In english      по-русски

Rīgas Kino muzejs / Riga Film museum

<< >>

Kino seanss ar Andreju Grantu

 Fotogrāfijas festivāla “Rīgas Fotomēnesis” ietvaros aicinām uz kino seansu ar Andreju Grantu!

 

"Animals with The Tollkeeper" / "Dzīvnieki un posteņa priekšnieks", režisors Michael di Jiacomo, 1998, ASV

 

Andrejs Grants: “Filma kā Ceļojums, kuram nav mērķa, un tas, kas notiek pa ceļam, atklājas neuzbāzīgi, smalki, baisi, kā pasaka vai kā sapnis, kurš bijis piemirsies.
Filmai ir īpašs liktenis - tā ir (toreiz 1998. g.) 28 gadus jauna režisora pirmā (un ilgu laiku vienīgā) pilnmetrāžas filma, kas uzreiz pēc iznākšanas gūst atzinību vairākās prestižās kinoskatēs un tad pazūd no skatuves uz desmit gadiem, lai atgrieztos gandrīz no nebūtības jau kā vairāku nopietnu kinospeciālistu atcerēta, restaurēta un godināta.”

 

Seanss: 17. maijā plkst. 18:00
Ieeja – 1,40 EUR
Pirms filmas fotogrāfa Andreja Granta komentārs.

 

Vairāk informācijas par festivālu: www.rigasfotomenesis.lv

<< >>

Kino seanss ar Ievu Balodi

Festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2017” ietvaros aicinām uz kino seansu ar mākslinieci Ievu Balodi!

 

Programmā redzēsim divas kino filmas, kas dažādos veidos runā par attēlu un tā uztveršanas prizmām. Filmu formāts ir 16mm kino filma, kas sastāv no daudziem nekustīgiem attēliem, kuri projektora mehānisma iedarbības rezultātā veido ilūziju par kustību.

 

Oriģinālajos formātos redzēsim slaveno Hollis Frampton 1971. gadā veidoto filmu "nostalgia", kā arī mūsdienu kino veidotāja Peter Tscherkassky 1999. gada filmu "Outer Space".

 

Ieva Balode: “Kino ir attēls. Tā ir valoda, kādā spēj sarunāties cilvēks. Bieži vien šī valoda ir tik pašpietiekama, ka vārdi tajā ir lieki. Cilvēks ar attēliem saskaras ik dienu virknē sociālo tīklu, televīzijā vai gaidot tramvaju pieturā, taču kādas ir mūsu attiecības ar šiem attēliem? Bieži vien mēs tos lasām pavirši vai arī kontekstuāli, lielākoties šiem attēliem ir kāds utilitārs vēstījums, kam nav nepieciešama piepūle vai daudzslāņaina apcere, lai to nolasītu. Eksperimentālais kino ir tāds kino, kas veido īpašas attiecības ar skatītāju un attēlu, liekot skatītājam nonākt daudz dziļākās un personiskākās attiecībās kā ar projicēto attēlu, tā sevi pašu. Iespējams, ka vienīgais kontekts, kādu varētu piedēvēt šādam kino, ir sapņu un zemapziņas pasaule, kuru ļoti apzināti lieto mūsdienu eksperimentālā kino veidotāji.

 

Seanss: 31. maijā plkst. 18:00
Ieeja – 1,40 EUR
Pirms seansa mākslinieces Ievas Balodes komentārs.

 

Vairāk informācijas par festivālu - http://rigasfotomenesis.lv/

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Semiotika IV

Ceturtā, Kino semiotikas ciklu noslēdzošā tikšanās reize norisināsies 27. aprīlī, ceturtdienā, Rīgas Kino muzejā plkst. 18:30. Tikšanās, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiks veidota kā brīva formāta seminārs, un diskusija tiks papildināta ar filmu fragmentiem, un, tāpat kā iepriekš, arī šoreiz būs 'mājasdarbs' - teorētisks teksts, kas jāizlasa, lai gatavotos tikšanās reizei!

Sākot ar šo ciklu, kino teorijas vakarskolas tikšanās reizes notiks katru ceturtdienu.

 

Šoreiz lasīsim Pjēra Paolo Pazolīni tekstu "The Cinema of Poetry".
Lai pieteiktos dalībai un saņemtu tekstu lasīšanai, lūdzam rakstīt agnese.logina@kinomuzejs.lv

 

Kino semiotikas ciklu vada kino zinātnieks Viktors Freibergs.

Kino teorijas vakarskolas mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskola ir iespēja uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām: dokumentālais kino, kino semiotika un autora teorija, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

 

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Semiotika III

 Otrais cikls Kino teorijas vakarskolas ietvaros - kino semiotika ar Viktoru Freibergu!

Trešā tikšanās reize norisināsies 20. aprīlī, ceturtdienā, Rīgas Kino muzejā plkst. 18:30. Tikšanās, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiks veidota kā brīva formāta seminārs, un diskusija tiks papildināta ar filmu fragmentiem.

 

Sākot ar šo ciklu, kino teorijas vakarskolas tikšanās reizes notiks katru ceturtdienu.

Lai pieteiktos dalībai, lūdzam rakstīt agnese.logina@kinomuzejs.lv

 

Tikšanās reizes kino semiotikas ciklā:

 

6. aprīlis - kino semiotikas ievads
13. aprīlis - laiks kino
20. aprīlis - naratīvs
27. aprīlis

 

Kino semiotikas ciklu vada kino zinātnieks Viktors Freibergs.

Kino teorijas vakarskolas mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskola ir iespēja uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām: dokumentālais kino, kino semiotika un autora teorija, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Semiotika II

 Otrais cikls Kino teorijas vakarskolas ietvaros - kino semiotika ar Viktoru Freibergu!

Otrā tikšanās reize norisināsies 12. aprīlī, trešdienā, Rīgas Kino muzejā plkst. 18:30. Tikšanās, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiks veidota kā brīva formāta seminārs, un diskusija tiks papildināta ar filmu fragmentiem, un, tāpat kā iepriekš, arī šoreiz būs 'mājasdarbs' - teorētisks teksts, kas jāizlasa, lai gatavotos tikšanās reizei!

 

Sākot ar šo ciklu, kino teorijas vakarskolas tikšanās reizes notiks katru nedēļu.

Otrajā semiotikas cikla tikšanās reizē lasīsim Gilberta Harmana (Gilbert Harman) tekstu "Semiotics and the Cinema: Metz and Wollen).

 

Lai pieteiktos dalībai un saņemtu tekstu lasīšanai, lūdzam rakstīt agnese.logina@kinomuzejs.lv

Tikšanās reizes kino semiotikas ciklā:

6. aprīlis - kino semiotikas ievads
12. aprīlis - kino semiotika, Kristiāns Mecs un Pīters Volens
20. aprīlis
27. aprīlis

Kino semiotikas ciklu vada kino zinātnieks Viktors Freibergs.

Kino teorijas vakarskolas mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskola ir iespēja uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām: dokumentālais kino, kino semiotika un autora teorija, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Semiotika I

 Sāksies otrais cikls Kino teorijas vakarskolas ietvaros - kino semiotika ar Viktoru Freibergu!

 

Pirmā tikšanās reize norisināsies 6. aprīlī, ceturtdienā, Rīgas Kino muzejā plkst. 18:30. Tikšanās, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiks veidota kā brīva formāta seminārs, un diskusija tiks papildināta ar filmu fragmentiem, un, tāpat kā iepriekš, arī šoreiz būs 'mājasdarbs' - teorētisks teksts, kas jāizlasa, lai gatavotos tikšanās reizei!

 

Sākot ar šo ciklu, kino teorijas vakarskolas tikšanās reizes notiks katru ceturtdienu.

Šajā reizē tiks lasīts Andrē Bazēna (Andre Bazin) teksts "The evolution of the language of cinema". Lai pieteiktos dalībai un saņemtu tekstu lasīšanai, lūdzam rakstīt agnese.logina@kinomuzejs.lv

 

Tikšanās reizes kino semiotikas ciklā:

 

6. aprīlis - kino semiotikas ievads
13. aprīlis
20. aprīlis
27. aprīlis

Kino semiotikas ciklu vada kino zinātnieks Viktors Freibergs.

 

Kino teorijas vakarskolas mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskola ir iespēja uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām: dokumentālais kino, kino semiotika un autora teorija, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

 

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Dokumentālais kino IV

 LKA Rīgas Kino muzejs ir uzsācis jaunu projektu – Kino teorijas vakarskolu. Šī projekta mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskolas ideja ir uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros, kas šobrīd norisinās ik pēc divām nedēļām Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā seminārs, kura laikā noris saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

 

Ceturtā tikšanās reize, kas būs arī noslēdzošā reize dokumentālā kino blokā, notiks 23. martā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā. Noslēdzošā reize būs atšķirīga, jo šoreiz neapspriedīsim iepriekš izlasītu tekstu, bet analizēsim latviešu dokumentālo kino, skatoties fragmentus no filmām, kas atbilst iepriekšējās reizēs apskatītajiem virzieniem pasaules dokumentālā kino vēsturē.

 

Ja vēlaties iepazīties ar dokumentālā kino teorijas materiāliem, lūdzam rakstīt agnese.logina@kinomuzejs.lv, lai tos saņemtu.

 

Analizējamo filmu saraksts tiks paziņots gan e-pastos, gan mājaslapā un šajā lapā, tāpēc interesentiem būs iespējams noskatīties piemērus arī mājās, bet muzejā skatīsimies fragmentus.

 

Dokumentālā kino teoriju bloku vada Laine Kristberga, dubultmaģistre, šobrīd - doktora grāda kandidāte Latvijas Mākslas akadēmijā. Viens no maģistra grādiem ir iegūts Londonas Universitātē kino specialitātē. Strādā par lektori vairākās Latvijas augstskolās, ir daudzu publikāciju autore gan latviešu, gan angļu valodā.

 

Projekts turpināsies aprīlī, kad Viktora Freiberga vadībā iepazīsimies ar kino semiotiku.

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

22.03. filma "Pelni un dimants"

 KINOLEKTORIJS ''TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XII: URBĀNĀS KINO LEĢENDAS''


"Pelni un dimants" ("Popiół i diament"), rež. Andžejs Vajda, 1958, 103’, Polija


Kinolektorija pēdējā seansā tiks izrādīta lieliskā poļu kinorežisora Andžeja Vajdas viena no zināmākajām filmām. Polija, 1945. gada maijs. Nacistiskā Vācija ir tikko padevusies, karš ir beidzies. Taču ar to tikai viss sākas: Vācijas karavīriem pametot Poliju, sākas cīņas par varu komunistu atbrīvotajā Polijā. Macekam, Polijas pretošanās kustības kareivim tiek dota pavēle nogalināt komunistu komisāru, taču šī pavēle viņā sēj šaubas.


Šī Vajdas filma tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām Polijas filmām, kā arī vienu no Vajdas režijas meistardarbiem. Šī ir noslēdzošā filma viņa kara filmu triloģijā.


Lektors: kino kritiķe Daira Āboliņa.


Lektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Ieeja uz vienu seansu: 5.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 4.00 EUR


Biļetes http://splendidpalace.lv/lv/movies/view/2217

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Dokumentālais kino III

 LKA Rīgas Kino muzejs ir uzsācis jaunu projektu – Kino teorijas vakarskolu. Šī projekta mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskolas ideja ir uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros, kas šobrīd norisinās ik pēc divām nedēļām Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā seminārs, kura laikā noris saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

 

Trešajā tikšanās reizē 9. martā plkst. 18:30 Kino muzeja telpās runāsim par eksperimentālo entogrāfisko kino, tāpēc lasāmais teksts ir nodaļa no Katrīnas Raselas (Catherine Russell) grāmatas "Experimental Ethnography". Arī šoreiz analizēsim apskatītos filmu fragmentus un rūpēsimies, lai būtu iespējama savstarpēja diskusija.

 

Lai tikšanās reize būtu veiksmīga un saturīga, svarīgi tekstu izlasīt pirms vakarskolas apmeklējuma. Teksts tiks izsūtīts tiem, kuri ir pierakstījušies interesentu sarakstā, kā arī tiem, kas pieteiksies, rakstot uz agnese.logina@kinomuzejs.lv

 

Dokumentālā kino teoriju bloku vada Laine Kristberga, dubultmaģistre, šobrīd - doktora grāda kandidāte Latvijas Mākslas akadēmijā. Viens no maģistra grādiem ir iegūts Londonas Universitātē kino specialitātē. Strādā par lektori vairākās Latvijas augstskolās, ir daudzu publikāciju autore gan latviešu, gan angļu valodā.

 

Dokumentālā kino teorijas bloks sastāvēs no četrām tikšanās reizēm ceturtdienu vakaros ik pēc divām nedēļām. Šajā blokā tiks apskatītas sekojošās tēmas:

9.02. Dokumentālais kino
23.02. Etnogrāfiskais kino
9.03. Eksperimentālais etnogrāfiskais kino
23.03. Latvijas dokumentālais un etnogrāfiskais kino

 

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

8.03. filma "Cilvēks ar kinokameru"

KINOLEKTORIJS ''TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XII: URBĀNĀS KINO LEĢENDAS''

"Cilvēks ar kinokameru" ("Человек с киноаппаратом"), rež. Dziga Vertovs, 1929, 68’, PSRS

Šī filma iemūžina anonīmu pilsētu Padomju Savienībā 1920. gados, sekojot tās dzīvei dienas plūdumā. ‘’Cilvēks ar kinokameru’’ ir slavas dziesma modernajai pilsētai, pievēršot īpašu uzmanību tās augstceltnēm, cilvēku pūļiem, nemitīgajai kustībai un modernajām transporta iespējām, slavējot cilvēces tehnoloģisko progresu.

 

“Cilvēks ar kinokameru” ir mēmā dokumentālā filma, kas eksperimentē ar formu, izmantojot dažādus kinematogrāfiskus paņēmienus, kas filmai piešķir nenoliedzamu avangardisku svaigumu, un tas uzrunā arī šodien.

 

Lektors: kino režisors un teorētiķis Jānis Putniņš.

 

Lektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja uz vienu seansu: 5.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 4.00 EUR.

 

Biļetes http://splendidpalace.lv/lv/movies/view/2217

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Dokumentālais kino II

 LKA Rīgas Kino muzejs ir uzsācis jaunu projektu – Kino teorijas vakarskolu. Šī projekta mērķis ir iepazīstināt interesentus ar dažādiem kino teorētiskiem konceptiem. Vakarskolas ideja ir uzlabot spēju kritiski analizēt kino, kā arī celt ar kino saistītu diskusiju kvalitāti. Projekts tā pirmajā sezonā sastāv no trim dažādiem blokiem – atšķirīgām tēmām, un katra no tām tiks apskatīta četrās tikšanās reizēs ceturtdienu vakaros, kas šobrīd norisinās ik pēc divām nedēļām Rīgas Kino muzejā. Tikšanās tiek veidota kā seminārs, kura laikā noris saruna starp vadītāju un apmeklētājiem par iepriekš izlasītu tekstu, apspriežot neskaidro, diskutējot par svarīgākajām idejām un skaidrojot konceptu nozīmīgumu.

Pirmais bloks pievēršas dokumentālā kino teorijām, un nākamajā tikšanās reizē 23. februārī plkst. 18:30 uzmanība tiks vērsta etnogrāfiskā kino virzienā. Lai pieteiktos apmeklēt kino teorijas vakarskolu, lūdzam sūtīt e-pastu uz agnese.logina@kinomuzejs.lv, un interesentiem tiks nosūtīts teksts lasīšanai.


Dokumentālā kino teoriju bloka vadītāja ir Laine Kristberga, doktora grāda kandidāte Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieguvusi maģistra grādu Londonas Universitātē kino specialitātē. Strādā par lektori vairākās Latvijas augstskolās, ir daudzu publikāciju autore gan latviešu, gan angļu valodā.

Dokumentālā kino bloka ietvaros tiek apskatītas šādas tēmas:

9.02. Dokumentālais kino
23.02. Etnogrāfiskais kino
9.03. Eksperimentālais etnogrāfiskais kino
23.03. Latvijas dokumentālais un etnogrāfiskais kino


Turpmākajā projekta gaitā būs iespēja pievērsties tādām tēmām kā kino semiotika ar Viktoru Freibergu, kā arī autora teorijai ar Jāni Putniņu. Projekts norisināsies līdz 2017. gada jūnijam, plašāka informācija par katru tikšanās reizi pieejama Kino muzeja Facebook lapā (https://www.facebook.com/KinoMuzejs/) un mājaslapā www.kinomuzejs.lv.


Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja bezmaksas, iepriekš jāpiesakās, rakstot e-pastu agnese.logina@kinomuzejs.lv

<< >>

22.02. filma "Vācija, nulles gads"

 "Vācija, nulles gads" ("Germania anno zero"), rež. Roberto Rosellīni, 1948, 78’, Itālija

Vācijas galvaspilsēta Berlīne īsi pēc Otrā pasaules kara beigām: pilsēta ir drupās, cilvēki dzīvo ļoti smagos apstākļos, bērni nepieskatīti klīst pa pilsētu, nokļūstot tādās situācijās un savstarpējās attiecībās, kas viņus padara pāragri pieaugušus. Filma seko Edmundam, 12 gadīgam zēnam, kurš klīst pa pilsētu, meklējot ēdienu, lai nodrošinātu savu slimo tēvu un brāli, bijušo nacistu karavīru, kurš slēpjas no policijas.


“Vācija nulles gadā” ir Rosellīni neoficiālās neoreālisma kara triloģijas noslēdzošā un vistraģiskākā filma, kas pēta un iemūžina kara atstāto iespaidu uz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem – bērniem. Arī šajā filmā Rosellīni lielākoties ir filmējis neprofesionālus aktierus, kā arī filmējis pilsētas ielās, ne studijā.


Lektors: kino teorētiķis Viktors Freibergs

Rīgā tiks izrādīta Boloņas sinematēkas glabātā un restaurētā filmas kopija.

Lektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja uz vienu seansu: 5.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 4.00 EUR

Pirms seansa ABONEMENTA biļete kinoteātra kasē ir jāapmaina pret kino biļeti uz konkrētās filmas seansu. Abonementa biļeti iespējams apmainīt pret biļetēm arī internetā, pie izvēlētās filmas seansa, ievadot atlaižu kodu, kas norādīts uz Abonementa biļetes.

Biļetes http://splendidpalace.lv/lv/movies/view/2217

<< >>

08.02. filma "M"

 M (M), rež. Frics Langs, 1931, 111’, Vācija

“M” – filma, kas nereti sastopama dažādos sarakstos, kas apkopo svarīgākās filmas kino vēsturē - un tas noteikti ir pelnīti. Šī filma ir stāsts par sērijveida slepkavu, kurš nogalina bērnus, un viņa pastrādāto noziegumu ietekmi uz pilsētu, kas pamazām slīkst arvien pieaugošās bailēs. Vīlušies policijas darbā, bērnu slepkavu sāk meklēt arī citi noziedznieki, kuri izmanto savu pagrīdes kontaktu tīklu, kas izpleties pa visu pilsētu, tādējādi pakāpeniski ielencot bērnu slepkavu.

Šī ir pirmā Frica Langa filma, kurā viņš izmanto skaņu, un “M” tiek uzskatīta par vienu no filmām, kas liek pamatus film noir virzienam.
Īpaša uzmanību izpelnījies arī skaņas lietojums filmā: kā pirmā Frica Langa skaņas filma, "M" ir ievērojams darbs arī tāpēc, ka liek pamatus idejai, ka konkrēts skaņas motīvs signalizē par noteiktu notikumu attīstību.

Lektors: kino kritiķe Dita Rietuma

Filma "M" tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.

Lektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja uz vienu seansu: 5.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 4.00 EUR

ABONEMENTS uz 6 seansiem: 25.00 EUR, skolēniem studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 20.00 EUR. Pirms seansa ABONEMENTA biļete kinoteātra kasē ir jāapmaina pret kino biļeti uz konkrētās filmas seansu. Abonementa biļeti iespējams apmainīt pret biļetēm arī internetā, pie izvēlētās filmas seansa ievadot atlaižu kodu, kas norādīts uz Abonementa biļetes.

Biļetes http://splendidpalace.lv/lv/movies/view/2217

<< >>

Kino teorijas vakarskola. Dokumentālais kino I

 Lai veicinātu sarunu par kino un celtu diskusiju kvalitāti, Rīgas Kino muzejs 2017. gadā sāk jaunu projektu – Kino teorijas vakarskolu, kurā trīs dažādos blokos ceturtdienu vakaros apskatīsim vairākas teorijas, iepazīsimies ar terminiem, kas ļauj runāt par kino konkrētākā veidā, un apspriedīsim idejas, kas dod iespēju domāt par kino kā mākslas formu. Pirmais, ko apskatīsim, būs dokumentālais kino, projektu turpinās kino semiotika ar Viktoru Freibergu un autora teorija ar Jāni Putniņu.

Pirmais Kino teorijas vakarskolas tikšanās vakars būs ceturtdiena, 9. februāris, kad kopīgi analizēsim fragmentu no amerikāņu kino zinātnieka Bila Nikolsa (Bill Nichols) grāmatas "Introduction to Documentary". Kopumā apskatīsim sešus dokumentālā kino reprezentācijas veidus: poētisko (poetic), izskaidrojošo (expository), līdzdalības (participatory), novērojošo (observational), refleksīvo (reflexive) un performatīvo (performative). Šis grupējums kalpos gan kā teorētiskais ietvars, gan arī vēsturiskā perspektīva dokumentālā kino analīzē, jo bieži vien katrs reprezentācijas veids ir veidojies kā pretmets tobrīd valdošajam reprezentācijas veidam.

Pirmo bloku par dokumentālā kino teorijām vadīs Laine Kristberga, dubultmaģistre, šobrīd - doktora grāda kandidāte Latvijas Mākslas akadēmijā. Viens no maģistra grādiem ir iegūts Londonas Universitātē kino specialitātē. Strādā par lektori vairākās Latvijas augstskolās, ir daudzu publikāciju autore gan latviešu, gan angļu valodā.

Dokumentālā kino teorijas bloks sastāvēs no četrām tikšanās reizēm ceturtdienu vakaros ik pēc divām nedēļām. Šajā blokā tiks apskatītas sekojošās tēmas:
9.02. Dokumentālais kino
23.02. Etnogrāfiskais kino
9.03. Eksperimentālais etnogrāfiskais kino
23.03. Latvijas dokumentālais un etnogrāfiskais kino

Tikšanās reizes var būt veiksmīgas tikai tad, ja visi, kuri nāk, ir iepriekš sagatavojušies, izlasot tekstu. Lai to saņemtu, lūgums rakstīt uz agnese.logina@kinomuzejs.lv – šādā veidā mēs varam arī saprast, ar kādu interesentu skaitu ir jārēķinās, un attiecīgi sagatavoties!

Projektu rīko LKA Rīgas Kino muzejs, norises vieta – Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Projekta norisi atbalsta VKKF. Ieeja bezmaksas!

<< >>

25.01. filma "Hirosima, mana mīla"

KINOLEKTORIJS ''TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XII: URBĀNĀS KINO LEĢENDAS''

 

''Hirosima, mana mīla'' (''Hiroshima, mon amour''), rež. Alēns Renē, 1959, 90’, Francija/Japāna

 

Franču aktrise un japāņu arhitekts satiekas Hirosimā, Japānā, pēc Otrā Pasaules kara beigām, kad pilsētu ir iznīcinājusi atombumba. Vēsturiskais fons kalpo pašanalīzei, kas abiem mīlētājiem liek runāt par tagadni, pagātni un nākotni, dziļās sarunās, kas līdzinās sapnim, risinot jautājumus par mīlestību, vēsturi, karu un atmiņu.


