarte Rīgai, to parādot kā dinamisku, noslēpumainu, aizraujošu, reizēm bīstamu, bet vienlaikus pievilcīgu vietu – gaismu tuneļa galā tiem, kuri apmaldījušies, un tiem, kuri cīnās par taisnības uzvaru.

<< >>

Rīgas Kino muzejs festivālā „Laba Daba” ar Animācijas filmu studijas „Dauka” filmu programmu

 LKA Rīgas Kino muzejs festivālā „Laba Daba” ar Animācijas filmu studijas „Dauka” filmu programmu un radošo darbnīcu bērniem.

Festivālā “Laba Daba” Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs piedāvās animācijas filmu programmu un radošo darbnīcu jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kas saistāma ar rudenī gaidāmo izstādi muzejā. Izstāde būs veltīta latviešu zīmētās animācijas studijai „Dauka“ un tās radošajam kodolam Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam, ar kuriem saistās zīmētās un aplikācijas animācijas aizsākums Latvijā. Lai arī oficiāli studija „Dauka“ dibināta tikai 1991. gadā, ar tās vārdu savā apziņā saistām arī agrākos gados uzņemtās R. Stiebras un A. Bērziņa filmas, kuras kļuvušas par latviešu animācijas klasiku – „Fantadroms“, „Skudriņa Tipa“, „Zelta sietiņš“ un citas.
Vairāk nekā stundu garo filmu programmu festivālā veidos iepriekš minētās multfilmas, kā arī citas vecākas un jaunākas R. Stiebras un A. Bērziņa režisētas animācijas filmas, kurās dažādi apspēlēta dabas tēma.
Savukārt Rīgas Kino muzeja radošajā darbnīcā, kas durvis vērs sestdien pēc pirmā animācijas filmu seansa, mazie festivāla apmeklētāji ar animācijas studijas „Dauka” filmu varoņu un Kino muzeja pedagogu palīdzību brīvā un radošā gaisotnē mēģinās izprast un izmēģināt praksē, kā veidojas kustības ilūzija, gatavojot šķiramgrāmatiņas, un kā top filmas plakāts jeb afiša. Pavisam mazajiem un pavisam nogurušajiem būs iespēja krāsot animācijas studijas „Dauka” filmu varoņus Kino muzeja sagatavotajās krāsojamās lapās.

<< >>

Rīgas Fotomēneša ietvaros – “Fotogrāfija kino II” seanss Rīgas Kino muzejā

 Rīgas Fotomēneša ietvaros – “Fotogrāfija kino II” seanss Rīgas Kino muzejā

2015. gada pavasarī Rīgas Kino muzejs turpina latviešu kino vakaru ciklu „Diagnoze – kino”, reizi mēnesī izrādot latviešu filmas un kinožurnālus.

„Diagnoze – kino‘‘ pavasara sezona noslēgsies ar tematisku programmu „Fotogrāfija kino II“, kas apkopo Rīgas Kinostudijā uzņemtas dokumentālās filmas un kinožurnālus, kas tapuši 1950. – 70. gados. Šī programma tiks demonstrēta Rīgas Fotomēneša ietvaros 7. maijā plkst. 19:00 LKA Rīgas Kino muzejā (Peitavas iela 10, Vecrīga, ieeja no Mazās Peitavas ielas), sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Rīgas Fotomēnesi.

Fotogrāfijas kā estētisks elements izmantotas filmās „Sāļā maize“ (1965, rež. Hercs Franks), stāstot par zvejnieku dzīvi, un filmā „Zemes vaigs“ (1964) – ar režisora Ulda Brauna attēliem no Tadžikistānas, Uzbekistānas un Kirgizstānas. Rīga dokumentālās fotogrāfijās skatāmas filmā „Pilsētas portrets“ (1970, rež. Aivars Līcis), vērojot pilsētu vēsturiskā perspektīvā. Kinožurnālu „Padomju Latvija“ un „Pionieris“ sižeti stāstīs par dažādām ar fotogrāfiju saistītām tēmām – fotogrāfu Vili Rīdzenieku, Latvijas fotogrāfu izstādi 1963. gadā, Kuldīgas Pionieru nama fotopulciņa darbību un fotogrāfijas 130. gadadienai veltītu izstādi Rīgā 1969. gadā. Visi darbi tapuši Rīgas Kinostudijā.

Cikls „Diagnoze – kino“ turpināsies 2015. gada rudenī, kad tiks pievērsta uzmanība Latvijas Kultūras akadēmijas kino studentu darbiem.

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.

Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Cikls „Diagnoze – kino“ notiek sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Nacionālo Kino centru.

<< >>

Kino trofejas - amerikāņu filmu izlase Rīgas Kino muzejā maijā

 „Kino trofejas” – amerikāņu filmu skate LKA Rīgas Kino muzejā
2015. gada maijā, sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā


LKA Rīgas Kino muzejā 2014. gada aprīlī Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros tika atklāta izstāde „Kino trofejas”, kas veltīta 1940.-50. gadu kinorepertuāram un kinoapmeklēšanai Latvijā. Izstādes ietvaros 2014. gada oktobrī aicinājām uz amerikāņu filmu skati, parādot vairākas savulaik lielu skatītāju atsaucību ieguvušas filmas. Atsaucoties uz milzīgo programmas popularitāti un ieklausoties apmeklētāju vēlmēs, piedāvājam otro filmu skati, kurā tiks izrādītas vēl četras amerikāņu filmas no 20. gadsimta trīsdesmitajiem un piecdesmitajiem gadiem. Tā norisināsies no 9. maija līdz 28. maijam ceturtdienās un sestdienās. Filmu skate tiek rīkota sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.


Programmā iekļautas četras filmas ar tādu pazīstamu un vēl arvien iemīļotu aktieru kā Grētas Garbo un Roberta Teilora, Odrijas Hepbernas un Gregorija Peka, Mario Lancas un citu piedalīšanos.
Programmu atklāsim 9. maijā ar 1935. gadā tapušo Ļeva Tolstoja romāna “Anna Karēņina” ekranizāciju, kurā Annas lomu spēlē Grēta Garbo, bet Vronski - Fredriks Mārčs. Grēta Garbo būs redzama arī filmā “Kamēliju dāma” (1936), kurā viņas partneris ir skatītāju elks Roberts Teilors. Viljama Vailera romantiskajā komēdijā “Romas brīvdienas” (1953) būs iespējams vērot izcilo aktieru pāri – trauslo Odriju Hepbernu karaliskās atvases tēlā un vīrišķīgo Gregoriju Peku amerikāņu žurnālista lomā, kuri satiekas neparastos apstākļos Romā un kopā pavada dažas neaizmirstamas dienas. Savukārt muzikālu filmu piekritējiem izvēlēta filma “Lielais Karūzo” (1951), kas daļēji balstīta tenora Enriko Karūzo (1873-1921) biogrāfijā un kura galvenajā lomā tik pat talantīgais tenors un aktieris Mario Lanca.

Katra filma tiks rādīta divos seansos, nodrošinot sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Ieeja seansos bez maksas. Seansi notiek LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Lūdzam nākt laicīgi, jo muzeja zāle ir neliela, bet seansi – pieprasīti!

Seansu laiki:
„Anna Karēņina” – 9.05. plkst. 14:00, 21.05. plkst. 18:00
„Kamēliju dāma” – 16.05. plkst. 14:00, 28.05. plkst. 15:00
„Romas brīvdienas” – 14.05. plkst. 18:00, 23.05. plkst. 14:00
„Lielais Karūzo” – 16.05. plkst. 17:00, 28.05. plkst. 18:00

<< >>

Diagnoze - kino 9. aprīlī izrāda Arnolda Burova filmas

Latviešu animācijas klasiķa Arnolda Burova simtgadi atzīmē ar Rīgas Kinostudijas filmu izlasi Rīgas Kino muzejā


2015. gada pavasarī Rīgas Kino muzejs turpina latviešu kino vakaru ciklu „Diagnoze – kino”, reizi mēnesī izrādot latviešu filmas un kinožurnālus.

9. aprīlī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejs izrādīs leļļu animācijas žanra Latvijā pamatlicēja Arnolda Burova režisētās īsfilmas, atzīmējot Burova 29. aprīlī gaidāmo 100 gadu jubileju. Seansa norises vieta – LKA Rīgas Kino muzejs, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas).
Šajā seansā skatītājiem tiks piedāvāta septiņu īsfilmu izlase, kas tapušas Rīgas Kinostudijā: „Ki-ke-ri-gū!” (1966), „Dullais Dauka“ (1968), „Puķu Ansis“ (1968), „Pasaka par vērdiņu“ (1969), „Bums un Piramidons“ (1969), „Si-si-dra“ (1977) un „Vanadziņš“ (1978).

Arnolds Burovs (1915 – 2006) bija leļļu animācijas pamatlicējs Latvijā, kuram piemita mākslinieciska drosme un uzņēmība, kam pateicoties radītas spēcīgas leļļu animācijas tradīcijas. Burova filmas raksturo izkopta estētiskā forma - gleznieciska kompozīcija, lēns temps un statiskas ainavas, kas ļauj pakavēties animācijas „realitātē”, kur valda mākslinieka radītie iespējamā un neiespējamā nosacījumi. Viņa režisētā filma „Vanadziņš“ ir arī vienīgā animācijas filma, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Nākamajā cikla „Diagnoze – kino” seansā – 7. maijā – aicināsim uz īpaši atlasītu filmu izlasi saistībā ar fotogrāfiju, kas notiks sadarbībā ar Rīgas Fotomēnesi.

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.

Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Cikls „Diagnoze – kino“ notiek sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Nacionālo Kino centru.

<< >>

05.03. ciklā „Diagnoze – kino” 1990. gadu kinožurnāli „Latvijas hronika“

 05.03. ciklā „Diagnoze – kino” 1990. gadu kinožurnāli „Latvijas hronika“

 


5. martā plkst. 18:30 aicinām uz latviešu kino cikla seansu, kurā piedāvāsim kinožurnālu „Latvijas hronika“ izlasi no 1990. gadu pirmās puses – 1990.-94. gada. Seansā iekļauti tādi materiāli kā vēsturiskie 1990. gada 4. maija sēdes kadri, 1991. gada naudas reforma, 1994. gadā notikusī Bila Klintona vizīte Rīgā. Tāpat seansā izrādīsim arī Ilonas Brūveres režisēto kinožurnālu par dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, kā arī režisora Daiņa Kļavas veidoto žurnālu par tramvajiem, mūziķiem un vēlmi lidot.

Ieeja – bez maksas.
Cikla norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Nākamais „Diagnoze – kino” seanss 9. aprīlī plkst. 18:30 būs veltīts latviešu animācijas klasiķim Arnoldam Burovam, pieminot režisora 100. jubileju. Rādīsim viņa filmu izlasi restaurētās kopijās (sadarbībā ar Nacionālo kino centru).

<< >>

Kino muzeja notikumi Rīgas kino festivālā decembrī

 

No 2.-12. decembrim Rīgā norisināsies pirmais Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kurā Kino muzejs piedalās ar diviem notikumiem.


 

 

 

6. decembrī kino „Splendid Palace“ izrādīsim filmu programmu „Kino 1914“

 

 

Pirms simts gadiem kino bija jauns, satraucošs un ļoti pieejams izklaides veids. Garas filmas vēl nebija kļuvušas par normu, tāpēc programmas sastāvēja no īsām dažādu žanru un tēmu filmām, kuras pavadīja dzīvā mūzika.
Atzīmējot simts gadus kopš Pirmā pasaules kara sākuma, Britu Filmu institūts ir izveidojis programmu "Vakars kinoteātrī" no 14 britu un amerikāņu filmām – komēdijām, piedzīvojumu filmām, ceļojumu apskatiem un kinohronikām, lai parādītu tipisku 1914. gada kino programmu.

Šo programmu piedāvāsim izbaudīt arī jums šeit, Rīgā! Programmā redzēsiet satraucošas epizodes no seriāla par Paulīnes nedienām, sufrāžistu protestu pie Bekingemas pils, karavīrus svinot Ziemassvētkus frontē, kā arī vienu no pašām pirmajām Čārlija Čaplina filmām un vēl daudz ko citu.
Seansu laiki netiks noteikti, nāciet sev tīkamā laikā no plkst. 13:00 - 19:00! Programmas garums – 85‘, dienas laikā tā tiks atkārtota vairākas reizes. Ieeja - 2 eiro.

 

10. decembrī zinātniska konference „Latvijas kino Eiropas kino kontekstā“ Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē

 

 

Konferences mērķis ir piedāvāt kritiski analītisku skatījumu uz Latvijas kino vēsturiskā un laikmetīgā nogrieznī, kontekstualizēt to Eiropas un pasaules kino procesos, popularizēt latviešu kino mantojumu, tā izpēti un nozīmību, kā arī piedāvāt globālu skatījumu nacionālā kino uztverei.


 

 

Konferences galvenie referenti:

Prof. Ričards Alens (Richard Allen), Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skola (ASV) – „Pārskatot vuārismu” („Voyeurism revisited”)
Prof. Endrjū Higsons (Andrew Higson), Jorkas Universitāte (Lielbritānija) – „Latvija un nacionālā kino koncepts” (“Latvia and the Concept of National Cinema”)
Marks Alens Švēde (Mark Allen Svede), Valsts Ohaio Universitāte (ASV) – "Selfijs, seksa video, nofilmēta slepkavība: Andra Grīnberga filma "Pašportrets"" (“Selfie, Sex Tape, Snuff Film: Andris Grinbergs's Pašportrets”)
Klāra Bruveris, Ņūsausvelsas Universitāte (Austrālija) – „Pozicionējot Latvijas kino transnacionālā kontekstā” (“Positioning Latvian Cinema in a Transnational Context”)
Viktors Freibergs, Latvijas Universitāte – „Eizenšteins satiek Jesaju Berlinu: Dāvja Sīmaņa filma Escaping Riga” (“Eisenstein meets Isiash Berlin: Davis Simanis’ Film Escaping Riga”)
Dita Rietuma, Rīgas Stradiņa Universitāte – „Latviešu kino un film noir” („Latvian Cinema and Film Noir”)

 

 

Pilnīga programma tiks publicēta drīzumā.

 

 

Konference notiks latviešu un angļu valodā. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā. 
Ieeja brīva.

 

 

Īpašais notikums konferences noslēgumā – filmas seanss „Stāsts par bērniem un kino” (A Story of Children and Film), režisors Marks Kazinss (Mark Cousins), Lielbritānija, 2013, 106’.


 

 

Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros notiks Latvijas nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps 2014”, tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma “Artdocfest/Riga”, filmu festivāla 2ANNAS īpaši Riga IFF sarūpētas filmu programmas un scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – “Riga Meetings” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 

 

Plašāka informācija par katru notikumu sekos!

 

<< >>

6.11. ciklā "Diagnoze - kino" dokumentālā filma "Bet stunda nāk"

Ceturtdien, 6. novembrī plkst. 18:30 LKA Rīgas Kino muzejā notiks cikla „Diagnoze – kino“ seanss, kurā izrādīsim Jura Poškus dokumentālo filmu „Bet stunda nāk“ (2003).

 

Filmas galvenie varoņi Ēriks un Daniels Rīgas ielās sludina Evanģēliju un savu izpratni par moderno kristiešu dzīvi. Kaut arī draugi, tie ieņem radikāli pretējas ideālista un materiālista pozīcijas. Misijas sajūtu tiem dod Bībele, kas ir viņu rokasgrāmata neierastajā pilsētas vidē. „Bet stunda nāk“ ir grotesks un reizē patiess stāsts par cilvēkiem, kas mēģina savienot fanātisku ticību ar pasaulīgās dzīves kārdinājumiem un izdzīvošanas prasībām.

