In english      по-русски

Rīgas Kino muzejs / Riga Film museum

<< >>

Mini izstāde "Marija Leiko. Neliekulīgā morāle"

 No ceturtdienas, 24. augusta, Kino muzejā būs apskatāma jauna mini izstāde, kas pievērsīsies slavenās latviešu kino un teātra aktrises Marijas Leiko (1887 – 1938) dzīvesstāstam, īpaši pieminot viņas 130 gadu jubileju, kas apritēja 14. augustā.

 

Marija Leiko ir viena no starptautiski slavenākajām latviešu kino un teātra aktrisēm, kuras dzīvesstāsts vien ir filmas stāsta cienīgs. Dzimusi Rīgā, viņa 1908. gadā pameta Rīgu kopā ar revolucionāru Jāni Gūteru, un abu ceļi tālāk veda uz Kopenhāgenu un Vīni, kur abi pabeidza aktiermākslas studijas. Pēc studijām Marija Leiko uzsāka darbu Vācijā, kur regulāri uzstājās uz teātru skatuvēm Leipcigā, Frankfurtē, Berlīnē. Sākot ar 1920. gadu, Marija Leiko ar regulārām viesizrādēm uzstājās Rīgā, Nacionālajā teātrī. 1933. gadā Leiko pamet Berlīni un pārceļas uz Rīgu, taču pēc neilga laika pamet Rīgu otro reizi un nokļūst Maskavā, kur no 1935. gada strādā Valsts latviešu teātrī “Skatuve”. Staļina represiju ietvaros 1937. gadā teātra darbiniekus apcietina, un Mariju Leiko nošauj 1938. gada 3. februārī Butovas poligonā. Pēc nāves Leiko tiek reabilitēta, taču Latvijā viņas slava jau ir aizmirsusies, tāpēc ar šīs izstādes palīdzību Kino muzejs vēlas vērst uzmanību vienai no galvenajām latviešu mēmā kino aktrisēm.

 

Ar kino Marijas Leiko dzīve ir saistīta 1917.-1928. gadā, kad viņa kopumā piedalās 38 filmās. Leiko ir filmējusies pie pasaulslaveniem mēmā kino režisoriem - F. V. Mūrnava, Riharda Osvalda, E. A. Dipona, Hansa Kobes un citiem. Diemžēl saglabājušās vien dažas filmas ar viņas dalību, tostarp “Liekulīgā morāle” jeb “Torgus” (1920/1921), rež. Hanss Kobe, kas veidota pēc islandiešu noveles motīviem un kuras scenāriju rakstīja Karls Maijers, filmu “Metropolis” un ‘’Pēdējais cilvēks” scenāriju autors, kā arī “Žurkas” (1921), rež. Hanss Kobe, kas veidota pēc Gerharda Hauptmana lugas.

 

“Marija Leiko. Neliekulīgā morāle” ir pirmā izstāde Rīgas Kino muzeja mini izstāžu ciklā, tai šogad sekos izstāde par Rolanda Kalniņa un Viktora Lorenca sadarbību, kino režisoru Ansi Epneru un kino režisoru un operatoru Uldi Braunu. Mini izstāžu cikls muzejā tiek veidots kinozālē. Izstāde “Marija Leiko. Neliekulīgā morāle” būs skatāma līdz 23. septembrim, un arī mazākajiem apmeklētājiem būs, ko darīt izstādes ietvaros.

 

Projektu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 

LKA Rīgas Kino muzejs atrodas Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas.

<< >>

Izstāde ''Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas'' skatāma pēdējās nedēļas

 Izstāde ''Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas'' Kino muzejā skatāma vēl līdz 22. jūlijam! Laipni aicinām visus, kuri vēl nav to paspējuši apskatīt, nākt iepazīties ar latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas klasiķiem Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu.

 

 

Stiebra un Bērziņš ir autori iemīļotām latviešu animācijas filmām “Zaķīšu pirtiņa” (1979), “Kabata” (1983), ciklam “Fantadroms” un daudzām citām. Tieši pateicoties Stiebras entuziasmam, Latvijas televīzijas paspārnē 1969. gadā uzņemta pirmā aplikācijas filma “Lietainā diena”, ko kadru pa kadram filmēja Ansis Bērziņš. Tā pamazām veidojās vesela animācijas grupa, kurā darbojās pirmās profesionālās animatores Latvijā, tapa pirmais animācijas seriāls “Dillī Dallī”, 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā animācijas filma “Kabata”, vēlāk, jau studijā “Dauka”, pirmā pilnmetrāžas zīmētā animācijas filma “Ness un Nesija” (1991).