“Hirosima, mana mīla” tiek uzskatīta par vienu no filmām, kas iezīmē jaunos strāvojumus Francijā, kā arī šī ir viena no filmām, kas likusi pamatus atmiņas un kino attiecību pētniecībai.

 

Filmas scenārija autore ir Margarita Dirasa, franču rakstniece, kura par šo scenāriju saņēma Oskara nomināciju.

 

Lektors: sociālantropologs, pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš

 

Lektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja uz vienu seansu: 5.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 4.00 EUR

ABONEMENTS uz 6 seansiem: 25.00 EUR, skolēniem studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību - 20.00 EUR. Pirms seansa ABONEMENTA biļete kinoteātra kasē ir jāapmaina pret kino biļeti uz konkrētās filmas seansu. Abonementa biļeti iespējams apmainīt pret biļetēm arī internetā, pie izvēlētās filmas seansa, ievadot atlaižu kodu, kas norādīts uz Abonementa biļetes.

Biļetes http://splendidpalace.lv/lv/movies/view/2217

<< >>

11.01. kinolektorija "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII" pirmais seanss - "Debesu mala"

 Kinolektoriju “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII. Urbānās kino leģendas” atklās provokatīvā Fatiha Akina “Debesu mala”


Kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt”, kas norisināsies jau 12. reizi, ir kļuvis par svarīgāko regulāri notiekošo kinolektoriju Rīgā, un to apliecina arī tas, ka lektorijs šogad atzīmēs jau 10 gadu jubileju. Šī gada tēma – urbānās kino leģendas, un lektorija ietvaros sešos seansos tiks apskatīti vairāki piemēri, kā tiek reprezentētas attiecības starp kino un pilsētu. Programmā iekļautās filmas risina attiecības ar cilvēku un pilsētu atšķirīgā veidā. Vairākas no programmā iekļautajām filmām runā par Otrā Pasaules kara atstātajām sekām pilsētā, dažas no šīm filmām attēlo konkrētas, īstas pilsētas, savukārt daļa pievēršas abstraktām vidēm bez konkrētas ģeogrāfiskas piesaistes.

 


Kinolektorijs, ko rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris “Splendid Palace”, finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds, tiks atklāts ar provokatīvā turku izcelsmes vācu režisora Fatiha Akina filmu “Debesu mala” (“Auf der anderen Seite”, 2007, Vācija/Turcija). Filmas izrādīšanu Latvijā atbalsta Gētes institūts, filma tiks rādīta 35 mm formātā.

 


Akins ieguva atpazīstamību ar 2004. gada filmu “Pret sienu” (“Gegen die Wand”), kas tika atzīta par tā gada labāko Eiropas filmu, savukārt tās režisors kļuva zināms kā kino autors, kas nebaidās apskatīt tādas neērtas tēmas kā imigrantu attiecības ar savu jauno mītnes zemi, identitātes problēmas un reliģija. Turku izcelsmes imigrantu dzīve Vācijā ir arī filmas “Debesu mala” sižeta galvenais motīvs. Šis meistarīgi savītais, neparasti sarežģītais stāsts nostata pretī vismaz divas dažādas pasaules, kā vecā un jaunā paaudze, īpaši iebraucēju vidū, taču tas netiek darīts, lai parādītu, ka saprašanās nav iespējama, gluži otrādi – cilvēcība uzvar pāri stereotipiem un seniem aizspriedumiem. Filmas “Debesu mala” darbība norisinās Brēmenē, Hamburgā un Stambulā, savērpjot vairāku paaudžu un tautību dzīvesstāstus, un šī filma 2007. gada Kannu kino festivālā Akinam sagādāja balvu par labāko scenāriju, pierādot,ka viņš ir ne tikai drosmīgs režisors, bet arī prasmīgs stāstnieks.

 


Pirms filmas būs Ivara Austera, Latvijas Universitātes psiholoģijas profesora, lekcija, kas palīdzēs iedziļināties filmas dažādajos līmeņos, ko tomēr vieno cilvēcība. Kaut arī filmā dažādu līmeņu konflikti – starp tautībām, starp valstīm, starp valsts autoritātēm un tās iedzīvotājiem, šī filma galvenokārt ir stāsts par daudzpusīgi veidotiem cilvēku tēliem.

 


Kinolektorijs ilgs līdz pat 22. martam, un programmu 25.01. turpinās Alēna Renē 1959. gada filma “Hirosima, mana mīla” (“Hiroshima, mon amour”), lektors – sociālantropologs, pilsētpētnieks Viesturs Celmiņš. Tai sekos Friča Langa “M” (1931) ar kino kritiķes Ditas Rietumas lekciju 8.02., Roberto Rosellīni “Vācija, nulles gads” (“Germania anno zero”, 1947) 22.02., lektors – kino teorētiķis Viktors Freibergs. Lektoriju noslēdzošās filmas: 8.03. Dzigas Vertova “Cilvēks ar kinokameru” (“Chelovek s kinoapparatom”, 1929) un kino teorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekcija, kā arī Andžeja Vajdas 1958. gada filma “Pelni un dimants” (“Popiół i diament”), kuras sākumā – kino kritiķes Dairas Āboliņas lekcija. Seansu sākums – plkst. 19:00.

 


Biļetes uz kinolektorija seansiem ir pieejamas iepriekšpārdošanā kinoteātra “Splendid Palace” (Elizabetes 61) kasēs, kā arī joprojām iespējams iegādāties abonementus par īpaši draudzīgām cenām. Vairāk informācijas kinoteātra mājaslapā www.splendidpalace.lv, pilna programma atrodama gan kinoteātra lapā, gan www.kinomuzejs.lv.

<< >>

"Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII. Urbānās kino leģendas" filmu programma

Sešas filmas, kas apskata pilsētu attēlojumu kino - seši svarīgi pieturas punkti kino vēsturē. Šīs filmas ir gan ietekmējušas veidus, kā kino attēlo vietu, gan pievērš skatienus moderno pilsētu sarežģītajiem līkločiem. Lai papildinātu skatīšanās pieredzi, pirms katras filmas būs īpaši piesaistīta lektora komentārs, palīdzot atklāt filmas dažādos slāņus un iemeslus, kāpēc šo filmu nedrīkst nezināt. Savukārt seši piesaistītie lektori pārstāv dažādas jomas, ne tikai kino, tāpēc ievadlekcijas pirms filmām pieskarsies atšķirīgiem aspektiem.

 


11.01. Debesu mala (Auf den anderen Seite), rež. Fatihs Akins, 2007, 122’, Vācija/Turcija

Stāsts, kas savērpj vairāku cilvēku likteņus dažādās vietās, sākas ar Vācijā dzīvojošā turku izcelsmes profesora ceļojumu uz Stambulu, lai atrastu tēva bijušās draudzenes meitu. Provokatīvais un talantīgais Vācijā strādājošais turku izcelsmes režisors Fatihs Akins izveidojis šo reibinošo un notikumiem pārbagāto filmu, kas zem lupas paliek Vācijas un Turcijas attiecības, atšķirības un arī kopīgo – cilvēciskās attiecības tomēr vieno.
“Debesu mala” 2007. gadā saņēma balvu Kannu kino festivālā par labāko scenāriju.


Lektors: Ivars Austers

 

25.01. Hirosima, mana mīla (Hiroshima, mon amour), rež. Alēns Renē, 1959, 90’, Francija/Japāna


Franču aktrise un japāņu arhitekts satiekas Hirosimā, Japānā, pēc Otrā Pasaules kara beigām, kad pilsētu ir iznīcinājusi atombumba. Vēsturiskais fons kalpo pašanalīzei, kas abiem mīlētājiem liek runāt par tagadni, pagātni un nākotni, dziļās sarunās, kas līdzinās sapnim, risinot jautājumus par mīlestību, vēsturi, karu un atmiņu.


“Hirosima, mana mīla” tiek uzskatīta par vienu no filmām, kas iezīmē jaunos strāvojumus Francijā. Filmas scenārija autore ir Margarita Dirā, franču rakstniece, kura par šo scenāriju saņēma Oskara nomināciju.


Lektors: Viesturs Celmiņš

 

08.02.2017. M (M), rež. Frics Langs, 1931, 111’, Vācija


“M” – filma, kas nereti sastopama dažādos sarakstos, kas apkopo svarīgākās filmas kino vēsturē. Šī filma ir stāsts par sērijveida slepkavu, kurš nogalina bērnus, un viņa pastrādāto noziegumu ietekmi uz pilsētu, kas pamazām slīkst arvien pieaugošās bailēs. Vīlušies policijas darbā, bērnu slepkavu sāk meklēt arī citi noziedznieki, kuri izmanto savu pagrīdes kontaktu tīklu, kas izpleties pa visu pilsētu, tādējādi pakāpeniski ielencot bērnu slepkavu.


Šī ir pirmā Frica Langa filma, kurā viņš izmanto skaņu, un “M” tiek uzskatīta par vienu no filmām, kas liek pamatus film noir virzienam.

Lektors: Dita Rietuma

 

22.02.2017. Vācija, nulles gads (Germania anno zero), rež. Roberto Rosellīni, 1948, 78’, Itālija


Vācijas galvaspilsēta Berlīne īsi pēc Otrā pasaules kara beigām: pilsēta ir drupās, cilvēki dzīvo ļoti smagos apstākļos, bērni nepieskatīti klīst pa pilsētu, nokļūstot tādās situācijās un savstarpējās attiecībās, kas viņus padara pāragri pieaugušus. Filma seko Edmundam, 12 gadīgam zēnam, kurš klīst pa pilsētu, meklējot ēdienu, lai nodrošinātu savu slimo tēvu un brāli, bijušo nacistu karavīru, kurš slēpjas no policijas.


“Vācija nulles gadā” ir Rosellīni neoficiālās neoreālisma kara triloģijas noslēdzošā un vistraģiskākā filma, kas pēta un iemūžina kara atstāto iespaidu uz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem – bērniem. Arī šajā filmā Rosellīni lielākoties ir filmējis neprofesionālus aktierus, kā arī filmējis pilsētas ielās, ne studijā.

 

Lektors: Viktors Freibergs

 

08.03. Cilvēks ar kinokameru (Человек с киноаппаратом), rež. Dziga Vertovs, 1929, 68’, PSRS

 

Šī filma iemūžina anonīmu pilsētu Padomju Savienībā 1920. gados, sekojot tās dzīvei dienas plūdumā. ‘’Cilvēks ar kinokameru’’ ir slavas dziesma modernajai pilsētai, pievēršot īpašu uzmanību tās augstceltnēm, cilvēku pūļiem, nemitīgajai kustībai un modernajām transporta iespējām, slavējot cilvēces tehnoloģisko progresu.


“Cilvēks ar kinokameru” ir mēmā dokumentālā filma, kas eksperimentē ar formu, izmantojot dažādus kinematogrāfiskus paņēmienus, kas filmai piešķir nenoliedzamu avangardisku svaigumu.


Lektors: Dāvis Sīmanis

 


22.03. Pelni un dimants (Popiół i diament)
, rež. Andžejs Vajda, 1958, 103’, Polija


Polija, 1945. gada maijs. Nacistiskā Vācija ir tikko padevusies, karš ir beidzies. Taču ar to tikai viss sākas: Vācijas karavīriem pametot Poliju, sākas cīņas par varu komunistu atbrīvotajā Polijā. Macekam, Polijas pretošanās kustības kareivim tiek dota pavēle nogalināt komunistu komisāru, taču šī pavēle viņā sēj šaubas.


Šī Vajdas filma tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām Polijas filmām, kā arī vienu no Vajdas režijas meistardarbiem. Šī ir noslēdzošā filma viņa kara filmu triloģijā.

 

Lektors: Daira Āboliņa

<< >>

Biļešu tirdzniecība uz kinolektoriju "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt"

 2017. gadā kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” svinēs savu 10 gadu pastāvēšanas jubileju, tāpēc no 19. decembra tirdzniecībā ir pieejamas biļetes par īpaši draudzīgām cenām. LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs notiks jau 12. reizi, saglabājot tā regulāro formātu: tiks izrādītas 6 kino vēsturē nozīmīgas filmas, pirms kurām būs lekcija, savukārt kā lektori tiek aicināti ne tikai kino vides profesionāļi, bet arī citu jomu pārstāvji, kuru zināšanas skatītājiem ļaus padziļināt savas zināšanas par kino vēsturi.

 


Šī kinolektoriju cikla tēma ir pilsēta, kas kino var būt ne tikai fons, bet arī nozīmīgs elements filmas dramaturģijā. Programmā atlasītas filmas, kurās tiek attēlotas gan anonīmas, gan konkrētas pilsētas ar lielu nozīmi filmas sižeta attīstībā. Lai akcentētu filmās attēloto personas un pilsētas mijiedarbību, lektorijam šogad pievienojušies divi sociālo zinātņu pētnieki - pilsētpētnieks Viesturs Celmiņš un psiholoģijas profesors Ivars Austers. Tāpat lektorijos dzirdēsim mūsu kino pētniekus un teorētiķus – Dairu Āboliņu, Ditu Rietumu, Dāvi Sīmani un Viktoru Freibergu.

 


“Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” 12. cikla pirmais seanss norisināsies 11. janvārī ar provokatīvā turku izcelsmes režisora Fatiha Akina filmu “Debess mala” (“Auf der anderen Seite”, 2007). Pirms filmas psiholoģijas profesora Ivara Austera lekcija. Programmā vēl iekļautas šādas filmas – 25.01. “Hirosima, mana mīla” ar Viestura Celmiņa lekciju pirms tam; 08.02. “M”, lektore – Dita Rietuma; 22.02. “Vācija, nulles gads” un lektors Viktors Freibergs; 08.03. “Cilvēks ar kino kameru”, lektors Dāvis Sīmanis; un noslēdzošā filma “Pelni un dimants”, pirms kuras būs Dairas Āboliņas lekcija. Visi seansi norisināsies kinoteātra “Splendid Palace” lielajā zālē, seansu sākuma laiks – plkst. 19:00.

 


Jau sākot ar 19. decembri tirdzniecībā pieejams abonements uz visu lektorija ciklu, kura pilnā cena ir 25 EUR. Iespējams, brīnišķīga un gudra dāvana kādam aizrautīgam kino gardēdim Ziemassvētkos.


Biļete uz vienu seansu maksās 5 EUR, studentiem un pensionāriem – 4 EUR. Biļetes ir iespējams iegādāties kinoteātra “Splendid Palace” kasē, kā arī kinoteātra mājaslapā: www.splendidpalace.lv.


Kinolektoriju finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Diagnoze - kino: "Šķērsiela'' 1. decembrī

 “Šķērsiela’’, rež. Ivars Seleckis, dokumentālā filma, 1988, 87’, Rīgas kinostudija

 

Šķērsiela ir maza, tikai 800 metrus gara ieliņa Latvijas galvaspilsētas Rīgas nomalē, un tās dažādie iedzīvotāji ar saviem likteņiem, ikdienas gaitām un kaimiņu attiecībām veido sabiedrības mikromodeli Atmodas laikā. Izteiksmīgi tipāži, sirsnīgi ironiska aizkadra balss, silti iejūtīga autoru attieksme pret filmas varoņiem un patiesa interese par tā saukto ‘’mazo cilvēku’’.


Viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē – šķietami vienkārša un nepretencioza, bet tieši tādēļ iespaidīga filma, kas iekarojusi Eiropas prasīgāko auditoriju, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma (1989) un vēl citas prestižas starptautiskas balvas. Pirmajai filmai sekojuši jau divi turpinājumi – ‘’Jaunie laiki Šķērsielā’’ (1999) un ‘’Kapitālisms Šķērsielā’’ (2013), veidojot dokumentālu kinoromānu.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

“Šķērsiela” būs skatāma 1. decembrī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva! Šis ir pēdējais seanss projekta “Diagnoze – kino” ietvaros.

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Diagnoze - kino: "Četri balti krekli" 3. novembrī

Četri balti krekli / Elpojiet dziļi…
1967, Rīgas kinostudija, krāsaina, 77’


Scenārija autors Gunārs Priede
Režisors Rolands Kalniņš
Operators Miks Zvirbulis
Mākslinieks Uldis Pauzers
Komponists Imants Kalniņš

Lomās – Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Arnolds Liniņš, Pauls Butkēvičs etc.

Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas dumpīgajiem varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino jauno viļņu parādībām. Autori gandrīz pravietiski pareģojuši paši savas filmas likteni (publiskas aizrādīšanas aizliegumu un tikai 20 gadus vēlāk pienākušu atzinību), kadrā ironizējot par slēptās cenzūras darbību padomju sistēmā. Pirmā filma latviešu kino vēsturē, kas par patstāvīgu un līdzvērtīgu spēlētāju uzskata filmas mūziku un montēta, ieklausoties Imanta Kalniņa mūzikas dramaturģijā.

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

“Četri balti krekli” (''Elpojiet dziļi...'') būs skatāms 6. oktobrī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

 

Filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981) uzņemšana. Fotogrāfs Guntis Grunte
<< >>

Konference "Jānis Streičs un laikmetu zīmes"

Rīgas Kino muzejs, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, Starptautiskās kinokritiķu asociācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļa un biedrība “Ekrāns” rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Jānis Streičs un laikmetu zīmes”, kas veltīta režisora 80 gadu jubilejai. Konference notiks 2016. gada 20. oktobrī Rīgā, Rīgas Starptautiskā filmu festivāla (Riga IFF) ietvaros.

Norises vieta: Cafe Film Noir, Elizabetes iela 61.

 

Konferences mērķis ir latviešu kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča (dz. 1936) daiļrades pētniecība, analizējot viņa uzņemtās filmas, to recepciju un kontekstu. Jānis Streičs ir 22 pilnmetrāžas spēlfilmu režisors, bijis arī scenārija autors gan savu, gan citu režisoru darbiem, kā arī aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs vairākās filmās. Režisoram piemīt spilgts autorstils, kam raksturīga ironija, sadzīves elementu hiperbolizācija, filozofiskas interpretācijas, atsauces uz pasaules kultūras mantojumu un vizuāla teatralitāte. Filmām raksturīga īpaša spēja dokumentēt laikmetu ar tekstuālu un priekšmetisku detaļu starpniecību. Streiča filmas aptver plašu tematisko un žanrisko loku – tie ir vēsturiski un mūsdienīgi stāsti, komēdijas, drāmas, to vidū viena no populārākajām latviešu filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1976), “Svešās kaislības” (1983), “Rūdolfa mantojums” (2010) un citas.

 

Konferences darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu. Dalība konferencē ir bez maksas.

 

Konferences programma:

11:00 – 11:30 Reģistrācija

 

11:30 – Konferences atklāšana.
Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore; Daira Āboliņa, Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja

 

11:45 – 12:20 Jānis Streičs. Latviešu pašizpausme uz ekrāna

 

12:20 – 12:45 Klāra Brūveris. Latviešu lauku sēta Jāņa Streiča filmās 

 

12:45 – 13:10 Agnese Zapāne. Jāņa Streiča filmu vizuālā estētika

 

13:10 – 13:35 Daira Āboliņa. Streičs un Brehts

 

13:35 – 14:00 Dagmāra Beitnere-Le Galla. Jāņa Streiča filmu vēstījumi kultūras socioloģijas diskursā

 

14:00 – 15:00 Pusdienu/ kafijas pauze

 

15:00 – 15:25 Vita Zelče. Vēsture Jāņa Streiča filmās

 

15:25 – 15:50 Inga Pērkone. Sieviete un karš. Ingrīdas Sokolovas un Jāņa Streiča diloģija

 

15:50 – 17:00 Diskusija. Laikmetu zīmes Jāņa Streiča filmās (moderatore Daira Āboliņa, piedalās Dita Rietuma, Viktors Freibergs, Zane Balčus, Kaspars Zellis, Jānis Streičs)

 

18:00 Īpašais seanss – Carmen Horrendum (1989, režisors Jānis Streičs, 35 mm), kinoteātra Splendid Palace Mazā zālē

 

Koordinatore: Zane Balčus, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja, 67358871, 26054287, zane.balcus@kinomuzejs.lv


Konference notiek Jāņa Streiča jubilejas gada “Streiča kino gads” pasākumu ietvaros, tās norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

<< >>

Diagnoze - kino: "Ābols upē" 6. oktobrī

''Ābols upē'' (1974, Rīgas kinostudija, 74')

Scenārija autors un režisors: Aivars Freimanis
Galvenajās lomās: Akvelīna Līvmane, Ivars Kalniņš

 

Filma bija iecerēta dokumentāla, lai iemūžinātu neparasto, senatnīgo zvejnieku ciematu pašā Rīgas vidū Zaķusalā. Ciemats tika likvidēts, ceļot Salu tiltu, bet tā iemītniekiem ierādīja dzīvokļus bezpersoniskajos jaunajos rajonos.
Lai mērķtiecīgāk virzītu stāstu, tika iesaistīti divi jauni, tolaik maz zināmi aktieri (Akvelīna Līvmane un Ivars Kalniņš).

1972. gadā filma tika pabeigta, taču Kinostudijas direktoram šķita, ka tajā pārmērīgi tiek poetizēta Zaķusalas vecā apbūve, tādēļ filmu uz ekrāna neizlaida. Tikai 1974. gadā, kad steidzami vajadzēja glābt studijas plānu, Aivaram Freimanim lūdza piefilmēt dažas epizodes, lai „Ābols upē” tiktu pārveidots par spēlfilmu.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

“Ābols upē” būs skatāms 6. oktobrī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

 

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas Teātris (1978) uzņemšanā Ivars Kalniņš, Vija Artmane un Jānis Streičs. Fotogrāfs Guntis Grunte, no Jāņa Streiča personīgā arhīva.
<< >>

Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets

LKA Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar biedrību Ekrāns izveidojis kinorežisoram, scenāristam un aktierim Jānim Streičam veltītu ceļojošu izstādi – Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets. Izstāde būs apskatāma no 27.09.-24.10.2016. Rīdzenes ielā, tirdzniecības centrā Galerija Centrs, Vecrīgā.

 

2016. gads Latvijas kino vidē ir pasludināts par Jāņa Streiča gadu, atzīmējot režisora 80 gadu jubileju. Režisors kopš 1967. gada, kad tapa viņa pirmā spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis (kas veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci), līdz 2010. gadam, kad uz ekrāniem iznāca Rūdolfa mantojums, uzņēmis 22 filmas, rakstījis scenārijus un kā aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs piedalījies savās un citu režisoru uzņemtās filmās (starp spilgtākajām noteikti pieminams bandas vadonis, viltus garīdznieks Arsēnijs filmā Šauj manā vietā (1970) un mācītājs Latgalei veltītajā filmā Cilvēka bērns (1991)).

 


Streiča filmās izteiksmīgi parādās to tapšanas laikam raksturīgas detaļas, dialogiem piemīt tiešums un niansētība, kas ļauj viegli palikt atmiņā. Filmas ir savu laikmetu liecinieces, kurās no mūsdienu skatpunkta iespējams ieraudzīt daudz saistošu detaļu, kā arī ļauties Streiča kino valodai – ar mākslas darbu iestarpinājumiem (vai tā būtu teātra izrāde vai teātra vide, kino skatīšanās, „filma filmā”, animācija) vai varoņu sapņu un vīziju vizualizācija. Streiča kinovaloda ir bagāta un daudzpusīga, tēmu loks ļoti plašs – kara drāmas (Carmen Horrendum (1989) u.c.), komēdijas Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) un Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), detektīvs Nepabeigtās vakariņas (1979) un citas.

