In english      по-русски

Rīgas Kino muzejs / Riga Film museum

Krājuma galvenā glabātāja Laima Mincenofa saņem valsts apbalvojumu

 Ar prieku un lepnumu ziņojam, ka LKA Rīgas Kino muzeja krājuma galvenā glabātāja Laima Mincenofa 18. novembrī no Latvijas Republikas prezidenta rokām saņems valsts līmeņa apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nacionālā kino krājuma veidošanā un saglabāšanā un tiks iecelta par Atzinības krusta virsnieci. Apbalvošana notiks svinīgā ceremonijā Rīgas pilī un būs skatāma tiešraidē LTV1 plkst. 15:00.

 

Laima Mincenofa Rīgas Kino muzejā strādā kopš 2002. gada 23. jūlija. Šajā gadā Kino muzejs pirmo reizi saņēma muzeja akreditācijas apliecību, nodrošinot to, ka muzeja darbība atbilst muzeju likumā noteiktajām prasībām. Tobrīd ļoti liels darbs bija jāiegulda krājuma darba pilnveidošanā pēc akreditācijas komisijas ieteikumiem, un tas ir noticis, pateicoties Laimas iepriekšējai pieredzei muzeju nozarē, ciešai sadarbībai ar citu muzeju kolēģiem, kā arī dziļām zināšanām un interesei par nacionālo kino un kino mākslu kopumā. Jāuzsver, ka tieši krājuma darbā ilgāks darba stāžs viena muzeja ietvaros ir ļoti nozīmīgs, jo ļauj pēc iespējas pilnīgāk pārzināt krājuma vērtības, tā saturu, spēcīgās un vājās puses, veicinot tā pilnveidošanu. Šajā ziņā Laima ir ļoti augsti vērtēta kolēģe muzejā, kura ar savām zināšanām un profesionālo pieredzi līdzdarbojas muzeja realizētajos komunikācijas un pētniecības projektos, kā arī tikpat atsaucīgi sadarbojas ar krājuma lietotājiem no citām institūcijām.

 

Šajos nu jau vairāk nekā 14 gados, kopš Laima Mincenofa ir Kino muzeja krājuma glabātāja, muzejs ir piedzīvojis vairākkārtēju institucionālā statusa un telpu maiņu. Kopš 2011. gada Kino muzeja krājums atrodas Ed. Smiļģa teātra muzeja ēkas jaunajā piebūvē, Talsu ielā 1. Būtiska ir bijusi Laimas klātbūtne krājuma pārvietošanas procesā, palīdzot uzraudzīt šo norisi, izvietot un labiekārtot krājumu jaunajās telpās. Šajā laikā ir ievērojami audzis krājuma apjoms – no aptuveni 26 000 pamatkrājuma vienību 2002. gadā līdz aptuveni 44 000 vienību 2016. gada sākumā, kopējais muzeja krājuma vienību skaits šobrīd ir aptuveni 130 000. Šie skaitļi ilustrē pārmaiņas, kādas krājuma darba apjomā ir notikušas šajā laika periodā, kopš Laima ir Kino muzeja krājuma galvenā glabātāja. Krājuma galvenās glabātājas klātbūtne ir ļoti svarīga, arī veidojot jaunās telpas topošajā muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, ko plānots pabeigt līdz 2018. gadam.

 

Muzeja krājums šajos gados papildināts ar materiāliem par daudziem izciliem Latvijas kino darbiniekiem – Gunāru Piesi, Miku Zvirbuli, Vili Lapenieku un citiem. Pirms mēneša Kino muzejs arī saņēma īpašu dāvanu – veltījumu no filmas “Melānijas hronika” veidotājiem, tostarp galvenās varones kostīmus, filmēšanas procesa dokumentus, kadru plānus, fotogrāfijas un plakātus, kā arī rekvizītus no filmēšanas. Šāda dāvana apliecina, ka Kino muzeja krājums ir mūsdienīga un aktuāla vērtība, un par tā augsto statusu nu jau liecina arī šāds valsts mēroga novērtējums.