 

 

Filma ir daudzu cilvēku kopdarbs, un šajā izstādē ir izcelta Rozes Stiebras un Anša Bērziņa sadarbība ar māksliniekiem, kuri gan veidojuši savu karjeru animācijā, gan pievienojušies režisoriem jau kā atzīti mākslinieki, izmēģinot jaunu platformu radošai izpausmei. Izstādē akcentējam sešas no šīm personībām, kas veidojušas neaizmirstamus filmu tēlus, – Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Aivars Rušmanis.

<< >>

Izstāde "Divi kungi - Kalniņš un Ceplis"

Izcilais Latvijas kino klasiķis, režisors Rolands Kalniņš 2017. gada maijā svin 95 gadu jubileju, turklāt viņa režisētā filma "Ceplis" šogad svin 45 gadu jubileju!

 


Par godu Rolanda Kalniņa jubilejai spēkus apvieno Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un LKA Rīgas Kino muzejs, kura komanda veido mobilu izstādi “Divi kungi – Kalniņš un Ceplis”. Tā tiks ierīkota tirdzniecības centra "Galerija Centrs" stiklotajā Rīdzenes ielā un tiks atklāta 15. maijā kā pirmais notikums svinīgajā dienā.


Izstādē aplūkota Rolanda Kalniņa radošā biogrāfija un nozīmīgākās filmas, kurās mijas vēsturiskās un mākslas vides tēmas, īpaši akcentējot filmas "Ceplis", "Elpojiet dziļi" / "Četri balti krekli", "Es visu atceros, Ričard" / "Akmens un šķembas" un "Piejūras klimats" (1974).

 


Izstādes māksliniece ir Dace Džeriņa, kuratore – Zane Balčus.
Izstāde būs apskatāma līdz 7. jūnijam.

 


Rolands Kalniņš ir viens no pēdējiem un izcilākajiem Latvijas klasiskā kino laikmeta pārstāvjiem, viņš pieredzējis un veicinājis nacionālā kino atdzimšanu pēc Otrā pasaules kara, jau kopš 1947. gada strādājot pie filmu uzņemšanas, un pats aktīvi piedalījies Latvijas kino zelta fonda veidošanā; Latvijas kultūras kanonā iekļautas pat divas Rolanda Kalniņa filmas – "Ceplis" (1972) un "Elpojiet dziļi" / "Četri balti krekli" (1967)". Starp Rolanda Kalniņa pazīstamākajām filmām ir arī "Es visu atceros, Ričard!" / "Akmens un šķembas" (1966), "Akmeņainais ceļš" (1983), "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987).

 


Rolands Kalniņš ir vienīgais Latvijas kinorežisors, kurš vēl 85 gadu vecumā aktīvi strādājis, pabeidzot pilnmetrāžas spēlfilmu "Rūgtais vīns" (2007), bet 95 gadu vecumā ir aktīvs Latvijas kultūras dzīves dalībnieks un regulārs kinoapmeklētājs.

 


Izstāde "Divi kungi - Kalniņš un Ceplis" tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Filmas Teātris (1978) uzņemšanā Ivars Kalniņš, Vija Artmane un Jānis Streičs. Fotogrāfs Guntis Grunte, no Jāņa Streiča personīgā arhīva.
<< >>

Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets

LKA Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar biedrību Ekrāns izveidojis kinorežisoram, scenāristam un aktierim Jānim Streičam veltītu ceļojošu izstādi – Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets.

Izstāde būs apskatāma no 27.09.-24.10.2016. būs apskatāma Rīdzenes ielā, tirdzniecības centrā Galerija Centrs, Vecrīgā.

 

2016. gads Latvijas kino vidē ir pasludināts par Jāņa Streiča gadu, atzīmējot režisora 80 gadu jubileju. Režisors kopš 1967. gada, kad tapa viņa pirmā spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis (kas veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci), līdz 2010. gadam, kad uz ekrāniem iznāca Rūdolfa mantojums, uzņēmis 22 filmas, rakstījis scenārijus un kā aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs piedalījies savās un citu režisoru uzņemtās filmās (starp spilgtākajām noteikti pieminams bandas vadonis, viltus garīdznieks Arsēnijs filmā Šauj manā vietā (1970) un mācītājs Latgalei veltītajā filmā Cilvēka bērns (1991)).