 

Režisors Juris Poškus par šo filmu saņēmis „Lielā Kristapa“ balvu kā labākais dokumentālas filmas režisors. Filmu uzņēmis operators Andrejs Rudzāts. 2014. gads ir jubilejas gads filmas režisoram, kā arī pagājuši nu jau vairāk kā desmit gadi, kas šķir filmas uzņemšanas brīdi no šodienas, dodot iespēju skatītājiem atkal (vai arī no jauna) satikties ar vieniem no vitālākajiem dokumentālo filmu varoņiem pēdējā laika latviešu dokumentālajā kino.

 

„Diagnoze – kino“ ir LKA Rīgas Kino muzeja realizēts projekts – latviešu kino seansu programma ar dokumentālu ievirzi, kurā piedāvājam iepazīties ar dažādu žanru filmām, laikmetu liecībām kinožurnālos un aktuālu tēmu interpretācijām.

 

Seansa garums – 90’.

Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Ieeja bez maksas.

 

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Viljama Šekspīra 450. jubilejai veltīta filmu programma 28.-31.10.

28., 29. un 31. oktobrī plkst. 18:00 aicinām uz filmu seansiem, kuros būs skatāmas amerikāņu filmas, uzsverot Šekspīra darbu, ideju un autorības laikmetīgu interpretāciju. Seansi notiek sasaistē ar Latvijas Kultūras akadēmijas starptautisko zinātnisko konferenci „Kultūras Krustpunkti 2014”, kas norisinās 30.10.-01.11. Latvijas Kultūras akadēmijā, un Šekspīra jubilejas gada pasākumu sēriju “Šekspīram 450”, kas tiek rīkota sadarbībā ar Britu padomi Latvijā. Filmu seansi notiek sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.

 

Programmā iekļautas trīs filmas, kas tapušas 1940. gados un 1990. gados.

 

Otrdien 28. oktobrī plkst. 18:00 – „Dubultā dzīve“ (A Double Life, rež. Džordžs Kjūkors, 1947)
Filmas galvenais varonis Entonijs (Ronalds Kolmans) ir aktieris, kura dzīvi ļoti ietekmē spēlētās lomas – viņš var būt gan humoristisks, gan neciešams, atkarībā no tā, vai repertuārā ir komēdija vai drāma. Tas rada sarežģījumus privātajā dzīvē, kas saasinās vēl vairāk, kad Entonijs pieņem piedāvājumu spēlēt greizsirdības mākto Otello.
(Filma tiek demonstrēta angļu valodā)

 

Trešdien, 29. oktobrī plkst. 18:00 – „Mans personiskais Aidaho štats“ (My Own Private Idaho, rež. Gass van Sants, 1991)
Filma, kuras sižetā jūtamas vairāku Šekspīra lugu ietekmes, stāsta par diviem jauniem vīriešiem (Rivers Fēnikss un Kīnu Rīvss), kas dumpinieciski neiekļaujas ierastās sabiedrības rāmjos. Lai tiktu prom no ikdienas, viņi dodas kopīgā ceļojumā.
(Filma tiek demonstrēta angļu valodā)

 

Piektdien, 31. oktobrī plkst. 18:00 – „Romeo + Džuljeta“ (Romeo + Juliet, rež. Bazs Lurmens, 1996)
Saglabājot Šekspīra lugas dialogus, Bazs Lurmens filmas darbību pārcēlis mūsdienu Veronā, izmantojot krāsu un mūzikas pārpilnību klasiskā darba postmodernā interpretācijā. Galvenajās lomās – Klēra Deinsa un Leonardo di Kaprio.
(Filma tiek demonstrēta angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā)


Ieeja brīva.
Seansi notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas).

<< >>

„Kino trofejas” – amerikāņu filmu skate 4. – 30.10.

2014. gada aprīlī muzejā atklājām izstādi „Kino trofejas”, kas veltīta 1940.-50. gadu kinorepertuāram un kinoapmeklēšanai Latvijā. Izstādes ietvaros aicinām uz amerikāņu filmu skati, parādot vairākas savulaik lielu skatītāju atsaucību ieguvušas filmas. Filmu skate notiek sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.

 

Programma:

 

Tarzāns / Tarzan the Ape Man, 1932, 100‘, rež. V.S. van Daiks
Pirmā filma par Tarzāna piedzīvojumiem ar Džoniju Vaismilleru galvenajā lomā. Tirgotājs kopā ar savu meitu Āfrikas džungļos meklē ziloņu kapus un sastopas ar mežonīgo Tarzānu, kuru uzaudzinājuši pērtiķi.
Seansi: 4.10. plkst. 14:00 un 16.10. plkst. 18:00

 

Tarzāns un Džeina / Tarzan and His Mate, 1934, 104’, rež. Sedriks Gibonss
Tarzāna un Džeinas (Morīna O’Salivana) idilliskā dzīve ir apdraudēta, kad ierodas ziloņkaula tīkotāji, kuri meklē arī Džeinu.
Seansi: 11.10. plkst. 14:00 un 23.10. plkst. 18:00

 

Saules ielejas serenāde/ Sun Valley Serenade, 1941, 82‘, rež. Brjūss Hamberstouns
Kad mūziķu grupa ierods Aidaho slēpošanas kūrortā, pianists Teds ieskatās Norvēģu bēglē Karenā (Sonja Henija). Apstākļu sakritības rezultātā, Karenai rodas iespēja iestudēt daiļslidošanas numuru uz ledus, pārsteidzot visus.
Seansi: 18.10. plkst. 14:00 un 30.10. plkst. 18:00

 

Vaterlo tilts / Waterloo Bridge, 1940, 108‘, rež. Mervins Lerojs
Pirmā pasaules kara laikā jaunā balerīna Moira (Vivjena Lī), domājot, ka viņas mīļotais Rojs (Roberts Teilors) ir gājis bojā, zaudē darbu baleta trupā un ir spiesta nonākt uz ielas.
Seansi: 9.10. plkst. 18:00, 25.10. plkst. 14:00

 

Filmām nodrošināts sinhronais tulkojums zālē. Ieeja – brīva.
Adrese: Peitavas iela 10, Vecrīga (ieeja no Mazās Peitavas ielas)

<< >>

2.10. ciklā „Diagnoze – kino“ kinožurnālu sižetu programma „Uzpildīšanās pietura“

Ceturtdien, 2. oktobrī plkst. 18:30 Kino muzejā notiks cikla „Diagnoze – kino“ seanss, kurā, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un kim? Laikmetīgās mākslas centru, rādīsim Kinostudijā uzņemtu kinožurnālu sižetu programmu ar nosaukumu „Uzpildīšanās pietura“.

 

kim? Laikmetīgais mākslas centrs kopā ar pētnieci Viktoriju Ekstu izveidojis vairākas kinožurnālu sižetu programmas par dažādām tēmām, kas kā laika mašīna piedāvā doties audiovizuālā ceļojumā atpakaļ pagātnē. Katra programma veltīta dažādiem ikdienas dzīves aspektiem un sabiedrības kopējām atmiņām par to, kas un kā laikam ritot mainījies: kā pārtapa ikdienā lietotie produkti, jēdzieni un pazīstamas lietas un vietas. Kino muzejā izrādīsim programmu „Uzpildīšanās pietura”, kurā mēģināts palūkoties, kā mainījās patēriņa kultūra un ieradumi dažādās padomju laika dekādēs. Kādas preces pievilināja pircējus kā ekskluzīvi produkti un kādas ir ikdienā lietoto produktu komplektu variācijas. Pirms programmas iepazīstināsim ar tās autores Viktorijas Ekstas komentāru.

 

Seansa garums – 60’. Ieeja bez maksas.

 

Seanss notiek Kino muzeja zālē, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

„Misters G“ (rež. Jānis Ābele)
<< >>

Rainis un Rīgas apkaimju portreti: filmu skates festivāla „Patriarha rudens 2014” ietvaros 30.09., 1.10. un 3.10.

V skatuves mākslas festivāla „Patriarha rudens” ietvaros aicinām uz filmu skatēm Kino muzejā 30.09., 1.10. un 3.10. Tās būs veltītas rakstnieka Jāņa Raiņa gaidāmajai gadskārtai un Rīgas apkaimēm. Seansi notiek sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Latvijas Kultūras akadēmiju.

 

30.09. plkst. 18:00, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju, tiks izrādīta filmu programma, ievadot rakstnieka Jāņa Raiņa gaidāmo 150 gadi. Programmā iekļautas trīs filmas: dokumentāla filma „Tautas dzejnieks Rainis. Nakts domas” (1987, 20’), ko veidojis operators un režisors Andrejs Apsītis; režisores Rozes Stiebras animācijas filma „Zelta sietiņš” (1975, 9’), izmantojot Raiņa tāda paša nosaukuma dzejoli, un biogrāfiska aktierfilma „Rainis” (1949, 97’), režisors Jūlijs Raizmans, galvenajās lomās Jānis Grantiņš (Rainis) un Milda Klētniece (Aspazija), filmā debitē aktrise Baiba Indriksone. Komentāru pirms filmām sniegs kinozinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja prof. Inga Pērkone-Redoviča.

 

1.10. un 3.10. plkst. 18:00 notiks pirmās publiskās skates sešu Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas maģistrantūras absolventu – Martas Hercas, Jāņa Ābeles, Madaras Didrihsones, Ilzes Šņores, Katrīnas Tomašickas un Jurija Skorobogatova – veidotajam īsfilmu ciklam „Rīgas apkaimes stāsti”. Režisori savās īsfilmās piedāvā ieklausīties stāstā, kurš klausītāju padara par vērotāju. Viņu uzdevums ir pateikt vairāk kā Rīga spēj pateikt pati par sevi. Marta Herca piedāvā “Āgenskalna portretus”, kas ir unikāla cilvēku galerija. Jānis Ābele rāda Rīgu no Grīziņkalna prizmas, kas ir viņa dzimtais rajons, un filmas galvenais varonis ir plaša profila mākslinieks Laimonis Juris G. Savukārt Madaras Didrihsones darbs “Pilsētnieks” aicina paskatīties, kā šīs profesijas pārstāvji redz un uztver Rīgu – kā ar katru slotas vēzienu iespējams izjust tās ielas, ar kurām tiek dalītas citu cilvēku dzīves un to ceļi. “Stūrmaņu ielas stāsti” radušies Bolderājā Ilzes Šņores režijā. Filma ir par vīru, kuram bijis projekts, kā pārstumt jūru. Maskavas priekšpilsētas jeb Maskačkas skaudros vaibstus dokumentējusi Katrīna Tomašicka darbā “Bokseris”, veidojot filmu par Maskavas forštates boksa klubu un tā treneri Andreju Dolgovu, kurš ir bijušais Latvijas Boksa komandas kapteinis, PSRS čempions. Jurija Skrobogatova darbs “Lidojot virs Pārdaugavas” ir dokumentāla īsfilma ar vēsturiskas rekonstrukcijas elementiem, kas vēsta par aviācijas ēras sākumu Rīgā 20. gadsimta sākumā.

 

Ieeja seansos bez maksas.

<< >>

Grieķijas Nacionālās galerijas kuratores Katerīnas Tavanci vieslekcijas Kino muzejā 22.09. un 24.09.

Pirmdien 22. septembrī un trešdien 24. septembrī Kino muzeja zālē aicinām uz Grieķijas Nacionālās galerijas kuratores Katerīnas Tavanci vieslekcijām, kas norisinās Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma studiju ietvaros. Katerīna Tavanci ir doktora grāda pretendente Atēnu mākslu augstskolā (Athens School of Fine Arts), absolvējusi Luvra skolu (Ecole du Louvre) un profesionālo pieredzi muzeju darbā guvusi Orsē muzejā un Luvra muzejā Parīzē.


Lekciju norises laiki un tēmas:

 

Pirmdien, 22. septembrī
16:00 – 17:30

Kultūras mantojuma nelikumīga tirdzniecība: Grieķijas gadījums I (saskaršanās ar dažādām laupīšanas formām no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām)
17:30 – 19:00
Kultūras mantojuma nelikumīga tirdzniecība: Grieķijas gadījums II (kādus soļus spērusi valsts, lai apkarotu kultūras mantojuma nelegālu tirdzniecību; vēsturiskas piezīmes par Partenona marmora skulptūru piemēru)

 

Trešdien, 24. setpembrī
10:00 – 11:30

Kultūras mantojuma nelikumīga tirdzniecība: Grieķijas gadījums III (Partenona marmora skulptūru un Akropoles muzeja gadījumu analīze, politiskie, tiesiskie un ētiskie aspekti)
11:30 – 13:00
Vēsturisko pieminekļu rehabilitācija, pārvēršot tos par muzejiem – Pikaso muzeja Parīzē piemērs

 

Lekcijas notiks angļu valodā.
Interesentus lūgums iepriekš pieteikties: Anita.Vaivade@lka.edu.lv
 

<< >>

DOKUMENTĀLA PROGRAMMA "RĪGAS UTOPIJAS" FESTIVĀLA "SURVIVAL KIT 6" IETVAROS

Piektdien, 12. septembrī plkst. 17:30 Vāgnera zālē simpozija „Urbānā utopija: Māksla un kultūra kā pilsētas apzināšanas un izpētes rīks” (Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums) ietvaros tiks izrādīta dokumentāla programma „Rīgas utopijas”. Filmu programmu sagatavojis LKA Rīgas Kino muzejs, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju.

 

Kino vienmēr piemitusi spēja konstruēt utopijas – izklaides, fantāzijas, propagandas, vai kādos citos nolūkos. Taču šajā programmā jēdziens „utopija” parādās ar dubultu spēku – realizētas vai nerealizētas ieceres, padomju totalitārā režīma „ieroči”, parādās sociālisma utopiskās nākotnes celšanas slavinošajā gaismā. Galvaspilsētas Rīgas pilsētplānošana un arhitektūra padomju laikā bija pateicīgs lauks jaunās iekārtas manifestam. Jaunu būvju celšana, topogrāfijas un urbānās vides pārveide kalpoja par vistiešāko un ikdienas dzīvē uzskatāmāko metaforu jaunā laikmeta radīšanai.

 

Dokumentālā programmā “Rīgas utopijas” ietvertas gan dokumentālās filmas, gan kinožurnāli, kas uzņemti no 1948. līdz 1988. gadam. Tajos redzamas gan pabeigtās, gan tikai sapņotās ieceres vairākos Rīgas rajonos un būtiskākajos objektos šajā laikā: Rīgas centra un nomaļu perspektīvo plānu izstrāde, Zaķusalas, Kundziņsalas, Mangaļsalas urbanizācija, tilti pār Daugavu (Pontonu, vēlāk Vanšu, Dzelzceļa), Ļenina (Brīvības) ielas rekonstrukcija, lielās būves, realizētās un nerealizētās ieceres – lidosta „Rīga”, VEF kultūras pils un Preses nams, televīzijas un radio ēku komplekss, Kolhoznieku nama pārtapšana par Zinātņu akadēmiju, metro plānošanas darbi un protesti, ko tie izraisīja sabiedrībā, saslēdzoties ar Atmodas kustību 1980. gadu beigās.

 

Seanss notiek: Vāgnera zālē, Vāgnera ielā 4. Ieeja bez maksas.

"Ceļamaize", rež. Aivars Freimanis, 1963
<< >>

„Diagnoze – kino“ 11.09.: Rīgas Kinostudijas dokumentālu filmu programma „Vasara – rudens“

Ceturtdien, 11. septembrī plkst. 18:30 LKA Rīgas Kino muzejā notiks cikla „Diagnoze – kino“ seanss, kurā, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju, rādīsim Kinostudijā uzņemtu 1960. gadu dokumentālo filmu programmu „Vasara – rudens“.