 


Izstādē Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets (kuratore Zane Balčus, māksliniece Dace Džeriņa) aplūkoti Jāņa Streiča kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, aktieri (Vija Artmane, Jānis Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa u.c.), ar kuriem režisors bieži strādājis kopā, arī Streiča paša lomas savās filmās.

 

Izstāde notiek pasākumu kopuma Jāņa Streiča kinogads ietvaros. Izstāde izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.

 

<< >>

25.-27.08. “Reiz sensenos laikos” – poļu animācijas filmu programma pieaugušajiem

Kino muzejā no 25.-27. augustam notiks poļu animācijas filmu programmas pieaugušajiem “Reiz sensenos laikos” seansi, kuros tiks izrādītas no 1956.-2015. gadam Polijā tapušas animācijas filmas. Šis ir starptautisks projekts, kura iniciators un rīkotājs ir poļu kurators Kšištofs Staņisļavskis un biedrība “Kampania Artystyczna”, un tas norisinās vairākās pilsētās Baltijas valstīs. Projekta partneri Latvijā ir Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība Rīgas Kino muzejs. To finansiāli atbalsta Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija un Polijas Filmu institūts.


Projekta “Reiz sensenos laikos” apakšnosaukums ir “3x60” – pagājuši 60 gadi, kopš tapusi Jana Lenicas un Valeriana Borovčika animācijas filma “Reiz sensenos laikos” (uz ekrāniem iznāca 1957. gadā), kas uzskatāma par pirmo poļu animācijas skolas darbu, sasaucoties ar sava laika jaunā kino tendencēm, ko pārstāvēja režisori Andžejs Vajda un Andžejs Munks. Šogad paliek 60 gadi vienam no izcilākajiem mūsdienu poļu animācijas autoriem Pjotram Dumalam, kā arī ir izveidota 60 filmu izlase ar nozīmīgiem un interesantiem poļu animācijas darbiem. Šīs filmas spilgti parāda to autorus kā izteiksmīgus māksliniekus – gleznotājus, grafiķus, skulptorus, kuru mākslinieciskās izpausmes sniedzas dažādos virzienos, ne tikai animācijā – plakātu mākslā, komiksos, grāmatu ilustrācijās un citur.


Kino muzejā trīs dienās no 25.-27. augustam tiks izrādīti 10 seansi, kas veltīti dažādiem autoriem. Ieeja uz seansiem bez maksas. Filmas tiks rādītas oriģinālvalodā ar angļu subtitriem.

 

Programma
(filmu nosaukumi norādīti angļu valodā)

 

Ceturtdiena, 25. augusts

 

15:00
Julians Jozefs Antonišs (Julian Józef Antonisz, 1941-1987)

Phobia, 1967, 10’
How the Sausage Dog Works, 1971, 8’
(Office) Art Movie, 1975, 10’
Sharp Film Involved Non Camera, 1979, 7’
Pan Tadeusz. Book One. The Estate, 1980, 10’
Polish Non Camera Chronicle no 1, 1981, 10’
Light at the End of the Tunnel, 1986, 9’
Seansa garums: 64 min

16:45
Pjotrs Dumala (Piotr Dumała, 1956)

1. programma
Little Black Riding Hood, 1983, 5’
Flying Hair, 1984, 8’
The Gentle One, 1985, 11’
Walls, 1987, 8’
Freedom of the Leg, 1988, 10’
Franz Kafka, 1991, 16’
Seansa garums: 58’

18:00
Pjotrs Dumala (Piotr Dumała, 1956)

2. programma
Crime and Punishment, 2000, 30’
Fight, Love and Work, 2009, 8’30’’
Doctor Character Presents, 2010, 8’
Doctor Character Presents II, 2012, 8’
Hippo, 2014, 13’
Seansa garums: 67 min

 

Piektdiena, 26. augusts

 

15:00
Jeržijs Kucija (Jerzy Kucia, 1942)
1. programma
Return, 1972, 9’30’’
Barrier, 1977, 5’51’’
Circle, 1978, 7’35’’
Reflexes, 1979, 6’22’’
Splashes, 1984, 9’38’’
Parade, 1986, 14’20’’
Seansa garums: 53 min

16:40
Jeržijs Kucija (Jerzy Kucia, 1942)
2. programma
Across the Field, 1992, 17’
Tuning Instruments, 2000, 14’
Fuga for Cello , Trumpet and Landscape, 2014, 18’
Seansa garums: 49 min

18:00
Jans Lenica, Valerians Borovčiks (Jan Lenica, 1928-2001; Walerian Borowczyk, 1923-2006)
Once Upon a Time, rež. Jan Lenica, Walerian Borowczyk, 1956-57, 8’56”
Sztandar Młodych, rež. Jan Lenica, Walerian Borowczyk, 1957, 2’30
School, rež. Walerian Borowczyk, 1958, 7’
House, rež. Jan Lenica, Walerian Borowczyk, 1958, 11’
New Johnny the Musician, rež. Jan Lenica, 1960, 10’
Labirynth, rež. Jan Lenica, 1962, 14’
Seansa garums: 53 min

 

Sestdiena, 27. augusts

 

12:00
Kšištofs Kiverskis (Krzysztof Kiwerski, 1948)

Thinker, 1980, 1’
Vowel, 1981, 7’
Option zero, 1983, 5’43’’
Stop Trespassing, 1984, 5’37’’
The order must be, 1988, 8’
Level, 2005, 9’
Passage of the Jews through the Red Sea, 2006, 6’
Witness 1919-2004, 2008, 9’59’’
The Rolling Stones, 2013, 7’
Seansa garums: 58 min

13:15
Dažādi autori 

Plamuz, rež. Zbigniew Rybczyński, 1973, 9’
Tango, rež. Zbigniew Rybczyński, 1980, 8’
Concert, rež. Marek Serafiński, 1987, 11’42”
Greengrocer’s Shop, 360o, rež. Andrzej Barański, Edward Dwurnik (painting), 2006, 24’
Lucky Day Forever, rež. Aleksander Wasilewski, 2011, 16’35”
Seansa garums: 69 min

14:40
Tomašs Bagiņskis (Tomasz Bagiński, 1976) un “Platige Image”

Cathedral, rež. Tomasz Bagiński, 2002, 6’20”
Fallen Art, rež. Tomasz Bagiński, 2004, 5’40”
The Cinematograph, dir. Tomasz Bagiński, 2009, 12’
Animated History of Poland, rež. Tomasz Bagiński, 2010, 8’
The Great Escape, rež. Damian Nenow, 2006, 6’23”
Paths of Hate, rež. Damian Nenow, 2010, 10’
The City of Ruins, 2010, 5’
The Ark, rež. Grzegorz Jonkajtys, 2007, 8’
Seansa garums: 61 min

16:00
Dažādi autori

The Lost Town of Świteź, rež. Kamil Polak, 2010, 21’
Caution! Bad Dogs, 2001, rež. Maciej Majewski, 6’15’’
Love Gamestation, 2001, rež. Paweł Borowski, 11’5”
Titanic World, 2008, rež. Hanna Margolis, 9’
Lullaby, 2010, rež. Rafał Łobodziński, 9’
Seansa garums: 56 min

<< >>

Ielikts pamatakmens muzeju krātuvju kompleksam

18. augustā Pulka ielā 8 notika muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens ielikšanas svinīgais pasākums. Šis ir īpašs notikums Latvijas muzeju vidē un arī kultūras nozarē kopumā, jo pirmo reizi valstī tiek būvēta ēka, kas ir speciāli pielāgota muzeju krājumu priekšmetu glabāšanai vajadzīgajiem apstākļiem. Tajā atradīsies aptuveni trešā daļa no visiem nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem. Ēkā izvietosies četru muzeju – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un LKA Rīgas Kino muzeja – krājumi. Šeit kā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma sastāvdaļa nonāks arī LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja komplektētie priekšmeti.


Būvprojektu realizē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, būvuzņēmēji “RERE Grupa”, bet ēku projektējuši arhitekti no “Arhitektu biroja Krasts”. Būvdarbus plānots pabeigt 2018. gadā.


Pamatakmenī tika iebetonēta “Laika kapsula” – simbolisks vēstījums nākamajām paaudzēm, ko parakstīja projekta realizētāji un muzeju pārstāvji, katrs ieliekot metāla kapsulā kādu nelielu priekšmetu, paskaidrojot to ar savu vēstījumu.


Kino muzejs kapsulā ielika nelielu gabaliņu 35mm kinolentes no kinorežisora Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Kino muzeja vadītāja Zane Balčus par to saka: “Kino sākās ar 35 mm platu kinolenti nu jau pirms vairāk nekā 120 gadiem. Vēl arvien tai piemīt simbolisks spēks – gan kā kino reprezentējošam vizuālam elementam, gan šī mākslas veida apzīmētājam, neskatoties uz to, ka pakāpeniski kino uzņemšana un izrādīšana pāriet digitālā formātā, lentēm kļūstot par ekskluzīvu formātu. Šo filmu izvēlējāmies tādēļ, ka “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir viena no skatītāju iemīļotākajiem latviešu kino darbiem, un šis gads ir Jāņa Streiča 80. jubilejas gads. Kā arī muzeja krājumā ir filmas scenāriji, fotogrāfijas, plakāti, dažādi dokumenti, kas saistās ar filmas uzņemšanu, pārstāvot informāciju, kāda par nacionālo kino atrodama muzeja krājumā.”

<< >>

Rīgas svētki 2016: "Jāņa Streiča Rīga"

2016. gads Latvijas kino vidē ir pasludināts par Jāņa Streiča gadu. Svinot šo lielo notikumu, Rīgas Kino muzejs vēlas pievērst uzmanību Streiča daiļrades saistībai ar Rīgu. Kaut arī Streiča filmas lielākoties tiek asociētas ar lauku reģioniem, Rīgai ir īpaša nozīme viņa filmogrāfijā.

 

Lai pētītu Streiča režisēto filmu attiecības ar Rīgu, Kino muzejs ir izveidojis īpašu Rīgas kino karti. Šajā kartē ir iekļautas Streiča režisētās filmas, kas ir filmētas un/vai notiek Rīgā, kā "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (1967), "Meistars" (1976), "Teātris" (1978) un "Atcerēties vai aizmirst" (1981). Karte būs bez maksas pieejama drukātā versijā no 12. augusta gan muzejā, gan Rīgas svētku informācijas centros.

 

Savukārt uz vietas Kino muzejā Rīgas svētku laikā tiks nodrošinātas dažādas aktivitātes, kā ekskursijas muzejā gida pavadībā gan pieaugušajiem, gan ģimenēm ar bērniem, kā arī sietspiedes darbnīca, lai apdrukātu līdzpaņemtu auduma izstrādājumu – krekliņu, maisiņu u.c. - ar Jāņa Streiča filmu varoņu attēliem un populāriem meistara filmu citātiem.

 


Pasākumi piektdien, 12. augustā:

Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē: 11:00 – 14:00
Ekskursija pa muzeju gida pavadībā: 14:00 – 15:00
Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē: 15:00 – 17:00
Ekskursija pa muzeju gida pavadībā: 17:00 – 18:00

 

 

Pasākumi sestdien, 13. augustā, un svētdien, 14. augustā:

11:00 - 12:00: Ekskursija ģimenēm ar bērniem pa muzeju gida pavadībā


11:00 - 12:30: Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē


12:30 - 14:30: Sietspiedes darbnīca

14:30 - 16:30: Iespēja skatīties Streiča filmu fragmentus muzeja zālē


15:00 - 16:00: Ekskursija pa muzeju gida pavadībā (pieaugušajiem)


16:30 - 18:00: Sietspiedes darbnīca

 

 

Atbalstītāji:
Rīgas dome

Filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981) uzņemšana. Fotogrāfs Guntis Grunte
<< >>

Aicinām pieteikt referātus Jānim Streičam veltītai konferencei

Rīgas Kino muzejs, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, Starptautiskās kinokritiķu asociācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļa un biedrība “Ekrāns” rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Jānis Streičs un laikmetu zīmes”, kas veltīta režisora 80 gadu jubilejai. Konference notiks 2016. gada 20. oktobrī Rīgā, Rīgas Starptautiskā filmu festivāla ietvaros.


Konferences mērķis ir latviešu kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča (dz. 1936) daiļrades pētniecība, analizējot viņa uzņemtās filmas, to recepciju un kontekstu. Jānis Streičs ir 22 pilnmetrāžas spēlfilmu režisors, bijis arī scenārija autors gan savu, gan citu režisoru darbiem, kā arī aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs vairākās filmās. Režisoram piemīt spilgts autorstils, kam raksturīga ironija, sadzīves elementu hiperbolizācija, filozofiskas interpretācijas, atsauces uz pasaules kultūras mantojumu un vizuāla teatralitāte. Filmām raksturīga īpaša spēja dokumentēt laikmetu ar tekstuālu un priekšmetisku detaļu starpniecību. Streiča filmas aptver plašu tematisko un žanrisko loku – tie ir vēsturiski un mūsdienīgi stāsti, komēdijas, drāmas, to vidū viena no populārākajām latviešu filmām “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), “Svešās kaislības” (1983), “Rūdolfa mantojums” (2010) un citas.
Neskatoties uz to, ka Jānis Streičs ir Latvijas kino vecmeistars, režisora radošā personība un kino valoda maz pētīta starptautiskā kontekstā.

 

Konferencei aicinām pieteikt referātus par šādām ar Jāņa Streiča filmām saistītām tēmām (nosauktajām tēmām ir ieteikuma raksturs):
- filmas/-u estētiskā un/ vai tematiskā analīze;
- filmu žanru traktējums;
- filmu recepcija;
- laikmeta atspoguļojums filmās;
- nacionālais un/ vai starptautiskais konteksts;
- aktieris Jānis Streičs;
- u.c.

 

Konferences darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu. Dalība konferencē ir bez maksas.
Konference notiek Jāņa Streiča jubilejas gada “Streiča kino gads” pasākumu ietvaros, tās norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Praktiskā informācija:

 

Referātu pieteikšana – līdz 2016. gada 1. augustam.
Pieteikums jāsagatavo latviešu vai angļu valodā līdz 300 vārdiem, tajā jāietver referāta nosaukums, īss izklāsts, autora vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija, zinātniskais grāds, kontaktinformācija, kā arī prezentācijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes, prezentācijas valoda – latviešu vai angļu.
Pieteikumu sūtīt: zane.balcus@kinomuzejs.lv.

 

Pieteikumu izskatīšana – līdz 2016. gada 15. augustam. Pieteiktos referātus izskatīs zinātniskā komisija. Informācija par komisijas lēmumu tiks izziņota elektroniski katram pieteicējam pēc norādītā datuma.

 

Dalībnieku reģistrācija – līdz 2016. gada 29. augustam.

 

Konferences programmas publiskošana – 2016. gada 26. septembrī.

 

Konferences norise – 2016. gada 20. oktobris.

 


Konferences koordinatore:
Zane Balčus, Rīgas Kino muzeja vadītāja
zane.balcus@kinomuzejs.lv
Tel. +371 67358871

<< >>

Diagnoze - kino: "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" 2. jūnijā

''Limuzīns Jāņu nakts krāsā'' (1981, Rīgas kinostudija, 83’)

Scenārija autore: Māra Svīre
Režisors: Jānis Streičs
Galvenajās lomās: – Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters un citi

 

Filma veidota pēc Māras Svīres stāsta. Veca lauku sieviņa Saknīšu Mirta loterijā laimē žiguli, un viņas mājās tūlīt sarodas radinieki, kas līdz tam par večiņu nemaz neinteresējās; Mirtas vienīgie palīgi bija daudzskaitlīgā kaimiņu Giluču ģimene. Brāļa dēls Ēriks ar sievu un dēlu vai bijusī vedekla Olita ar vīru un meitu labprāt tiktu pie mašīnas, un katrs cenšas Mirtas tanti pārvilkt savā pusē, bet pirms nāves viņa atceras par savu jaunības pielūdzēju Pigalu Prīdi.

 

Latvijas kinovēstures fenomens – sadzīves komēdija, kas vairākkārt dažādās aptaujās atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu, joprojām ieņem regulāru vietu vasaras saulgriežu TV programmās un papildinājusi tautas mūsdienu folkloru ar virkni izteicienu un dialogu. Pirmā filma, kas 2008. gadā restaurēta Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas kino klasika” ietvaros, un viena no retajām, par kuras iekļaušanu Latvijas kultūras kanonā pieci eksperti lēma vienbalsīgi.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” būs skatāms 2. jūnijā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

 

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Dokumentālās filmas fotogrāfijas festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2016" ietvaros 18.05. un 1.06.

Kino muzejā fotogrāfijas festivāla „Rīgas Fotomēnesis 2016 ietvaros 18. maijā un 1. jūnijā aicinām uz dokumentālo filmu seansiem.

 

 

Trešdien, 18. maijā plkst. 18:00 tiks izrādīta filma „Vieta, kur paslēpties“ (Somewhere to Disappear, 2010, 57‘), kurā dokumentēts viens no mūsdienu starptautiski pazīstamākajiem amerikāņu fotogrāfiem Aleks Sots, veidojot projektu „Salauztā rokasgrāmata” (Broken Manual). Šī projekta pamatā bija Sota apņemšanās uzrakstīt rokasgrāmatu ar padomiem, kā pazust Amerikā. Filma seko fotogrāfam viņa centienos atrast cilvēkus, kas izvēlējušies dzīvot sabiedrības perifērijā. Kā mūsdienu eremīti, viņi atraduši mieru sabiedrības neskartajās teritorijās, vai nu tā ir būdiņa kalnos, tumša ala vai plašs tuksnesis. Skatītājs seko Alekam Sotam projekta sākumstadijā. Filma ļauj iepazīt neprastus un intriģējošus varoņus, kas ir viņa fotogrāfiju subjekti, kā arī parāda mūsdienu Amerikas mītus un pretrunas jaunā gaismā. Filmu veidojuši režisori režisori Lore Flammariona un Arno Uitenhove.

 

Otrais seanss notiks trešdien, 1. jūnijā plkst. 18:00 ar režisora Klausa Dreksela filmu „Pasaules malā“ (Au bord du monde, 2013, 98‘), un tas tiek rīkots pateicoties sadarbībai ar Francijas institūtu. Šī filma portretē Parīzes bezpajumtniekus, kuri dalās stāstos par sevi – viņi spēj būt atklāti un godīgi, jo viens no filmas autoriem ir fotogrāfs Silvēns Lesers (Sylvain Leser), kurš jau pirms filmas veidošanas ilgāku laiku veidojis fotogrāfijas par šādu pašu tēmu un dokumentējis arī dažus no filmā intervētajiem cilvēkiem. Filmas attēlu kompozīcija un leņķis ir rūpīgi veidoti, no kustīgiem attēliem radot gandrīz sastingušus kadrus, sapludinot kustīgā un nekustīgā attēla robežas. Režisors Klauss Dreksels atsaucas uz klasiskajiem fotogrāfiem Volkeru Evansu un Augustu Sanderu kā iedvesmas avotiem cilvēku portretu veidošanā. 2014. gadā Tesaloniku Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā „Pasaules malā“ saņēma Starptautiskās kinokritiķu asociācijas (FIPRESCI) balvu.

 

 

Filmu seansi notiek muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Ieeja seansos bez maksas.

"Elpojiet dziļi..." (1967). Fotogrāfija no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma, autors Juris Dzenis
<< >>

Muzeju nakts programma “Durvis uz radošo brīvību” 21.05.

Aicinām apmeklēt mūs Muzeju naktī, sestdien 21. maijā no plkst. 19 – 1, lai apskatītu muzeja pamatekspozīciju, izstādi, piedalītos izzinošā orientēšanās spēlē un vērotu brīvdabas projekciju muzeja pagalmā!


No 19.00–22.00 būs atvērta muzeja pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi „Kino skapis” un izstāde „Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”.


No 19.00 – 00.00 aicinām piedalīties izzinošā orientēšanās spēlē “Durvis uz brīvību”, kuras ietvaros jāapmeklē visi četri Muzeju salas muzeji (Sporta muzejs, Tautas frontes muzejs, Fotogrāfijas muzejs un Kino muzejs). Spēli varat sākt jebkurā no muzejiem, un to apmeklēšanas secība nav būtiska. Lai piedalītos spēlē, saņemsiet anketu ar jautājumiem, kuru pareizās atbildes atradīsiet, apmeklējot muzejus. Uzvarētāji pēc Muzeju nakts saņems balvas!


Toties no 22.00 – 1:00 muzeja pagalmā brīvdabas seanss "Durvis uz radošo brīvību", kura programmu veidos četru “Muzeju salas” muzeju piedāvājums – filmas, filmu fragmenti un fotogrāfijas. Kino muzeja izlase – Aivara Freimaņa dokumentālās filmas un fragmenti no Rolanda Kalniņa spēlfilmas “Elpojiet dziļi…” – ir darbi, kuri netika izrādīti pēc to pabeigšanas, jo neatbilda laikmeta ideologu prasībām. Šīm filmām durvis pie skatītājiem nevis atvērās, parādot drosmīgu un interesantu autoru skatījumu, bet gan aizvērās.


Projekcijas programma sekojoša:
“Elpojiet dziļi…” (1967, režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, fragments, 3’)
Fotogrāfiju slaidrāde no Fotogrāfijas muzeja krājuma (dokumentālas fotogrāfijas ar durvīm no dažādiem gadiem un vietām) (10’)
“Tēvs” (1967, režisors Aivars Freimanis, dokumentāla, 10’)
"Atmodas antoloģija" (2013, režisors Askolds Saulītis, dokumentāla, fragmenti, 24’)
"Dukuru mezgls" (2015, režisors Dāvids Erenštreits, dokumentāla, 31’)
Fotogrāfiju slaidrāde no Fotogrāfijas muzeja krājuma (dokumentālas fotogrāfijas ar durvīm no dažādiem gadiem un vietām) (10’) (atkārtojums)
"Ceļamaize" (1963, režisors Aivars Freimanis, dokumentāla, 21’)
“Elpojiet dziļi…” (1967, režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, fragments, 5’)
"Padoties aizliegts - Aigars Apinis" (2013, A. Apiņa runa TEDx Rīga pasākumā 2013.gada augustā)
“Elpojiet dziļi…” (1967, režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, fragments, 3’) (atkārtojums)
Fotogrāfiju slaidrāde no Fotogrāfijas muzeja krājuma (dokumentālas fotogrāfijas ar durvīm no dažādiem gadiem un vietām) (10’) (atkārtojums)
“Tēvs” (1967, režisors Aivars Freimanis, dokumentāla, 10’) (atkārtojums)
"Atmodas antoloģija" (2013, režisors Askolds Saulītis, dokumentāla, fragmenti, 24’) (atkārtojums)

 

Ieeja pie mums no Mazās Peitavas ielas. Gaidīsim!

<< >>

Diagnoze - kino: "Ezera sonāte" 5. maijā

Ezera sonāte (1976, Rīgas kinostudija, 92’)

Scenārija autori: Regīna Ezera, Gunārs Cilinskis
Režisori: Gunārs Cilinskis, Varis Brasla
Galvenajās lomās: Astrīda Kairiša, Gunārs Cilinskis, Lilita Ozoliņa, Ģirts Jakovļevs, Lidija Freimane, Egils Veseris, Ineta Apoga.