 


Streiča filmās izteiksmīgi parādās to tapšanas laikam raksturīgas detaļas, dialogiem piemīt tiešums un niansētība, kas ļauj viegli palikt atmiņā. Filmas ir savu laikmetu liecinieces, kurās no mūsdienu skatpunkta iespējams ieraudzīt daudz saistošu detaļu, kā arī ļauties Streiča kino valodai – ar mākslas darbu iestarpinājumiem (vai tā būtu teātra izrāde vai teātra vide, kino skatīšanās, „filma filmā”, animācija) vai varoņu sapņu un vīziju vizualizācija. Streiča kinovaloda ir bagāta un daudzpusīga, tēmu loks ļoti plašs – kara drāmas (Carmen Horrendum (1989) u.c.), komēdijas Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) un Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), detektīvs Nepabeigtās vakariņas (1979) un citas.

 


Izstādē Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets (kuratore Zane Balčus, māksliniece Dace Džeriņa) aplūkoti Jāņa Streiča kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, aktieri (Vija Artmane, Jānis Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa u.c.), ar kuriem režisors bieži strādājis kopā, arī Streiča paša lomas savās filmās.

 

Izstāde notiek pasākumu kopuma Jāņa Streiča kinogads ietvaros. Izstāde izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.

 

''Lietainā dienā'', 1969, režisore Roze Stiebra, mākslinieks Dailis Rožlapa. Telefilma - Rīga
<< >>

''Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas''

 No 2015. gada 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā būs apskatāma jauna izstāde – “Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”, kas veltīta latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas klasiķiem Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam. Stiebra un Bērziņš ir autori iemīļotām latviešu animācijas filmām “Zaķīšu pirtiņa” (1979), “Kabata” (1983), ciklam “Fantadroms” un daudzām citām.

Tieši pateicoties Stiebras entuziasmam, Latvijas televīzijas paspārnē 1969. gadā uzņemta pirmā aplikācijas filma “Lietainā diena”, ko kadru pa kadram filmēja Ansis Bērziņš. Tā pamazām veidojās vesela animācijas grupa, kurā darbojās pirmās profesionālās animatores Latvijā, tapa pirmais animācijas seriāls “Dillī Dallī”, 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā animācijas filma “Kabata”, vēlāk, jau studijā “Dauka”, pirmā pilnmetrāžas zīmētā animācijas filma “Ness un Nesija” (1991).


Filma ir daudzu cilvēku kopdarbs, un šajā izstādē ir izcelta Rozes Stiebras un Anša Bērziņa sadarbība ar māksliniekiem, kuri gan veidojuši savu karjeru animācijā, gan pievienojušies režisoriem jau kā atzīti mākslinieki, izmēģinot jaunu platformu radošai izpausmei. Izstādē akcentējam sešas no šīm personībām, kas veidojušas neaizmirstamus filmu tēlus, – Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Aivars Rušmanis.


Izstādē aicināsim izmēģināt roku zīmētās un aplikācijas animācijas veidošanā, iepazīstināsim ar abu autoru un filmu mākslinieku personībām, atmiņā paliekošākajām filmām, kā arī piedāvāsim ļauties interesantai spēlei, kas balstīta viņu filmu tēlos. Izstāde ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem, bet jebkurš interesents izstādē atradīs ko saistošu.


Izstāde pieejama apmeklētājiem no 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Grupu apmeklētājiem lūdzam iepriekš pieteikties zvanot pa tālruni 67358873.


Izstādes māksliniece – Dace Džeriņa, kuratore – Zane Balčus.

Izstāde tapusi, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.

<< >>

Jauna izstāde - ''Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas".

 “Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”

 

Viens no šīs izstādes simboliem ir animācijas studijas “Dauka” melni dzeltenais logotips, kurā simboliski attēlots cilvēks ceļā pretī apvārsnim vai saullēktam. Šīs studijas pamatā ir divi cilvēki – Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, kas aizsākuši aplikācijas un zīmētās animācijs tradīciju Latvijā. Lai gan ar “Daukas” nosaukumu viņu radošajā un producējošajā darbā raksturojams tikai viens posms (1991. – 2010.) un izstādē redzamas senākas lietas, tas precīzi raksturo abu režisoru filmu principus – vēlmi atklāt pasauli tās priekos un bēdās, parādīt sirsnību un labestību.