 

Programmā iekļautas trīs filmas, tematiski ieskatoties divu gadalaiku norisēs. Režisora Ulda Brauna „Vasara“ (1963), kuras scenārija autors ir Armīns Lejiņš, humoristiskā veidā skatās uz norisēm mazpilsētā, aizkadra komentārā notikumiem piedēvējot vasaras gaidīšanas un sastapšanas brīdi. Vara Krūmiņa “Rudens balāde” (1964) ir poētisks stāsts par rudens un ražas novākšanas darbiem Vecpiebalgas kolhozā “Alauksts”. Savukārt noslēdzošais darbs būs Aivara Freimaņa (režisora) un Ivara Selecka (operatora) uzņemtā filma “Ceļamaize” (1963). “Ceļamaize” ir viens no nedaudzajiem gadījumiem Rīgas Kinostudijā, kas radīja skandālu un cenzūra neļāva fimlu izrādīt. Stāsts par jauniešiem, kuri devušies uz kolhozu Tukuma rajonā palīdzēt lauksaimniecības darbos, izraisīja asas pretrunas, saņemot nosodījumu par padomju dzīves īstenības nomelnošanu.


Seansa garums – 60’.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

IZMAIŅAS PROGRAMMĀ! Filmas "Ceļamaize" vietā tiks izrādītas dokumentālas filmas "Līgo" (1946) un "Ja mīl" (1961). Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!


Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Ieeja bez maksas.

"Četri balti krekli" / "Elpojiet dziļi", rež. Rolands Kalniņš, 1967. Fotogrāfs Juris Dzenis
<< >>

Filmu programmas un notikumi

31.05.2014.

 

Rīgas Kino muzejs regulāri rīko filmu seansus, programmas, lektorijus un citus ar kino saistītus notikumus. Norises vietas - Rīgas Kino muzejs Vecrīgā, Peitavas ielā 10, kinoteātris "Splendid Palace", un citas mākslas un kultūras telpas Rīgā. Jaunumiem sekojiet šeit, medijos, un muzeja sociālajos medijos: Facebook - @Rīgas Kino muzejs un Twitter - @KinoMuzejs.

 
Tuvākie projekti ir latviešu filmu vakaru cikls "Diagnoze - kino", kas atsāksies 2014. gada septembrī un notiks, kā ierasts, katra mēneša pirmajā ceturtdienā Kino muzejā, dokumentālo filmu un kinožurnālu programma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotajā festivālā Survival Kit (4. - 21.09.2014.), amerikāņu 1940. / 1950. gadu filmu skate projekta "Kino trofejas" ietvaros oktobrī Kino muzejā, un 1914. gada filmu programma Rīgas Starptautiskajā Kino festivālā, 6.12. 2014. kinoteātrī "Splendid Palace".

 

<< >>

Amerikāņu dokumentālais un spēles kino par fotogrāfa profesiju -„Fotogrāfija kino” 22. un 29.05.

 

Filmu programmas „Fotogrāfija kino”, kas Rīgas Fotomēneša ietvaros maijā norisinās Rīgas Kino muzejā, noslēgumā tiks izrādītas divas amerikāņu filmas. To centrā - fotogrāfa profesija.

Dokumentālā filma “Viljams Eglstons dzīvē” / William Eggleston in the Real World (rež. Maikls Almereida, 2005, ASV) ir road movie – ceļojuma filma, kurā režisors seko amerikāņu fotogrāfam Viljamam Eglstonam braucienos pa Amerikas štatiem - Kentuki, Losandželosu, Ņujorku un Memfisu. Filma atklāj ievērojamo fotogrāfu darbā un privātajā dzīvē, cenšoties notvert viņa darba metodi, atklāt domas par fotogrāfijas dabu, fotogrāfa misiju un mākslu vispār. Eglstons (1939) ir viens no spilgtākajiem un nozīmīgākajiem amerikāņu mūsdienu fotogrāfiem; viņa darbi tiek izstādīti pasaules prestižākajos muzejos un galerijās. Eglstona attēliem raksturīgs spilgtu krāsu izmantojums, šķietami ikdienišķu un izteikti amerikānisku objektu – piepilsētu rindu māju, milzu automašīnu, ātrās ēdināšanas restorānu, ceļazīmju, reklāmu, popkultūras zīmju - dokumentēšana.

Savukārt „Sētas logs” / Rear Window (rež. Alfrēds Hičkoks, 1954, ASV) pieder pie kino klasikas un ir viens no spriedzes meistara Alfrēda Hičkoka nozīmīgākajiem darbiem. Filmas centrā fotogrāfs, kurš pēc negadījumā lauztas kājas piesiets ratiņkrēslam un, garlaicības dzīts, pāri mājas pagalmam sāk novērot savus kaimiņus un kļūst pārliecināts, ka viens no viņiem izdarījis slepkavību. Ziņkāres mākts, viņš nolemj atrisināt šo mistēriju. “Sētas logs” ir viena no ikoniskākajām kinovēstures filmām, kas runā par fotogrāfijas un kino kā medija dabu un to spēju skatītājos modināt nepārprotamas lūriķa tieksmes. Galvenajās lomās Holivudas zvaigznes – Džeimss Stjuarts un Greisa Kellija, kuri pie Hičkoka spēlēja vairākkārt.


Filmas:

 

22.05 plkst. 18:30
“Viljams Eglstons dzīvē” / William Eggleston in the Real World
, rež. Maikls Almereida, 2005, ASV, dok., 86’; angļu valodā

 

29.05. plkst. 18:30
„Sētas logs” / Rear Window
, rež. Alfrēds Hičkoks, 1954, ASV, spēlf., 112’; angļu valodā
Ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

 

IEEJA BRĪVA.
Rīgas Kino muzejā, Peitavas iela 10
Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā

Kadrs no filmas "Rīga - pilsēta uz salām"
<< >>

„Dzīvoju un strādāju Rīgā” - filmu programma Sarkandaugavā 17.05.

Rīgas Kino muzejs Sarkandaugavas strādnieku svētku un Muzeju nakts ietvaros 17. maijā visas dienas garumā bijušajā kinoteātrī „Aurora” (Tilta ielā 1), sadarbojoties ar RĪGAS KINOSTUDIJU, piedāvās filmu programmu ar nosaukumu „Dzīvoju un strādāju Rīgā”.


11:00
Animācijas programma (29‘):
„Ki-ke-ri-gū“, rež. Arnolds Burovs, 1966, 9‘
„Puķu Ansis“, rež. Arnolds Burovs, 1968, 10‘
„Kabata“, rež. Roze Stiebra, 1983, 10‘


12:00
„Vārnu ielas republika“, rež. Ada Neretniece, 1970, 72‘
Lomās: Andris Lielais, Angelina Kralliša, Viktors Riepša, Ģirts Bērziņš, Imants Strods, Velta Līne, Marija Podgurska, Jānis Melderis u.c.
Filmas darbība notiek Grīziņkalnā, vienā no strādnieku rajoniem, tūlīt pēc 1905. gada revolūcijas. Vārnu ielas bērni, kuru tēvi strādā tuvējās fabrikās un rūpnīcās, stājās pretī „Tuliāna impērijai“ – puišeļu grupai, tirgoņu bērniem no blakus esošās Lauku ielas.


14:00
Rīga kinožurnālu sižetos (76‘), sadarbībā ar projektu „Rīgas kino“
1946-1986
Pirms programmas – kinožurnālistes Kristīnes Matīsas ievadvārdi


16:00
Kinožrunāli par Rīgu (56‘), sadarbībā ar projektu „Rīgas kino“
„Padomju Latvija“ nr. 29, 1948
„Padomju Latvija“ nr. 17, 1950
„Padomju Latvija“ nr. 5, 1967
„Padomju Latvija“ nr. 29, 1977
„Gaismēnas“ nr. 34, 1986
„Latvijas Hronika“ nr. 30, 1990
Pirms programmas – kinožurnālistes Kristīnes Matīsas ievadvārdi


19:00
„Ābols upē“, rež. Aivars Freimanis, 1974, 74‘
Lomās: Akvelīna Līvmane, Ivars Kalniņš
Sākotnēji iecerēta kā dokumentāla filma, lai iemūžinātu neparasto, senatnīgo zvejnieku ciematu pašā Rīgas vidū Zaķusalā, „Ābols upē” stāsta par divu jaunu cilvēku (Akevlīna Līvmane un Ivars Kalniņš) attiecībām.


20:45
Dokumentālu īsfilmu programma, sadarbībā ar projektu „Rīgas kino“
„Piektdien, sestdien, svētdien“ (1965, 17‘, rež. Ivars Kraulītis)
Trīs dienas rīdzinieku Ratnieku ģimenē. Pasūtījuma filma, kas paredzēta sūtīšanai uz Apvienoto Nāciju organizāciju.
„Vēstule no tēva mājām” (1972, LTV, krāsaina, 30’, rež. Ansis Bērziņš)
Filma stāsta par vienu no Rīgas rajoniem – Vecmīlgrāvi -, par ievērojamām pārmaiņām, ko šis rajons piedzīvojis padomju varas gados.
“Rīga – pilsēta uz salām” (1980, Telefilma-Rīga, krāsaina, 20’, rež. Edgars Kalniņš)
Stāsts par Daugavas salām un to nozīmi pilsētas turpmākajā attīstībā.


22:30
„Uzbrukums slepenpolicijai“, rež. Oļģerts Dunkers, 1974, 78‘
Lomās: Ģirts Jakovļevs, Kārlis Sebris, Edmunds Freibergs, Pēteris Gaudiņš, Arnis Līcītis, Māris Putniņš, Gunārs Cilinskis u.c.
Filmas darbība norisinās īsi pēc 1905. gada revolūcijas notikumiem. Policijai izdodas aizturet vienu no galvenajiem pagrīdes revolucionāru organizatoriem. Lai viņu atbrīvotu, tiek gatavots uzbrukums spelenpoliciajs iecirknim.


Ieeja brīva.


Sarkandaugavas strādnieku svētkos visas dienas garumā notiks dažādas aktivitātes – koncerti, pilsētvides uzlabošanas darbnīcas maziem un lieliem, ekskursijas ar RAF autobusiem, sportiskas aktivitātes u.c. Pasākums turpināsies arī vakarā, kad Muzeju nakts ietvaros notiks dažādi pasākumi Latvijas nacionālā vestures muzeja filiālē “Dauderi”, Sarkandaugavas bibliotēkā, Aldara alus darītavā, kā arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, ”). Svētkus rīko Sarkandaugavas attīstības biedrība sadarbībā ar Vizuālās kultūras klubu un tie iekļauti Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 programmas tematiskajā līnijā Ceļu karte.

Kadrs no filmas "Putniņa izlidošana" (1979, Aivars Freimanis)
<< >>

Filmu programma "Fotogrāfija kino"

 

Rīgas Fotomēneša ietvaros Rīgas Kino muzejā tiks izrādīta filmu programma, kuras centrā – fotogrāfa profesija un fotogrāfija kā medijs. Četros seansos tiks izrādītas latviešu, franču un amerikāņu dokumentālās un spēles filmas un kinožurnāli.
Programmā ieskats gan Latvijas fotogrāfijas vēsturē filmās, kas veidotas 1960. – 80. gados, gan road movie – ceļojuma filma kopā ar vienu no spilgtākajiem mūsdienu amerikāņu fotogrāfiem popkultūras zīmju pasaulē, gan fotogrāfijas nostalģiskā vērtība, gan spraiga sižeta filma par skatīšanās – gan kino, gan caur fotogrāfiju - saistību ar vojeriskām tieksmēm.

Norises datumi: 7. maijā (trešdiena), 15., 22., 29. maijā (ceturtdienas) plkst. 18:30
Rīgas Kino muzejā, Peitavas iela 10
Ieeja brīva.

Uzmanību! Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā, filma Cinévardaphoto - ar subtitriem angļu valodā.

 

 

 

 

Programma:

 

07.05.
Latvijas fotogrāfijas vēsture fotofilmās un kinožurnālos, 80’; latviešu valodā
Dokumentālās filmas „Putniņa izlidošana” (1979), „Spoguļa dziļums” (1980) (rež. Aivars Freimanis)
Fotofilmas „Hallo, Maskava!” (1966), „Rokas” (1967), „Salūts” (1975) (rež. Gunārs Binde)
Kinožurnāli „Māksla” (1966, nr. 1, rež. Gunārs Binde), „Padomju Latvija“ (1979, nr. 19, rež. Hercs Franks)

 

15.05.
Cinévardaphoto, rež. Anjēze Varda, 2004, Fr., dok., 96’; franču valodā ar subtitriem angļu valodā
Īsfilmu triptihs: filmā "Ydessa, The Bears and Etc." Varda atklāj atrastu fotogrāfiju kolekciju ar rotaļu lācīti katrā, filma "Ulysses" ir viņas agrīnas fotogrāfijas dekonstrukcija, "Salut les Cubains" cenšas notvert Kubas revolūcijas gaisotni sastingušos attēlos. Franču jaunā viļņa režisore Varda, pirms sāka uzņemt filmas, bija fotogrāfe, un fotogrāfija viņas mākslā vienmēr spēlējusi lielu lomu. Tas redzams arī šajā filmu kolekcijā.

Sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.

 

22.05
“Viljams Eglstons dzīvē” / William Eggleston in the Real World, rež. Maikls Almereida, 2005, ASV, dok., 86’; angļu valodā
Filma ir ceļojums kopā ar ievērojamo amerikāņu fotogrāfu Viljamu Eglstonu, vērojot viņu darbā un sekojot braucienos uz Kentuki, Losandželosu, Ņujorku un Memfisu.

 

29.05.
„Sētas logs” / Rear Window
, rež. Alfrēds Hičkoks, 1954, ASV, splēlf., 112’; angļu valodā
Ratiņkrēslam piesiets fotoreportieris sāk novērot savus kaimiņus un kļūst pārliecināts, ka viens no viņiem izdarījis slepkavību. Spriedzes meistara Alfrēda Hičkoka filma - rotaļa ar skatītāju vēlmi ieskatīties citu dzīvēs, parafrāze par fotogrāfijas un kino kā medija dabu. "Sētas logs" ir viena no ikoniskākajām kinovēstures filmām, galvenajā lomās - Greisa Kellija un Džeimss Stjuarts.
Sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.

 

<< >>

Izstāde un filmu programma "Kino trofejas" 24. - 30.04. kino "Splendid Palace"

 01.04.2014.

 

 

„Kino trofejas“ ir atskats uz kino izrādīšanu un skatīšanos 1940. un 1950. gados Rīgā. No 23.04. Rīgas Kino muzejā būs iekārtota izstāde par kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām par kinoapmeklēšanu, kino „Splendid Palace“ no 24. - 30.04. izrādīsim filmu programmu ar filmām, kuras bija kinorepertuārā šajā laikā. Projekts ir notikums "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" ietvaros.

 

1940. / 50. gados Latvijā bija mainījusies valsts iekārta, ienesot izmaiņas arī kino repertuārā. Padomju filmu lielajā īpatsvarā skatītāju prātus satrauca rietumvalstīs tapušas „trofeju filmas“, uzrunāja Eiropas valstu autoru darbi, priecēja pirmās pēckara pašmāju filmas. Kino apmeklēšana bija ļoti populārs brīvā laika pavadīšanas veids.Īpašu popularitāti iemantoja tā sauktās „trofeju filmas“. Ar šādu nosaukumu tika klasificētas lentes, kuras nonāca padomju kinoiznomas sistēmā, karam beidzoties. Šīs filmas ar nedaudz mainītiem nosaukumiem, izgrieztām epizodēm vai tāpat neskartas tika iepludinātas repertuārā. Lielākā daļa no tām bija vācu filmas, mazākā skaitā – itāļu, austriešu, amerikāņu un citu ražojumi. Vairākas no „trofeju filmām“ būs skatāmas projekta „Kino trofejas“ filmu programmā, kas tiks izrādīta kino „Splendid Palace“ no 24. - 30. aprīlim. Programmā centīsimies parādīt šo plašo amplitūdu – no vācu izklaides filmām līdz Staļinu cildinošiem darbiem. Filmas tiks rādītas 35 mm kino kopijās, sadarbojoties ar citu valstu kino institūcijām – Krievijas filmu fondu, Fridriha Vilhelma Mūrnava arhīvu, Igaunijas kinoarhīvu, Boloņas sinematēku, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu. Pirms filmām tiks rādīts kinožurnāls – kā toreiz.