Ārsts Rūdolfs pavada vasaru lauku mājās, un tur satiek skolotāju Lauru – divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs glābj slimo Lauras meitu Zaigu, sadraudzējas ar dēlu Māri un iemīl Lauru, bet viņa izmisīgi cīnās ar pienākuma izjūtu pret ģimeni.

Klasiska melodrāma, kuras panākumus savulaik nodrošināja perfekts režisoru-debitantu tandēms – populārais aktieris Gunārs Cilinskis un filmu ražošanas profesionālis Varis Brasla. Filma no Latvijas kinoklasikas zelta fonda meklē atbildi uz visos laikos aktuālu jautājumu – drīkst vai nedrīkst ļauties aizliegtai mīlai? –, turklāt ar šādu intīmu tematiku drosmīgi atšķīrās no sava laika padomju kino meinstrīma – sociālistiskās jauncelsmes un ražošanas problēmu tematikai veltītām filmām.

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

“Ezera sonāte” būs skatāma 5. maijā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Jāņa Streiča kinogads: meistarklases

 2016. gadā izcilais latviešu kinorežisors, scenārists, aktieris, rakstnieks un gleznotājs JĀNIS STREIČS svin 80 gadu jubileju. Lai gan dzimšanas diena tikai 26. septembrī, tas tomēr ir iemesls, lai Rīgas Kino muzejs un Nacionālais Kino centrs visu 2016. gadu pasludinātu par Jāņa Streiča kinogadu, un šā gada laikā iecerēti daudzi un dažādi notikumi jubilāra godināšanai, viņa radošā darba izpētei un iedzīvināšanai mūsdienu kultūras kontekstā.

 

Pasākumu sērijas ietvaros 2016. gada aprīlī kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē notiks režisora Jāņa Streiča vadītas meistarklases. Trīs vakaros (13., 20., 27. aprīlī) režisors stāstīs par savām filmām, tiks demonstrēti filmu fragmenti ar režisora komentāriem, ļaujot arī auditorijai iesaistīties ar jautājumiem.

Meistarklašu moderatore būs kinokritiķe Daira Āboliņa, kura saka:

„Kamēr mums vēl nav Jāņa Streiča vārdā nosauktās kino augstskolas, varam baudīt mūsu kino vecmeistara profesijas smalkumus “dzīvajā” un ieiet viņa radošajos labirintos kopā. Jāņa Streiča meistarklases tik plašai auditorijai ir nebijis notikums Latvijā.
Nez vai eksistē tāds jēdziens, kā “Streiča aktieris”, taču režisors spēj atklāt personības spēku un starojumu, ne tikai dodot pirmo vai otro elpu jau atzītiem profesionāļiem, bet arī atklāt kino gēnu jaunos talantos – vienalga, vai tas ir bērns, vai arī gadu gadiem kinostudijas gaiteņos satikts kolēģis. Vai Streičam ir sava metode? Vai viņš paļaujas uz intuīciju?

Kā uz ekrāna izpaužas viņa gleznotāja talants, iekārtojot mazā Boņuka mājas pagalmu vai Džūlijas Lambertas ekspresīvo teātra pasauli? Jānis Streičs ļoti lielu nozīmi filmās piešķir tēla biogrāfijai šī vārda visdetalizētākajā nozīmē, sākot ar tukšu šķīstošās kafijas bundžiņu un beidzot ar strīdā paplūdušu skropstu tušu.

Un vēl režisors, kuram piemīt spilgts autorrokraksts, ne tikai “pa jaunam”, bet bieži vien līdz nepazīšanai “citādi” izlasa literatūru un pārvērš to Streiča neatkārtojamajās filmās, kuras kļūst par hitiem ne tikai laikabiedriem, bet arī viņu bērniem un bērnu bērniem. Režisors Jānis Streičs, kura filmas tautā folklorizējušās, pirmo reizi publiski dalīsies savos profesionālajos noslēpumos.”

 

Meistarklases paredzētas visiem interesentiem.

 

Ieeja bez maksas, bet lūdzam pieteikties uz epastu: splendid@riga.lv.


Norises vieta – kinoteātris Splendid Palace, Rīga, Elizabetes iela 61


13.04. plkst.19.00
Streičs un aktieri
Darbs ar profesionāliem aktieriem, bērniem un tipāžiem.

 

20.04. plkst. 19.00
Cilvēks, vārds un lietas

Varoņa personības un mēroga paplašināšana caur lietām un priekšmetiem.

 

27.04. plkst.19.00
Streičs inscenē literatūru

''Teātris'', ''Cilvēka bērns'', ''Nepabeigtās vakariņas'', ''Tikšanās uz Piena ceļa'', ''Ipolits''


Organizē biedrība Ekrāns, LKA Rīgas Kino muzejs, Nacionālais Kino centrs, Rīgas Nami

Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

"Kuldīgas freskas" (1966, rež. Aivars Freimanis). Fotogrāfs Aivars Čakste, no Ivara Seleckaprivātā arhīva/ LKA Rīgas Kino muzeja krājuma
<< >>

Konferences programma, 14.-16.04.2016.

Starptautiska zinātniska konference “Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: sociāls un estētisks fenomens”

 

2016. gada 14.-16. aprīlī, Rīgā

 

Konferenci rīko: Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs un LKA Rīgas Kino muzejs

 


Ceturtdiena, 14. aprīlis
(Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ziedoņa zāle, Mūkusalas iela 3)

 

9:30 – 10:00 Reģistrācija

 

10:00 Konferences atklāšana – Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela

 

1. sesija, vadītājs Dāvis Sīmanis
10:15 – 10:50 Pēteris Krilovs (Latvija), “Dokumentālā kino substances meklējumu paradoksi”
10:50 – 11:15 Inga Pērkone (Latvija), “Dokumentālistu antikomunistiskais manifests. Filma „Kuldīgas freskas“ (Aivars Freimanis, 1966)”
11:15 – 11:40 Lina Kaminskaite-Jančoriene (Lietuva), “Kā tas bija – būt dokumentālā kino režisoram Padomju Savienības perifērijā”

 

Galvenais referāts I
11:40 – 12:15 Eva Mažerska (Lielbritānija/ Polija), “Poļu dokumentālās filmas par sabrukušām valsts saimniecībām”

 

12:15 – 13:30 Kafijas pauze/ pusdienu pauze

 

2. sesija, vadītāja Renāta Šukaitīte 
13:30 – 13:55 Audris Dambrausks (Lietuva), “Garlaicīgā realitāte: kinohronikas un cenzūra Antana Smetona Lietuvā (1926-1940)”
13:55 – 14:20 Riho Vestriks (Igaunija), “Valērijas Andersones sociāli kritiskās documentālās filmas (1960-1985)”
14:20 – 14:45 Anita Uzulniece (Latvija), “Vai viegli būt Jurim Podniekam (veļ Sīzifs akmeni)”
14:45 – 15:10 Dāvis Sīmanis (Latvija), “Inscenējums kā realitātes atspoguļošanas līdzeklis latviešu mūsdienu dokumentālajā kino”

 

15:10 – 15:30 Kafijas pauze

 

15:30 – 17:00 Apaļā galda diskusija „Dokumentālais kino kā atmiņas institūcija“ (dalībnieki – Eva Neripea (Igaunija), Lina Kaminskaite-Jančoriene (Lietuva), Agris Redovičs (Latvija), Ivars Seleckis (Latvija), Antra Cilinska (Latvija), vadītājs Pēteris Krilovs (Latvija))

 

18:30 Lietuviešu īsfilmu izlase
„Vecais vīrs un zeme“ (Senis ir žemė, režisors Roberts Verba, 1965, 18‘)
„Laiks iet caur pilsētu“ (Laikas eina per miestą, režisors Almants Grikevičs, 1966, 17‘)
„Atspulgi“ (Atspindžiai, režisors Henriks Šablevičs, 1968,15‘)
„Ceļojums caur miglainajām pļavām“ (Kelionė ūkų lankomis, režisors Henriks Šablevičs, 1973, 11‘)
„Simtgadnieku sapņi“ (Šimtamečių godos, režisors Roberts Verba, 1969, 17‘)

 


Piektdiena, 15. aprīlis
Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedra,
Teātra māja “Zirgu pasts” (Dzirnavu iela 46)

 

9:30 – 10:00 Reģistrācija

 

Galvenais referāts II
10:00 – 10:35 Suzanna Helke (Somija), “Realitātes tirgus un emotīvais pagrieziens skandināvu dokumentālajā kino”

 

Galvenais referāts III
10:35 – 11:10 Patriks Sjēbergs (Zviedrija), “Kadra paplašināšana: Eksperimentālās stratēģijas zviedru mūsdienu dokumentālajā kino”

 

3. sesija, vadītāja Inga Pērkone
11:10 – 11:35 Klāra Brūveris (Austrālija), ‘’Dokumentālais vai spēles kino? Poētiskais dokumentālisms un varbūtība Lailas Pakalniņas filmās’’
11:35 – 12:00 Marija Veste (Zviedrija/ Latvija), “Savienojamība: dokumentālā vide spēlfilmās. Trīs latviešu filmu piemēri “Divi”, “Elpojiet dziļi” un “Ābols upē”’’
12:00 – 12:25 Renāta Šukaitīte (Lietuva), “Nabadzības tēls un “citādās” ģimenes dokumentālajās filmās “Ģimenes lietas”, “Lisa, ej mājās!” un “Tārps””

 

12:25 – 13:30 Kafijas pauze/ pusdienu pauze

 

4. sesija, vadītāja Eva Mažerska
13:30 – 13:55 Magdalēna Staroščika (Polija), “Amatieru kinomateriāli kā dokuments”
13:55 – 14:20 Inese Strupule (Lielbritānija/ Latvija), “Latviešu amatieru dokumentālais kino. Ģimene, sabiedrība, darbs un politika Ulda Lapiņa, Ingvara Leiša un Zigurda Vidiņa filmās”
14:20 – 14:45 Jari Sedergrens (Somija), “Somu kinorežisors Anti Peipo (1972-1989)”

 

5. sesija, vadītāja Eva Neripea
14:45 – 15:10 Ivo Jūrvē (Igaunija), “Dokumentālais kino VDK un STASI rokās: divu filmu piemēri”
15:10 – 15:35 Davide Abateščani (Itālija/ Igaunija), “Igaunijas dokumentālā kino industrija: ieguldījums valsts kultūras izaugsmē”
15:35 – 16:00 Ennija Kararo (Itālija/ Vācija), “Eiropas dokumentālā kino projekta “Ilzes skatāmlelles” par latviešu mākslinieci Ilzi Jaunbergu recepcija”
 

 

16:00 – 16:30 Kafijas pauze

 

16:30 – 17:30 Prezentācija: dokumentālās filmas projekts “Baltijas “jaunais vilnis”” (Vides filmu studija (Latvija), režisori Kristīne Briede, Audris Stonis), iepazīstina producents Uldis Cekulis, režisore Kristīne Briede

 


Sestdiena, 16. aprīlis
LKA Rīgas Kino muzejs (Peitavas iela 10, ieeja no Mazās Peitavas iela, Vecrīga)

(filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā)

 

10:30 – 12:00 Filmas “Baltie zvani” (režisors Ivars Kraulītis, 1961, 24’) seanss un ekskursija pa filmas uzņemšanas vietām pilsētas centrā (vada gids Mārtiņš Eņģelis)

 

12:30
“Granīta zēns” (Graniittipoika, režisors Anti Peipo, Somija, 1979, 10‘)
“Vecāks par 10 minūtēm” (režisors Hercs Franks, Latvija, 1978, 10‘)
„Kuldīgas freskas“ (režisors Aivars Freimanis, Latvija, 1966, 50‘)

 

14:00
“Paaudze ’89” (Pokolenie ‘89, režisore Marija Zmarza-Koczanoviča, Polija, 2002, 61’)

 

15:30
Igauņu īsfilmu izlase
“Akmeņainā šūpuļdziesma” (Kivine hällilaul, režisore Valērija Andersone, 1964, 17‘)
“Roņu sala” (Ruhnu, režisors Andress Sēts, 1965, 10‘)
“Garā iela” (Pikk tanav, režisors Hans Rosipū, 1966, 10‘)
“Tallinas noslēpumi” (Tallinna saladused, režisors Ūlo Tambeks, 1967, 11‘)
“511 labākās Marsa fotogrāfijas” (511 paremat fotot Marsist, režisors Andress Sēts, 1968, 15‘)
“Jāņu diena” (Jaanipäev, režisors Andress Sēts, 1978, 20‘)

 


Ieeja konferencē bez maksas.
Referātiem tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu/ angļu valodā.

<< >>

Diagnoze - kino: ''Pie bagātās kundzes'' 7. aprīlī

''Pie bagātās kundzes''
1969, 95’, Rīgas kinostudija
Režisors: Leonīds Leimanis
Lomās: Eduards Pāvuls, Līga Liepiņa, Kārlis Sebris, Luijs Šmits, Zigrīda Stungure un citi

20. gadsimta 30. gadi Rīgā. Inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis piepelnās kā ratiņstūmējs un kopā ar savu draugu, klaidoni Frīdi, atrod dažādus nelielus darbiņus pie Kalnkājas kunga, kurš cer tikt ievēlēts Saeimā. Kurmis jūtas atbildīgs arī par jauno meiteni Emmu Kārkls, kura nesen sēdējusi cietumā par sīkām zādzībām. Emma sāk strādāt par kalponi Kalnkāju namā un kopā ar Kurmi un Frīdi izlīmē mazmājnieku partijas plakātus, kamēr Emmu atkal apcietina, nu jau par "politisku lietu".

 

Kinokritiķi šajā režisora Leonīda Leimaņa pēdējā filmā atrod attālu līdzību ar itāļu neoreālismu un tā interesi par „mazo cilvēku”, vienlaikus filma ir arī vienmēr aktuāla satīra par sociālām atšķirībām un vēlēšanu laiku daudzpartiju sistēmā. Iespaidīga ir filmas mūzika, ko sacerējis spožais žanra klasiķis Marģeris Zariņš, viens no pirmajiem postmodernistiem Latvijas kinomūzikā.

 

2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.

 

‘’Pie bagātās kundzes’’ būs skatāma 7. aprīlī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!

 

Projektu ‘’Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Starptautiska zinātniska konference "Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens"

2016. gada 14.-16. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijā, Rīgā

 

 

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs un LKA Rīgas Kino muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens. Konference notiks no 2016. gada 14.-16. aprīlim. Konferences mērķis ir pievērsties Baltijas jūras reģiona valstu dokumentālajam kino, pētot galvenos virzienus un autorus, veidojot nacionālo kino salīdzinošo analīzi un atspoguļojot citas aktuālas tēmas.


Katras valsts plašo dokumentālā kino mantojumu pētījuši vietējie profesionāļi, taču reti tai pievērsušies ārvalstu speciālisti, kā arī iztrūkst skatījuma uz nacionālajiem kino citu reģiona valstu kontekstā. Šī konference būs pirmā nopietnā platforma dokumentālā kino zinātniekiem un studentiem, lai aplūkotu Baltijas reģiona dokumentālā kino estētiskos un sociālos paņēmienus, kopējās un atšķirīgās iezīmes, teoriju plašākā reģionālā kontekstā.


Konferencē galvenos referātus lasīs poļu un Austrumeiropas kino speciāliste, Lankašīras Centrālās universitātes profesore, akadēmiskā žurnāla Studies of Eastern European Cinema redaktore Eva Mažerska, somu kinorežisore, Alto universitātes Kino, televīzijas un scenogrāfijas nodaļas asociētā profesore Suzanna Helke un Kārlstādes universitātes Zviedrijā docents Patriks Sjobergs. Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē pārstāvēs pasniedzēji – profesore Inga Pērkone, profesors Pēteris Krilovs un docents Dāvis Sīmanis. Konferences dalībnieku vidū būs speciālisti un studenti no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas un citām valstīm.


Konference notiks trīs dienas – 14. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3) un 15. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā Zirgu pasts (Dzirnavu ielā 46) tiks lasīti referāti, notiks diskusija un prezentācijas, filmu seanss, savukārt noslēguma dienā 16. aprīlī LKA struktūrvienībā, Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10) būs vairāki ar konferences tēmām saistīti filmu seansi.


Ieeja konferencē ir bez maksas. Darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu.


Konferences norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Programma tiks publicēta drīzumā LKA mājaslapā www.lka.edu.lv un Kino muzeja mājaslapā.

Konferences koordinatore – Zane Balčus, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja.

<< >>

Otrā maiņa IV: Kinovakcīna jeb festivāls kā apziņas paplašinātājs 16. martā

LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

LEKTORIJS TURPMĀK NOTIKS RĪGAS KINO MUZEJA TELPĀS, PEITAVAS IELĀ 10 (IEEJA NO ALKSNĀJA IELAS)!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Lekcija tiek pārcelta no 23. februāra uz 16. martu, kad plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā lektore Sonora Broka runās par kino festivālu kā apziņas paplašinātāju jeb kinovakcīnu. 

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

_______________________________________________________________________________

Sonora Broka: Kinovakcīna jeb festivāls kā apziņas paplašinātājs

 

Pēdējā desmitgade kino raksturojama ar vairākām būtiskām pārmaiņām- pāreja no 35 mm uz DCP, kinofestivālu daļēja pāriešana uz virtuālo vidi. Līdzīgi kā tad, kad parādījās ērti lietojamais video formāts, arī šobrīd aktualizējies jautājums par kinofestivālu attīstības dažādajiem virzieniem un funkciju maiņu. Bet pārmaiņas skar ne tikai izrādīšanas tehniskos aspektus- kā atbildot uz vadošo noskaņojumu sabiedrībā, arvien biežāk lielāko festivālu balvas saņem izteikti sociāls kino. Cik apdraudēta šobrīd ir autorkino niša, un cik atvērts ir skatītājs tādam kino, kas neseko klasiskā naratīva principiem?

 

PAR LEKTORI: Sonora Broka – kino festivālu programmu veidotāja ar plašu pieredzi, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore

<< >>

Otrā maiņa IV: III lekcija, II daļa: "Ātrs un bez žēlastības"

 Kinolektorija "Otrā maiņa IV" III lekcijā 9. februārī ar Sergeju Timoņinu un Sergeju Musatovu tehnisku iemeslu dēļ daudz kas palika nepateikts. Ieturot tēmu, piedāvājam lekcijas sīkvelu jeb turpinājumu 8. martā Rīgas Kino muzejā, lai runātu par franšīzēm, šoreiz izmantojot konkrētu piemēru: franšīzi "Ātrs un bez žēlastības" (''Fast and Furious").

Norises vieta: Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10 (ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja brīva!
_________________________________________________

''Otrā maiņa IV", III lekcija, II daļa: "Ātrs un bez žēlastības" kā mūsdienu populārās kultūras mēraukla".

Kā Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs no "Kinoblogeri.lv'' to veiksmīgi izstāstīja oriģinālajā lekcijā, "Ātrs un bez žēlastības" filmu cikls var kalpot kā lielisks piemērs ne tikai straujai Holivudas komercializācijai un sīkvelizācijai (un skatītāju kino-paradumu maiņai), bet vispār visam uz pasaules! Visu uz pasaules Kinoblogeru pārstāvji šoreiz gan nesola, bet interesantu stāstu par to, kā šīs filmas reprezentē konkrētā iznākšanas gada popkultūras stāvokli - gan.

PAR LEKTORIEM: Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs pārstāv Kinoblogeri.lv un kino projektu "Spektrs", regulāri rīko īpašos seansus īpašām filmām, kā arī nodarbojas ar filmu izplatīšanu.

<< >>

Otrā maiņa IV: Džeimss Bonds - vienmēr jauns

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Sestais kinolektorija vakars notiks 1. martā plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā, kur lektori Toms Ķencis un Miķelis Grīviņš runās par Džeimsu Bondu kā tēlu, kura filmas rada pateicīgu fonu kultūrvēsturiskai analīzei. Lekcijas apraksts zemāk!

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
____________________________________________________________________________


DŽEIMSS BONDS - VIENMĒR JAUNS

 

Ko var mācīties no slepenā aģenta, kuru atpazīst visa pasaule? Kā veikli novilkt krūšturi, izglābt pasauli un saprast mūsdienu sabiedrību, kā arī citas lietas bagātīgi ilustrētā un analītiskā ieskatā Bond-lorā divu doktoru sniegumā jeb kinolekcijā, kurā kultūras semiotika un psihoanalīze satiek Vodka Martini.


NB! Kinolekcijas apmeklētāji var tikt eksponēti reklāmām un visādai teorētiskai izlaidībai. Vietu skaits stipri ierobežots, RSVP atbildīgi!


PAR LEKTORIEM:


Dr. Toms Ķencis – filozofs un folklorists, kurš specializējas mītu un vizuālo kultūru pētniecībā. Mīl kino.

Dr. Miķelis Grīviņš – socioloģijas guru ar vēlmi polemizēt par spiegiem, popkultūru un ģeopolitiskajām attiecībām.

<< >>

Diagnoze - kino: "Purva bridējs" 3. martā

 2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.


3. marta “Diagnoze – kino” seansā tiks izrādīta Leonīda Leimaņa pilnmetrāžas spēlfilma “Purva bridējs’’ (1966).
19. gadsimta beigas Latvijā. Alaines muižas kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, taču ir pārāk temperamentīgs, lai Kristīnes māte viņu uzskatītu par labu precinieku meitai. Kamēr Edgaru draugi cenšas pavedināt uz dzeršanu un draudzību ar kroga meitu Matildi, Kristīni jau bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā tērpta, Kristīne tomēr atsaka Akmentiņam, tādējādi radot vienu no sirdi kaislīgākajiem mīlasstāstiem latviešu kino.


Viens no temperamentīgākajiem Latvijas kinorežisoriem Leonīds Leimanis filmu balstījis uz literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbiem, taču no rakstnieka atturīgi romantisko tēlu attiecībām savērpis vētrainu kaislību drāmu, ar to izsaucot sabiedrībā kaismīgas diskusijas par atļaušanās robežām ekranizācijās. Harizmātisko aktieru Vijas Artmanes un Ulda Pūcīša divspēle ir viens no spēcīgākajiem mīlas duetiem Latvijas kino vēsturē, un viss iepriekšminētais padarīja filmu Purva bridējs par vienu no skatītākajām sava laika spēlfilmām (26,6 miljoni skatītāju bijušās PSRS teritorijā).


“Purva bridējs” tiks izrādīta ar angļu subtitriem 3. martā plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas).


Ieeja bez maksas.


“Diagnoze – kino” ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Otrā maiņa IV: Mākslas darbs YouTube reproducēšanas laikmetā

 Otrdien, 16. februārī Rīgas Kino muzejs aicina uz jau ceturto lekciju kinolektorija ''Otrā maiņa IV" ietvaros, kas šoreiz pievērsīsies YouTube fenomenam. 

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Ceturtais kinolektorija vakars notiks 16. februārī plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā, kur lektore Agnese Logina runās par pārmaiņām, kas novērojamas kustīgā attēla vidē kopš vietnes YouTube parādīšanās. Lekcijas apraksts zemāk!