 

Pateicoties Laimas Mincenofas profesionālajām un personiskajām īpašībām, viņa ir izcila kolēģe, kā arī ļoti profesionāla sava amata pārstāve, kurai ir ļoti liela nozīme nacionālā kino krājuma veidošanā un saglabāšanā. Kino muzeja kolektīvs ir lepns par savu kolēģi, kuras jau paveiktais darbs nu ir atzīts arī nacionālā mērogā!

 

Filmas "Visu laiku snieg'' pirmizrāde. Publicitātes foto.
<< >>

"Melānijas hronika" dāvina rekvizītus Kino muzejam

Dokumentālās filmas ''Visu laiku snieg'' (rež. Daira Āboliņa, Agita Cāne) pirmizrādē kinoteātrī ''Splendid Palace'', kas notika 10. oktobrī, filmas ''Melānijas hronika'' pārstāvji svinīgi nodeva LKA Rīgas Kino muzeja krājumam dažādus filmas rekvizītus. Starp jaunajiem krājuma papildinājumiem ir atrodami šveiciešu aktrises Sabīnes Timoteo atveidotās galvenās varones kostīmi, filmas scenārija kopija, filmēšanas grupas saraksti, filmēšanas vietu un darba plāni, kā arī filmas kadru plāni, ko zīmējusi filmas māksliniece Ieva Jurjāne. Tāpat filmas veidotāji muzeja rīcībā nodeva arī vīzes, ko filmas varone valkā Sibīrijā, velteņus, deportāciju ainā filmētu koferi, fotogrāfijas par filmas tapšanu un filmas plakātus.

 

Filmēšanas vajadzībām filmas māksliniece Ieva Jurjāne un visa filmas grupa meklēja un vāca daudzas oriģinālas lietas, apģērbus, koferus, kas bija piedzīvojuši 1941. gada vai 1949. gada deportācijas, aizceļojuši un atgriezušies Latvijā kopā ar izsūtītajiem cilvēkiem. Daudzi filmā redzamie priekšmeti tika veidoti pēc Melānijas Vanagas rokrakstu grāmatās atrodamajām fotogrāfijām, lai radītu precīzu 40. gadu Latvijas un 50. gadu Sibīrijas autentiskuma sajūtu.

 

“Filmā nereti izmantojām īstus vēsturiskus apģērbus; cik vien iespējams, vācām lietas, priekšmetus gan no privātām kolekcijām un kinostudijas krājumiem, gan meklējām krāmu tirgū. Ņemot vērā, ka oriģinālie apģērbi konkrētajā laika posmā tika veidoti no dabīgiem materiāliem un, laika zoba skarti, sairst, tie noderēja to Sibīrijas ainu filmēšanā, kur no Latvijas līdzi paņemtās lietas juka ārā. Tomēr, veidojot katru konkrēto epizodi, es domāju, kur parādīt šo lietu kontekstualitāti,” tā Agitas Cānes un Dairas Āboliņas veidotajā dokumentālajā filmā Visu laiku snieg par filmas Melānijas hronika uzņemšanas procesu stāsta filmas māksliniece Ieva Jurjāne.

 

“To, vai un kā filma Melānijas hronika ieies Latvijas kino vēsturē, lai nosaka skatītāji un vēsturnieki. Mums šķita būtiski, lai Melānijas hronikas uzņemšanas process, kas ilga vairāk nekā trīs gadus un kur iesaistījās vairāk nekā 100 Latvijas, Somijas, Čehijas, Lielbritānijas, Šveices kinoprofesionāļi un vairāki simti Latvijas iedzīvotāji gan masu skatos, gan sniedzot savu atbalstu, tiek dokumentēts un šie dokumenti saglabājas. Papildināt Kino muzeja krājumus ar mūsu dāvinājumu filmas veidotājiem ir ne tikai gods, bet arī pienākums pret visiem tiem, kuri palīdzēja filmas tapšanā, “ stāsta filmas producente Inese Boka-Grūbe.