Izstādē koncentrēsimies uz kinorepertuāru un kinoapmeklētājiem Latvijā 1940. gadu otrajā pusē un 1950. gados. Atmiņas ir gaistošākās, bet arī personiskākās liecības par aizgājušo laiku. Cilvēku stāstos kara laika un pēckara gadu ikdienas dzīve cieši savijas ar kinoapmeklēšanas norisēm, tajos parādās jaunības entuziasms un filmu radītās iluzorās realitātes nianses.

 

 

 


FILMU PROGRAMMA 24. – 30.04.2014.
Norises vieta: kino „Splendid Palace”, Elizabetes iela 61

 


Padomju Latvija nr. 3, 1945, m/b, 6’, 35mm
Tematiskais kinožurnāls, veltīts Uzvaras svētkiem.
Bagdādes zaglis / The Thief of Bagdad
Lielbritānija, 1940, angļu val., 106min, krās., DCP
Režisori: Ludvigs Bergers, Maikls Pauels / Ludwig Berger, Michael Powell
Lomās: Konrāds Feits, Džūna Diprē, Sabu, Džons Džastins
Filmas kopija: Park Circus

 

Austrumu pasaka, kurā zaglēna Abu un jaunā Bagdādes prinča Ahmeda cīņa ar ļauno vezīru Džafaru par troni un skaistās princeses mīlestību ierauj abus neticamu piedzīvojumu pilnā ceļojumā apkārt puspasaulei.
Krāšņās dekorācijas un iespaidīgie specefekti Technicolor krāsu paletē, ieskaitot lidojošo paklāju un džinu pudelē, ierindo Bagdādes zagli starp visu laiku ievērojamākajām fantāzijas filmām.

27.04. 12.30, 30.04. 18.00

 


Padomju Latvija Nr. 21, 1952, 7’, m/b, 35mm
Viens no sižetiem: Polijas kinofilmu festivāls Rīgā kinoteātrī “Rīga”
Četru sirdis / Сердца четырёх
PSRS, 1941/45, krievu val., 88min, m/b, 35mm
Rež. Konstantīns Judins / Константин Юдин
Lomās: Valentīna Serova, Jevgēņijs Samoilovs, Ludmila Celikovska, Pāvels Špringfelds
Filmas kopija: Krievijas Federācijas Valsts kino fonds

 

Māsas Šura un Gaļina ir pilnīgi pretmeti, bet abas nonāk mīlestības varā. Gaļinā, nopietnā matemātiķē, kura pilnībā nodevusies zinātnei, ieskatījies kolēģis Gļebs. Māsai Šurai toties ir simpātijas pret jaunu kareivi Pjotru, kurš pazīšanos ar Šuru izmanto, lai iepazītos tuvāk ar viņas māsas Gaļinas zinātniskajiem darbiem. Taču drīz vien Pjotru sāk interesēt ne tikai Gaļinas profesionālie sasniegumi.
Četru sirdis ir klasiska vodeviļa ar vieglu satīrisku tikumu un morāles sižetu. Tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām padomju kino komēdijām, kas par tādu gan netika atzīta uzreiz: filmu pabeidza 1941. gadā, bet idejisku apsvērumu dēļ uz ekrāniem tūlīt neizlaida.

25.04. 15.30, 27.04. 20.30

 


Padomju Latvija Nr. 1, 1944, 11‘, m/b, 35mm
Viens no sižetiem: 2. Baltijas frontes karaspēka ienākšana Rēzeknē. J.Kalnbērziņš tiekas ar pilsētas iedzīvotājiem.
Dēli / Сыновья
Latvija, 1946, krievu val., 94min, m/b, 35mm
Rež. Aleksandrs Ivanovs / Александр Иванов
Lomās: Lomās: Oļegs Žakovs, Ivans Saveļjevs, Marija Domaševa, Lidija Smirnova, Nikodims Gipiuss, Vasilijs Merkurjevs
Filmas kopija: Krievijas Federācijas Valsts kino fonds

 

Kādā Latvijas vācu okupētā rajonā nacisti arestē zemnieku Jāni. Bēgšanas mēģinājums beidzas ar arestu, kuru veic viņa jaunākais brālis Valdemārs. Pēc nākamās bēgšanas koncentrācijas nometnē nonāk Jāņa sieva un meita, un tagad viņš ir gatavs darīt jebko, lai viņas glābtu.
„Dēli“ bija pirmā pilnmetrāžas aktierfilma pēckara Latvijā. To uzņēma Rīgas Mākslas filmu studijā (vēlāk – Rīgas kinostudijā) kopā ar Ļenfiļm speciālistiem. Pirmizrāde notika 1946. gada 31. maijā, kopumā filmu noskatījās 19 miljoniem cilvēku.

29.04. 18.00

 


Padomju Latvija nr. 20, 1957, m/b, 9’, 35mm
Viens no sižetiem: jaundibinātais Rīgas estrādes ansamblis.
Dzied Īvs Montāns / Поет Ив Монтан
PSRS, 1957, krievu val., 73min, m/b, 35mm
Rež. Sergejs Jutkevičs, Mihails Sluckis / Сергей Юткевич, Михаил Слуцкий
Filmas kopija: Krievijas Federācijas Valsts Kino fonds

 

Dokumentālā filma par pazīstamā franču dziedātāja un aktiera Īva Montāna koncerttūri Padomju Savienībā 1956. gadā. Kopā ar savu sievu, franču ekrāna leģendu Simonu Sinjorē, Montāns apmeklē gleznainākās vietas, tiekas ar bērniem, un, protams, izpilda savas slavenākās dziesmas.
Īvs Montāns Padomju Savienībā bija iemantojis milzu popularitāti, jo, būdams aizrāvies ar kreiso ideoloģiju, viņš ļoti simpatizēja komunistiskajai iekārtai (vēlāk gan Montāns krasi mainīja uzskatus).

24.04. 20.30, 26.04. 12.30

 


Padomju Latvija nr. 27/28, 1950, m/b, 18’, 35mm
Viens no sižetiem: Ļeņina pieminekļa atklāšana Rīgā.
Džungļi sauc / Satikšanās džungļos / Der Dschungel Ruft
Vācija, 1936, vācu val., 96min, m/b, 35mm
Rež. Harijs Pīls / Harry Piel
Lomās: Harijs Pīls, Emmija Vida Ambessera, Pauls Henkelss, Urzula Grableja
Filmas kopija: Bundesarchiv/Filmarchiv
Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā

 

Bobijs Ruders dzīvo džungļu vidienē, viens ar saviem uzticamajiem dzīvniekiem. Turpat netālu mīt arī tauriņu pētnieks Helmers ar meitu Rozi. Viņu mieru iztraucē daiļās amerikānietes Dinas Morisas un viņas draugu ierašanās, seko gan romantiskas jūtas, gan vietējo cilšu sacelšanās, gan satrakotu dzīvnieku uzbrukums.
Filmas režisors un galvenās lomas atveidotājs Harijs Pīls bija sava laika ekrāna leģenda; kā režisors, scenārists, aktieris un producents viņš strādājis pie vairāk nekā 150 filmām. Pīls ticis dēvēts par “dinamīta režisoru”, apspēlējot biežo sprādzienu ainu izmantošanu viņa filmās.

28.04. 18.00

 


Padomju Latvija nr. 6, 1952, m/b, 7’, 35mm
Viens no sižetiem: Rīgas Centrāltirgū pēc pārbūves tiek atklāts Gaļas paviljons.
Gaisma Kordijā / Valgus Koordis
Igaunija, 1951, igauņu val., 93min, krāsu, 35mm
Rež. Herbert Rappaport / Herberts Rapaports
Lomās: Georgs Otss, Ilmārs Tammurs, Aleksandrs Randivīrs, Valentīna Terna
Filmas kopija: sadarbībā ar Igaunijas Kino arhīvu

 

Kareivis Pauls Runge pēc kara atgriežas savā dzimtajā ciemā Kordijā. Neskatoties uz jauno režīmu, ļaudis nav daudz mainījušies, ciemats ir tāds pats, kā bijis – noplucis, bez kultūras dzīves, pārtikušās saimniecības vai nu ar viltu vai spēku apspiež vietējos zemniekus. Kad Runge ierosina kolektīvās saimniecības izveidi, izceļas dramatisks konflikts starp vecās un jaunās iekārtas pārstāvjiem.
Gaisma Kordijā ir pirmā Igaunijas krāsu filma un tās stāsts atspoguļo sava laika obligāto programmu – padomju varas radīto sociālo pārmaiņu idealizēšanu. Galvenajā lomā – slavenā igauņu operas zvaigzne Georgs Otss.

28.04. 20.30

 


Padomju Latvija nr. 43, 1947, m/b, 7’, 35mm
Viens no sižetiem: filmas „Mājup ar uzvaru“ uzņemšana.
Jautrie zēni / Весёлые ребята
PSRS, 1934, krievu val., 95min, m/b, 35mm
Rež. Grigorijs Aleksandrovs / Григоìрий Алексаìндров
Lomās: Leonīds Utjosovs, Ļubova Orlova, Marija Strelkova, Jeļena Tjapkina, Fjodors Kurihins
Filmas kopija: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

 

Kļūdas pēc gans Kostja Patjohins tiek noturēts par slavenu starptautisku koncertzvaigzni un rada sensāciju Odesas varietē teātrī. Kostja iemīlas mājkalpotājā Aņutā un turpina izlikties par zvaigzni. Seko komisku muzikālu numuru kaskāde, Kostja kļūst par džeza orķestra diriģentu, bet Aņuta - par dziedātāju. Tagad viņus gaida uzstāšanās Maskavas Lielajā teātrī.
Jautrie zēni bija pirmā padomju muzikālā komēdija. Filma, kā arī tās komponista Izaka Dunajevska mūzika piedzīvoja milzu panākumus gan Padomju Savienībā, gan ārvalstīs. Aņutas lomā – krievu kino zvaigzne, režisora dzīvesbiedre Ļubova Orlova.

28.04. 15.30, 30.04. 20.30

 


Padomju Latvija nr. 52, 1947, m/b, 7’, 35mm
Viens no sižetiem: mītiņš fabrikā „Juglas Manufaktūra“ sakarā ar kartīšu sistēmas atcelšanu.
Karalienes sirds / Ceļš uz ešafotu / Das Herz der Königin
Vācija, 1940, vācu val., 103min, m/b, 35mm
Rež. Karls Frēlihs / Carl Froelich
Lomās: Zāra Leandere, Villijs Birgels, Marija Kopenhēfere, Aksels fon Ambessers
Filmas kopija: Vācijas valsts filmu arhīvs
Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā

 

16. gadsimts, Anglija. Marija Stjuarte, Skotijas karaliene, ieslodzīta cietoksnī un Elizabetes I notiesāta uz nāvi, atceras savu ceļu pa varas kāpnēm – dramatiskos notikumus un intrigas renesanses laika karaļgalmā. Galvenajā lomā – zviedru aktrise un dziedātāja Zāra Leandere, spoža Eiropas kino un muzikālās skatuves zvaigzne, viena no slavenākajām Trešā reiha kino sejām.

25.04 18.00, 30.04. 15.30

 


Padomju Latvija nr. 35, 1957, m/b, 10’, 35mm
Viens no sižetiem: jaunā (Akmens) tilta pār Daugavu atklāšana.
Maksa par bailēm / Le salaire de la peur
Francija, Itālija, 1953, franču val. ar subt. angļu val., 148min, m/b, blu-ray
Rež. Anrī-Žoržs Kluzo / Henri-Georges Clouzot
Lomās: Īvs Montāns, Čārlzs Vanels, Pīters van Eiks, Folko Lulli, Vera Kluzo
Sadarbībā ar Francijas institūtu

 

Noplukušā Dienvidamerikas ciematā naftas kompānija South American Oil noalgo četrus vīrus - divus francūžus, holandieti un itāli -, lai tie ar kravas automašīnām pa bīstamiem kalnu ceļiem pārvestu kravu ar nitroglicerīnu. Mazākais satricinājums var izraisīt sprādzienu un aizraut visus nebūtībā, taču apsolītais atalgojums ir pārāk vilinošs, un sākas ceļojums uz dzīvību un nāvi.
Viena no visu laiku izcilākajām asa sižeta spriedzes filmām, Maksa par bailēm padarīja franču režisoru Anrī Žoržu-Kluzo par leģendu pasaules kino. Vienā no galvenajām lomām – Īvs Montāns.

27.04. 15.30, 29.04. 20.30

 


Padomju Latvija nr. 42, 1948, 7’, m/b, 35mm
Viens no sižetiem: kinoteātra “Komjaunietis” atklāšana.
Mana sapņu meitene / Die Frau meiner Träume
Vācija, 1944, vācu val. ar subt. krievu val., 93min, krāsu, 35mm / blu-ray
Rež. Georgs Jakobi / Georg Jacoby
Lomās: Marika Reka, Volfgangs Lukšī, Georgs Aleksanders, Grēte Veizere, Inge Dreksele
Filmas kopija: Frīdriha Vilhelma Mūrnava fonds / Krievijas Federācijas Valsts Kino fonds
Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā

 

Muzikālās rēvijas zvaigzne Jūlija Kostere pēc strīda ar savu impresāriju steigā pamet teātri. Kad vilciens uz brīdi piestāj starp stacijām, viņa izkāpj ieelpot svaigo sniegotās nakts gaisu un nokavē vilciena atiešanu. Tērpusies vien dārgā kažokā un zīda apakštērpā, Jūlija iekļūst eksplozijas izraisītā lavīnā un zaudē samaņu. Viņu atrod divi inženieri, Pēters un Ervins, un nogādā savā kalnu namiņā, nenojaušot, ka izglābuši slavenu skatuves dīvu.
Mana sapņu meitene bija dārgākā un krāšņākā sava laika vācu filma; iedvesmojoties no amerikāņu mūziklu tradīcijām, to rotā grandiozas dekorācijas, dziesmu, deju, akrobātikas un krāšņu tērpu pārpilnas epizodes. Galvenajā lomā - vācu ekrāna zvaigzne, aktrise, dziedātāja, dejotāja un rēvijas māksliniece, ar spēcīgu harizmu apveltītā Marika Reka, kas kļuva gan par sieviešu, gan vīriešu pielūgsmes objektu visā Padomju Savienībā, bet filma – par klasiku, ko zināja vai ikkatrs padomju pilsonis.

24.04. 18.00, 26.04. 15.30

 


Padomju Latvija nr. 19, 1954, m/b, 9’, 35mm
Viens no sižetiem: jaunā lidosta „Rīga“.
Padomju Latvija nr. 19, 1955, m/b, 9’, 35mm
Viens no sižetiem: Mežaparka estrādesceltniecība.
Mazā, skaistā pludmale / Une si jolie petite plage
Francija, Nīderlande, 1949, franču val. ar subt. angļu val., 91min, m/b, 35mm
Rež. Īvs Alegrē / Yves Allégret
Lomās: Žerārs Filips, Madlēna Robinsone, Žans Servē, Andrē Valmī
Filmas kopija: Francijas institūts
Sadarbībā ar Francijas institūtu

 

Pēc nejauši izdarītas slepkavības Pjērs (Žerārs Filips) bēguļojot nonāk mazā Francijas ziemeļu piekrastes kūrorta pilsētiņā, kur savulaik uzaudzis. Cerētā miera vietā viņu nomāc gan nemitīgās, drūmās lietavas, gan vietējo iedzīvotāju ziņkāre un aizdomas. Viņš atrod atsaucīgu sirdi viesnīcas kalpotājas Martas veidolā.
Film noir estētikā veidotā Mazā, skaistā pludmale ir viens no režisora Īva Alegrē izcilākajiem darbiem. Filmēta nomaļā franču ciematā, kur migla, tuksnesīgā pludmale, graustiem līdzīgās mājas veido nospiedošu atmosfēru, velkot paralēles ar Sartra un Kamī eksistenciālisma literatūru šajā laikā. Žerārs Filips galvenajā lomā radījis viņam raksturīgā ampluā esenci – jauns, izskatīgs, likteņa vajāts vīrietis.