Plašāka informācija par katru lekciju būs pieejama www.kinomuzejs.lv

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
_________________________________________________

Agnese Logina: Mākslas darbs YouTube reproducēšanas laikmetā

YouTube parādījās 2005. gadā, un kopš tā laika ir revolucionarizējis to, kā skatītāji uztver kustīgo attēlu. Kādreiz ekskluzīvi materiāli nu ir viegli pieejami 24 stundas diennaktī ikvienam ar interneta pieslēgumu. Lai runātu par YouTube fenomenu, kas neizbēgami ietekmē skatītāju attieksmi pret citām kustīgā attēla izpausmēm, piemēram, kino un seriāliem, nepieciešams apzināt saturu, kas tur nonāk – un tā dažādība ir apreibinoša. Starp YouTube skatāmiem video atrodamas dažādas pamācības, kuriozi video, neskaitāmu dzīvnieku video, bērni, ģimenes ainas, smieklīgi un mazāk smieklīgi joki, mūzikas videoklipi, notikumu analīzes, ziņas, arhīvu materiāli, pilnmetrāžas filmas, īsfilmas un tik daudz kas vēl cits, kam reizēm pat vēl nav skaidri nodefinēta termina. Materiāla ir tik daudz, ka skaidrs – jebkāda kontrole un ierobežošana ir stipri virspusēja, jo visu noskatīties nemaz nav spēka un laika. Par to, kā tas ietekmē saturu, formu, juridiskos aspektus un attēla uztveres aspektus var un vajag runāt daudz, it sevišķi tāpēc, ka materiāla mazāk nepaliek, gluži otrādi. Jo autors nav miris, autors ir augšāmcēlies, viņam ir interneta pieslēgums, pāris elementāras datorprogrammas, brīvs laiks un iespēja teju anonīmi publiskot savus mākslas darbus, turpinot jaukt mākslas un autora definīcijas.

PAR LEKTORI: Agnese ir studējusi kino, literatūras un kultūras teoriju Amsterdamā un turpina to darīt arī Rīgā. Pēdējos gadus pavadījusi īsfilmu festivālu vidē un guvusi pieredzi kā festivāla producente, kā programmu kuratore, kā projektu vadītāja dažādās situācijās, un nu jau gadu strādā Rīgas Kino muzejā kā kuratore. Interesē popkultūra un avangards kustīgā attēla vidē, kas novedis pie padziļinātas intereses par YouTube fenomenu.

<< >>

Ģimeņu dienas Rīgas Kino muzeja izstādē “Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas” 20.02., 27.02. un 03.03.

 LKA Rīgas Kino muzeja izstādē “Uzminēt brīnumu”, kas veltīta zīmētās un aplikācijas animācijas aizsācējiem Latvijā Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam, aicinām uz ģimeņu dienām – sestdienās 20. un 27. februārī un 5. martā, kad notiks radošas tikšanās ar izstādes galvenajiem varoņiem un veidotājiem, kas ļaus iepazīt sava aroda prasmes, praktiski darboties un interesanti pavadīt laiku animācijas kino vidē.

 

20. februārī ģimenes tiek aicinātas uz tikšanos-radošo darbnīcu ar animācijas filmu režisori un scenāristi Rozi Stiebru. Bērniem kopā ar vecākiem būs iespēja gan pašiem darboties Rozes Stiebras vadībā, gan iztaujāt režisori par viņas filmām un animācijas filmu tapšanas procesu.

 


27. februārī radošo darbnīcu vadīs animācijas filmu māksliniece Dzintra Aulmane, kura kopā ar Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu veidojusi visvairāk filmu (kopskaitā 17). Skatītāju iemīļotāko Dzintras Aulmanes filmu vidū noteikti ir Latvijas animācijas klasika „Zaķīšu pirtiņa“ (1979), „Sēd uz sliekšņa pasaciņa“ (1987), filmas no cikla „Pasaciņas“ un citi darbi.

 


5. martā notiks tikšanās ar izstādes „Uzminēt brīnumu“ mākslinieci Daci Džeriņa, kura radošā un brīvā gaisotnē pastāstīs, kāpēc izstādes veidošanā jāpiedalās māksliniekam, kādi ir tā pienākumi un kā tapa izstāde „Uzminēt brīnumu,“ kā arī dalībniekiem ļaus pašiem iejusties izstādes mākslinieka lomā.

 


Pasākumu norises vieta būs Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Sākuma laiks – plkst. 12. Tiek aicinātas ģimenes kopā ar bērniem vecumā no 4 -14 gadiem.

Ieejas maksa uz darbnīcām: bērni līdz 7 gadu vecumam bez maksas, no 7 gadu vecuma 2,10 EUR, bet pieaugušajiem 3,60 EUR.

 

Darbnīcās ir ierobežosts vietu skaits, tāpēc iepriekš noteikti jāpiesakās, rakstot (kinomuzejs@kinomuzejs.lv; gundega.melberga@kinomuzejs.lv) vai zvanot 67358873.

Izstāde „Uzminēt brīnumu“ Kino muzejā tika atvērta 2015. gada septembra beigās un būs pieejama apmeklētājiem līdz 2016. gada 15. oktobrim. Roze Stiebra un Ansis Bērziņš ir īpašas personības Latvijas animācijas kino, jo ir daudzu lietu aizsācēji – pirmo profesionālo aplikācijas un animācijas filmu autori, izaudzinājuši prakstiskā darbā pirmos tēlu iekustinātājus – animatorus -, sadarbojušies ar virkni atzītu latviešu mākslinieku. Izstādē atspoguļots animācijas filmas tapšanas process, kad nekustīgais attēls atdzīvojas, pie kā piedalās daudzi ar pacietību apveltīti cilvēki. Šajā izstādē īpaši izcelta Rozes un Anša sadarbība ar māksliniekiem. Kā saka Roze: “Veidojot filmu, rodas jauna realitāte, un tas parāda, cik pasaule ir skaista un neierobežota. Tu sāc redzēt brīnumu tur, kur to agrāk neredzēji.”


Izstādes tapšanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Otrā maiņa IV: Mūsdienu zīmolvedība kino

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Trešais kinolektorija vakars notiks 9. februārī plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize", kur lektori Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs runās par arvien pieaugošo filmu kā atsevišķu pasauļu radīšanas fenomenu. Lekcijas apraksts zemāk!

Plašāka informācija par katru lekciju būs pieejama www.kinomuzejs.lv

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
_________________________________________________

Kino franšīzes 21. gadsimtā jeb kādēļ iemīļotais stāsts nebeigsies nekad.

Mūsdienu kino vairs nav sīkveli, triloģijas vai cikli, bet gan pasaules, kurās var būt bezgalīgi daudz stāstu, varoņu un variāciju. Marvel filmas, kas izveidoja veiksmīgu sistēmu ar savu komiksu kinoseriālu - šī nav franšīze, kur it stāsts par vienu un to pašu personāžu (Džeimss Bonds), bet gan vesela pasaule ar dažādiem personāžiem. Katram savs stāsts, katram savs sižets. Viņu piemēram seko arī citas studijas, kas nu ja vairs neveido "triloģijas", bet gan kino-pasaules. Marvel un DC, "Zvaigžņu kari", "Svešais", "Ātrs un bez žēlastības", "Krēsla" un "Greja 50 nokrāsas" - tas viss stāstā par to, kur dodas modernais komerckino!

PAR LEKTORIEM: Sergejs Timoņins un Sergejs Musatovs pārstāv Kinoblogeri.lv un kino projektu "Spektrs", regulāri rīko īpašos seansus īpašām filmām, kā arī nesen ir uzsākuši jaunu un svētīgu paradumu, atgriežot mūsdienu klasiku uz ekrāna.

<< >>

Diagnoze - kino 4. februārī rāda "Akmeņi manās kabatās''

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs jau ceturto reizi rīko projektu “Diagnoze – kino”, lai reizi mēnesī muzeja telpās izrādītu latviešu kino. 


2016. gadā Rīgas Kino muzejs pievēršas latviešu kino klasikai vai topošajai klasikai, īpaši domājot par Rīgas starptautisko publiku un piedāvājot noskatīties šīs filmas ar angļu subtitriem. Šī iespēja būs unikāla, ņemot vērā to, ka lielākoties šīs filmas, it īpaši runājot par latviešu kino zelta fondu, nav pieejamas publikai, kas nerunā latviešu valodā, tāpēc angļu subtitri ļaus nodrošināt iespēju ārzemniekiem iepazīties ar Latvijas kino klasiku.


Šī gada pirmajā “Diagnoze – kino” seansā tiks izrādīta Signes Baumanes animācijas pilnmetrāžas filma “Akmeņi manās kabatās”. Šī filma tika pabeigta 2014. gadā, savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja Karlovi Vari kino festivālā Čehijā. Filma ir stāsts par Signes Baumanes ģimenes cīņu ar depresiju, sarežģītas idejas attēlojot animācijas formā. 2015. gada izskaņā Signei Baumanei par šo darbu tika piešķirta Izcilības balva kultūrā, tādējādi vēlreiz atzīstot, ka “Akmeņi manās kabatās” ir viens no pēdējā laika lielākajiem un svarīgākajiem notikumiem Latvijas kino vidē un kultūrā plašākā kontekstā.

 


“Akmeņi manās kabatās” tiks izrādīta ar angļu subtitriem 4. februārī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejā. Ieeja bez maksas.

Programma 2016. gada pirmajam pusgadam:


4.02. “Akmeņi manās kabatās”, rež. Signe Baumane, 2014, studija “Lokomotīve”


3.03. “Purva bridējs”, rež. Leonīds Leimanis, 1966, Rīgas kinostudija


7.04. “Pie bagātās kundzes”, rež. Leonīds Leimanis, 1969, Rīgas kinostudija


5.05. “Ezera sonāte”, rež. Gunārs Cilinskis, Varis Brasla, 1976, Rīgas kinostudija


2.06. “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, rež. Jānis Streičs, 1981, Rīgas kinostudija

“Diagnoze – kino” ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Seansi notiek Rīgas Kino muzejā (Peitavas iela 10, ieeja no Alksnāja ielas). Ieeja seansos bez maksas.

<< >>

Otrā maiņa IV: Kino melnā avs - īsfilma

 LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu ''Otrā maiņa'', kas šoreiz notiek jau ceturto reizi!

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Otrais kinolektorija vakars notiks 2. februārī plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize", kur lektore Anna Veilande Kustikova runās par īsfilmu lomu kino vidē. Lekcijas apraksts zemāk!

Lūdzam nākt laicīgi, jo kinoteātrī ‘’Kino Bize’’ vietu skaits ir ierobežots!
Ieeja bez maksas.

Lektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
__________________________________________________________________________
Kino melnā avs - īsfilma

Kas ir īsfilma?
Pilnmetrāžā vairāk naudas - īsfilmā vairāk mākslas?
Kāpēc un kā īsfilmas apsteidz pilnmetrāžu mūsdienās?
Kādēļ īsfilma nav kino mīļotāja ikdienas sastāvdaļa Latvijā?
Kas un kur skatās īsfilmas, kas taisa īsfilmas, kāpēc to ir tik daudz?
Vai jūs zinājāt, ka īsfilmu festivālu ir vairāk nekā pilnmetrāžas festivālu?
Kā īsfilmas ceļo pa pasauli, un kādēļ latviešu īsfilmas visbiežāk paliek tepat mājās?


Otrā maiņa kino lektorijā 2. februārī, īsfilmu pētniece, skatītāja un aizbildne Latvijā Anna Veilande Kustikova atbildēs uz šiem un skatītāju jautājumiem, pamīšus piedāvājot aplūkot daļu no nozīmīgākajiem īsmetrāžas darbiem pēdējo gadu pasaules īsformāta kino industrijā.

PAR LEKTORU: Anna Veilande Kustikova ir kuratoru apvienības "Short Riga'' radošā direktore, bijusī Rīgas Starptautiskā filmu festivāla 2ANNAS programmu direktore, īsfilmu pētniece un kuratore.

<< >>

Sāksies kinolektorijs "Otrā maiņa IV''

Otrā maiņa IV: Jaunais laiks (2005-2015)

Rīgas Kino muzejs 2011. gadā aizsāka kinolektoriju ‘’Otrā maiņa’’, piesakot jaunus vārdus un jaunas idejas kino vizuālās valodas tulkošanā. Lektorija mērķis – iepazīstināt publiku ar jaunajiem mākslas kritikas un kino teorijas profesionāļiem, radot auglīgu vidi, kurā tiek veidota diskusija par aktuālajiem audiovizuālās kultūras jautājumiem. 2016. gada sākumā Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri “Kino Bize” atsāk šo lekciju ciklu, no jauna radot vietu kvalitatīvai domu apmaiņai starp skatītājiem un pētniekiem.


Mūsu laikā audiovizuālā kultūra kļuvusi par dominējošo izteiksmes veidu, un kino ir tāds krustpunktu mezgls – kino kā vizuāls medijs kļūst arvien nozīmīgāks mūsdienu straujajā informatīvajā telpā. Kinolektorija dalībnieki tiecas uzsvērt kritērijus, pēc kuriem informācijas pārpilnībā un vizuālo attēlu gūzmā atšķirt būtisko no nebūtiskā, veidot savas autoritātes, domu strāvojumus un teorijas kino uztverē.


Kinolektorija ‘’Otrā maiņa IV”’ tēma šogad ir jaunais laiks – ‘’Otrā maiņa’’ piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005.-2015. gads). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Lektorijs notiks sešus vakarus kinoteātrī ‘’Bize’’ pusotra mēneša garumā.


Lektorija plāns:


I 26.01 Sanita Grīna: Vai TV ir jaunais kino?


II 2.02 Anna Veilande Kustikova: Kino melnā avs – īsfilma


III 9.02 Sergejs Timoņins, Sergejs Musatovs: Mūsdienu zīmolvedība kino


IV 16.02 Agnese Logina: Mākslas darbs YouTube reproducēšanas laikmetā


V 23.02 Sonora Broka: Kinovakcīna jeb festivāls kā apziņas paplašinātājs


VI 1.03 Toms Ķencis, Miķelis Grīviņš: Džeimss Bonds – vienmēr jauns

 

Plašāka informācija par katru lekciju: www.kinomuzejs.lv un Rīgas Kino muzeja Facebook lapā!

 

Lekciju sākums 19:00, norises vieta: Elizabetes 37-2

 

Ieeja bez maksas. Lūdzam nākt laicīgi - kinoteātrī ‘’Bize” ir ierobežots vietu skaits!

Filmas "Krasts" (1963) uzņemšana, operators Ivars Seleckis, režisors Aivars Freimanis. No I. Selecka arhīva.
<< >>

Aicinām pieteikties konferencei "Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino"

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs un Kino muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Baltijas jūras reģiona dokumentālais kino: estētisks un sociāls fenomens". Konference notiks no 2016. gada 14.-16. aprīlim Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un Audiovizuālās mākslas katedras ēkā, Teātra mājā Zirgu Pasts (Dzirnavu iela 46, Rīga).


Konferences mērķis ir pievērsties Baltijas jūras reģiona valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Dānija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija) dokumentālajam kino, pētot galvenos virzienus un autorus, veidojot nacionālo kino salīdzinošo analīzi un atspoguļojot citas tēmas.
Katras valsts plašo dokumentālā kino mantojumu pētījuši vietējie profesionāļi, taču reti tai pievērsušies ārvalstu speciālisti, kā arī iztrūkst skatījuma uz nacionālajiem kino citu reģiona valstu kontekstā. Šī konference būs pirmā nopietnā platforma dokumentālā kino zinātniekiem un studentiem, lai aplūkotu Baltijas reģiona dokumentālā kino estētiskos un sociālos paņēmienus, kopējās un atšķirīgās iezīmes, teoriju plašākā reģionālā kontekstā.


Konferencei aicinām pieteikt referātus par šādām tēmām (nosauktajām tēmām ir ieteikuma raksturs):
- nacionālo kino salīdzinošā analīze;
- autora (autoru) daiļrades analīze;
- nozīmīgi dokumentālā kino virzieni;
- transnacionālas tēmas, transnacionāli autori;
- dokumentālā kino teorija/ kritika nacionālā līmenī;
- dokumentālo filmu saglabāšana, restaurācija, pieejamība;
- u.c.

 

Konferences darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums uz latviešu/ angļu valodu. Dalība konferencē ir bez maksas.
Konferencē nolasītie referāti tiks publicēti akadēmiski recenzētā rakstu krājumā “Kultūras Krustpunkti”, ko izdod LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Izdošanas laiks – 2016. gada novembris.

 

Konferences ietvaros notiks dokumentālo filmu seansi ar filmu izlasi no Baltijas jūras reģiona valstīm.

 

Praktiskā informācija:

Referātu pieteikšana – līdz 2016. gada 2. februārim.
Pieteikums jāsagatavo angļu valodā līdz 300 vārdiem, tajā jāietver referāta nosaukums, īss izklāsts, autora vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija, zinātniskais grāds, kontaktinformācija, kā arī prezentācijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes, prezentācijas valoda – latviešu vai angļu.
Pieteikumu sūtīt: zane.balcus@kinomuzejs.lv.

 

Pieteikumu izskatīšana – līdz 2016. gada 16. februārim. Pieteiktos referātus izskatīs starptautiska zinātniskā komisija. Informācija par komisijas lēmumu tiks izziņota elektroniski katram pieteicējam pēc norādītā datuma.

 

Dalībnieku reģistrācija – līdz 2016. gada 1. martam.

 

Konferences programmas publiskošana – 2016. gada 1. aprīlī.

 

Konferences norise – 2016. gada 14.-16. aprīlis.

 

Referātu iesniegšana publicēšanai – līdz 2016. gada 1. jūnijam. Referāti iesniedzami latviešu vai angļu valodās. Norādījumi rakstu sagatavošanai tiks izsūtīti konferences dalībniekiem līdz konferences sākumam.


Konferences norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, droši sazinieties: Zane Balčus, Rīgas Kino muzeja vadītāja
zane.balcus@kinomuzejs.lv, tel. +371 67358871.

''Limuzīns Jāņu nakts krāsā'', rež. Jānis Streičs. 1981, Rīgas kinostudija
<< >>

Laimīgu 2016. gadu!

Rīgas Kino muzejs būs slēgts 31.12.2015. un 1.01.2016., savukārt 30.12.2015. un 2.01.2016. Kino muzejs būs pieejams apmeklētājiem no 11-17! 

 

Savukārt nākamgad, 2016. gadā, aicināsim apmeklēt sekojošus notikumus:

- atsāksies kino lektoriju cikls ''Otrā maiņa IV'', kas šoreiz norisināsies ''Kino Bize''. Kinolektorija tēma ir laika periods 2005-2015, kas iezīmē nopietnas pārmaiņas tajā, kā tiek uztverts kino un kustīgais attēls, kā tiek veidots kino, nemaz nerunājot par to, kas vispār tiek saukts par kino. Šajā lektorijā runāsim par filmu franšīzēm, par televīziju, par festivāliem, par digitālo, interaktīvo attēlu, kā arī tēliem, kas nemitīgi atkārtojas, pievēršot uzmanību tieši pēdējo 10 gadu laikā notikušajam. 

Pirmais ''Otrā maiņa IV'' vakars būs 26. janvārī. Kinolektorijs norisināsies sešas nedēļas pēc kārtas otrdienās līdz pat 1. martam. Ieeja būs bez maksas, un kinolektorija norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

- no 4. februāra mēneša pirmajā ceturtdienā Rīgas Kino muzeja telpās turpināsies latviešu filmu vakaru cikls ''Diagnoze - kino''. Programma tiks izziņota janvārī, taču jau tagad varam paziņot, ka šoreiz pievērsīsimies latviešu spēlfilmu klasikai, īpaši domājot par to, lai filmas var skatīties arī ārzemju viesi!

- aprīļa vidū Rīgas Kino muzejs rīkos konferenci par dokumentālo kino Baltijas jūras reģionā. Plašāka informācija sekos laika gaitā!

- savukārt visa gada garumā Rīgas Kino muzejs iesaistīties latviešu kino vecmeistara Jāņa Streiča 80. gadu jubilejas pasākumu svinībās. 

Uz tikšanos kino pasākumos, un priecīgus svētkus!

<< >>

16.12. kinolektorijs ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma '"Agirre, Dieva dusmas''

Vernera Hercoga "Agirre, Dieva dusmas" 35 mm kinokopijā - kinoteātrī Splendid Palace


Kinoteātris Splendid Palace un Rīgas Kino muzejs aicina uz kinolektorija cikla Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI īpašo noslēgumu - pēdējo vakaru - 16. decembrī, kad iepazīsim vācu dzīvā klasiķa Vernera Hercoga autorību un vienu no būtiskākajām 1970. gadu filmām, kura nav zaudējusi aktualitāti arī šodien - Agirre, Dieva dusmas (Aguirre, der Zorn Gottes, 1972), kas tiks rādīta no 35 mm kinolentes, pateicoties sadarbībai ar Gētes institūtu. Hercogs ir viens no spilgtākajiem Jaunā vācu kino pārstāvjiem līdzās Raineram Verneram Fasbinderam un Vimam Vendersam. Savā daiļradē vācu režisors apliecina talanta vērienu, būdams kino un operu režisors, producents, operators un ekscentrisku lomu atveidotājs uz ekrāna. Agirre, Dieva dusmas ir īpaša filma Hercoga filmogrāfijā arī tādēļ, ka aizsāk divu sarežģītu personību kopdarbu – Hercoga un aktiera Klausa Kinska piecu filmu ceļu. Hercoga personības daudzšķautņainību,l filmas tapšanu un tās kontekstu vakarā izvērsīs lektore - kino zinātniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus.


Hercogu neinteresē lokālas tēmas, mazi konflikti, nemanāmas detaļas - viņa kino un domas vēriens ir grandiozs. Režisoru saista cilvēciskās niecības absurds, nolemtība likteņa priekšā, cilvēka cīņa ar nepārvaramiem šķēršļiem, dabas spēkiem, zemapziņas dēmoniem. Hercoga radītais kino ir mītiskā izpētes lauks, kam viņš pievēršas arī savā izcilajā veikumā Agirre, Dieva dusmas. Lektore Zane Balčus ieskicē filmas nozīmību: ”Agirre, Dieva dusmas bija Vernera Hercoga pirmais starptautiskais panākums. Tā bija īsts pārbaudījums - Hercogam bija ļoti svarīgi ar šo filmu izkļūst ārpus nacionālā kino robežām, kur kritika viņu īpaši nemīlēja, pierādīt pasaulei, bet tikpat daudz pašam sev savu kinematogrāfisko potenciālu.”


Filmas galvenais varonis ir spāņu konkistadors Lope de Agirre (Klauss Kinskis), kurš pēc Inku impērijas sabrukuma 16. gadsimta vidū dodas ekspedīcijā Peru atrast maģisko Eldorado – mistisko zelta pilsētu. Agirri vada kāre pēc naudas un varas, taču grūtais ceļojums Amazones džungļos viņa nevaldāmajam raksturam ir īsts pārbaudījums. Jo vairāk ceļotāji pietuvojas gaidītajam mērķim, jo grūtāk Agirrem saglabāt kontroli pār notiekošo un savu saprātu. Hercoga un Kinska radītais, despotijas un apsēstības caurstrāvotais stāsts par konkistadoriem Peru džungļos un varonības neprātu, it kā dokumentējot notikumus 1560.gadā, ļauj ieskatīties vēsturiskās realitātes interpretācijā uz autensitkas dabas fona.
Īpaša ir Hercoga sadarbība ar neprātīgā skatiena īpašnieku, skandāliem pavadīto aktieri Klausu Kinski, ar kuru darbs bija tikpat vētraini neirotisks, cik radošs piecās filmās, kas Kinski padarīja pasaulslavenu. Pēc Kinska nāves 1999. gadā Hercogs radīja filmu Mans mīļākais ienaidnieks. Balčus uzsver, ka “Hercogam izturēt filmas galvenās lomas atveidotāja Kinska nevaldāmo raksturu līdz filmēšanas beigām bija grūti, ko vēl sarežģītāku padarīja uzņemšanas apstākļi īstos Peru džungļos.”