 

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus, kura saņēma filmas rekvizītus, izteica prieku par šādu filmas autoru lēmumu: “Mēs ar lielu gandarījumu pieņemam muzeja krājumā filmas Melānijas hronika materiālus, kas liecina par kino uzņemšanu šodien un saistās ar atzītiem Latvijas kino profesionāļiem – režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni; arī pati filma stāsta par būtisku lappusi Latvijas vēsturē. Lai arī muzejs bieži vien cilvēku apziņā saistās ar pagātni, ar kaut ko jau notikušu, mums vajadzētu atcerēties, ka vēsture sākas šodien, un Melānijas hronika ar šo materiālu nonākšanu muzeja krājumā kļūs par daļu no Latvijas kino vēstures, kas būs pieejama pētniekiem neierobežoti ilgu laiku.”

<< >>

Ielikts pamatakmens muzeju krātuvju kompleksam

18. augustā Pulka ielā 8 notika muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens ielikšanas svinīgais pasākums. Šis ir īpašs notikums Latvijas muzeju vidē un arī kultūras nozarē kopumā, jo pirmo reizi valstī tiek būvēta ēka, kas ir speciāli pielāgota muzeju krājumu priekšmetu glabāšanai vajadzīgajiem apstākļiem. Tajā atradīsies aptuveni trešā daļa no visiem nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem. Ēkā izvietosies četru muzeju – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un LKA Rīgas Kino muzeja – krājumi. Šeit kā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma sastāvdaļa nonāks arī LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja komplektētie priekšmeti.


Būvprojektu realizē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, būvuzņēmēji “RERE GRUPA”, bet ēku projektējuši arhitekti no “Arhitektu biroja Krasts”. Būvdarbus plānots pabeigt 2018. gadā.


Pamatakmenī tika iebetonēta “Laika kapsula” – simbolisks vēstījums nākamajām paaudzēm, ko parakstīja projekta realizētāji un muzeju pārstāvji, katrs ieliekot metāla kapsulā kādu nelielu priekšmetu, paskaidrojot to ar savu vēstījumu.
Kino muzejs kapsulā ielika nelielu gabaliņu 35mm kinolentes no kinorežisora Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Kino muzeja vadītāja Zane Balčus par to saka: “Kino sākās ar 35 mm platu kinolenti nu jau pirms vairāk nekā 120 gadiem. Vēl arvien tai piemīt simbolisks spēks – gan kā kino reprezentējošam vizuālam elementam, gan šī mākslas veida apzīmētājam, neskatoties uz to, ka pakāpeniski kino uzņemšana un izrādīšana pāriet digitālā formātā, lentēm kļūstot par ekskluzīvu formātu. Šo filmu izvēlējāmies tādēļ, ka “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir viena no skatītāju iemīļotākajiem latviešu kino darbiem, un šis gads ir Jāņa Streiča 80. jubilejas gads. Kā arī muzeja krājumā ir filmas scenāriji, fotogrāfijas, plakāti, dažādi dokumenti, kas saistās ar filmas uzņemšanu, pārstāvot informāciju, kāda par nacionālo kino atrodama muzeja krājumā.”

<< >>

Otrā maiņa IV: Vai TV ir jaunais kino?

 Rīgas Kino muzeja lekciju ciklā “Otrā maiņa” notiek sarunas par dažādiem “jaunā kino” aspektiem, bet Kino Raksti šīs lekcijas piefiksē un piedāvā vēl plašākam interesentu lokam. Šoreiz – Sanita Grīna par to, kā 2015. gads uz visiem laikiem izmainīja televīziju, un par to, kā TV jaunais zelta laikmets (seriālu uzvaras gājiens) ietekmē kino.

Lekcija ''Vai TV ir jaunais kino?'' notika 2016. gada 26. janvārī kinoteātrī ''Kino Bize''.