24.04. 15.30, 26.04. 20.30

 


Padomju Latvija nr. 30, 1955, m/b, 10’, 35mm
Viens no sižetiem: pirmais elektriskais vilciens uz Dubultiem.
Padomju Latvija nr. 36, 1957, m/b, 9’, 35mm
Viens no sižetiem: atjaunotais kinoteātris „Palladium“ Rīgā.
Roma pulksten 11 / Roma ore 11
Itālija, Francija, 1952, itāļu val.,105min, m/b, 35mm
Rež. Giuseppe de Santis / Džuzepe de Santis
Lomās: Eva Vanicek, Carla del Poggio, Massimo Girotti, Lucia Bose, Ralf Vallone
Filmas kopija: Boloņas sinematēka
Sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā

 

Filmas centrā ir stāsts par piecām sievietēm, kas kopā ar 200 citām pretendentēm kādā lietainā 1951. gada rītā Romā dodas pieteikties sekretāres mašīnrakstītājas darbam pēc sludinājuma avīzē. Valdošais bezdarbs, kā arī grūtības sievietei atrast darbu vispār, ap brīvo vakanci radījis milzu ažiotāžu. Turpmākie notikumi saved kopā gan augstdzimušu dāmu, gan nabadzīgu mākslinieci, staiguli, kas cerējusi izmainīt savu dzīvi, nelaimīgu kalponi, un izmisušu atlaista fabrikas strādnieka sievu.
Roma pulksten 11, viens no spilgtākajiem itāļu neoreālisma kino paraugiem, veidota pēc patiesiem notikumiem.

25.04. 20.30, 29.04. 15.30

 


Padomju Latvija nr. 8, 1947, m/b, 8’, 35mm
Viens no sižetiem: pirmās trolejbusa līnijas atklāšana Rīgā.
Teiksma par Sibīrijas zemi / Сказание о земле Сибирской
PSRS, 1947, krievu val., 109min, krāsu, 35mm
Rež. Ivans Pirjevs / Иван Пырьев
Lomās: Vladimirs Družņikovs, Marina Ladiņina, Boriss Andrejevs, Vera Vasiļjeva, Sergejs Kaļiņins, Jeļena Savickaja, Vladimirs Zeļdins, Mihails Sidorkins, Vasilijs Zaičikovs
Filmas kopija: Krievijas Federācijas Valsts Kino fonds

 

Pianists Andrejs Balašovs Otrā pasaules kara laikā gūtā ievainojuma dēļ vairs nevar turpināt akadēmiskā mūziķa karjeru. Neatvadījies no draugiem un iecerētās, viņš dodas uz Sibīriju, tur strādā celtniecības kombinātā un vakaros dzied tējnīcā. Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ tuvējā aerodromā piespiedu nosēšanos nākas veikt lidmašīnai, ar kuru Andreja draugi dodas uz ārzemēm koncertēt. Andreja atkalredzēšanās ar draugiem un mīļoto meiteni Natašu maina visu viņa dzīvi.
Šī muzikālā komēdija kļuva par vienu no skatītākajām padomju filmām 1948. gadā, un Izaka Dunajevska komponētās dziesmas iekaroja apbrīnojamu popularitāti.

25.04. 12.30, 26.04. 18.00

 


Padomju Latvija nr. 48, 1954, m/b, 9’, 35mm
Viens no sižetiem: kolhoznieka Tauriņa ģimene skatās televizoru.
Uz jauno krastu / К новому берегу
Latvija, 1955, krievu val., 105min, krāsu, 35mm

Režisors: Leonīds Lukovs / Леонид Луков
Lomās: Žanis Priekulis, Velta Līne, Lidija Freimane, Jānis Osis, Jurijs Jurovskis, Artūrs Dimiters, Harijs Liepiņš, Leonīds Belajevs, Uldis Lieldidžs, Viktors Kovals, Baiba Indriksone
Filmas kopija: Krievijas Federācijas Valsts Kino fonds

 

Pēc Viļa Lāča romāna motīviem uzņemtā pirmā krāsainā latviešu aktierfilma izseko Līdumu, Tauriņu un Pacepļu dzimtu dramatiskajiem likteņiem 20. gs. 20.-50. gados. Līdumu un Tauriņu dinastiju konflikts tiek parādīts kā šķiru cīņa, kas beidzas ar Līdumu uzvaru. Filma uzņemta Rīgā, Cēsīs, Valmierā un Krimā. Uz jauno krastu pārstāvēja Padomju Savienību 16. Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā, kur piedalījās arī Ilzes lomas tēlotāja Velta Līne. Latvijā saglabājusies tikai filmas melnbaltā kopija, bet projekta ietvaros tiks demonstrēta krāsu kopija no Krievijas Valsts Kino fonda krājuma.

27.04. 18.00

 

 

 

 

IZSTĀDE no 23.04.2014.

Rīgas Kino muzejā, Peitavas iela 10, Vecrīga

 

 

Biļetes uz filmu programmu jau tagad iegādājamas kino “Splendid Palace” kasē un www.bilesuserviss.lv.
Biļešu cenas: 4 € / 3 € (studentiem, skolniekiem, pensionāriem). Abonements uz 5 filmām: 16 € / 12 € (studentiem, skolniekiem, pensionāriem).
 

 

 

Informācijai sekot:

www.kinomuzejs.lv

www.splendidpalace.lv

www.riga2014.org/kinotrofejas


Facebook: @Rīgas Kino muzejs / Riga Film Museum


Twitter: @KinoMuzejs

 

 

<< >>

„Diagnoze – kino” 03.04.: kinožurnālu „Māksla” programma

27.03.2014.

 

Ceturtdien, 03.04. plkst. 18.00 latviešu filmu vakaru ciklā „Diagnoze – kino“ Rīgas Kino muzejā būs skatāma kinožurnālu „Māksla” programma, kas veltīta Mākslas dienu 55. jubilejai.

 
Kinožurnāla „Māksla” pirmais numurs iznāca 1963. gadā. Tas bija Rīgas kinostudijas redaktores Ainas Adermanes iecerēts kino apskats par notikumiem mākslas dzīvē Latvijā. Žurnāls iznāca līdz pat 1990. gadu sākumam. Kā režisori pie tā veidošanas piedalījušies Gunārs Piesis, Aivars Freimanis, Laima Žurgina, Andris Slapiņš, Juris Podnieks un daudzi citi.
Programmā Kino muzejā būs apkopoti tie kinožurnāli „Māksla”, kuros stāstīts par latviešu vizuālās un lietišķās mākslas, tēlniecības autoriem un mākslas procesiem laikā no 1967. līdz 1983. gadam. To vidū par Skulmju ģimeni, Rundāles pils restauratoru darbu, māksliniekiem Miervaldi Poli un Maiju Tabaku, Teodora Zaļkalna 90 gadi, Vissavienības Mākslas dienām 1983. gadā un citi.


Ar programmu iepazīstinās Aina Adermane. Seanss 2 daļās, garums – 130’.

 

Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas).
Ieeja: 1,42 Eur (1 Ls), Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kino profesionāļiem, kino specialitāšu stduentiem, Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un personālam bez maksas.

 

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

<< >>

Latviešu filmu vakaru ciklā „Diagnoze – kino“ 06.03. dokumentāla filma „Padomju Latvija“ (1947)

 03.03.2014.

 

Ceturtdien, 6. martā plkst. 18:30 Kino muzejā notiks latviešu filmu vakars ciklā „Diagnoze – kino“, kur rādīsim režisoru Sergeja Gurova un Leonīda Kristi dokumentālu filmu „Padomju Latvija“, kas uzņemta 1947. gadā.

 

Filma „Padomju Latvija“ stāsta par dzīvi Latvijā pēckara gados, ieskicējot arī vēsturiskos notikumus 20. gadsimta sākumā. Filmā iekļautas epizodes par kara nodarīto postu Rīgai un Latvijai, saimnieciskās dzīves atjaunošanos pēckara gados, Līgo svētku svinēšanu, atpūtu Rīgas Jūrmalā, kā arī citiem notikumiem. Filmā redzamas kultūras dzīves personības darbā – rakstnieki Vilis Lācis, Andrejs Upītis, gleznotājs Uga Skulme, tēlnieks Teodors Zaļkalns, operdziedātāja Elfrīda Pakule, komponists Jēkabs Mediņš.


Filmas režisori – Sergejs Gurovs, Leonīds Kristi, filma uzņemta sadarbībā ar Maskavas Centrālo dokumentālo filmu studiju. Filmas garums - 57’. Filma krievu valodā.

 

Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas).
Ieeja: 1,42 Eur (1 Ls), Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kino profesionāļiem, kino specialitāšu studentiem, Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un personālam bez maksas.


Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Laila Pakalniņa filmā „Un“ (1988)
<< >>

Latviešu filmu vakaru ciklā „Diagnoze – kino“ – Lailas Pakalniņas studiju filmas

06.02. plkst. 18:30 Kino muzejā latviešu filmu vakaru ciklā „Diagnoze – kino“ rādīsim režisores Lailas Pakalniņas studiju gadu dokumentālās filmas, kas tapušas 1980./90. gadu mijā, kad režisore mācījās Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā (VGIK) Maskavā. Seansā tikšanās arī ar pašu autori.

 

Programmā

„Un“, 1988, m/b, 44‘
Filma cinéma vérité stilistikā (vērojoša attieksme, autores intervijas ar filmētajiem personāžiem) ataino vētraino atmodas - pārmaiņu laiku 1980. gadu beigās Latvijā – 1987. un 1988. gadā, īpaši fokusējoties uz tautas pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 17. jūnijā un 23. augustā 1987. gadā. Režisore ar skaņas ierakstu aparatūru plecā drosmīgi intervē Latvijas iedzīvotājus – protestu dalībniekus, preses pārstāvjus, jauniešus, politiskos aktīvistus, un citus. Filma ir spēcīga laika kapsula, parādot Latvijas sabiedrību spilgtā šķērsgriezumā izšķirošā vēstures pagriezienā.

 

„Izvēle“, 1990, m/b, 38‘
Tiešs, emocionāls vēstures liecinieka – Aleksandra Mellēna stāsts, kurš uz savas ādas izjutis smagākos 20. gs. notikumus – II pasaules karu, partizānu kustību, izsūtījumu, un Latvijas atmodu 1980. gadu beigās. Pretstatot intervijas ar arhīva materiāliem, režisore radījusi izcilu viena cilvēka portretu – spoguli miljonu liktenim.

 


Režisore Laila Pakalniņa ir viena no pasaulē pazīstamākajām latviešu kino autorēm, regulāri gūstot kritiķu un starptautisku festivālu atzinību. Viņas rokrakstam piemīt izmalcināta attēla kompozīcija, vērojoša attieksme, laika tvērums tā ilgstamībā, kā arī ironija un absurda komēdijas iezīmes - gan dokumentālajās, gan spēles filmās. Pie Pakalniņas pirmajiem nozīmīgākajiem darbiem minama dokumentālo filmu triloģija - “Veļa” (1991), “Prāmis” (1994), “Pasts” (1995), debijas spēlfilma „Kurpe”(1998), vēlāk tapušas spēlfilmas „Pitons” (2003) un „Ķīlnieks” (2006), pie pēdējo gadu darbiem pieder „33 zvēri Ziemassvētku vecītim“ (2011), „Picas“ (2012), „42“ (2012).
Viņas filmas tiek demonstrētas pasaules prestižāko kino festivālu skatēs: Kannās, Berlīnē, Venēcijā. Pakalniņas jaunākā filma „Skurstenis“ (2013), kas tika pirmizrādīta Romas Starptautiskajā Kino festivālā, piedzīvos Latvijas pirmzirādi dažas dienas pirms šo filmu skates Kino muzejā.

 

Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas).
Ieeja: 1,42 Eur (1 Ls), Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kino profesionāļiem, Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un personālam bez maksas.

 

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
 

Operators Valdis Kroģis, foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma
<< >>

Latviešu filmu vakaru ciklā „Diagnoze – kino” - operatora Valda Kroģa filmas

Ceturtdien, 9. janvārī plkst. 18:30 Kino muzejā notiks latviešu filmu vakars ciklā „Diagnoze – kino“. Šoreiz vakars veltīts kinooperatora Valda Kroģa (1934-1994) 80 gadu jubilejai.


Valdis Kroģis bija azartisks operators, kurš ātrumu izjuta kā savu stihiju un prata realizēt netradicionālus filmēšanas paņēmienus. Kroģis pieder pie tās kinematogrāfistu paaudzes, kuri amata prasmi apguva 1950. gados Valsts Vissavienības kinematogrāfijas institūtā Maskavā – tur viņš mācījās vienlaicīgi ar dokumentālā kino klasiķi Uldi Braunu, režisoru Gunāru Piesi, filmu māksliniekiem Gunāru Balodi, Uldi Pauzeru un citiem. Rīgas kinostudijā Kroģis strādāja no 1960. gadu sākuma, vispirms kā asistents, bet pēc pāris gadiem kā patstāvīgs operators.
Jau studiju gados Kroģis filmēja sporta spēles un šī tēma operatora daiļradē un personisko interešu lokā ir ļoti būtiska. Kā režisors un operators viņš uzņēmis kinožurnāla „Sporta apskats“ numuru 1969. gadā, kas plašāk pazīstams ar nosaukumu „Re, kur Ro!“, iegūstot par to balvas un starptautisku uzmanību. Piedalījies vairākos rallijos, spēlējis hokeju, vēlāk aizrāvies ar medībām – visi šie faktori liecina par Valda Kroģa azartisko dabu.
Valdis Kroģis bija viens no trim galvenajiem operatoriem Ulda Brauna režisētajā dokumentālajā filmā „235 000 000“ (1967), kas bija vērienīgs Padomju Savienības cilvēku portretējums. Apbalvojums saņemts par darbu filmā „Saules kvadrāti“ (1965). Kroģis strādājis kopā ar Ansi Epneru pie vairākām dokumentālajām filmām („Dzīvs“ (1970), „Oškalna stunda“ (1972), „Kristapa mazdēls“ (1975)). Interesants fakts Kroģa radošajā biogrāfijā ir loma Rolanda Kalniņa spēlfilmā „Vīru spēles brīvā dabā“ (1978), kur viņam jāspēlē sava īstā profesija – dokumentālas filmas operators.
Rīgas Kino muzeja krājumā glabājas apjomīgs Valda Kroģa fotoarhīvs, no kura mazu daļu piedāvāsim apskatei seansa ietvaros, demonstrējot operatoru darbībā.


Programmā: „Saules kvadrāti“, „Dzīvs“, „Sporta apskats Nr. 1“ (1969), fragmenti no filmām „235 000 000“ (1967), „Vīru spēles brīvā dabā“ (1978) u.c. Seansa garums aptuveni 2 stundas.


Cikls „Diagnoze – kino“ turpināsies februārī: 6. februārī piedāvāsim režisores Lailas Pakalniņas studiju gadu dokumentālās filmas, kas tapušas 1980./90. gadu mijā, kad režisore mācījās Valsts Vissavienības kinematogrāfijas institūtā Maskavā.


Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10/12, Vecrīgā (ieeja no Alksnāja ielas).
Ieeja: 1,42 Eur (1 Ls), Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kino profesionāļiem, Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un personālam bez maksas.

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


 

„Mana Rīga“ (rež. Aloizs Brenčs, 1960, foto Ivars Seleckis, no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma)
<< >>

Latviešu filmu vakaru cikla „Diagnoze – kino” programma

Latviešu filmu vakaru cikla „Diagnoze – kino” programma decembrī, janvārī un februārī

 

 

Aizvadīti jau pirmie trīs latviešu filmu vakari ciklā „Diagnoze – kino”. Kino vakari notiek katra mēneša pirmajā ceturtdienā, izņēmums nākamo trīs mēnešu laikā būs janvāris, kad filmas rādīsim mēneša otrajā ceturtdienā – 9. janvārī.