 

Animācijas filmā nekustīgais attēls atdzīvojas. Lai tas notiktu, šajā procesā jāpiedalās daudziem ar pacietību apveltītiem cilvēkiem, kuri zīmē, fāzē, krāso, griež, līmē, filmē, statiskajām bildēm dodot dzīvību un pēc tam radot noskaņu ar mūzikas un teksta palīdzību. Šajā izstādē mēs vēlamies izcelt Rozes un Anša sadarbību ar māksliniekiem. Kā saka Roze: “Veidojot filmu, rodas jauna realitāte, un tas parāda, cik pasaule ir skaista un neierobežota. Tu sāc redzēt brīnumu tur, kur to agrāk neredzēji.”

 

Izstāde pieejama apmeklētājiem no 30. septembra Rīgas Kino muzejā.

"Ness un Nesija". (1991) Rež. Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, mākslinieks - Aivars Rušmanis. Rīgas Kino muzeja krājums.
<< >>

Muzejs slēgts 22.09.-30.09

 Saistībā ar izstādes maiņu Rīgas Kino muzejs ir slēgts no 22. septembra līdz 30. septembrim.

Tiekamies izstādē ''Uzminēt brīnumu'' par animācijas režisoriem Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu!

"Zaķīšu pirtiņa", 1979, režisore Roze Stiebra, māksliniece Dzintra Aulmane. Latvijas Televīzija.
<< >>

Drīzumā - ''Uzminēt brīnumu''

 Uzmanību - no 15. septembra līdz 28. septembrim muzejā ekspozīcijas maiņa; šajā laikā joprojām iespējams pieteikties ekspozīcijas ''Kino skapis'' apmeklējumam.

 

Jaunā izstāde - UZMINĒT BRĪNUMU - apmeklētājiem pieejama no 30. septembra.

Izstāde „Uzminēt brīnumu“ ir veltīta latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas aizsācējiem – Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam, kuri savu un domubiedru spēkiem veidojuši latviešu animācijas klasiku: „Zaķīšu pirtiņa“ (1979), „Kabata“ (1983), „Fantadroms“ (1984-1995), „Ness un Nesija“ (1991), „Neparastie rīdzinieki“ (2001) un daudzas citas. Tikai pateicoties Rozes Stiebras iniciatīvai 1960. gadu beigās Latvijas televīzijas paspārnē sāka veidoties profesionālo animatoru grupa, kuri nebaidījās eksperimentēt un audzēt profesionalitāti, līdz 1983. gadā uzņēma pirmo zīmēto filmu – pēc Ojāra Vācieša dzejoļiem veidoto „Kabatu“.


Izstādē aicināsim izmēģināt roku zīmētās un aplikācijas multeņu veidošanā, iepazīstināsim ar abu autoru un filmu mākslinieku personībām (Dzintru Aulmani, Helēnu Heinrihsoni, Juri Petraškeviču un citiem) un atmiņā paliekošākajām filmām, kā arī piedāvāsim ļauties interesantai spēlei, kas balstīta viņu filmu tēlos.

Izstādes kuratore: Zane Balčus, izstādes māksliniece - Dace Džeriņa.

 

Sekojiet jaunumiem šeit, mūsu sociālajos tīklos Twitter un Facebook un medijos!

<< >>

Izstāde „Kino trofejas“



Izstāde Kino muzejā no 23.04.2014. - 12.09.2015.


„Kino trofejas“ ir atskats uz kino izrādīšanu un skatīšanos 1940. un 1950. gados Rīgā, kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām par kinoapmeklēšanu.

 

1940. / 50. gados Latvijā bija mainījusies valsts iekārta, ienesot izmaiņas arī kino repertuārā. Padomju filmu lielajā īpatsvarā skatītāju prātus satrauca rietumvalstīs tapušas trofeju filmas, uzrunāja Eiropas valstu autoru darbi, priecēja pirmās pēckara pašmāju filmas. Kino apmeklēšana bija ļoti populārs brīvā laika pavadīšanas veids. Īpašu popularitāti iemantoja tā sauktās „trofeju filmas“. Ar šādu nosaukumu tika klasificētas lentes, kuras nonāca padomju kinoiznomas sistēmā, karam beidzoties. Šīs filmas ar nedaudz mainītiem nosaukumiem, izgrieztām epizodēm vai tāpat neskartas tika iepludinātas repertuārā. Lielākā daļa no tām bija vācu filmas, mazākā skaitā – itāļu, austriešu, amerikāņu un citu ražojumi.