Filma tiks izrādīta vācu valodā ar subtitriem franču valodā, austiņās tiks nodrošināts tulkojums latviski.

Kinolektorijs notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

<< >>

9.12. kinolektorijs ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma ''Ceļojums uz Itāliju''

Ingrīdas Bergmanes ceļojums uz Itāliju

Rīgas Kino muzejs un kinoteātris Splendid Palace ielūdz uz kinolektoriju cikla ''Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI'' piekto vakaru, kas veltīts itāļu kino meistaram Roberto Roselīni, 9. decembrī plkst. 19:00. Itālija satricināja pēckara Eiropu ar skaudrām un pašcieņas pilnām cilvēkdrāmām un neoreālisma estētisko virzienu, kura viens no pionieriem bijis Roselīni. Vakarā tiks baudīts Roselīni intīmais veikums ''Ceļojums uz Itāliju'' (''Viaggio in Italia'', 1954) ar režisora tā laika dzīvesbiedri Ingrīdu Bergmani galvenajā lomā, pirms kura kino kritiķe Daira Āboliņa sacīs ievadvārdus. 


Roselīni savā daiļradē stilistiski un konceptuāli lavierē star realitātes dokumentāciju un inscenējumu. Pēc 40. gadu politiskajiem darbiem, nākamajā dekādē Roselīni eksperimentēja ar žanriem un stilu - tapa dokumentālās filmas par Indiju un personīgajā pieredzē sakņoti melodramatiski stāsti par viņa dzimto zemi. “Leģenda vēstī, ka Holivudas aktrise Ingrīda Bergmane noskatījusies Roselīni ''Roma - atvērta pilsēta'' un uzrakstījusi vēstuli tolaik nepazīstamajam filmas režisoram. Tas bija liktenīgi. ''Ceļojums uz Itāliju'' ir vairākos aspektos personiska filma, jā, arī tāpēc, ka tajā ir Ingrīda Bergmane,” filmas personisko vēstījumu akcentē Daira Āboliņa.


Filma vēsta par precētu pāri no Lielbritānijas, Aleksi un Katrīnu, kuri atbraukuši uz Itāliju, lai pārdotu nesen mantotu īpašumu pie Neapoles. Alekss ir nepārtraukti aizņemts ar darbu, tāpēc nereti ir skarbs, tiešs un sarkastisks, savukārt Katrīna ir jūtīga. Katrīnas un Aleksa attiecības Itālijā pasliktinās, viņi viens otru pārprot, kā arī abi cieš no greizsirdības. Viņi jau vienojas par šķiršanos, taču reliģiskas procesijas laikā Neapolē notiek brīnums.


Neoreālisms radies pēc Otrā pasaules kara un Itālijas antifašizācijas kontekstā. Tas ir estētiskais virziens, kas runā par sociāli politiskiem tematiem un pievēršas vienkāršas dzīves atainojumam - tā ir asa sociālā analīze kino valodā, kura izmanto neprofesionālus aktierus un filmēšanu autentiskās lokācijās. Āboliņa uzsver, ka “tas ir kā protests pret balto telefonu kino jeb samāksloto aktierspēli, glamūriem interjeriem un sentimentāliem sižetiem.” Itālija bija pārcietusi Musolīni režīmu un tobrīd valdīja finansiālā krīze, kas lika meklēt adekvātus kino risinājumus. “Zelta stīga bija atgriezties pie cilvēkiem, vienkāršas dzīves un ģimenēm, kuras meklē veidu, kā dzīvot tālāk un kā atrast jaunu dzīves prieku un cerību,” akcentē kinokritiķe.


Kinolektorijs tiks noslēgts 16.12. ar dzīvā klasiķa Vernera Hercoga filmu Agira, Dieva dusmas (Aguirre, der Zorn Gottes, 1972), kas ir pirmā no piecām Hercoga un aktiera Klausa Kinski kopīgi veidotajām filmām, ar kino teorētiķes Zanes Balčus ievadlekciju.

''Kastrāts kuilis''. Rež. Lauris un Raitis Ābele, 2014. Filmas publicitātes foto.
<< >>

“Diagnoze – kino” seanss 10.12. Rīgas Kino muzejā

LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 turpinām latviešu filmu vakaru ciklu „Diagnoze – kino”. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija, kā sastāvā atrodamies kopš 2010. gada, atzīmē 25 gadu jubileju. Rīgas Kino muzejs piedalās svinībās, rudens cēlienā ciklā ‘’Diagnoze – kino’’ izrādot akadēmiju beigušo kino profesionāļu darbus.

Rudens ciklu noslēdzošais seanss notiks 10. decembrī Rīgas Kino muzejā, un tajā tiks izrādītas tematiski sakārtotas Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmas. Šajā reizē tiks izrādītas LKA studentu īsfilmas, kas savā estētikā un tematikā šķietami runā par ziemu, aukstumu un cikla noslēgumu.

10. decembrī plkst. 18:30

''Kastrāts kuilis'', rež. Lauris Ābele, Raitis Ābele, 2014, 22’


"Kastrāts kuilis" ir impresionistisks stāsts par jaunu vīrieti – Valteru un viņa noslēpumu, kas neļauj iegūt funkcionālu lomu vietējā mazpilsētas sabiedrībā. Viņš pavada savu ikdienu, dziedot vietējās baznīcas korī un pieskatot no tēva mantotās cūkas, taču tas nedara viņu mazāk vientuļu. Mierinājumu viņš meklē meitenes Aijas kompānijā, taču Valtera vīrišķības apliecinājumi ir pārāk neordināri.

''Sistēma'', rež. Armands Začs, 2010, 13’


Eksperimentāli dokumentāls skatījums uz vienotā un nepārtrauktā sistēmā saslēgto pasauli.

''Pierobeža'', rež. Jurijs Skorobogatovs, 2013, 5’33’’


Andris aizbrauca uz mežu meklēt Ziemassvētku eglīti, taču tās vietā atrada kādas nelegālas dāvaniņas. Laime gan bija īsa – Andris ātri vien saprot, ka mežā nav viens.

''Četri mielasti'', rež. Liene Linde, 2012, 35’

Reiz kādā Rīgas dzīvoklī dzīvoja Anita ar bērniem Santu un Kristapu. Katru Vecgada vakaru viņi kopā ar Omi un Pēteronkuli rīkoja svētku mielastu. Bērni pieauga, dzīve gāja uz priekšu, prezidenti teica Jaungada uzrunas, televīzijā vienmēr rādīja "Likteņa ironiju". Piedzimšana, nāve, prieks, naids un rasols divpadsmit gadu garumā - četri vakari kādas ģimenes un kādas valsts dzīvē no 1999. līdz 2012. gadam.

Priecāsimies Jūs redzēt Rīgas Kino muzejā!

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.
Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas ''Zeme ir visvientuļākā planēta'' publicitātes attēls.
<< >>

“Diagnoze – kino” seanss 3.12. Rīgas Kino muzejā

LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 turpinām latviešu filmu vakaru ciklu „Diagnoze – kino”. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija, kā sastāvā atrodamies kopš 2010. gada, atzīmē 25 gadu jubileju. Rīgas Kino muzejs piedalās svinībās, rudens cēlienā ciklā ‘’Diagnoze – kino’’ izrādot akadēmiju beigušo kino profesionāļu darbus.

Rudens ciklu noslēdzošie seansi notiks 3. un 10. decembrī Rīgas Kino muzejā, un tajos tiks izrādītas tematiski sakārtotas Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmas. 3. decembrī plkst. 18:30 tiks izrādītas LKA studentu īsfilmas, kas piedāvā četru dažādu jauno režisoru skatu uz pieaugšanu un bērnību.


3. decembrī plkst. 18:30

Pārņemtā māja, rež. Uldis Cipsts, 2008, 17’
Brālis un māsa meklē atbildes kādā pamestā mājā.

 

 

Zeme ir visvientuļākā planēta, rež. Liene Linde, 2015, 13’
To, kā darbojas pasaule un kas prātā pieaugušajiem, nenākas viegli saprast, ja ir tikai septiņi gadi. Šis ir stāsts par Justīni un kādu viņas dzimšanas dienas rītu.

 

 

Siltums, rež. Kristaps Krūmiņš, 2012, 26’
Septiņgadīgs puika pirmo reizi dzīvē sastopas ar nāvi. Kad pieaugušie neko nepaskaidro, viņš nāvei rod pats savu skaidrojumu un risinājumu.

 

 

Sērkociņi, rež. Didzis Eglītis, 2007, 13’
Padomju Latvijā, astoņdesmito gadu vidū, pie ezera atpūšas tēvs, māte un dēls. Ģimenes vīrieši spēlē bumbu un trāpa to ezerā. Tēvs brien pēc bumbas un sāk slīkt... Un sērkociņi galu galā izrādās savstarpējo attiecību katalizators.

 

 

Priecāsimies Jūs redzēt Rīgas Kino muzejā!

 

 

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.
Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas ''Lūriķis'' publicitātes attēls.
<< >>

1.12. kinolektorijs ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma ''Lūriķis''

''Lūriķis'' - filma, kas nogalina


1. decembrī plkst. 19:00 kinoteātrī Splendid Palace lektoriju cikla "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" nākamā pieturvieta - Lielbritānija un britu sinefīls un režisors Maikls Pauels. Vakarā būs iespēja baudīt Pauela ikonisko filmu Lūriķis (Peeping Tom, 1960), kas apspēlē kino kā perversu vērošanas izpausmi hičkokiski brutālā manierē. Pirms vairāk nekā 50 gadiem filma tika kritiķu izsvilpta un skatītāju gānīta - tā iznīcināja režisora karjeru pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem. Savukārt mūsdienās tā ir kļuvusi par kulta kinolenti, jo tieši Pauels ir režisors, kurš atļāvās pārkāpt kino robežas un šokēja vairāk kā Alfrēds Hičkoks. Pirms filmas kino un literatūras zinātnieka Viktora Freiberga ievadlekcija.

 


Pauela veikums vēsta par Marku Luisu, kurš dzīvo viens un strādā kino studijā, kā arī naktīs piepelnās, uzņemot pikantas sieviešu fotogrāfijas. Viņš arī uzņem filmu par bailēm, nogalinot nezināmas sievietes un filmējot viņu reakciju nāves laikā. Marks sadraudzējas ar apakšējā stāva kaimiņieni Helēnu, kurai neskaidri stāsta par savu filmu. Ziņkārības vadīta, Helēna Marka dzīvoklī noskatās viņa filmēto materiālu, taču Marks viņu pieķer. Kino zinātnieks Viktors Freibergs komentē filmu: “Vai tā joprojām spējīga šokēt auditoriju, jāspriež skatītājiem pašiem, taču uzskatīt, ka filma stāsta par slepkavu-maniaku nozīmētu ignorēt tās dziļāko jēgu.”


Maikls Pauels savā daiļradē līdzīgi kā Hičkoks izgaismo cilvēka tumšākās dziņas un zemapziņas krāterus, tomēr Pauels atkāpjas vairākus soļus tālāk no realitātes un reālpsiholoģijas nekā viņa tautietis. Pauels radījis alternatīvu kino valodu 40. un 50. gadu britu kinematogrāfā. Filmās Dzīvības un nāves jautājums (1946), Sarkanās kurpītes (1948) un Hofmaņa pasakas (1951) jaušama barokāli salta estētika, un tās tiek risinātas pasakai līdzīgos vēstījumos, iedvesmojoties no gotisko pasaku meistara Ernesta Teodora Hofmaņa. Tādi klasiķi kā Mārtins Skorsēze, Džordžs Romero un arī Frānsiss Fords Kopola atzinuši britu režisora stilistisko ietekmi savos darbos.

 


Viktors Freibergs pauž, ka “kino skatīšanās process bieži tiek pielīdzināts vuārismam – mums sagādā baudu ieskatīties varoņu intīmajā dzīvē, vērot viņu pārdzīvojumus vai ciešanas. No šāda skatupunkta raugoties, Pauela filmas galvenais varonis var tikt traktēts kā kino skatītāja metafora, līdz ar to jautājums, vai viņš ir noziedznieks vai savas iekāres “nevainīgs” upuris, zaudē jebkādu jēgu.” Britu režisora tuvs draugs Mārtins Skorsēze sacījis, ka Lūriķis un Frederiko Fellīni 8½ pasaka visu par kino radīšanu un par filmas attiecībām ar skatītāju, kā arī preparē kino ambivalento objektivitāti un subjektivitāti. “Lūriķis ataino kino mākslas agresiju, arī kameras vardarbīgo dabu,” pauž Skorsēze.

 


Kinolektoriju ''Tas, ko Tu nedrīksti nezināt'', kas šoreiz notiek jau 11. reizi, rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri ''Splendid Palace'' un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programmas ietvaros, aicinot skatītāju dziļāk izzināt kino vēsturi, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un nozīmīgiem darbiem, sešus trešdienu vakarus būs iespēja iepazīt Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Roselīni un Larsa fon Trīra daiļradi.


Pilna kinolektoriju programma: splendidpalace.lv un kinoteātra sociālajos tīklos, kā arī kinomuzejs.lv. Ieeja: 4,50 EUR.

<< >>

25.11. kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI'' - filma ''Šķeļot viļņus''

 25. novembrī plkst. 19:00 kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" turpinās ceļojums Eiropas kino lielvalstu daiļradē kinoteātrī “Splendid Palace”. Mazajām un lielajām kino estētikas revolūcijām ir konkrētas adreses, tamdēļ nākamais pieturas punkts šajā ciklā - Dānija un kino huligāns Larss fon Trīrs.

Izmantojot klasiskā kino stereotipu laušanu un tabu tēmu izvērsumu, Trīrs runā par neapzināto psihē, zemapziņu un instinktiem – plosošiem, tumšiem, destruktīviem, kuriem ir neiespējami pretoties. Režisors savās filmās reflektē par cilvēka vientulību un atsvešinātību, kā arī attiecībām ar Dievu - visbiežāk caur sievietes tēlu. Kannu kinofestivāla Grand Prix laureāte "Šķeļot viļņus" (Breaking the Waves, 1996), kas aizsāka režisora triumfu Eiropā, koncentrētā veidā piedāvā tīru Trīra autorību. Vakara lektore - kinokritiķe Dita Rietuma.

Radies definējums “Trīra sievietes” kā ekrāna mocekles. Tas tapis tamdēļ, ka Trīrs saskata sievietēs ideālus - viņas konstanti ir nemainīgas savos uzskatos, gluži kā varoņi antīkajā traģēdijā, un šī iemesla dēļ arī cieš. Arī “Šķeļot viļņus” var traktēt kā trīrisku traģēdiju. Dāņu režisora radītais scenārijs vēsta par Besu - jaunu, naivu un raksturā nelokāmu sievieti no Skotijas, kurai ir psiholoģiskas problēmas. Par spīti savas baznīcas nosodījumam, Besa apprecas ar norvēģi Janu, ateistu, kurš strādā uz naftas platformas. Taču Jans cieš negadījumā, pēc kura viņš ir paralizēts. Šis notikuma pavērsiens pāra jau tā sarežģītās attiecības padara vēl sarežģītākas, Janam pārliecinot Besu, ka viņai ir jānodarbojas ar seksu ar citiem vīriešiem, lai Janu apmierinātu. Savukārt Besa uzskata, ka viņas nestais upuris ir Dieva sakrālā griba, kas palīdz vīram. Sekss šajā filmā nav nedz virsteksts, zemteksts vai tikai sekss pats par sevi, bet alūzija, kas parāda cilvēka vientulību, ideālu aklumu un cilvēka tiešās attiecības ar dabu. Jāpiebilst, ka Emīlija Vatsone “pārcieta” filmu un tika pie “Oskara” balvas nominācijas kā labākajai aktrisei par Besas lomu.

Katra režisora Trīra filma allaž bijusi arī vērienīga pašreklāma, kurā mītiem apvītais dānis metis kārtējo izaicinājumu garlaikotajai Eiropas kinofestivālu publikai. Režisoram būtiski ir nevis rādīt vai stāstīt, bet runāt ar skatītāju pēc saviem spēles noteikumiem. Tieši tādēļ attieksme pret Trīru ir neviennozīmīga - viņu kritizēja un apbēra ar balvām par pašnāvniecisko mūziklu “Dejotāja tumsā” (2000) un filmu–izrādi “Dogvila” (2003). 1995. gadā tapa slavenais “Dogma 95” manifests un Trīra sludināto principu iemiesojums – filma “Idioti” (1998). Tomēr pēc šīs filmas režisors vairs nav sekojis pašsludinātajiem kinovalodas noteikumiem, drīzāk meklējis jaunas un hibridizētas izpausmes formas - “Antikrists” (2009), “Melanholija” (2011) un “Nimfomāne” (2013) - depresijas triloģija tapa kā kontra-vēstījums Holivudas žanru kino.

<< >>

11.11. kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" - filma "Franču kankāns"

11. novembrī plkst. 19:00 kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" franču kino klasiķa Žana Renuāra krāšņā muzikālā filma "Franču kankāks" (French Cancan, 1954).


Šī vakara lektors, režisors un kino teorētiķis Jānis Putniņš, par Renuāra filmu saka: “Pēc 15 klaida gadiem režisors Žans Renuārs atgriežas Francijā, kur top “Franču kankāns” - “visfranciskākais” no viņa radītajiem šedevriem.” Vizuāli filma uzbur Edgara Degā un citu impresionistu, arī Pjēra-Augusta Renuāra gaismas un krāsu izteiksmi kankāniskā ritma gleznā. Savulaik jaunā viļņa režisors un kinokritiķis Fransuā Trifo par filmu sacījis, ka “ikviena aina ir glezniņa kustībā. Ikviena dejas aina ir kā Degā skice.”


Filmas “Franču kankāns” centrālais varonis ir Danglārs, teātra īpašnieks, kuru atveido franču kino emblemātiskais aktieris Žans Gabēns. Renuāra paša rakstītais scenārijs skatītāju aizved uz 19. gadsimta beigām Parīzē, kur mutuļo Moulin Rogue teātra vēstures aizmetņi un motīvi. Danglāra teātrī-kafetērijā mitinās vairākas viņa dzīvē svarīgas sievietes: Lola, ēģiptiešu vēderdejotāja, un Nini, naiva veļasmazgātāja un talantīga dejotāja. Iedvesmojoties no Nini vides, Danglāram rodas ideja atvērt īpašu vietu – teātri Monmartrā, kas atdzīvinātu īpašo franču kankāna dejas tradīciju. "Franču kankānā" mazā lomā iemūžināta arī Edīte Piafa un citas tā laika Parīzes zvaigznes. Jānis Putniņš uzsver mākslas klātesamību: “Parīze, krāsas, impresionisti, mākslas pasaules aizkulises un drāmas muzikālajā filmā par uzdrīkstēšanos sekot saviem sapņiem.”


Seanss notiek sadarbībā ar Francijas institūtu. Filmai nodoršināts tulkojums latviešu valodā.

 

Lektoriju muzejs veido kopā ar kinoteātri "Splendid Palace", to finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

"Peeping Tom" publicitātes attēls.
<< >>

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI programma

Kino lektorijs ‘’Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI’’
Eiropas lielvalstis kino vēsturē

Kinoteātris "Splendid Palace", Lielā zāle, pl. 19:00


28.10.    
“Iznīcības eņģelis” (El ángel exterminador), rež. Luiss Bunjuels, 1962, 94’, Meksika
Edmundo Nobile (Enrike Rambals) rīko greznas viesības. Viesi izklaidējas ar ēdieniem, dzērieniem, sarunām un mūziku, taču no rīta saprot, ka nav spējīgi pamest salonu, kā arī jebkurš mēģinājums ielauzties telpā no ārpuses ir neveiksmīgs.
Kaut arī lektorija tēma ir Eiropas lielvalstis kino, sākam ar Bunjuela filmu, kas tapusi Meksikā, īsi pēc tam, kad viņš pameta Spāniju pēc filmas "Viridiāna'' (1961) izraisītā skandāla.
Lektors – Dāvis Sīmanis

 

11.11.   
“Franču kankāns” (French Cancan), rež. Žans Renuārs, 1954, 104’, Francija
Danglārs (Žans Gabēns) ir teātra īpašnieks 19. gadsimta beigās Parīzē, un viņa dzīvē svarīgas ir vairākas sievietes: Lola, ēģiptiešu vēderdejotāja, un Nini, naiva veļasmazgātāja un talantīga dejotāja. Iedvesmojoties no Nini vides, Danglāram rodas ideja atvērt īpašu vietu – teātri Monmartrā, kas atdzīvinātu īpašo franču kankāna dejas tradīciju. Filma veidota pēc Moulin Rouge teātra vēstures motīviem, mazā lomā tajā iemūžināta arī Edīte Piafa un citas tā laika Parīzes zvaigznes.
Kankāns ir kā metafora un Renuāra veltījums visa veida mākslinieciskajai izpausmei.
Lektors – Jānis Putniņš

 

25.11. 
“Šķeļot viļņus” (Breaking the Waves), rež. Larss fon Trīrs, 1996, 159’, Dānija
Besa (Emīlija Vatsone) ir jauna sieviete no Skotijas, kurai ir psiholoģiskas problēmas. Par spīti savas baznīcas nosodījumam, Besa apprecas ar norvēģi Janu (Stellans Skarsgārds), ateistu, kurš strādā uz naftas platformas. Taču Jans cieš negadījumā, pēc kura viņš paliek paralizēts. Šis notikums ir nopietns pavērsiens pāra jau tā sarežģītajās attiecībās, pārvērtējot to, cik tālu cilvēks ir gatavs iet otra labā.
Filma iemantoja starptautisku atzinību un pievērsa fon Trīram pasaules uzmanību.
Lektore – Dita Rietuma

 

1.12.
“Lūriķis” (Peeping Tom), rež. Maikls Pauels, 1960, 102’, Lielbritānija
Marks Lūiss (Karlhaincs Bēms) ir vientuļnieks. Viņš dzīvo Londonā, strādā kino studijā, bet papildus piepelnās, uzņemot pikantas sieviešu fotogrāfijas. Viņš ir apsēsts ar patiesu baiļu fiksēšanu kino lentē, filmējot cilvēku reakciju nāves brīdī, tādā veidā turpinot eksperimentu, kādu ar viņu bērnībā veica tēvs. Marks sadraudzējas ar apakšējā stāva kaimiņieni, kura ieinteresējas par Marka filmēto materiālu.
Filma izraisīja skandālu un netika saprasta savā laikā, taču tā ir kļuvusi par modernā kino klasiku.
Lektors – Viktors Freibergs

 

9.12.
“Ceļojums uz Itāliju” (Viaggio in Italia), rež. Roberto Rossellini, 1954, 97’, Itālija
Katrīna (Ingrīda Bergmane) un Alekss (Džordžs Sanderss) ir precēts pāris no Lielbritānijas. Viņi ir atbraukuši uz Itāliju, lai pārdotu nesen mantotu īpašumu pie Neapoles. Alekss ir nepārtraukti aizņemts ar darbu, tāpēc nereti ir skarbs, tiešs un sarkastisks, savukārt Katrīna ir jūtīga un trausla. Katrīnas un Aleksa attiecības Itālijā pasliktinās, viņi jau vienojas par šķiršanos, taču varbūt viss vēl nav zaudēts.
Viena no būtiskākajām pēckara gadu Eiropas filmām, kas atstāja lielu iespaidu uz jauno kino režisoru paaudzi.
Lektore – Daira Āboliņa

 

16.12.
“Agire, Dieva dusmas” (Aguirre, der Zorn Gottes), rež. Verners Hercogs, 1972, 93’, Vācija
Dons Lope de Agira (Klauss Kinskis) ir spāņu konkistadors, kurš pēc Inku impērijas sabrukuma 16. gadsimta vidū dodas ekspedīcijā Peru atrast maģisko Eldorado – mistisko zelta pilsētu. Agiru vada kāre pēc naudas un varas, taču grūtais ceļojums Amazones džungļos viņa nevaldāmajam raksturam ir īsts pārbaudījums. Jo vairāk ceļotāji pietuvojas gaidītajam mērķim, jo grūtāk Agiram saglabāt kontroli pār notiekošo un savu saprātu.
Pirmā no piecām Hercoga un Kinska kopīgi veidotajām filmām.
Lektore – Zane Balčus

<< >>

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI

Atsākam kinolektoriju "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" - lektorija 11. cēlienā pievēršoties Eiropas kino lielvalstīm. Seši izcili režisori, sešas filmas, kas iespaidojušas 20. gadsimta Eiropu, un pusotru mēnesi ilgs, aizraujošs kurss Eiropas kino lielvalstu vēsturē. Kā ierasts - kinoteātrī “Splendid Palace”. Sāksim 28. oktobrī!