 

 

Programma:

 

5. decembris 18.30 – Jūrmala–Rīga
Dokumentālo īsfilmu programma:
„Rīgas Jūrmala”, 1946, rež. Aleksandrs Jevsikovs, 20’
„Rīgai 750 gadi”, 1951, rež. Hermanis Šuļatins, 20’
„Mana Rīga”, 1960, rež. Aloizs Brenčs, 20’
(Seansa garums: 60’)

 

 

2014
9. janvāris 18.30 – Dinamiskās kameras meistaram – operatoram Valdim Kroģim (1934-1994) – 80
„Saules kvadrāti” (1965, rež. Doloresa Hmeļņicka, op. Valdis Kroģis, 20’)
Fragmenti no filmām „235 000 000” (1967), „Vīru spēles brīvā dabā” (1978)
Sporta tematikas kinožurnāli u.c. (programma tiks precizēta)
(Seansa garums: 80’)

 

 

6. februāris 18.30 – Lailas Pakalniņas studiju filmas
„Un” (1988, 43’, op. Juris Garjāns, VVKI)
„Izvēle” (1990, 37’, op. Uldis Veiss, VVKI/ Rīgas kinostudija)
(Seansa garums: 80’)

 

 

Par katru seansu būs pieejama arī plašāka informācija. Sekojiet mūsu mājas lapā!

 

 

Mūsu adrese: Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10/12, Vecrīga (ieeja no Alksnāja ielas).
Ieeja uz filmu vakariem – 1,00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, citiem kino nozares profesionāļiem, LKA studentiem un personālam – bez maksas.

„Zirneklis”, režisors Vasilijs Mass, 1992, fotogrāfs Valdis Ilzēns, foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma.
<< >>

Erotiskā šausmu filma „Zirneklis” (1992, rež. Vasilijs Mass) un Normunda Naumaņa lekcija

Kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X: Latviešu variants" 11.12 plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” tiks izrādīta Vasilija Masa filma „Zirneklis” (1992, 97’), pirms filmas lekciju lasīs kinokritiķis Normunds Naumanis. Tā būs kinolektorija cikla noslēdzošā lekcija un filma.

 

„Zirneklis” ir latviešu pirmā un vienīgā erotiskā šausmu filma. Galvenajā lomā - debitante Aurēlija Anužīte. Arī režisors Vasilijs Mass ir debitants, pēc profesijas kinomākslinieks („Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981)).
Filmas centrā ir Vita, jauna meitene, par kuras ķermeni un dvēseli cīnās labie un ļaunie spēki divu vīriešu – garīdznieka un perversa mākslinieka - veidolā. Vitai sāk šķist, ka viņu vajā šausminošs zirneklis, un robeža starp murgiem, fantāziju un realitāti tiek nojaukta. „Trash” kino elementiem piesātināts darbs, kas, iespējams, raksturo pārmaiņu laika nestabilo sajūtu kolektīvajā apziņā.
Lomās – Ļubomiras Laucāvičs, Romualds Ancāns, Mirdza Martinsone, Mirdza Kappele, Sauļus Balandis, Aļģirdas Paulāvičus.

 

Ieeja seansā no 18 gadu vecuma.

 

Filma tiks demonstrēta krievu valodā ar sinhrono tulkojumu valodā.

 

Informācija: www.kinomuzejs.lv
Kino “Splendid Palace”, Elizabetes iela 61, tel. 67181143
Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem - ieeja brīva.

 

Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvi atbalsta: Satori, Delfi, Apollo, Diena.

„Mana Rīga“ (rež. Aloizs Brenčs, 1960, foto Ivars Seleckis, no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma)
<< >>

Latviešu filmu vakaru ciklā „Diagnoze – kino“ īsfilmu programma „Jūrmala – Rīga“

Ceturtdien, 5. decembrī plkst. 18:30 Kino muzejā notiks latviešu filmu vakars ciklā „Diagnoze – kino“. Šoreiz tiks izrādīta īsmetrāžas dokumentālo filmu programma ar nosaukumu „Jūrmala – Rīga“.


Programmā iekļautas trīs 1940. - 1960. gadu periodā tapušas filmas. Tas būs dokumentāls materiāls par Jūrmalas un Rīgas vizuālo tēlu tajā laikā un liecība par filmēšanas paņēmienu maiņu.


Aleksandra Jevsikova filma „Rīgas Jūrmala“ (1946) ļaus ielūkoties pēckara laika cilvēku ikdienā saulainajā vasaras sezonā, kad sestdienās rīdzinieki dodas uz Jūrmalu sauļoties. Filmā redzama Ķemeru sanatorija ar tur piedāvātajām procedūrām, bērnu izklaides liedagā, balle un citas ainas no atpūtnieku dienas. Hermaņa Šuļatina filmā „Rīgai 750 gadi“ (1951) fiksēti pilsētas jubilejas notikumi ar tam laikam neiztrūkstošu ideoloģijas klātbūtni. Savukārt Aloiza Brenča „Mana Rīga“ (1960) būs jau personiskāks stāsts par pilsētu un divdesmitgadīgiem rīdziniekiem, filmā būtiska nozīme scenārista Viktora Lorenca uzrakstītajam filmas aizkadra tekstam un operatora Vladimira Gaiļa kamerai.
Seansa kopējais garums aptuveni 60 minūtes.


Programma turpmākajiem mēnešiem: 9. janvārī operatora Valda Kroģa (1934-1994) 80 gadu jubilejai veltīta programma, 6. februārī – režisores Lailas Pakalniņas studiju gadu filmas.


Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10/12, Vecrīgā (ieeja no Alksnāja ielas).
Ieeja: 1 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kino profesionāļiem, Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un personālam bez maksas.

 

Projekts norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

<< >>

Dita Rietuma par trillera žanru un „film noir” elementiem latviešu kino - „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt”

Kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X: Latviešu variants" 04.12 plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” Lielajā zālē tiks izrādīta Aloiza Brenča filma „Liekam būt” (1976, 91’), pirms filmas lekciju lasīs kinokritiķe Dita Rietuma.

 

Rīgas kinostudijas specialitāte Padomju Savienības mērogā – detektīvfilmas. „Liekam būt” ir Aloiza Brenča noslīpētās trillera formulas izcils žanra paraugs latviešu kino, kas tapis pēc Andra Kolberga scenārija.

 

Pēc septiņiem cietumā pavadītiem gadiem Voldemārs Viters (lietuviešu aktieris Vītauts Tomkus) atgriežas brīvībā. Viņš apsver mierīgas dzīves iespēju, taču samierināties ar nesasniegto, esot jau pusmūžā, nav viegli. Lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar skaisto taksometra šoferi Irēnu (Astrīda Kairiša), viņam padomā vēl pēdējais „darbiņš”.
Filmā skatāmas paralēles ar amerikāņu „film noir” žanra iezīmēm un meistarīgākajiem aplaupīšanas trilleriem pasaules kino – Stenlija Kubrika The Killing (1956), Žana-Pjēra Melvila Le Cercle rouge (1970), u.c.
Lomās – Valdemārs Zandbergs, Harijs Liepiņš, Helga Dancberga, Uldis Pūcītis.

 

Filma tiks demonstrēta latviešu valodā ar subtitriem krievu valodā.

 

Visas lekcijas pēc to nolasīšanas teksta formātā pieejamas interneta žurnālā Satori. lv (http://satori.lv/)

 

Kinolektorijs norisinās no 30.10. līdz 11.12. kino “Splendid Palace”
Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem - ieeja brīva.


Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvi atbalsta: Satori, Delfi, Apollo, Diena.


.

<< >>

Jānis Streičs kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt"

Kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X: Latviešu variants" 27.11. plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” (Lielajā zālē) – Jāņa Streiča filma „Aizaugušā grāvī viegli krist” (1986, 90’). Pirms filmas ievadu sniegs kinokritiķe Daira Āboliņa, seansu visas filmas garumā komentēs pats režisors Jānis Streičs.

 

„Aizaugušā grāvī viegli krist” ir spilgtākais groteskas paraugs Latvijas kinomākslā – komēdija par dzīvi padomju kolhozā 1980. gadu vidū.
Jaunais komjaunatnes sekretārs Vitolds (Jānis Paukštello) nolēmis ieviest kārtību pagrimušajā kolhozā “Rosme”, apkarojot alkoholismu un līdzcilvēku kāri pēc sociālistiskās sacensības sasniegumiem, kas liek novārtā pamest pašiem savu sētsvidu un tuvākos. Lieki teikt, ka viņa pūles sastopas ar pretestību...
Filma ir mūsdienu skatītājam jau aizgājušas, iracionālas padomju realitātes un tās atribūtu atainojums kino. To izprast palīdzēs pats režisors.
Lomās arī – Indra Burkovska, Ģirts Jakovļevs, Juris Lejaskalns, Ēvalds Valters.

 

Filma tiks demonstrēta latviešu valodā ar subtitriem krievu valodā.

Visas lekcijas pēc to nolasīšanas teksta formātā pieejamas interneta žurnālā Satori. lv (http://satori.lv/)
Kinolektorijs norisinās kino "Splendid Palace" no 30.10. līdz 11.12.

 
Kino “Splendid Palace”, Elizabetes iela 61, tel. 67181143
Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem - ieeja brīva.

 
Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvi atbalsta: Satori, Delfi, Apollo, Diena.

<< >>

Jānis Putniņš par "Nakts bez putniem" - kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt"

LKA Rīgas Kino muzeja un kino „Splendid Palace” kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X: Latviešu variants" 13.11. plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” (Mazajā zālē) – Gunāra Cilinska filma „Nakts bez putniem” (1979, 83', Rīgas kinostudija). Pirms filmas lekciju lasīs kino režisors un zinātājs Jānis Putniņš.

 

„Nakts bez putniem” ir cilvēka vientulības un atbildības drāma ārpus socreālisma rāmjiem ar izcilu Ulda Dumpja tēlojumu galvenajā lomā.


Jānis Cērps tikko atgriezies no darba ārzemēs un cenšas pārdzīvot sievas Ilzes (Lilita Ozoliņa) nodevību. Viņš satiek trolejbusa vadītāju Dzintru (Maija Renskumberga, vēlāk – Lūsēna) un sāk strādāt par naktssargu dzimtajā ostas pilsētā. Taču pamazām viņam nākas pārvērtēt pagātni un savu vientuļā vilka statusu.


Filma bija ekrāna zvaigznes Gunāra Cilinska pirmais patstāvīgais darbs režijā (pēc „Ezera sonātes” (1976) kopā ar Vari Braslu). Imanta Kalniņa mūzika. Lomās arī – Akvelīna Līvmane, Kārlis Sebris, Ēvalds Valters.

 

Visas lekcijas pēc to nolasīšanas teksta formātā būs pieejamas interneta žurnālā  Satori. lv.
Kinolektorijs norisinās kino "Splendid Palace" no 30.10. līdz 11.12.

 

Kino “Splendid Palace”, Elizabetes iela 61, tel. 67181143
Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem - ieeja brīva.

<< >>

Kinolektorijā „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” 06.11. „Šīs bīstamās balkona durvis” un Dāvja Sīmaņa lekcija

Kino muzeja un kino „Splendid Palace” rīkotā kinolektorija “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X: Latviešu variants" otrā filma 06.11. plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” (Lielajā zālē) – Dzidras Ritenbergas kino režijas debija “Šīs bīstamās balkona durvis” (1976). Pirms filmas lekciju lasīs kino režisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis.

 
"Šīs bīstamās balkona durvis", rež. Dzidra Ritenberga, 1976, 78’, Rīgas kinostudija, krāsaina, latviešu valodā.

Filma – drāma ar detektīva elementiem, aktrises Dzidras Ritenbergas debija kino režijā.
Rolanda 18. dzimšanas dienā tiek demonstrēti viņa un draugu amatierfilmējumi. Jau tā trauslā ģimenes idille lēnām grūst, svinību laikā atklājot, ka, iespējams, nofilmēts noziegums. 1970. gadu modernās dzīves portretējums kamerspēlē, kur manāmas sasauces ar itāļu meistara Mikelandželo Antonioni ikonisko "Fotopalielinājumu" (Blow-up, 1966).

 

Lomās – Antra Liedskalniņa, Varis Vētra, Pēteris Gaudiņš, Esmeralda Ermale, Ligita Skujiņa, Jānis Makovskis, Andris Bērziņš, Mirdza Martinsone, Anita Kvāla, Viktors Lorencs, Ligita Dēvica.

 

Visas lekcijas pēc to nolasīšanas teksta formātā būs pieejamas portālā Satori.lv.

 

Kinolektorijs norisinās kino "Splendid Palace" no 30.10. līdz 11.12.


Kino “Splendid Palace”, Elizabetes iela 61, tel. 67181143


Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem - ieeja brīva.


Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvi atbalsta: Delfi, Apollo, Satori, Diena.

Foto no filmas "Cilvēka dienas" 1989, rež. Jevgēņijs Paškēvičs, fotogrāfs Jānis Buls
<< >>

Ciklā „Diagnoze - kino” Jevgēņija Paškēviča filma „Cilvēka dienas” (1989)

Turpinot šoruden aizsākto kino vakaru ciklu – latviešu filmu sēriju „Diagnoze – kino”, novembra pirmajā ceturtdienā – 7. novembrī – LKA Rīgas Kino muzejā tiks izrādīta Jevgēņija Paškēviča filma „Cilvēka dienas” (1989). Filma tiks demonstrēta, atzīmējot režisora 65. jubileju, pirms seansa tikšanās ar autoru.


Par filmu:
„Cilvēka dienas”, 1989, 35mm, krāsaina, 160`, Rīgas kinostudija

Režisors Jevgēņijs Paškēvičs, scenārija autors Sergejs Solovjovs, operators Dāvis Sīmanis sen., mākslinieks Vasilijs Mass.
Lomās: Ļubomirs Laucāvičs, Vitālijs Skvorkins, Ludmila Maksakova, Natālija Lapina, Olga Šepicka, Fjodors Korotja, Gaļina Strutinskaja, Oļģerts Dunkers, Ludmila Bezuglaja-Škelko, Vladimirs Lobanovs, Valentīna Jegorenkova, Aleksandrs Jestrins, Olga Beļajeva, Uldis Dumpis.


Filma veidota pēc rakstnieka Andreja Bitova darbu motīviem. Tās centrā ir galvenā varoņa – Alekseja Infantjeva iekšējā pasaule – dzīves uztvere, jūtas, sapņi. Notikumi, kas atainoti caur šī tēla dvēseles prizmu, iezīmē ne tikai paša Infantjeva biogrāfijas būtiskos pagriezienus, bet raksturo arī mūsu sabiedrības dzīves svarīgākos mirkļus 1954.-1955., 1967. un 1988. gadā.

 

Filma ir radikāli atšķirīga no klasiskā kino tradīcijas un raksturo modernisma iezīmju ienākšanu Latvijas kino. Tā bija savam laikam netipiska filma, kura neiekļāvās un arī neguva viennozīmīgu kolēģu atbalstu Rīgas kinostudijā. Filmā īpaša nozīme operatora Dāvja Sīmaņa sen. rokrakstam, jo „Cilvēka dienas“ ir izteikti vizuāls darbs. Kā filmas tapšanas laikā to raksturoja D. Sīmanis sen.: „Grūti formulēt, par ko būs šis „nestāsts“. Bet tam noteikti jābūt kino – netradicionālam, bez groda sižeta –, kurā svarīgākais ir nevis „kas notiek“, bet „kā notiek“.“

 

1990.gadu sākumā filma tikusi izrādīta daudzos starptautiskos kinofestivālos un skatēs, tostarp Panorāmas sadaļā Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā, Sietlas kinofestivālā ASV, Hārvardas kinoarhīvā u.c.