Izstāde "Kino trofejas" stāsta par kinorepertuāru un kinoapmeklētājiem Latvijā 1940. gadu otrajā pusē un 1950. gados. Atmiņas ir gaistošākās, bet arī personiskākās liecības par aizgājušo laiku. Cilvēku stāstos kara laika un pēckara gadu ikdienas dzīve cieši savijas ar kinoapmeklēšanas norisēm, tajos parādās jaunības entuziasms un filmu radītās iluzorās realitātes nianses. Stāsts par kinoapmeklēšanu un kinorepertuāru izstādē ietverts teksta, videointerviju, fotogrāfiju, filmu plakātu, kino reklāmu materiālu, kinoteātru interjeru un eksterjeru attēlu, filmu un kinožurnālu fragmentu u.c. formātā.



Kuratore: Zane Balčus
Mākslinieki: Mārtiņš Ratniks, Dace Džeriņa
Komanda: Līva Pētersone, Juris Freidenbergs, Laima Mincenofa, Dace Grants
Projekts ir notikums "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" ietvaros.



Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10. Informācija par darba likiem, biļešu cenām: šeit.

<< >>

Pastāvīgā digitālā ekspozīcija "Kino skapis"

 

 

Kino muzejā atvērta pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi - "Kino skapis". Tā ir spoža digitāli interaktīva ekspozīcija, ietērpta 21. gadsimtam atbilstošā ietvarā – interaktīvos multimedijos (projektori, skārienjūtīgi monitori), izziņas procesam pielāgotā rotaļīgā vieglumā, kas noformēts mākslinieciskā veidolā - reālu skapju veidotas scenogrāfijas telpā. 

 

"Kino skapī" apkopota informācija par būtiskākajām tēmām, personībām un pagriezieniem Latvijas kino vēsturē, aptverot laikposmu no kino dzimšanas un pirmajiem kinoseansiem Rīgā 19. gs. beigās līdz pat mūsdienām. Tādējādi ekspozīcija ir ceļvedis plašā kinematogrāfiskā pasaulē, Latvijas kino vēsturi parādot uz pasaules kino norišu fona, atspoguļojot to mijiedarbību, paralēles un atšķirības.

 

Informācija ekspozīcijā iedalīta sešās daļās: Latvijas un pasaules laika lineāls, Latvijas nacionālās kino mākslas pirmsākumi, Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola, animācija, filmas tapšana padomju laikā un kino cenzūra, kino zvaigznes – aktieri un režisori.

 

Ekspozīcijas satura koncepcijas autores ir Agnese Zeltiņa, Dita Rietuma, Elīna Reitere un Zane Balčus. Projekta saturu izstrādājuši vadošie kinozinātnieki un kritiķi – Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Inga Pērkone, Kristīne Matīsa, kinožurnālistes Anita Uzulniece un Ieva Viese; digitālo dizainu veidojis uzņēmums „Dd studio” – Jānis Mitrēvics, Dāvids Mitrēvics, Reinis Dzudzilo, mūziku komponējis Jēkabs Nīmanis, ekspozīcijas scenogrāfiju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone. Šī ir pirmā tik plaša mēroga ekspozīcija par nacionālo kino. "Kino skapja" saturs pieejams latviešu un angļu valodā.

 

Ekspozīcijas kuratores - Agnese Zeltiņa, Līva Pētersone, Zane Balčus.

Ieskats "Kino skapī" šeit.

 

 

 

Atbalstītāji: ERAF, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas Kinostudija, Nacionālais Kino centrs.

 

Informatīvi atbalsta: Rīgas Laiks, IR, Arterritory, Rīga Radio.

 

LKA Rīgas Kino muzejs, Peitavas ielā 10, Vecrīgā, LV1050, 67358871, kinomuzejs[at]kinomuzejs.lv

Facebook: @Rīgas Kino Muzejs / Riga Film Museum
Twitter: @KinoMuzejs