 

''Vispirms būtu jāpaskaidro, ko es domāju, vaicājot, vai TV ir jaunais kino. Savos pirmsākumos kino, jo īpaši ASV, bija masu medijs. Laikā, kad ASV piedzīvoja imigrācijas vilni, mēmais kino "runāja" valodā, kas bija saprotama dažādu tautību ASV iedzīvotājiem. Kino bija lēts, pieejams visām sociālajām grupām, tādējādi tas kļuva par ietekmīgu sabiedriskās domas veidotāju un būtisku amerikāņu kultūras sastāvdaļu. Tātad mans jautājums ir – vai mūsdienās televīzijai ir līdzīga loma? Vai TV saturs ir viegli pieejams, vai tas uzrunā plašu publiku un ietekmē sabiedrisko domu? Ja runājam par pieejamību, atbilde ir "jā" – atliek tikai salīdzināt Netflix vai citu straumēšanas platformu mēneša abonēšanas maksu ar kino biļetes cenu (vēl jo vairāk, ja izmantojam kādus nelegālus TV satura ieguves veidus).''

Lekciju var izlasīt šeit: www.kinoraksti.lv/raksti/lekcija/vai-tv-ir-jaunais-kino-114

Filmas "Lūriķis" publicitātes attēls
<< >>

"Tas, ko Tu nedrīksti nezināt": Kino skatīšanās kā vuārisms

 2015. gada nogalē LKA Rīgas Kino muzejs organizēja kinolektoriju ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'', kura ietvaros 6 vakarus bija iespējams noskatīties Eiropas autorkino klasiku ar lekciju pirms filmas. 

 

Sadarbībā ar portālu Kino Raksti, esam publicējuši Viktora Freiberga lekciju pirms filmas ''Lūriķis'', kas bija skatāma 2015. gada 1. decembrī kinoteātrī ''Splendid Palace'', un piedāvājam to izlasīt pilnā garumā.

 

''Filma Lūriķis sagrāva Maikla Pauela karjeru burtiski pāris dienās. Tas notika tāpēc, ka filmas galvenais varonis šķietami varētu tikt traktēts kā sērijveida slepkava vai slepkava-maniaks, kas nogalina jaunas sievietes savas baudas pēc. Patiesībā viņš to nedara savas baudas pēc, to viņš dara mazliet citu iemeslu pēc.

Manuprāt, šī filma vispār ir par kino skatīšanos. Filma, kas būtībā pozicionē kino skatīšanos kā tādu vuārisma paveidu un formu. Kāpēc tas ir vuārisms? Tāpēc, ka mēs kinoteātrī vienmēr skatāmies lietas, ko dzīvē parasti (es ceru) nenovērojam. Mēs varam ieiet cilvēku dzīves intīmākajos nostūros, varam aplūkot intīmākos dzīves mirkļus, un tā parasti nevajadzētu notikt, tāpēc arī, manuprāt, kino skatīšanās ir ļoti intīms process. Un tad, kad mēs sēžam tumšajā zālē, tad, manuprāt, visneomulīgākā sajūta rodas nevis no tā, ko reizēm ieraugām uz ekrāna, bet vistraumatizējošāk ir, ja kāds skatās uz tevi, kad tu skaties to, ko tev it kā nevajadzētu redzēt dzīvē.''

www.kinoraksti.lv/raksti/lekcija/kino-skatisanas-ka-vuarisms-81

<< >>

Apmeklētāju viedoklis par kino lektoriju ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI''

 Tikko ir noslēdzies jau XI kino lektoriju cikls ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt'', ko LKA Rīgas Kino muzejs rīkoja kopā ar kinoteātri ''Splendid Palace'', pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam. 

 

Lai lektorijs turpinātu veiksmīgi attīstīties, aicinām kino lektorija apmeklētājus atstāt savu viedokli par ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' šajā anketā!

www.surveymonkey.com/r/MFS3KKN