 

Par režisoru:
Jevgēņijs Paškēvičs (1948)

Jevgēņijs Paškēvičs ir viens no īpašākajiem savas paaudzes kinorežisoriem. Kaut nedaudzu filmu autors, kino vidē pazīstams ar principialitāti un nepiekāpību, spējīgs strādāt gadiem un realizēt savu ideju tā, kā iecerējis, nevis tā, kā apstākļi spiež vai ļauj. Darbu Rīgas kinostudijā uzsāk 1969. gadā, sākumā kā režisora asistents, vēlāk – kā dokumentālo un spēlfilmu scenārists un režisors. Pirmo dokumentālo filmu „Bezdelīgas skrējiens” (1973) uzņem kopā ar operatoru Juri Podnieku. Ar laiku par latviešu dokumentālā kino klasiku kļuvusi filma „Garā diena“ (1981), kuru savulaik neakceptēja Rīgas kinostudijas vadība.
Strādājot Rīgas kinostudijā, Paškēvičs piedalījies 2 dokumentālo filmu un 36 dokumentālo filmu tapšanā, bijis scenārija autors 11 spēles un dokumentālajām filmām.
Kaut gan izglītību ieguvis kā dokumentālā kino režisors, pēc grūtībām ar filmas „Garā diena“ pieņemšanu kinostudijā Paškēvičš iegūst spēlfilmu režisora kvalifikāciju. Pirmā pilnmetrāžas spēlfilma ir „Cilvēka dienas” (1989).
Paškēviča grandiozākais un ambiciozākais projekts, filma „Golfa straume zem ledus kalna” (2012) tapa 12 gadu periodā 6 dažādās valstīs. Filma saņēma balvu kā „Labākā spēlfilma” 25. nacionālajā kinofestivālā „Lielais Kristaps”, tika demonstrēta nozīmīgos starptautiskos kinofestivālos.

 
Filmogrāfija
Golfa straume zem ledus kalna (2012)
Cilvēka dienas (1989)
Variācijas par tēmu... (1987)
Infanti (1984)
Garā diena (1981)
Noveles pa telefonu (PL Nr. 20/21) (1978)
Impresijas (1975)
Ziemas daba (1975)
Bezdelīgas skrējiens (1973)

 


Seanss notiek LKA Rīgas Kino muzejā ceturtdien, 7. novembrī plkst. 18:00.
Ieeja – 1,00Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem un kino profesionāļiem – bez maksas.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

<< >>

Kinolektorija „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X: Latviešu variants” atklāšana

Jau 30.10. plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” Lielajā zālē tiks atklāta LKA Rīgas Kino muzeja kinolektorija “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” desmitā sezona. Cikls tiks atklāts ar filmas “Noktirne” (1966.g., rež. Rostislavs Gorjajevs) seansu. Lektorija atklāšanas vakars būs veltīts Rīgas kinostudijai tās 65. jubilejā; tajā tapušas visas lektorijā iekļautās filmas. Pirms filmas tiks demonstrēts arī 1965. gadā uzņemts Rīgas kinostudijai veltīts kinožurnāls „Padomju Latvija” (rež. Aloizs Brenčs), kurā iekļauts sižets arī par filmas „Noktirne” uzņemšanu. Lekciju lasīs kinozinātnieks Agris Redovičs, klāt būs filmas radošās grupas dalībnieki.


Par filmu:

„Noktirne”, rež. Rostislavs Gorjajevs, 1966, 79’, RKS, m/b, latviešu valodā ar subtitriem krievu valodā
Melodrāma ar vērienu. Mīlas stāsts laikā, kad norisinās Spānijas pilsoņu karš un nacistu okupācija Francijā. Apstākļu sakritība saved kopā franču medmāsu Ivetu un latvieti Žoržu. Galvenajās lomās – Gunārs Cilinskis un poļu aktrise Pola Raksa. Pirmā Rīgas kinostudijas filma ar tik sarežģītām filmēšanas ekspedīcijām augstkalnu apstākļos (Armēnijas Tjanšana kalnos) un vērienīgiem masu skatiem, pirmā ārzemju aktrise Latvijā un pirmā filma daudziem vēlāk ievērojamiem Latvijas kinocilvēkiem.


Lektorija desmitā sezona ar nosaukumu „Latviešu variants” veltīta latviešu kino klasikai. Filmu skate radīta, izceļot faktu, ka šogad Rīgas Kino muzejā atklāta digitāli interaktīva pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi – „Kino skapis”. Ekspozīcija izpelnījusies ekspertu atzinību un nominēta balvai „1kg kultūras”.


Tā ir arī pirmā latviešu filmu programma lektoriju ciklā, kurā tradicionāli tiek izrādīta pasaules un Eiropas art-house klasika, vēloties izcilas, mazāk zināmas latviešu kino filmas skatīt Rietumu kino kontekstā.


Kinolektorija „Latviešu variants” programmā ietvertas filmas, kas pārstāv dažādus laikmetus, uzskatu sistēmas, tajās redzami sava laika ekrāna elki un dievietes. Tie ir slavenu režisoru mazāk zināmi darbi, tipiski un ne tik tradicionāli žanra paraugi. Lekcijas pirms filmām lasīs Agris Redovičs, Dāvis Sīmanis, Jānis Putniņš, Daira Āboliņa, Dita Rietuma, Normunds Naumanis, ievadot skatītājus filmu estētikā, tapšanas vēsturē un laikmeta kontekstā.

Kinolektorijs norisināsies kino „Splendid Palace” no 30.10. līdz 11.12.

 

Kino “Splendid Palace”, Elizabetes iela 61, tel. 67181143
Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem - ieeja brīva.

 

Pateicamies par atblastu: Rīgas Kinostudija

Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Informatīvi atbalsta: Delfi, Apollo, Satori

<< >>

Kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X": "Latviešu variants" - programma

Kino "Splendid Palace" no 30.10. līdz 11.12.

 

Mīla un nāve Spānijas kalnos, "home movies" 1970. gados, itāļu modernisma kino cienīga atsvešinātība ostas pilsētiņā, groteska padomju kolhozā, adrenalīnu uzjundoša juvelierveikala aplaupīšana, pirmais un vienīgais erotiskā šausmu kino paraugs latviešu kino.
Lektorija desmitā sezona ar nosaukumu "Latviešu variants" veltīta latviešu kino klasikai, filmām, kas tapušas Rīgas kinostudijā (RKS). Programmā ietvertas filmas, kas pārstāv dažādus laikmetus, uzskatu sistēmas, tajās redzami sava laika ekrāna elki un dievietes. Tie ir slavenu režisoru mazāk zināmi darbi, tipiski un ne tik tradicionāli žanra paraugi. Filmu skate radīta arī ar vēlmi filmas uz lielā ekrāna rādīt to īstajos, 35mm kino kopiju formātos.

Filmu seansus papildinās kino zinātnieku un kritiķu lekcijas, ievadot skatītājus filmu estētikā, tapšanas vēsturē un laikmeta kontekstā.

 


PROGRAMMA

 

30.10. 19.00 Lielā zāle
"Noktirne", rež. Rostislavs Gorjajevs, 1966, 79’, RKS, m/b, latv. val. ar subt. kr. val.
Lektors: Agris Redovičs; seanss veltīts Rīgas kinostudijai

 

Melodrāma ar vērienu. Mīlas stāsts laikā, kad norisinās Spānijas pilsoņu karš un nacistu okupācija Francijā. Apstākļu sakritība saved kopā franču medmāsu Ivetu un latvieti Žoržu. Galvenajās lomās – Gunārs Cilinskis un poļu aktrise Pola Raksa. Pirmā Rīgas kinostudijas filma ar tik sarežģītām filmēšanas ekspedīcijām augstkalnu apstākļos (Armēnijas Tjanšana kalnos) un vērienīgiem masu skatiem, pirmā ārzemju aktrise Latvijā un pirmā filma daudziem vēlāk ievērojamiem Latvijas kinocilvēkiem.

 

 

06.11. 19.00 Lielā zāle
"Šīs bīstamās balkona durvis", rež. Dzidra Ritenberga, 1976, 78’, RKS, krās., latv. val.
Lektors: Dāvis Sīmanis

 

Filma – drāma ar detektīva elementiem, aktrises Dzidras Ritenbergas debija kino režijā.
Rolanda 18. dzimšanas dienā tiek demonstrēti viņa un draugu amatierfilmējumi. Jau tā trauslā ģimenes idille lēnām grūst, svinību laikā atklājot, ka, iespējams, nofilmēts noziegums. Modernās dzīves portretējums kamerspēlē, kur manāmas sasauces ar itāļu meistara Mikelandželo Antonioni ikonisko "Fotopalielinājumu" (Blow-up, 1966).
Lomās – Antra Liedskalniņa, Varis Vētra, Pēteris Gaudiņš, Esmeralda Ermale, Ligita Skujiņa, Jānis Makovskis, Andris Bērziņš, Mirdza Martinsone, Anita Kvāla, Viktors Lorencs, Ligita Dēvica.

 


13.11. 19.00 Mazā zāle
"Nakts bez putniem", rež. Gunārs Cilinskis, 1979, 83’, RKS, krās., latv. val.
Lektors: Jānis Putniņš

 

Cilvēka vientulības un atbildības drāma ārpus socreālisma rāmjiem ar izcilu Ulda Dumpja tēlojumu galvenajā lomā.
Jānis Cērps tikko atgriezies no darba ārzemēs un cenšas pārdzīvot sievas Ilzes (Lilita Ozoliņa) nodevību. Viņš satiek trolejbusa vadītāju Dzintru (Maija Renskumberga, vēlāk – Lūsēna) un sāk strādāt par naksstargu dzimtajā ostas pilsētā. Taču pamazām viņam nākas pārvērtēt pagātni un savu vientuļā vilka statusu.
Filma bija ekrāna zvaigznes Gunāra Cilinska pirmais patstāvīgais darbs režijā (pēc "Ezera sonātes"(1976) kopā ar Vari Braslu). Imanta Kalniņa mūzika.
Lomās – Akvelīna Līvmane, Kārlis Sebris, Ēvalds Valters.

 

 

27.11. 19.00 Lielā zāle
"Aizaugušā grāvī viegli krist", rež. Jānis Streičs, 1986, 90’, RKS, krās., latv. val. ar subt. kr. val.
Lektors: Daira Āboliņa

 

Spilgtākais groteskas paraugs Latvijas kinomākslā – komēdija par dzīvi padomju kolhozā 1980. gadu vidū.

Jaunais komjaunatnes sekretārs Vitolds (Jānis Paukštello) nolēmis ieviest kārtību pagrimušajā kolhozā “Rosme”, apkarojot alkoholismu un līdzcilvēku kāri pēc sociālistiskās sacensības sasniegumiem, kas liek novārtā pamest pašiem savu sētsvidu un tuvākos. Lieki teikt, ka viņa pūles sastopas ar pretestību...
Lomās – Indra Burkovska, Ģirts Jakovļevs, Juris Lejaskalns, Ēvalds Valters.

 

 

04.12. 19.00 Lielā zāle
"Liekam būt", rež. Aloizs Brenčs, 1976, 91’, RKS, m/b, latv. val. ar subt. kr. val.
Lektors: Dita Rietuma

 

Rīgas kinostudijas specialitāte Padomju Savienības mērogā – detektīvfilmas. "Liekam būt" ir Aloiza Brenča noslīpētās trillera formulas izcils žanra paraugs latviešu kino, kas tapis pēc Andra Kolberga scenārija.
Pēc septiņiem cietumā pavadītiem gadiem Voldemārs Viters (lietuviešu aktieris Vītauts Tomkus) atgriežas brīvībā. Viņš apsver mierīgas dzīves iespēju, taču samierināties ar nesasniegto, esot jau pusmūžā, nav viegli. Lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar skaisto taksometra šoferi Irēnu (Astrīda Kairiša), viņam padomā vēl pēdējais darbiņš.
Filmā skatāmas paralēles ar amerikāņu "film noir" žanra iezīmēm un meistarīgākajiem aplaupīšanas trilleriem pasaules kino – Stenlija Kubrika The Killing (1956), Žana-Pjēra Melvila Le Cercle rouge (1970), u.c.
Lomās – Valdemārs Zandbergs, Harijs Liepiņš, Helga Dancberga, Uldis Pūcītis.

 


11.12. 19.00 Lielā zāle
"Zirneklis", rež. Vasilijs Mass, 1992, 97’, studija "Dekrim", krās., kr. val. ar sinhrono tulk. latv. val.
Lektors: Normunds Naumanis

 

Latviešu pirmā un vienīgā erotiskā šausmu filma ar debitanti Aurēliju Anužīti galvenajā lomā. Arī filmas režisors Vasilijs Mass ir debitants, pēc profesijas kinomākslinieks ("Limuzīns Jāņu nakts krāsā"(1981)).
Vita ir jauna meitene, par kuras ķermeni un dvēseli cīnās labie un ļaunie spēki divu vīriešu – garīdznieka un perversa mākslinieka - veidolā. Vitai sāk šķist, ka viņu vajā šausminošs zirneklis, un robeža starp murgiem, fantāziju un realitāti tiek nojaukta. "Trash" kino elementiem piesātināts darbs, kas, iespējams, raksturo pārmaiņu laika nestabilo sajūtu kolektīvajā apziņā.
Lomās – Romualds Ancāns, Mirdza Martinsone.
Uzmanību! Ieeja no 18 gadu vecuma.

 

Ieeja – 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2.00 Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem – ieeja brīva.

 

Kino "Splendid Palace", Elizabetes iela 61, tel. 67181143

Organizē: LKA Rīgas Kino muzejs, kino "Splendid Palace", Rīgas Nami
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds
Informatīvi atbalsta: Delfi, Apollo

 

<< >>

Kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X": "Latviešu variants"

Kino "Splendid Palace" no 30.10. – 11.12.

 

Mīla un nāve Spānijas kalnos, home movies 1970. gados, itāļu modernisma kino cienīga atsvešinātība ostas pilsētiņā, groteska padomju kolhozā, adrenalīnu uzjundoša juvelierveikala aplaupīšana, pirmais un vienīgais erotiskā šausmu kino paraugs latviešu kino – tas viss kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt X".

 

Lektorija X sezona ar nosaukumu „Latviešu variants” veltīta latviešu kino klasikai – piecas no sešām programmas filmām tapušas Rīgas kinostudijā. Filmu programmā ietvertas filmas, kas pārstāv dažādus laikmetus, uzskatu sistēmas, tajās redzami sava laika ekrāna elki un dievietes. Tie ir slavenu režisoru mazāk zināmi darbi, tipiski un ne tik tradicionāli žanra paraugi. Filmu skate radīta arī ar vēlmi filmas uz lielā ekrāna rādīt to īstajos, 35mm kino kopiju formātos, kas mūsdienās kļūst par arvien retāku parādību.
Filmu seansus papildinās kino zinātnieku un kritiķu lekcijas, ievadot skatītājus filmu estētikā, tapšanas vēsturē un laikmeta kontekstā.

 

Programmā ietvertas filmas: "Noktirne", rež. Rostislavs Gorjajevs, 1966, "Šīs bīstamās balkona durvis", rež. Dzidra Ritenberga, 1976, "Nakts bez putniem", rež. Gunārs Cilinskis, 1979, "Aizaugušā grāvī viegli krist", rež. Jānis Streičs, 1986, "Liekam būt", rež. Aloizs Brenčs, 1976, "Zirneklis", rež. Vasilijs Mass, 1992.

 

Lekcijas pirms filmām lasīs Agris Redovičs, Dāvis Sīmanis, Jānis Putniņš, Daira Āboliņa, Dita Rietuma, Normunds Naumanis.

 

Lektorija atklāšana notiks 30.10. 19.00 ar filmu „Noktirne” kino „Splendid Palace” Lielajā zālē.

 

Sīkāka programma šeit.

 

Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvi atbalsta: Delfi, Apollo.
 

Rīgas kinostudija 1960. gados. Foto no Rīgas Kino muzeja krājuma.
<< >>

Ciklā "Diagnoze - kino" - Rīgas kinostudija

03.10. plkst. 18.30

Latviešu kino vakaru cikls „Diagnoze – kino” LKA Rīgas Kino muzejā 

 

LKA Rīgas Kino muzejs uzsācis jaunu kino vakaru ciklu – latviešu filmu sēriju „Diagnoze – kino”. Vakari norisinās katra mēneša pirmajā ceturtdienā, izrādot dažādos laika posmos tapušas latviešu filmas, kinožurnālus, raidījumus par kino, rīkojot tikšanās ar filmu autoriem vai citiem ar kino saistītiem profesionāļiem.