 

„Šī gada kinolektorijs aicina izzināt un paskatīties uz kino vēsturi kā uz nacionālo kultūru kopumu. Mazajām un lielajām kino estētikas revolūcijām ir konkrētas adreses: dāņi savulaik kino radīja „dogmu”, itāļi - neoreālismu, vācieši - ekspresionismu un vācu kino jauno vilni, Spānija ir maģiskā reālisma un sirreālisma dzimtene, vismaz kino aspektā. „Tas, ko tu nedrīksti nezināt XI: Eiropas kino lielvalstis” akcentē mākslas parādības un kino personības, kas būtiski ietekmējušas Eiropas un pasaules kultūras ainavu un kādā vēstures posmā padara šo režisoru vai mākslas virzienu par ”lielumu””, komentē kinokritiķe Daira Āboliņa.

Kinolektorijs tiks atklāts 28. oktobrī plkst.19.00 ar skandalozā Luisa Bunjuela darbu ‘’Iznīcības eņģelis’’ (1962). Kaut arī filma ir tapusi Meksikā, ārpus Eiropas, Bunjuela daiļrade ir cieši saistīta ar Eiropu, konkrēti – Spāniju, viņa dzimto valsti.

 

Bunjuels kļuva par kino klasiķi jau kopš savas pirmās īsfilmas: "Andalūzijas suns" (1929), kas tika uzņemta ar Salvadora Dalī līdzdalību. Tā ir un paliek ne tikai pirmā, bet joprojām viena no iespaidīgākajām sirreālisma filmām kino vēsturē. Bunjuela karjera meta līkločus, un viņam bija ne tikai Spānijas, bet arī Francijas, Amerikas un Meksikas periods. Veidojot filmas dažādos žanros, sākot no eksperimentālām filmām un beidzot ar melodrāmām un gandrīz komerciālām komēdijām, Luiss Bunjuels vienmēr izmantojis pa kādai sirreālai devai gan sapņu, gan fantāziju veidā, protams, saglabājot veselīgu spāņu humora izjūtu attieksmē pret cilvēka dabu un materiālas labklājības sasaistīto dzīvesveidu. Luiss Bunjuels tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta režisoriem. Pirms filmas - kinorežisora Dāvja Sīmaņa lekcija.

 

Kinolektoriju „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri “Splendid Palace”, šoreiz tas notiks jau 11. reizi. Programmas ietvaros skatītāji tiks aicināti dziļāk izzināt kino vēstures pamatus, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un viņu zīmīgākajiem autordarbiem, sešus trešdienu vakarus ikvienam interesentam nodrošinot iespēju iepazīties ar Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Rossellini un Larsa fon Trīra kino daiļradi.

 

Pirms katras filmas, kā ierasts, lekcija, ievadot skatītājus filmu estētikā, tapšanas vēsturē un laikmeta kontekstā. Lektori: Dāvis Sīmanis, Jānis Putniņš, Zane Balčus, Viktors Freibergs, Dita Rietuma, Daira Āboliņa.

 

Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Lektorijs tapis sadarbībā ar Spānijas Karalistes vēstniecību, Francijas Kultūras institūtu, Gētes institūtu un Dānijas Kultūras institūtu.

Biļetes uz kino lektoriju varēs iegādāties kino teātra “Splendid Palace” kasēs.

''Lietainā dienā'', 1969, režisore Roze Stiebra, mākslinieks Dailis Rožlapa. Telefilma - Rīga
<< >>

''Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas''

No 2015. gada 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā būs apskatāma jauna izstāde – “Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”, kas veltīta latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas klasiķiem Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam. Stiebra un Bērziņš ir autori iemīļotām latviešu animācijas filmām “Zaķīšu pirtiņa” (1979), “Kabata” (1983), ciklam “Fantadroms” un daudzām citām.

Tieši pateicoties Stiebras entuziasmam, Latvijas televīzijas paspārnē 1969. gadā uzņemta pirmā aplikācijas filma “Lietainā diena”, ko kadru pa kadram filmēja Ansis Bērziņš. Tā pamazām veidojās vesela animācijas grupa, kurā darbojās pirmās profesionālās animatores Latvijā, tapa pirmais animācijas seriāls “Dillī Dallī”, 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā animācijas filma “Kabata”, vēlāk, jau studijā “Dauka”, pirmā pilnmetrāžas zīmētā animācijas filma “Ness un Nesija” (1991).


Filma ir daudzu cilvēku kopdarbs, un šajā izstādē ir izcelta Rozes Stiebras un Anša Bērziņa sadarbība ar māksliniekiem, kuri gan veidojuši savu karjeru animācijā, gan pievienojušies režisoriem jau kā atzīti mākslinieki, izmēģinot jaunu platformu radošai izpausmei. Izstādē akcentējam sešas no šīm personībām, kas veidojušas neaizmirstamus filmu tēlus, – Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Aivars Rušmanis.


Izstādē aicināsim izmēģināt roku zīmētās un aplikācijas animācijas veidošanā, iepazīstināsim ar abu autoru un filmu mākslinieku personībām, atmiņā paliekošākajām filmām, kā arī piedāvāsim ļauties interesantai spēlei, kas balstīta viņu filmu tēlos. Izstāde ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem, bet jebkurš interesents izstādē atradīs ko saistošu.


Izstāde pieejama apmeklētājiem no 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Grupu apmeklētājiem lūdzam iepriekš pieteikties zvanot pa tālruni 67358873.


Izstādes māksliniece – Dace Džeriņa, kuratore – Zane Balčus.

Izstāde tapusi, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.

<< >>

Jauna izstāde - ''Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas".

“Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”

 

Viens no šīs izstādes simboliem ir animācijas studijas “Dauka” melni dzeltenais logotips, kurā simboliski attēlots cilvēks ceļā pretī apvārsnim vai saullēktam. Šīs studijas pamatā ir divi cilvēki – Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, kas aizsākuši aplikācijas un zīmētās animācijs tradīciju Latvijā. Lai gan ar “Daukas” nosaukumu viņu radošajā un producējošajā darbā raksturojams tikai viens posms (1991. – 2010.) un izstādē redzamas senākas lietas, tas precīzi raksturo abu režisoru filmu principus – vēlmi atklāt pasauli tās priekos un bēdās, parādīt sirsnību un labestību.

 

Animācijas filmā nekustīgais attēls atdzīvojas. Lai tas notiktu, šajā procesā jāpiedalās daudziem ar pacietību apveltītiem cilvēkiem, kuri zīmē, fāzē, krāso, griež, līmē, filmē, statiskajām bildēm dodot dzīvību un pēc tam radot noskaņu ar mūzikas un teksta palīdzību. Šajā izstādē mēs vēlamies izcelt Rozes un Anša sadarbību ar māksliniekiem. Kā saka Roze: “Veidojot filmu, rodas jauna realitāte, un tas parāda, cik pasaule ir skaista un neierobežota. Tu sāc redzēt brīnumu tur, kur to agrāk neredzēji.”

 

Izstāde pieejama apmeklētājiem no 30. septembra Rīgas Kino muzejā.

Kadrs no filmas "Fedja"
<< >>

"Diagnoze - kino" 1. oktobrī izrādīs "Fedja"

 "Diagnoze - kino'' ietvaros 1. oktobrī Rīgas Kino muzejs izrādīs Kristīnes Želves režisēto filmu "Fedja". Tādā veidā tiek turpināta aizsāktā ievirzi - pievērsties Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu darbiem, atzīmējot LKA 25 gadu pastāvēšanas jubileju.

 

Dokumentālā filma "Fedja" ir Latvijas un Somijas kopražojums, tā tapusi "Anša Epnera studijai AVE" sadarbojoties ar Somijas studiju "Kinoproduction Oy", filmas producents - Ivars Zviedris, līdzproducents - Klāss Olsons.

 

Filma, kuras scenārija autore un režisore ir Kristīne Želve, pievēršas Teuvo Tulio, īstajā vārdā Teodora Tugaja, bērnības posmam Latgales ciemā. Filma vēsta par to, kā Latgales ainavas, sadzīve, Tulio neparastā dzimta un zēna bērnības pārdzīvojumi un iespaidi vēlāk parādās viņa režisētajās filmās.

 

Seansa sākums plkst. 19:00 Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas).
Ieeja bez maksas.

"Ness un Nesija". (1991) Rež. Roze Stiebra un Ansis Bērziņš, mākslinieks - Aivars Rušmanis. Rīgas Kino muzeja krājums.
<< >>

Muzejs slēgts 22.09.-30.09

Saistībā ar izstādes maiņu Rīgas Kino muzejs ir slēgts no 22. septembra līdz 30. septembrim.

Tiekamies izstādē ''Uzminēt brīnumu'' par animācijas režisoriem Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu!

"Zaķīšu pirtiņa", 1979, režisore Roze Stiebra, māksliniece Dzintra Aulmane. Latvijas Televīzija.
<< >>

Drīzumā - ''Uzminēt brīnumu''

 

Uzmanību - no 15. septembra līdz 28. septembrim muzejā ekspozīcijas maiņa; šajā laikā joprojām iespējams pieteikties ekspozīcijas ''Kino skapis'' apmeklējumam.

 

Jaunā izstāde - UZMINĒT BRĪNUMU - apmeklētājiem pieejama no 30. septembra.

Izstāde „Uzminēt brīnumu“ ir veltīta latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas aizsācējiem – Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam, kuri savu un domubiedru spēkiem veidojuši latviešu animācijas klasiku: „Zaķīšu pirtiņa“ (1979), „Kabata“ (1983), „Fantadroms“ (1984-1995), „Ness un Nesija“ (1991), „Neparastie rīdzinieki“ (2001) un daudzas citas. Tikai pateicoties Rozes Stiebras iniciatīvai 1960. gadu beigās Latvijas televīzijas paspārnē sāka veidoties profesionālo animatoru grupa, kuri nebaidījās eksperimentēt un audzēt profesionalitāti, līdz 1983. gadā uzņēma pirmo zīmēto filmu – pēc Ojāra Vācieša dzejoļiem veidoto „Kabatu“.


Izstādē aicināsim izmēģināt roku zīmētās un aplikācijas multeņu veidošanā, iepazīstināsim ar abu autoru un filmu mākslinieku personībām (Dzintru Aulmani, Helēnu Heinrihsoni, Juri Petraškeviču un citiem) un atmiņā paliekošākajām filmām, kā arī piedāvāsim ļauties interesantai spēlei, kas balstīta viņu filmu tēlos.
 

Izstādes kuratore: Zane Balčus, izstādes māksliniece - Dace Džeriņa. 

 

Sekojiet jaunumiem šeit, mūsu sociālajos tīklos Twitter un Facebook un medijos!

<< >>

Kino uz sienas Baltajā naktī

  LKA Rīgas Kino muzejs piedalās “Baltajā naktī” ar projektu “Kino uz sienas” – filmu fragmentu kolāžu, kura parāda Rīgu 20. un 21. gadsimtā no dažādu paaudžu spēlfilmu veidotāju skatpunkta. Rīgas arhitektūra sniedz plašas interpretācijas iespējas: greznais jūgendstils, padomju laika monumentālie nami un jaunās daudzdzīvokļu ēkas, kā arī mūsdienu augstceltnes – tās ir Rīgas dažādās sejas, fons cilvēku attiecību stāstiem.

Projekts norisināsies četrās vietās pilsētas centrā, katrā no tām izrādot citus filmu fragmentus, kas uzņemti no 1913. līdz 2014. gadam, izrādot tos ģeogrāfiski tuvu to uzņemšanas vietām. Programmas garums būs aptuveni 30 minūtes, un tā tiks atkārtota vairākas reizes. Projekta nosaukums “Kino uz sienas” norāda uz izrādīšanas veidu – trīs no četrām projekta norises vietām programmas tiks projicētas pilsētvidē uz ēku sienām.

Lai akcentētu šīgada “Baltās nakts” foruma gaismas tēmu, katras programmas sākumā būs iekļauti fragmenti no kriminālžanra meistara Aloiza Brenča 1974. gada detektīva “Gaisma tuneļa galā”. Šie ievada kadri kalpo kā vispārēja pastkarte Rīgai, to parādot kā dinamisku, noslēpumainu, aizraujošu, reizēm bīstamu, bet vienlaikus pievilcīgu vietu – gaismu tuneļa galā tiem, kuri apmaldījušies, un tiem, kuri cīnās par taisnības uzvaru.

<< >>

''Diagnoze - kino'' 3. septembrī - LKA studentu īsfilmas

 LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 pēc vasaras pārtraukuma turpinām latviešu filmu vakaru ciklu „Diagnoze – kino”. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija, kā sastāvā atrodamies kopš 2010. gada, atzīmē 25 gadu jubileju. Rīgas Kino muzejs piedalās svinībās, rudens cēlienā ciklā ‘’Diagnoze – kino’’ izrādot akadēmiju beigušo kino profesionāļu darbus.

Programmā būs skatāmi gan studentu diplomdarbi, gan filmas, kas tapušas pēc akadēmijas beigšanas.

Pirmais seanss - 3. septembrī plkst. 18:30.

2002. gada absolventu filmu programma “7 lidojumi”, kursa vadītājs: Ansis Epners

“Bērneļi”, rež. Vadims Sičovs
“Debesu līgava’’, rež. Ieva Preisa
“Krauja, rež. Baiba Rožkalna
“Kvadrātsakne no divi”, rež. Kristīne Lapiņa
“Laura un Fabians”, rež. Agita Ijaba
“Trusis”, rež. Mārtiņš Avots
“Čižiks”, rež. Juris Grave

<< >>

Rīgas Kino muzejs festivālā „Laba Daba” ar Animācijas filmu studijas „Dauka” filmu programmu

 LKA Rīgas Kino muzejs festivālā „Laba Daba” ar Animācijas filmu studijas „Dauka” filmu programmu un radošo darbnīcu bērniem.

Festivālā “Laba Daba” Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs piedāvās animācijas filmu programmu un radošo darbnīcu jaunākajiem festivāla apmeklētājiem, kas saistāma ar rudenī gaidāmo izstādi muzejā. Izstāde būs veltīta latviešu zīmētās animācijas studijai „Dauka“ un tās radošajam kodolam Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam, ar kuriem saistās zīmētās un aplikācijas animācijas aizsākums Latvijā. Lai arī oficiāli studija „Dauka“ dibināta tikai 1991. gadā, ar tās vārdu savā apziņā saistām arī agrākos gados uzņemtās R. Stiebras un A. Bērziņa filmas, kuras kļuvušas par latviešu animācijas klasiku – „Fantadroms“, „Skudriņa Tipa“, „Zelta sietiņš“ un citas.


Vairāk nekā stundu garo filmu programmu festivālā veidos iepriekš minētās multfilmas, kā arī citas vecākas un jaunākas R. Stiebras un A. Bērziņa režisētas animācijas filmas, kurās dažādi apspēlēta dabas tēma.
Savukārt Rīgas Kino muzeja radošajā darbnīcā, kas durvis vērs sestdien pēc pirmā animācijas filmu seansa, mazie festivāla apmeklētāji ar animācijas studijas „Dauka” filmu varoņu un Kino muzeja pedagogu palīdzību brīvā un radošā gaisotnē mēģinās izprast un izmēģināt praksē, kā veidojas kustības ilūzija, gatavojot šķiramgrāmatiņas, un kā top filmas plakāts jeb afiša. Pavisam mazajiem un pavisam nogurušajiem būs iespēja krāsot animācijas studijas „Dauka” filmu varoņus Kino muzeja sagatavotajās krāsojamās lapās.

Rīgas Fotomēneša ietvaros – “Fotogrāfija kino II” seanss Rīgas Kino muzejā

 Rīgas Fotomēneša ietvaros – “Fotogrāfija kino II” seanss Rīgas Kino muzejā

2015. gada pavasarī Rīgas Kino muzejs turpina latviešu kino vakaru ciklu „Diagnoze – kino”, reizi mēnesī izrādot latviešu filmas un kinožurnālus.

„Diagnoze – kino‘‘ pavasara sezona noslēgsies ar tematisku programmu „Fotogrāfija kino II“, kas apkopo Rīgas Kinostudijā uzņemtas dokumentālās filmas un kinožurnālus, kas tapuši 1950. – 70. gados. Šī programma tiks demonstrēta Rīgas Fotomēneša ietvaros 7. maijā plkst. 19:00 LKA Rīgas Kino muzejā (Peitavas iela 10, Vecrīga, ieeja no Mazās Peitavas ielas), sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Rīgas Fotomēnesi.

Fotogrāfijas kā estētisks elements izmantotas filmās „Sāļā maize“ (1965, rež. Hercs Franks), stāstot par zvejnieku dzīvi, un filmā „Zemes vaigs“ (1964) – ar režisora Ulda Brauna attēliem no Tadžikistānas, Uzbekistānas un Kirgizstānas. Rīga dokumentālās fotogrāfijās skatāmas filmā „Pilsētas portrets“ (1970, rež. Aivars Līcis), vērojot pilsētu vēsturiskā perspektīvā. Kinožurnālu „Padomju Latvija“ un „Pionieris“ sižeti stāstīs par dažādām ar fotogrāfiju saistītām tēmām – fotogrāfu Vili Rīdzenieku, Latvijas fotogrāfu izstādi 1963. gadā, Kuldīgas Pionieru nama fotopulciņa darbību un fotogrāfijas 130. gadadienai veltītu izstādi Rīgā 1969. gadā. Visi darbi tapuši Rīgas Kinostudijā.

Cikls „Diagnoze – kino“ turpināsies 2015. gada rudenī, kad tiks pievērsta uzmanība Latvijas Kultūras akadēmijas kino studentu darbiem.

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.

Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Cikls „Diagnoze – kino“ notiek sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Nacionālo Kino centru.

<< >>

„Kino trofejas” – amerikāņu filmu skate LKA Rīgas Kino muzejā

 „Kino trofejas” – amerikāņu filmu skate LKA Rīgas Kino muzejā 2015. gada maijā, sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā


LKA Rīgas Kino muzejā 2014. gada aprīlī Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros tika atklāta izstāde „Kino trofejas”, kas veltīta 1940.-50. gadu kinorepertuāram un kinoapmeklēšanai Latvijā. Izstādes ietvaros 2014. gada oktobrī aicinājām uz amerikāņu filmu skati, parādot vairākas savulaik lielu skatītāju atsaucību ieguvušas filmas. Atsaucoties uz milzīgo programmas popularitāti un ieklausoties apmeklētāju vēlmēs, piedāvājam otro filmu skati, kurā tiks izrādītas vēl četras amerikāņu filmas no 20. gadsimta trīsdesmitajiem un piecdesmitajiem gadiem. Tā norisināsies no 9. maija līdz 28. maijam ceturtdienās un sestdienās. Filmu skate tiek rīkota sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.
Programmā iekļautas četras filmas ar tādu pazīstamu un vēl arvien iemīļotu aktieru kā Grētas Garbo un Roberta Teilora, Odrijas Hepbernas un Gregorija Peka, Mario Lancas un citu piedalīšanos.
Programmu atklāsim 9. maijā ar 1935. gadā tapušo Ļeva Tolstoja romāna “Anna Karēņina” ekranizāciju, kurā Annas lomu spēlē Grēta Garbo, bet Vronski - Fredriks Mārčs. Grēta Garbo būs redzama arī filmā “Kamēliju dāma” (1936), kurā viņas partneris ir skatītāju elks Roberts Teilors. Viljama Vailera romantiskajā komēdijā “Romas brīvdienas” (1953) būs iespējams vērot izcilo aktieru pāri – trauslo Odriju Hepbernu karaliskās atvases tēlā un vīrišķīgo Gregoriju Peku amerikāņu žurnālista lomā, kuri satiekas neparastos apstākļos Romā un kopā pavada dažas neaizmirstamas dienas. Savukārt muzikālu filmu piekritējiem izvēlēta filma “Lielais Karūzo” (1951), kas daļēji balstīta tenora Enriko Karūzo (1873-1921) biogrāfijā un kura galvenajā lomā tik pat talantīgais tenors un aktieris Mario Lanca.

Katra filma tiks rādīta divos seansos, nodrošinot sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Ieeja seansos bez maksas. Seansi notiek LKA Rīgas Kino muzejā Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Lūdzam nākt laicīgi, jo muzeja zāle ir neliela, bet seansi – pieprasīti!

Seansu laiki:
„Anna Karēņina” – 9.05. plkst. 14:00, 21.05. plkst. 18:00
„Kamēliju dāma” – 16.05. plkst. 14:00, 28.05. plkst. 15:00
„Romas brīvdienas” – 14.05. plkst. 18:00, 23.05. plkst. 14:00
„Lielais Karūzo” – 16.05. plkst. 17:00, 28.05. plkst. 18:00

<< >>

09.04. Ciklā ''Diagnoze - kino'' Arnolda Burova animācijas īsfilmu programma

 Latviešu animācijas klasiķa Arnolda Burova simtgadi atzīmē ar Rīgas Kinostudijas filmu izlasi Rīgas Kino muzejā


2015. gada pavasarī Rīgas Kino muzejs turpina latviešu kino vakaru ciklu „Diagnoze – kino”, reizi mēnesī izrādot latviešu filmas un kinožurnālus.

9. aprīlī plkst. 18:30 Rīgas Kino muzejs izrādīs leļļu animācijas žanra Latvijā pamatlicēja Arnolda Burova režisētās īsfilmas, atzīmējot Burova 29. aprīlī gaidāmo 100 gadu jubileju. Seansa norises vieta – LKA Rīgas Kino muzejs, Peitavas ielā 10 (ieeja no Alksnāja ielas).
Šajā seansā skatītājiem tiks piedāvāta septiņu īsfilmu izlase, kas tapušas Rīgas Kinostudijā: „Ki-ke-ri-gū!” (1966), „Dullais Dauka“ (1968), „Puķu Ansis“ (1968), „Pasaka par vērdiņu“ (1969), „Bums un Piramidons“ (1969), „Si-si-dra“ (1977) un „Vanadziņš“ (1978).

Arnolds Burovs (1915 – 2006) bija leļļu animācijas pamatlicējs Latvijā, kuram piemita mākslinieciska drosme un uzņēmība, kam pateicoties radītas spēcīgas leļļu animācijas tradīcijas. Burova filmas raksturo izkopta estētiskā forma - gleznieciska kompozīcija, lēns temps un statiskas ainavas, kas ļauj pakavēties animācijas „realitātē”, kur valda mākslinieka radītie iespējamā un neiespējamā nosacījumi. Viņa režisētā filma „Vanadziņš“ ir arī vienīgā animācijas filma, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Nākamajā cikla „Diagnoze – kino” seansā – 7. maijā – aicināsim uz īpaši atlasītu filmu izlasi saistībā ar fotogrāfiju, kas notiks sadarbībā ar Rīgas Fotomēnesi.

Ieeja uz filmu vakariem ir bez maksas.

Filmu ciklu „Diagnoze – kino” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Cikls „Diagnoze – kino“ notiek sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Nacionālo Kino centru.

<< >>

05.03. ciklā „Diagnoze – kino” 1990. gadu kinožurnāli „Latvijas hronika“

 05.03. ciklā „Diagnoze – kino” 1990. gadu kinožurnāli „Latvijas hronika“

 


5. martā plkst. 18:30 aicinām uz latviešu kino cikla seansu, kurā piedāvāsim kinožurnālu „Latvijas hronika“ izlasi no 1990. gadu pirmās puses – 1990.-94. gada. Seansā iekļauti tādi materiāli kā vēsturiskie 1990. gada 4. maija sēdes kadri, 1991. gada naudas reforma, 1994. gadā notikusī Bila Klintona vizīte Rīgā. Tāpat seansā izrādīsim arī Ilonas Brūveres režisēto kinožurnālu par dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, kā arī režisora Daiņa Kļavas veidoto žurnālu par tramvajiem, mūziķiem un vēlmi lidot.

Ieeja – bez maksas.
Cikla norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Nākamais „Diagnoze – kino” seanss 9. aprīlī plkst. 18:30 būs veltīts latviešu animācijas klasiķim Arnoldam Burovam, pieminot režisora 100. jubileju. Rādīsim viņa filmu izlasi restaurētās kopijās (sadarbībā ar Nacionālo kino centru).

<< >>

Kino muzeja notikumi Rīgas kino festivālā decembrī

No 2.-12. decembrim Rīgā norisināsies pirmais Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kurā Kino muzejs piedalās ar diviem notikumiem.


 

6. decembrī kino „Splendid Palace“ izrādīsim filmu programmu „Kino 1914“

 

Pirms simts gadiem kino bija jauns, satraucošs un ļoti pieejams izklaides veids. Garas filmas vēl nebija kļuvušas par normu, tāpēc programmas sastāvēja no īsām dažādu žanru un tēmu filmām, kuras pavadīja dzīvā mūzika.
Atzīmējot simts gadus kopš Pirmā pasaules kara sākuma, Britu Filmu institūts ir izveidojis programmu "Vakars kinoteātrī" no 14 britu un amerikāņu filmām – komēdijām, piedzīvojumu filmām, ceļojumu apskatiem un kinohronikām, lai parādītu tipisku 1914. gada kino programmu.

Šo programmu piedāvāsim izbaudīt arī jums šeit, Rīgā! Programmā redzēsiet satraucošas epizodes no seriāla par Paulīnes nedienām, sufrāžistu protestu pie Bekingemas pils, karavīrus svinot Ziemassvētkus frontē, kā arī vienu no pašām pirmajām Čārlija Čaplina filmām un vēl daudz ko citu.
Seansu laiki netiks noteikti, nāciet sev tīkamā laikā no plkst. 13:00 - 19:00! Programmas garums – 85‘, dienas laikā tā tiks atkārtota vairākas reizes. Ieeja - 2 eiro.


10. decembrī zinātniska konference „Latvijas kino Eiropas kino kontekstā“ Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē

 

Konferences mērķis ir piedāvāt kritiski analītisku skatījumu uz Latvijas kino vēsturiskā un laikmetīgā nogrieznī, kontekstualizēt to Eiropas un pasaules kino procesos, popularizēt latviešu kino mantojumu, tā izpēti un nozīmību, kā arī piedāvāt globālu skatījumu nacionālā kino uztverei.


 

Konferences galvenie referenti:

Prof. Ričards Alens (Richard Allen), Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skola (ASV) – „Pārskatot vuārismu” („Voyeurism revisited”)
Prof. Endrjū Higsons (Andrew Higson), Jorkas Universitāte (Lielbritānija) – „Latvija un nacionālā kino koncepts” (“Latvia and the Concept of National Cinema”)
Marks Alens Švēde (Mark Allen Svede), Valsts Ohaio Universitāte (ASV) – "Selfijs, seksa video, nofilmēta slepkavība: Andra Grīnberga filma "Pašportrets"" (“Selfie, Sex Tape, Snuff Film: Andris Grinbergs's Pašportrets”)
Klāra Bruveris, Ņūsausvelsas Universitāte (Austrālija) – „Pozicionējot Latvijas kino transnacionālā kontekstā” (“Positioning Latvian Cinema in a Transnational Context”)
Viktors Freibergs, Latvijas Universitāte – „Eizenšteins satiek Jesaju Berlinu: Dāvja Sīmaņa filma Escaping Riga” (“Eisenstein meets Isiash Berlin: Davis Simanis’ Film Escaping Riga”)
Dita Rietuma, Rīgas Stradiņa Universitāte – „Latviešu kino un film noir” („Latvian Cinema and Film Noir”)

 

Pilnīga programma tiks publicēta drīzumā.

 

Konference notiks latviešu un angļu valodā. Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā. 
Ieeja brīva.

 

Īpašais notikums konferences noslēgumā – filmas seanss „Stāsts par bērniem un kino” (A Story of Children and Film), režisors Marks Kazinss (Mark Cousins), Lielbritānija, 2013, 106’.


 

Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros notiks Latvijas nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps 2014”, tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma “Artdocfest/Riga”, filmu festivāla 2ANNAS īpaši Riga IFF sarūpētas filmu programmas un scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – “Riga Meetings” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 

Plašāka informācija par katru notikumu sekos!
 

<< >>

6.11. ciklā "Diagnoze - kino" dokumentālā filma "Bet stunda nāk"

Ceturtdien, 6. novembrī plkst. 18:30 LKA Rīgas Kino muzejā notiks cikla „Diagnoze – kino“ seanss, kurā izrādīsim Jura Poškus dokumentālo filmu „Bet stunda nāk“ (2003).

 

Filmas galvenie varoņi Ēriks un Daniels Rīgas ielās sludina Evanģēliju un savu izpratni par moderno kristiešu dzīvi. Kaut arī draugi, tie ieņem radikāli pretējas ideālista un materiālista pozīcijas. Misijas sajūtu tiem dod Bībele, kas ir viņu rokasgrāmata neierastajā pilsētas vidē. „Bet stunda nāk“ ir grotesks un reizē patiess stāsts par cilvēkiem, kas mēģina savienot fanātisku ticību ar pasaulīgās dzīves kārdinājumiem un izdzīvošanas prasībām.

 

Režisors Juris Poškus par šo filmu saņēmis „Lielā Kristapa“ balvu kā labākais dokumentālas filmas režisors. Filmu uzņēmis operators Andrejs Rudzāts. 2014. gads ir jubilejas gads filmas režisoram, kā arī pagājuši nu jau vairāk kā desmit gadi, kas šķir filmas uzņemšanas brīdi no šodienas, dodot iespēju skatītājiem atkal (vai arī no jauna) satikties ar vieniem no vitālākajiem dokumentālo filmu varoņiem pēdējā laika latviešu dokumentālajā kino.

 

„Diagnoze – kino“ ir LKA Rīgas Kino muzeja realizēts projekts – latviešu kino seansu programma ar dokumentālu ievirzi, kurā piedāvājam iepazīties ar dažādu žanru filmām, laikmetu liecībām kinožurnālos un aktuālu tēmu interpretācijām.

 

Seansa garums – 90’.

Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Ieeja bez maksas.

 

Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
 

<< >>

Viljama Šekspīra 450. jubilejai veltīta filmu programma 28.-31.10.

28., 29. un 31. oktobrī plkst. 18:00 aicinām uz filmu seansiem, kuros būs skatāmas amerikāņu filmas, uzsverot Šekspīra darbu, ideju un autorības laikmetīgu interpretāciju. Seansi notiek sasaistē ar Latvijas Kultūras akadēmijas starptautisko zinātnisko konferenci „Kultūras Krustpunkti 2014”, kas norisinās 30.10.-01.11. Latvijas Kultūras akadēmijā, un Šekspīra jubilejas gada pasākumu sēriju “Šekspīram 450”, kas tiek rīkota sadarbībā ar Britu padomi Latvijā. Filmu seansi notiek sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.

 

Programmā iekļautas trīs filmas, kas tapušas 1940. gados un 1990. gados.

 

Otrdien 28. oktobrī plkst. 18:00 – „Dubultā dzīve“ (A Double Life, rež. Džordžs Kjūkors, 1947)
Filmas galvenais varonis Entonijs (Ronalds Kolmans) ir aktieris, kura dzīvi ļoti ietekmē spēlētās lomas – viņš var būt gan humoristisks, gan neciešams, atkarībā no tā, vai repertuārā ir komēdija vai drāma. Tas rada sarežģījumus privātajā dzīvē, kas saasinās vēl vairāk, kad Entonijs pieņem piedāvājumu spēlēt greizsirdības mākto Otello.
(Filma tiek demonstrēta angļu valodā)

 

Trešdien, 29. oktobrī plkst. 18:00 – „Mans personiskais Aidaho štats“ (My Own Private Idaho, rež. Gass van Sants, 1991)
Filma, kuras sižetā jūtamas vairāku Šekspīra lugu ietekmes, stāsta par diviem jauniem vīriešiem (Rivers Fēnikss un Kīnu Rīvss), kas dumpinieciski neiekļaujas ierastās sabiedrības rāmjos. Lai tiktu prom no ikdienas, viņi dodas kopīgā ceļojumā.
(Filma tiek demonstrēta angļu valodā)

 

Piektdien, 31. oktobrī plkst. 18:00 – „Romeo + Džuljeta“ (Romeo + Juliet, rež. Bazs Lurmens, 1996)
Saglabājot Šekspīra lugas dialogus, Bazs Lurmens filmas darbību pārcēlis mūsdienu Veronā, izmantojot krāsu un mūzikas pārpilnību klasiskā darba postmodernā interpretācijā. Galvenajās lomās – Klēra Deinsa un Leonardo di Kaprio.
(Filma tiek demonstrēta angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā)


Ieeja brīva.
Seansi notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas).

<< >>

„Kino trofejas” – amerikāņu filmu skate 4. – 30.10.

2014. gada aprīlī atklājām izstādi „Kino trofejas”, kas veltīta 1940.-50. gadu kinorepertuāram un kinoapmeklēšanai Latvijā. Izstādes ietvaros aicinām uz amerikāņu filmu skati, parādot vairākas savulaik lielu skatītāju atsaucību ieguvušas filmas. Filmu skate notiek sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.

 

Programma:

 

Tarzāns / Tarzan the Ape Man, 1932, 100‘, rež. V.S. van Daiks
Pirmā filma par Tarzāna piedzīvojumiem ar Džoniju Vaismilleru galvenajā lomā. Tirgotājs kopā ar savu meitu Āfrikas džungļos meklē ziloņu kapus un sastopas ar mežonīgo Tarzānu, kuru uzaudzinājuši pērtiķi.
Seansi: 4.10. plkst. 14:00 un 16.10. plkst. 18:00

 

Tarzāns un Džeina / Tarzan and His Mate, 1934, 104’, rež. Sedriks Gibonss
Tarzāna un Džeinas (Morīna O’Salivana) idilliskā dzīve ir apdraudēta, kad ierodas ziloņkaula tīkotāji, kuri meklē arī Džeinu.
Seansi: 11.10. plkst. 14:00 un 23.10. plkst. 18:00

 

Saules ielejas serenāde/ Sun Valley Serenade, 1941, 82‘, rež. Brjūss Hamberstouns
Kad mūziķu grupa ierods Aidaho slēpošanas kūrortā, pianists Teds ieskatās Norvēģu bēglē Karenā (Sonja Henija). Apstākļu sakritības rezultātā, Karenai rodas iespēja iestudēt daiļslidošanas numuru uz ledus, pārsteidzot visus.
Seansi: 18.10. plkst. 14:00 un 30.10. plkst. 18:00

 

Vaterlo tilts / Waterloo Bridge, 1940, 108‘, rež. Mervins Lerojs
Pirmā pasaules kara laikā jaunā balerīna Moira (Vivjena Lī), domājot, ka viņas mīļotais Rojs (Roberts Teilors) ir gājis bojā, zaudē darbu baleta trupā un ir spiesta nonākt uz ielas.
Seansi: 9.10. plkst. 18:00, 25.10. plkst. 14:00

 

Filmām nodrošināts sinhronais tulkojums zālē. Ieeja – brīva.
Adrese: Peitavas iela 10, Vecrīga (ieeja no Mazās Peitavas ielas)

<< >>

2.10. ciklā „Diagnoze – kino“ kinožurnālu sižetu programma „Uzpildīšanās pietura“

Ceturtdien, 2. oktobrī plkst. 18:30 Kino muzejā notiks cikla „Diagnoze – kino“ seanss, kurā, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un kim? Laikmetīgās mākslas centru, rādīsim Kinostudijā uzņemtu kinožurnālu sižetu programmu ar nosaukumu „Uzpildīšanās pietura“.

 

kim? Laikmetīgais mākslas centrs kopā ar pētnieci Viktoriju Ekstu izveidojis vairākas kinožurnālu sižetu programmas par dažādām tēmām, kas kā laika mašīna piedāvā doties audiovizuālā ceļojumā atpakaļ pagātnē. Katra programma veltīta dažādiem ikdienas dzīves aspektiem un sabiedrības kopējām atmiņām par to, kas un kā laikam ritot mainījies: kā pārtapa ikdienā lietotie produkti, jēdzieni un pazīstamas lietas un vietas. Kino muzejā izrādīsim programmu „Uzpildīšanās pietura”, kurā mēģināts palūkoties, kā mainījās patēriņa kultūra un ieradumi dažādās padomju laika dekādēs. Kādas preces pievilināja pircējus kā ekskluzīvi produkti un kādas ir ikdienā lietoto produktu komplektu variācijas. Pirms programmas iepazīstināsim ar tās autores Viktorijas Ekstas komentāru.

 

Seansa garums – 60’. Ieeja bez maksas.

 

Seanss notiek Kino muzeja zālē, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas).  Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

„Misters G“ (rež. Jānis Ābele)
<< >>

Rainis un Rīgas apkaimju portreti: filmu skates festivāla „Patriarha rudens 2014” ietvaros 30.09., 1.10. un 3.10.

V skatuves mākslas festivāla „Patriarha rudens” ietvaros aicinām uz filmu skatēm Kino muzejā 30.09., 1.10. un 3.10. Tās būs veltītas rakstnieka Jāņa Raiņa gaidāmajai gadskārtai un Rīgas apkaimēm. Seansi notiek sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju un Latvijas Kultūras akadēmiju.

 

30.09. plkst. 18:00, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju, tiks izrādīta filmu programma, ievadot rakstnieka Jāņa Raiņa gaidāmo 150 gadi. Programmā iekļautas trīs filmas: dokumentāla filma „Tautas dzejnieks Rainis. Nakts domas” (1987, 20’), ko veidojis operators un režisors Andrejs Apsītis; režisores Rozes Stiebras animācijas filma „Zelta sietiņš” (1975, 9’), izmantojot Raiņa tāda paša nosaukuma dzejoli, un biogrāfiska aktierfilma „Rainis” (1949, 97’), režisors Jūlijs Raizmans, galvenajās lomās Jānis Grantiņš (Rainis) un Milda Klētniece (Aspazija), filmā debitē aktrise Baiba Indriksone. Komentāru pirms filmām sniegs kinozinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja prof. Inga Pērkone-Redoviča.

 

1.10. un 3.10. plkst. 18:00 notiks pirmās publiskās skates sešu Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas maģistrantūras absolventu – Martas Hercas, Jāņa Ābeles, Madaras Didrihsones, Ilzes Šņores, Katrīnas Tomašickas un Jurija Skorobogatova – veidotajam īsfilmu ciklam „Rīgas apkaimes stāsti”. Režisori savās īsfilmās piedāvā ieklausīties stāstā, kurš klausītāju padara par vērotāju. Viņu uzdevums ir pateikt vairāk kā Rīga spēj pateikt pati par sevi. Marta Herca piedāvā “Āgenskalna portretus”, kas ir unikāla cilvēku galerija. Jānis Ābele rāda Rīgu no Grīziņkalna prizmas, kas ir viņa dzimtais rajons, un filmas galvenais varonis ir plaša profila mākslinieks Laimonis Juris G. Savukārt Madaras Didrihsones darbs “Pilsētnieks” aicina paskatīties, kā šīs profesijas pārstāvji redz un uztver Rīgu – kā ar katru slotas vēzienu iespējams izjust tās ielas, ar kurām tiek dalītas citu cilvēku dzīves un to ceļi. “Stūrmaņu ielas stāsti” radušies Bolderājā Ilzes Šņores režijā. Filma ir par vīru, kuram bijis projekts, kā pārstumt jūru. Maskavas priekšpilsētas jeb Maskačkas skaudros vaibstus dokumentējusi Katrīna Tomašicka darbā “Bokseris”, veidojot filmu par Maskavas forštates boksa klubu un tā treneri Andreju Dolgovu, kurš ir bijušais Latvijas Boksa komandas kapteinis, PSRS čempions. Jurija Skrobogatova darbs “Lidojot virs Pārdaugavas” ir dokumentāla īsfilma ar vēsturiskas rekonstrukcijas elementiem, kas vēsta par aviācijas ēras sākumu Rīgā 20. gadsimta sākumā.

 

Ieeja seansos ir bez maksas.

<< >>

Grieķijas Nacionālās galerijas kuratores Katerīnas Tavanci vieslekcijas Kino muzejā 22.09. un 24.09.

Pirmdien 22. septembrī un trešdien 24. septembrī Kino muzeja zālē aicinām uz Grieķijas Nacionālās galerijas kuratores Katerīnas Tavanci vieslekcijām, kas norisinās Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma studiju ietvaros. Katerīna Tavanci ir doktora grāda pretendente Atēnu mākslu augstskolā (Athens School of Fine Arts), absolvējusi Luvra skolu (Ecole du Louvre) un profesionālo pieredzi muzeju darbā guvusi Orsē muzejā un Luvra muzejā Parīzē.

 

Lekciju norises laiki un tēmas:

 

Pirmdien, 22. septembrī
16:00 – 17:30
Kultūras mantojuma nelikumīga tirdzniecība: Grieķijas gadījums I (saskaršanās ar dažādām laupīšanas formām no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām)
17:30 – 19:00
Kultūras mantojuma nelikumīga tirdzniecība: Grieķijas gadījums II (kādus soļus spērusi valsts, lai apkarotu kultūras mantojuma nelegālu tirdzniecību; vēsturiskas piezīmes par Partenona marmora skulptūru piemēru)

 

Trešdien, 24. setpembrī
10:00 – 11:30

Kultūras mantojuma nelikumīga tirdzniecība: Grieķijas gadījums III (Partenona marmora skulptūru un Akropoles muzeja gadījumu analīze, politiskie, tiesiskie un ētiskie aspekti)
11:30 – 13:00
Vēsturisko pieminekļu rehabilitācija, pārvēršot tos par muzejiem – Pikaso muzeja Parīzē piemērs

 

Lekcijas notiks angļu valodā.
Interesentus lūgums iepriekš pieteikties: Anita.Vaivade@lka.edu.lv
 

<< >>

Dokumentāla programma "Rīgas utopijas" festivāla "Survival Kit 6" ietvaros

Piektdien, 12. septembrī plkst. 17:30 Vāgnera zālē simpozija „Urbānā utopija: Māksla un kultūra kā pilsētas apzināšanas un izpētes rīks” (Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums) ietvaros tiks izrādīta dokumentāla programma „Rīgas utopijas”. Filmu programmu sagatavojis LKA Rīgas Kino muzejs, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju.

 

Kino vienmēr piemitusi spēja konstruēt utopijas – izklaides, fantāzijas, propagandas, vai kādos citos nolūkos. Taču šajā programmā jēdziens „utopija” parādās ar dubultu spēku – realizētas vai nerealizētas ieceres, padomju totalitārā režīma „ieroči”, parādās sociālisma utopiskās nākotnes celšanas slavinošajā gaismā. Galvaspilsētas Rīgas pilsētplānošana un arhitektūra padomju laikā bija pateicīgs lauks jaunās iekārtas manifestam. Jaunu būvju celšana, topogrāfijas un urbānās vides pārveide kalpoja par vistiešāko un ikdienas dzīvē uzskatāmāko metaforu jaunā laikmeta radīšanai.

 

Dokumentālā programmā “Rīgas utopijas” ietvertas gan dokumentālās filmas, gan kinožurnāli, kas uzņemti no 1948. līdz 1988. gadam. Tajos redzamas gan pabeigtās, gan tikai sapņotās ieceres vairākos Rīgas rajonos un būtiskākajos objektos šajā laikā: Rīgas centra un nomaļu perspektīvo plānu izstrāde, Zaķusalas, Kundziņsalas, Mangaļsalas urbanizācija, tilti pār Daugavu (Pontonu, vēlāk Vanšu, Dzelzceļa), Ļenina (Brīvības) ielas rekonstrukcija, lielās būves, realizētās un nerealizētās ieceres – lidosta „Rīga”, VEF kultūras pils un Preses nams, televīzijas un radio ēku komplekss, Kolhoznieku nama pārtapšana par Zinātņu akadēmiju, metro plānošanas darbi un protesti, ko tie izraisīja sabiedrībā, saslēdzoties ar Atmodas kustību 1980. gadu beigās.

 

Seanss notiek: Vāgnera zālē, Vāgnera ielā 4. Ieeja bez maksas.

"Ceļamaize", rež. Aivars Freimanis, 1963
<< >>

„Diagnoze – kino“ 11.09.: Rīgas Kinostudijas dokumentālu filmu programma „Vasara – rudens“

Ceturtdien, 11. septembrī plkst. 18:30 LKA Rīgas Kino muzejā notiks cikla „Diagnoze – kino“ seanss, kurā, sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju, rādīsim Kinostudijā uzņemtu 1960. gadu dokumentālo filmu programmu „Vasara – rudens“.

 

Programmā iekļautas trīs filmas, tematiski ieskatoties divu gadalaiku norisēs. Režisora Ulda Brauna „Vasara“ (1963), kuras scenārija autors ir Armīns Lejiņš, humoristiskā veidā skatās uz norisēm mazpilsētā, aizkadra komentārā notikumiem piedēvējot vasaras gaidīšanas un sastapšanas brīdi. Vara Krūmiņa “Rudens balāde” (1964) ir poētisks stāsts par rudens un ražas novākšanas darbiem Vecpiebalgas kolhozā “Alauksts”. Savukārt noslēdzošais darbs būs Aivara Freimaņa (režisora) un Ivara Selecka (operatora) uzņemtā filma “Ceļamaize” (1963). “Ceļamaize” ir viens no nedaudzajiem gadījumiem Rīgas Kinostudijā, kas radīja skandālu un cenzūra neļāva fimlu izrādīt. Stāsts par jauniešiem, kuri devušies uz kolhozu Tukuma rajonā palīdzēt lauksaimniecības darbos, izraisīja asas pretrunas, saņemot nosodījumu par padomju dzīves īstenības nomelnošanu.

 

Seansa garums – 60’.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

IZMAIŅAS PROGRAMMĀ! Filmas "Ceļamaize" vietā tiks izrādītas dokumentālas filmas "Līgo" (1946) un "Ja mīl" (1961). Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

 

Seanss notiek: LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10, Vecrīgā (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Ieeja bez maksas.