 

Otrais cikla vakars norisināsies ceturtdien, 3. oktobrī plkst. 18:30 un būs veltīts Rīgas kinostudijai, tās darbiniekiem un filmu uzņemšanas radošajam procesam. Līdz 1990. gadu sākumam Latvijā pastāvēja stabila kino industrija ar radošo centru Rīgas kinostudijā. Taču pēdējās divās desmitgadēs filmu tapšana ir ilglaicīgs un finansiāli grūts process. Kā darbojās kino uzņemšanas sistēma tolaik un kā tas notiek mūsdienās programmas pieteikumā iepazīstinās kinožurnāliste Kristīne Matīsa. Programmā tiks izrādīti 1970.-1990. gados tapuši kinožurnāli, kuros redzēsiet kadrus no Gunāra Pieša populārās bērnu filmas „Sprīdītis” (1985) uzņemšanas, kā dokumentālisti (Juris Podnieks, Andris Slapiņš u.c.) filmē Dziesmusvētkos, Rīgas kinostudijas filmu festivāla norisi dažādās Latvijas pilsētās u.c.

 

Programmā:


Kinožurnāli:
"Padomju Latvija" Nr. 28, 1965, 10', režisors Aloizs Brenčs
"Māksla” Nr. 4, 1973, 10’, režisore Biruta Veldre
"Padomju Latvija" Nr. 17, 1975, 10', režisors Ansis Epners
"Padomju Latvija” Nr. 32, 1978, 10’, režisore Rūta Celma
"Pionieris" Nr. 1, 1979, 10', režisore Brigita Krūmiņa
"Māksla” Nr. 3, 1985, 10’, režisors Ansis Epners
Raidījumu cikla „Kinogadsimts Latvijā” sērija „Rīgas kinostudija”, 1999, 26’, režisore Dzintra Geka
Seansa garums: 86’

 

Ieeja – 1 LVL; Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kinoprofesionāļiem, kino programmu studentiem – ieeja bez maksas.

 

Norises vieta: LKA Rīgas Kino muzejs, Peitavas ielā 10/12, Vecrīgā (ieeja no Alksnāja ielas)

 

Projekts tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

<< >>

Aleksandra Leimaņa filmu seansi

Kino un teātra režisora Aleksandra Leimaņa (1913.17.09.-1990.17.06.) simtgadei veltīto pasākumu ietvaros aicinām uz režisora filmu seansiem muzejā:

 

Ceturtdien, 19.09. plkst. 18:00
„Cielaviņas armija”, 1964, 75 min, Rīgas kinostudija

Režisors Aleksandrs Leimanis, scenārija autori Aleksandrs Vlasovs, Arkādijs Mlodiks, operators Māris Rudzītis, mākslinieks Viktors Šildknehts, komponists Kirils Molčanovs
Lomās: Viktors Holmogorovs, Aivars Galviņš, Jurijs Koržovs, Gunārs Cilinskis, Ivans Kuzņecovs, Pāvels Špringfelds, Aleksejs Aļeksejevs, Viktors Pļuts, Uldis Dumpis u.c.


Rit pilsoņu karš. Kaut kur Sibīrijā ar cara piekritējiem cīnās „Cielaviņas armija”, nolaižot no sliedēm vilcienu. Šī „armija” pretiniekiem rada ne mazums galvassāpju, bet, kā izrādās, tie ir tikai trīs mazi puišeļi – Cielaviņa, Čigāns un Mika, kuri pašrocīgi iesaistās cīņā.



Piektdien, 20.09. plkst. 18:00
„„Tobago” maina kursu”, 1965, 78 min, Rīgas kinostudija

Režisors Aleksandrs Leimanis, scenārija autori Mihails Bleimans, Anatols Imermanis, Gunārs Cīrulis, operators Māris Rudzītis, mākslinieks Viktors Šildknehts, komponists Ģederts Ramans
Lomās: Gunārs Cilinskis, Inese Skurbe, Eva Kivi, Valdemārs Zandbergs, Uldis Pūcītis, Egons Beseris, Mihails Kublinskis, Kārlis Sebris, Jānis Grantiņš, Luijs Šmits u.c.


Piedzīvojumu filmas pamatā ir patiesi notikumi par kuģa „Hercogs Jēkabs” komandu 1940. gadā. Filma stāsta par laiku, kad Latvijā nodibinās padomju vara: uz kuģa šī vēsts top zināma un uz tā esošajiem nu jāizšķiras – griezties atpakaļ, tā demonstrējot atbalstu jaunajai varai, vai turpināt ceļu, atbalstot nu jau kritušo Ulmaņa režīmu.

 

 

Sestdien, 21.09. plkst. 14:00
„Vella kalpi”, 1970, 77 min, Rīgas kinostudija

Režisors Aleksandrs Leimanis, scenārija autori Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis (pēc Rutku Tēva romāna „Trīs vella kalpi” motīviem), operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Laimdonis Grasmanis, komponists Raimonds Pauls
Lomās: Haralds Ritenbergs, Artūrs Ēķis, Eduards Pāvuls, Lolita Cauka, Olga Dreģe, Baiba Indriksone, Kārlis Sebris, Elza Radziņa u.c.


Viena no visu laiku populārākajām latviešu filmām stāsta par 17. gadsimtu Latvijā, kad zemi pārstaigā zviedru un poļu karaspēks. Rīgas rātes kungi gatavi par labu atlīdzību atdot Rīgas atslēgas jebkurai svešzemju varai, taču trīs draugi Andris, Pēteris un Ērmanis kopā ar draudzenēm Rūtu, Annu un Lēni negrib to pieļaut un mudina Rīgas iedzīvotājus cīnīties.

 

Pēc katras filmas piedāvājam noskatīties arī dokumentālo filmu „Aleksandrs Leimanis” no cikla „Kinogadsimts Latvijā” (režisore Agita Cāne, 2002, 26 min).

 

Ieeja uz seansiem 1,00 Ls, LKS biedriem, kino profesionāļiem un nozares studentiem ieeja bez maksas.

 

Muzejā pieejamas arī citas A. Leimaņa uzņemtās filmas.

 

Režisors Jānis Putniņš filmā „Varmācības meditācija” (1993), fotogrāfs Agris Birzulis
<< >>

Ciklā "Diagnoze - kino" Jāņa Putniņa filmu vakars

Sākot ar 2013. gada septembri, Kino muzejs uzsāk jaunu ciklu - latviešu filmu seansu sēriju „Diagnoze – kino”. Vakari norisināsies katra mēneša pirmajā ceturtdienā plkst. 18.30 (novirzot uz otro ceturtdienu, ja tā ir svētku diena) Kino muzejā. Programmā tiks izrādītas dažādos laika posmos tapušas latviešu filmas, kinožurnāli, raidījumi par kino, tiks rīkotas tikšanās ar filmu autoriem.

 

Pirmajā cikla vakarā – režisora Jāņa Putniņa filmas. Jaunumiem un programmai sekojiet šeit!

 

 

 

Jāņa Putniņa filmu programma 05.09.2013. plkst. 18.30


Jānis Putniņš (1967), kaut gan nedaudzu darbu autors („Varmācības meditācija” (1993), „Paslēpes” (2001), „Vogelfrei” (2007)), ir viens no nozīmīgākajiem kino profesionāļiem Latvijā. Kinorežijas un mediju specialitāti apguvis ASV, kur bakalaura grādu ieguvis ar izcilību. Strādājis par kuratoru Hārvardas Kino arhīvā un pasniedzēju Bufalo universitātē.
Filmu programmā tiks izrādīta Putniņa spēlfilma „Varmācības meditācija” (1993) kā arī tikko no Antoloģijas kino arhīva (Anthology Film Archives), lielākās un prestižākās eksperimentālā kino krātuves pasaulē, atgūtie režisora studiju darbi – divas eksperimentālas īsfilmas.

 

Seansa ietvaros arī tikšanās ar režisoru.

 

 

Filmu programma


"Sisyphus said, let..." , 1992, eksperimentāla spēlfilma, 10’, ar skaņu, Super 8mm
Galvenās lomas filmā atveido režisors Juris Poškus un gleznotājs Miķelis Fišers.

 

"Latvian elegy", 1992, eksperimentāla filma, 3’, bez skaņas, Super 8mm
ASV avangarda kino tradīcijās ieturēta filma, kuru raksturo formāli eksperimenti, uzsvērts montāžas ritms.


Abas filmas tapušas Masačūsetsas Mākslas koledžā, Bostonā (Massachusetts College of Art, Boston).

 

„Varmācības meditācija”, 1993, spēlfilma, 58’
Drauga noslepkavošana radikāli izmaina jauna cilvēka dzīvi.
Ironisks, ja šodienas acīm skatīts – nostaļģiju raisošs 1990. gadu marginālās sabiedrības un vides portrets ar ievērojamām atsaucēm uz Rietumu kino - noir žanra tematiku, sirreālisma iezīmēm, avangarda kino stilizāciju un formālo estētiku.
Lomās – Armands Reinfelds, Ināra Slucka, Ivars Kalniņš, Jānis Putniņš, Juris Gornavs, Normunds Laizāns, Sarmīte Ēlerte, u.c.

 

 

Ieeja - 1 LVL; Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kinoprofesionāļiem, kino programmu studentiem - ieeja bez maksas.

 

Norises vieta - 

LKA Rīgas Kino muzejs
Peitavas ielā 10/12, Vecrīgā (ieeja no Alksnāja ielas)
kinomuzejs@kinomuzejs.lv, 67358873
www.kinomuzejs.lv

 

Projekts tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

<< >>

Latviešu kino vakaru cikls „Diagnoze - kino”

Sākot ar 2013. gada septembri, Kino muzejs uzsāk jaunu ciklu - latviešu filmu seansu sēriju „Diagnoze – kino”. Vakari norisināsies katra mēneša pirmajā ceturtdienā plkst. 18.30 (novirzot uz otro ceturtdienu, ja tā ir svētku diena) Kino muzejā. Programmā tiks izrādītas dažādos laika posmos tapušas latviešu filmas, kinožurnāli, raidījumi par kino, tiks rīkotas tikšanās ar filmu autoriem.

 

Pirmajā cikla vakarā 05.09.2013. plkst. 18.30  – režisora Jāņa Putniņa filmas. Jaunumiem un programmai sekojiet šeit!

 

Ieeja - 1 LVL; Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem, kinoprofesionāļiem, kino programmu studentiem - ieeja bez maksas.

 

Norises vieta - 

LKA Rīgas Kino muzejs
Peitavas ielā 10/12, Vecrīgā (ieeja no Alksnāja ielas)
kinomuzejs@kinomuzejs.lv, 67358873
www.kinomuzejs.lv

 

Projekts tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

<< >>

Kinolektorijs „Otrā maiņa” III – „Seriālu kultūra”

 

Kinolektorijs „Otrā maiņa” ir platforma jaunajiem un topošajiem kino un kultūras pētniekiem, kas pārstāv „jauno paaudzi” mākslas un kultūras teorijā, darbojoties dažādās disciplīnās un nākot ar pretenciozu, atvērtu un erudītu attieksmi pret kino. Lektorija trešajā sezonā piedāvājam tēmu „Seriālu kultūra”, trīs lekciju ciklā pievēršoties šobrīd aktuālajam fenomenam. Laikā, kad kino un televīzijas robežas kļūst arvien trauslākas un mākslas filmu skatīšanās pieredzi aizstāj kino autoru veidoti seriāli, orientēties audiovizuālajā labirintā nepavisam nav tik viegli.


LKA Rīgas Kino muzejā, 7. un 14., 21. martā plkst. 18.30

 

 

PROGRAMMA

 

7. marts 18.30
I lekcija

Ievads – diskusija. Kino uz televīzija.
Kino un televīzijas saplūšana – nākotnes scenārijs? Seriālu kultūra – vai kultūra? Vai mūsu, skatītāju, skatīšanās paradumi un kino uztvere – mainījusies uz visiem laikiem?

 

Piedalās: mediju eksperte Anda Rožukalne un kino kuratore un pētniece Līva Pētersone.

 


Tēma - kino autori seriālos. Devids Linčs un „Twin Peaks” (1990 – 1991), Mārtins Skorsēze un „Boardwalk Empire” (2010 – 2013), Toda Heinsa, Larsa fon Trīra, u.c. kino meistaru eksperimenti televīzijā.

Iespējams, ka 21. gadsimta sākumā robeža starp diviem tik atšķirīgajiem medijiem – kino un televīziju – kļūst arvien trauslāka un neskaidrāka. Laikā, kad kino elites lielākie vārdi, gan režisori - Autori, gan aktieri – zvaigznes nekautrējoties izmanto televīzijas mogulu līdzekļus un radošo brīvību, gūstot plašu skatītāju auditoriju, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Kā „mākslas” kino autori musina un izklaidē televīzijas masu auditoriju, neatkāpjoties no sava rokraksta, un ko tas atgriezeniski nozīmē „lielajam kino”?

 

Runā: kino un teātra kritiķis Toms Treibergs, jaunā režisore Liene Linde

 

Laiks – ap 3h

 


14. marts 18.30
II lekcija
Tēma – pagātnes nostaļģija un zaudētais laiks vēstures reanimācijā.
„Mad Men” (2007 - 2013), „Pan Am” (2011 - 2012), „Downton Abbey” (2010 – 2012), „Parade’s End” (2012), „The Hour” (2011 – 2012) amerikāņu un britu izpildījumā.

Pārņemtība ar retro stilizāciju savā ziņā uzrāda mūsdienu sabiedrības ilgas pēc fetišizēta laika, kad valdīja seksisms un rasu nevienlīdzība privātajā un darba dzīvē, šķiru sabiedrības iekārta, smēķēšana un stiprā alkohola nenormēta lietošana jebkurā laikā, brutāla, likuma neierobežota vardarbība, aukstais karš un dzimumu ekspluatācija. Drāma aiz vēstures priekškara. Svarīgi ir nevis personāži, bet laiks, kuru viņi spēlē.

 

Runā: kino kuratore un pētniece Līva Pētersone

 


Tēma – 21. gadsimta komēdijseriāli – „Freaks and Geeks” (1999 – 2000), „Arrested Development” (2003 – 2006), „The League of Gentlemen” (1999 – 2002), „The Office” (2001 – 2003). Nepieradinātie televīzijas projekti, personību nozīme TV produktu atpazīstamībā. Televīzija – radošā brīvība? Seriālu nākotne.

 

Runā – reklāmu un mūzikas video režisors Roberts Kuļenko. 

 

Laiks – ap 3h

 


21. marts 18.30
III lekcija
Tēma – sēriju sievietes: emancipācija un feminisms jeb triviāla izklaide? Sievietes tēls un ideoloģija seriālos „Sex & the City” (1998 – 2004), „Girls” (2012 – 2013), u.c.

 

„Sex & the City” ietekmējis veselu paaudzi sieviešu, izsaucot pretrunīgas reakcijas, no sajūsmas saucieniem par sieviešu emancipācijas augstāko pakāpi un nosodījumu par nodarbošanos ar dārgu zīmolu reklāmu šauru komerciālu mērķu vārdā. Vai pēdējos gados tapušie Ņujorkas jaunās „meiteņu” paaudzes seriāli dēvējami par mūsdienu Rietumu sievietes manifestu?

 

Runā: filozofs Toms Ķencis un kino žurnāliste Sanita Grīna

 

Laiks – ap 2h

 

 

Norises vieta: LKA Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10/12, Vecrīga (ieeja no Alksnāja ielas)

Ieeja - brīva, vietu skaits ierobežots, lūdzam iepriekš pieteikties kinomuzejs[at]kinomuzejs.lv


Atbalsta: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments