In english      по-русски

Rīgas Kino muzejs / Riga Film museum

<< >>

Top digitālā ekspozīcija "Kino skapis"

27.05.2012.

 

Kino skapis būs vērienīga, spoža un pārsteidzoša digitālā ekspozīcija Rīgas Kino muzejā. Tā sastāvēs no digitālās - interaktīvās daļas, kas balstīta uz tehnoloģijām (projektori, skārienjūtīgi monitori) un no to ietvara - reālu skapju veidotas scenogrāfijas telpā. Skapis mūsdienīgā veidā stāstīs par mūsu kultūras lepnumu - izcilām filmām, spožām personībām un būtiskām Latvijas kino vēstures pamattēmām. Ekspozīcija būs pirmais nozīmīgais informācijas avots par Latvijas kino vēsturi, veidots atraktīvā, mūsdienīgā valodā, viegli uztverams, saistošs un izdomas pilns.

Projekta saturu izstrādājuši vadošie kinozinātnieki un kritiķi, tehnisko realizāciju veikuši digitālā dizaina uzņēmums DD Studio, mākslinieks Reinis Dzudzilo, mūzikas fragmentu autors - Jēkabs Nīmanis. Izstādi Kino muzejā iekārtos māksliniece Anna Heinrihsone.

 

Digitālā ekspozīcija “Kino skapis” Rīgas Kino muzejā tiks atklāta 2013. gada pavasarī.

 

<< >>

Līdz rudenim pagarināta izstāde HERCA FRANKA KODS

09.05.2012

 

Izstāde, kas veltīta izcilajam kinodokumentālistam Hercam Frankam, kurš šī gada sākumā nosvinēja savu 86. jubileju, tiek pagarināta līdz 2012. gada 26. oktobrim.

 

Pašmāju un ārvalstu apmeklētāju augstu novērtētā ekspozīcija tikusi nominēta ”100g kultūras” gada balvai ”Kilograms kultūras” un Muzeju gada balvai ”Zelta puteklis” nominācijā Gada izstāde.

 
Pasaules līmeņa dokumentālists no Latvijas Hercs Franks filmās pētījis dzīvi, mākslu un cilvēka būtību. Izstādē meklējam viņa kodu – filmās, tēva fotogrāfa amatā, bērnības pilsētā Ludzā.

 

…es domāju, ka dokumentālajam kino kā jebkurai mākslai ir jāpārkāpj aizliedzošās barjeras. Citādi tā izsīks, saprotiet? Jautājums ir – kā vārdā jūs to darāt? Kā vārdā pārkāpjat barjeru? Lai radītu sensāciju? Lai parādītu, kāds varonis esat? Vai tādēļ, lai atklātu cilvēkiem kādu patiesību, kas ļautu viņiem dziļāk izprast pašiem sevi?

(Hercs Franks)

 

Hercs Franks ir viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas aizsācējiem, režisors, par kuru vairāk zina un kuru atpazīst ārpus mūsu valsts robežām. Herca Franka kontā ir ap 40 filmām. Filmas ir starptautiski apbalvotas nozīmīgos pasaules kinofestivālos, pašu režisoru joprojām bieži aicina lasīt lekcijas daudzās pasaules kino augstskolās un piedalīties starptautiskos festivālos kā goda viesim. Viņa filma Vecāks par 10 minūtēm (1978) ir iekļauta kino klasikas annālēs, un pieminams fakts, ka tieši šī filma kalpojusi par iedvesmas avotu 15 pasaulē atzītiem kinorežisoriem – Žanam Likam Godāram, Džimam Džārmušam, Vimam Vendersam, Bernardo Bertoluči u.c. – veidojot savu stāstu par kļūšanu 10 minūtes vecākam. Augustā režisors viesosies dzimtajā pilsētā Ludzā un saņems Ludzas Goda pilsoņa statusu.


Muzeja sinematēkā iespējams noskatīties lielāko daļu no Herca Franka filmām.

Izstādes veidotāji:
koncepcija – Agris Redovičs, Agnese Zeltiņa, Dace Džeriņa, Zane Balčus, Juris Freidenbergs; dizains – Dace Džeriņa

 

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes, biedrības Ekrāns atbalstu. Sadarbībā ar  Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu.

 

Sergejs Svjatčenko. "Spogulis spogulim. Veltījums Andrejam Tarkovskim"
<< >>

Ekspozīcija „SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim” atvērta līdz 27.04.2013.

06.04.2013.

 

Ekspozīcija apskatāma līdz 27. aprīlim, muzeja sinematēkā pieejamas visas Andreja Tarkovska filmas.

Andrejs Tarkovskis, "Spogulis", 1975
<< >>

Kinolektorijs "TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT IX"

ANDREJA TARKOVSKA IKONISKO FILMU PROGRAMMA

 

20. novembrī kino ”Splendid Palace” tiks atklāta LKA Rīgas Kino muzeja organizētā kinolektorija TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT 9. sezona. Lektorijs norisināsies Tarkovskim veltīto notikumu sērijas ietvaros. Lektorija atklāšanu ar savu klātbūtni pagodinās Andreja Tarkovska māsa, rakstniece Marina Tarkovska. Pirms filmām lekcijas lasīs vadošie kino kritiķi un zinātnieki. Tiks izrādītas četras no režisora pilnmetrāžas spēlfilmām, kā arī Larsa fon Trīra agrīnais darbs ”Mēdeja”, kuru režisors veidojis spēcīgā Tarkovska ietekmē. Lektorijs notiks 5 vakaru ciklā, laikā no 20. novembra līdz 11. decembrim.

Andrejs Tarkovskis (1932 – 1986) var tikt uzskatīts par nozīmīgāko kinorežisoru Padomju Savienības kultūrtelpā pēc Sergeja Eizenšteina. Septiņu pilnmetrāžas filmu autors un kino teorētiķis. Saņēmis pasaules prestižāko kinofestivālu – Venēcijas, Kannu – apbalvojumus. Kulta autors vairākām paaudzēm mākslinieku un kinoskatītāju. Uz viņu savās filmās atsaucas Džims Džārmušs, Vims Venderss, Gass van Sants, Terenss Maliks.
 

PROGRAMMĀ:

 

20.11.2012. 19.00 Spogulis / Зеркало (1975), atklāšana
Intīms bērnības un ģimenes attiecību pētījums, kas kļuvis par vienu no universālākajiem un slavenākajiem darbiem pasaules kino vēsturē. Filmas centrā ir aizgājuša laika, vairs neeksistējošu vietu un neizdzēšamu atmiņu poētiska analīze, kurā viens no centrālajiem fokusiem - Tarkovska tēva, dzejnieka Arsēnija Tarkovska dzeja. Filma, kuru nedrīkst neredzēt.

 

22.11.2012. 19.00 Stalkers / Сталкер (1979), lektors Viktors Freibergs
Brāļu Strugacku romāna „Pikniks ceļa malā” ekranizācija, kurā nokļūšana aizliegtajā, mistiskajā Zonā sola visu vēlmju piepildījumu. Filma - milzu atvēziena simbols un metafora padomju režīma publikai – veselām paaudzēm kinoskatītāju.

 

27.11.2012. 19.00 Solaris / Солярис (1972), lektors Normunds Naumanis
Pēc Staņislava Lema zinātniskās fantastikas romāna motīviem tapusī filma pārkāpj attiecīgā žanra kanonu robežas. Tarkovskim starpgalaktiku darbība ir karkass meditācijai par saprotamā robežām, zemapziņas dēmoniem, pagātnes uztveri, cilvēcisko attiecību un noturīgu jūtu neiespējamību.

 

5.12.2012. 19.00 Mēdeja / Medea (1988, rež. Larss fon Trīrs), lektore Daira Āboliņa
Larss fon Trīrs sacījis: „Tarkovskis ir Dievs. Viņš noskatījās manu pirmo filmu, un tā viņam riebās. Es jūtos Tarkovskim tuvs. Ja veltāt savu filmu kādam režisoram, neviens jūs neapsūdzēs, ka no viņa zogat.” Klasiskā grieķu mīta adaptācija dāņu klasiķa versijā ir Tarkovska kino esences pārnesums tradicionāli šokējošā Trīra kino.

 

11.12.2012. 19.00 Upurēšana / Offret (1986), lektors Dāvis Sīmanis
Filma, kuru Tarkovskis pabeidza īsi pirms nāves emigrācijā Zviedrijā. Tarkovska autora rokrakstam raksturīgs - metafizisku, provokatīvu jautājumu piesātināts darbs, kurā jūtama spēcīga zviedru režisora Ingmara Bergmana ietekme; to uzņēmis Bergmana ilggadējais operators Svens Nīkvists. Iespēja redzēt vienu no iespaidīgākajām ainām pasaules kino vēsturē.

 
Ieejas maksa: 2.50;

UZMANĪBU!!! Studentiem - ar iepriekšēju pieteikšanos (2 dienas pirms katra seansa) kino "Splendid Palace" kasē ieeja brīva (vietu skaits ierobežots).

<< >>

TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT IX - "UPURĒŠANA"

11.12.2012. 19.00 Upurēšana / Offret (1986)


Filma, kuru Tarkovskis pabeidza īsi pirms nāves emigrācijā Zviedrijā. Tarkovska autora rokrakstam raksturīgs - metafizisku, provokatīvu jautājumu piesātināts darbs, kurā jūtama spēcīga zviedru režisora Ingmara Bergmana ietekme; to uzņēmis Bergmana ilggadējais operators Svens Nīkvists. Iespēja redzēt vienu no iespaidīgākajām ainām pasaules kino vēsturē.

 

Lektors: kinorežisors un zinātnieks Dāvis Sīmanis

 

Lekcija latviešu valodā ar tulkojumu austiņās krieviski, filma zviedru un angļu valodā ar subtitriem angļu valodā un tulkojumu austiņās latviski.

 

Ieeja - 2.50 LVL, studentiem - ieeja brīva (vietu skaits ierobežots).

 

Kino "Splendid Palace", Elizabetes iela 61

<< >>

TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT IX - "MĒDEJA"

5.12.2012. 19.00 Mēdeja / Medea (1988, 75', rež. Larss fon Trīrs)

 

Lai atalgotu argonautu vadoni Jāsonu, Korintas valdnieks Kreons viņam piedāvā savas meitas Glaukes roku. Burve Mēdeja, Jāsona sieva un divu bērnu māte, plāno atriebību.


Larss fon Trīrs sacījis: „Tarkovskis ir Dievs. Viņš noskatījās manu pirmo filmu, un tā viņam riebās. Es jūtos Tarkovskim tuvs. Ja veltāt savu filmu kādam režisoram, neviens jūs neapsūdzēs, ka no viņa zogat.” Klasiskā grieķu mīta adaptācija dāņu klasiķa versijā ir Tarkovska kino esences pārnesums tradicionāli šokējošā Trīra kino.

 

Lektore: kinokritiķe Daira Āboliņa

 

Lekcija latviešu valodā ar tulkojumu austiņās krieviski, filma dāņu valodā ar subtitriem angļu valodā un tulkojumu austiņās latviski.

Ieeja - 2.50 LVL, studentiem - ieeja brīva (vietu skaits ierobežots).

Kino "Splendid Palace", Elizabetes iela 61

<< >>

Tas, ko tu nedrīksti nezināt IX - "Solaris"

27.11.2012. 19.00 Solaris / Солярис (1972)

 

Psihologs Kriss Kelvins tiek nosūtīts misijā uz kosmosa staciju pie planētas Solaris, lai izmeklētu tur notiekošās neizskaidrojamās parādības. Sastopoties ar stacijas zinātniekiem un Solaris dzīvo organismu - ar intelektu apveltīto okeānu, viņa skepsei lemts drīz izplēnēt, tā vietā sastopot izmisīgi apspiestus atmiņu tēlus.


Pēc Staņislava Lema zinātniskās fantastikas romāna motīviem tapusī filma pārkāpj attiecīgā žanra kanonu robežas. Tarkovskim starpgalaktiku darbība ir karkass meditācijai par saprotamā robežām, zemapziņas dēmoniem, pagātnes uztveri, cilvēcisko attiecību un noturīgu jūtu neiespējamību.


Lektors: kino un teātra kritiķis Normunds Naumanis

 

Lekcija latviešu valodā ar tulkojumu austiņās krieviski, filma krievu valodā ar subtitriem angļu valodā un tulkojumu austiņās latviski.

 

Ieeja - 2.50 LVL, studentiem - ieeja brīva (vietu skaits ierobežots).

 

Kino "Splendid Palace", Elizabetes iela 61

<< >>

Tas, ko tu nedrīksti nezināt IX - "Stalkers"

22.11.2012. 19.00 Stalkers / Сталкер (1979)

 

Brāļu Strugacku romāna „Pikniks ceļa malā” ekranizācija, kurā nokļūšana aizliegtajā, mistiskajā Zonā sola visu vēlmju piepildījumu. Filma - milzu atvēziena simbols un metafora padomju režīma publikai – veselām paaudzēm kinoskatītāju.

 

Lektors: kinozinātnieks Viktors Freibergs.

 

Lekcija latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski austiņās un filma krievu valodā ar subtitriem angļu valodā un sinhrono tulkojumu latviski austiņās.

 

Ieeja - 2.50 LVL, studentiem - ieeja brīva (vietu skaits ierobežots).

 

Kino "Splendid Palace", Elizabetes iela 61

 

<< >>

Tarkovskis - diskusija kim? 21. nov. 18.00

21. novembrī 18.00 kim? Laikmetīgās mākslas centra 1. stāva restorānā "Kitchen" Tarkovska polaroīdfotogrāfiju kamerizstādes atklāšana un diskusija par Tarkovska kino ietekmi un uztveri, piedalīsies Miks Mitrēvics, Kristīne Kursiša, Vadims Agapovs, Viktors Freibergs, vada - Ilmārs Šlāpins.

 

Ieeja brīva!

<< >>

Kinolektorija "TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT IX" atklāšana

20. novembrī 19.00 kino ”Splendid Palace” tiks atklāta kinolektorija TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT 9. sezona. Lektorijs norisināsies Tarkovskim veltīto notikumu sērijas ietvaros.  Lektorijs notiks 5 vakaru ciklā, laikā no 20. novembra līdz 11. decembrim. Pirms filmām lekcijas lasīs vadošie kino kritiķi un zinātnieki. Tiks izrādītas četras no režisora pilnmetrāžas spēlfilmām, kā arī Larsa fon Trīra agrīnais darbs ”Mēdeja”, kuru režisors veidojis spēcīgā Tarkovska ietekmē. 

 


20.11.2012. 19.00 Spogulis / Зеркало (1975), atklāšana; uzrunu sacīs kinozinātnieks Viktors Freibergs


Intīms bērnības un ģimenes attiecību pētījums, kas kļuvis par vienu no universālākajiem un slavenākajiem darbiem pasaules kino vēsturē. Filmas centrā ir aizgājuša laika, vairs neeksistējošu vietu un neizdzēšamu atmiņu poētiska analīze, kurā viens no centrālajiem fokusiem - Tarkovska tēva, dzejnieka Arsēnija Tarkovska dzeja. Filma, kuru nedrīkst neredzēt.

 

Ieeja - 2.50 LVL, studentiem - ieeja brīva (vietu skaits ierobežots).

Elizabetes iela 61

Studentiem - Tarkovskis par brīvu!

Radikālais kulta režisors Andrejs Tarkovskis (1932 – 1986) – viens no slavenākajiem un diskutablākajiem Padomju Savienības kino autoriem. Saņēmis pasaules prestižāko kinofestivālu – Venēcijas, Kannu – apbalvojumus. No Tarkovska ietekmējušies tādi izcili kino režisori kā Larss fon Trīrs, Džims Džārmušs, Vims Venderss, Gass van Sants, Terenss Maliks.

 

No 20. novembra līdz 11. decembrim LKA Rīgas Kino muzejs ielūdz studentus uz Tarkovska izcilāko filmu programmu kinolektorijā”TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT IX” kino „Splendid Palace”.
 

Uz katru seansu, uzrādot apliecību, studenti varēs izņemt ielūgumus kino „Splendid Palace” kasē. Ielūgumus iespējams izņemt precīzi divas dienas pirms katra konkrētā seansa:


• uz seansu 20.11 ielūgumi jāizņem 18. un 19. novembrī;
• uz seansu 22.11 ielūgumi jāizņem 20. un 21. novembrī;
• uz seansu 27.11 ielūgumi jāizņem 25. un 26. novembrī;
• uz seansu 5.12 ielūgumi jāizņem 3. un 4. decembrī;
• uz seansu 11.12 ielūgumi jāizņem 9. un 10. decembrī!


Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dodieties uz kino „Splendid Palace” kasi savlaicīgi!
Pārējiem skatītājiem ieejas maksa: 2.50 LVL.

 

Paralēli kinolektorijam no 21. novembra Rīgas Kino muzejā būs aplūkojama izstāde "SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim", kuru veidos ukraiņu izcelsmes dāņu mākslinieka Sergeja Svjatčenko fotokolāžas, kuru pamatā – Tarkovska filmas "Spogulis" (1975) celuloīda kinofilmas lente.

 

Informācija: www.kinomuzejs.lv, www.splendidpalace.lv
Seko Rīgas Kino muzejam arī Facebook un Twitter!

Kadrs no Mārtina Skorsēzes producētā seriāla "Boardwalk Empire". Publicitātes foto
<< >>

Kinolektorijs OTRĀ MAIŅA 2012. gada rudenī - seriālu kultūra

05.01.2012.

 

Piesakām kinolektorija OTRĀ MAIŅA nākamo tēmu - "Seriālu kultūra". 2012. gada rudens sezonā piedāvāsim arvien aktuālākā fenomena - televīzijas seriālu kino lomas un funkciju pārņemšanu - analīzi. Runāsim par tiem izcilajiem paraugiem, kuri tapuši milzu kino industrijas talantu (Deivids Linčs, Mārtins Skorsēze) un maksas televīziojas kompāniju sadarbības rezultātā - augstvērtīgiem mākslas darbiem, kas bieži ierindojami augstāk par pamatstraumes pilnmetrāžas kino piedāvājumu. Lektorijs tiks organizēts diskusijas formātā un tajā piedalīsies pazīstami jaunie mākslas un kultūras teorētiķi, reklāmas industrijas pārstāvji, publicisti. Skatāmies seriālus un tiekamies rudenī!

LEKCIJA PAR AUSTRĀLIJAS KINO 9. novembrī

9. novembrī plkst. 12.30 LKA Rīgas Kino muzejā LEKCIJU PAR AUSTRĀLIJAS KINO lasīs latviešu izcelsmes austrāļu kino pētniece Klāra Brūvere.

Lekcija iepazīstinās ar Austrālijas kino vēsturi, mūsdienu aktuālākajām tendencēm un kino industriju Austrālijā. Tiks runāts par austrāļu kino galvenajām tēmām un estētiskajām īpašībām. Lektore aplūkos galvenās nacionālās teorijas austrāļu kino, dihotomiju starp lokālo un globālo kultūrvidi un tās uztveri, kā arī Holivudas kino monopolizāciju Austrālijā. Lekcijā tiks demonstrēti filmu fragmenti, kas raksturos Austrālijas kino vēsturi un nozīmīgākos darbu šodien.

 

Lekcija notiks angļu valodā. Ieeja brīva.

Par lektori:
Latviešu izcelsmes austrāliete Klāra Brūvere ir doktorantūras studente Jaundienvidvelsas Universitātē, Sidnejā. Viņas doktora darba tēma ir latviešu nācijas reprezentācija latviešu kino, sākot no 1991. gada.

"SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim", Sergejs Svjatčenko
<< >>

Izstāde „SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim”.

01.11.2012.

 

No 21. novembra aplūkojamā ekspozīcija ir pasaulslavenā krievu režisora Andreja Tarkovska hrestomātiskā darba „Spogulis” (1975) grafiska interpretācija ukrainā dzimušā dāņu mākslinieka Sergeja Svjatčenko (Sergei Sviatchenko) darbos – fotokolāžās. Mākslinieks par savu darbu iedvesmas avotu izmantojis filmu, strādājot līdzīgā strukturālā piegājienā, tādējādi jēdzienam „spogulis” piešķirot vēl vienu – intertekstualitātes slāni. Darbos redzami gan Tarkovska filmas oriģinālie tēli, gan mākslinieka laikmetīgā interpretācija.

 

Būtiski, ka Svjatčenko precīzi reflektē par Tarkovska kino un jo īpaši filmas „Spogulis” centrālo tēmu – laika uztveri, pagātnes un sapņa izvērsumu mākslā – kino valodā. Turklāt Svjatčenko darbiem piemīt sapņu nekontrolējamā, neizskaidrojamā daba un psiholoģiskas provokācijas potenciāls.

 

„Mana iecere šajā ekspozīcijā ir izveidot saikni starp fragmentiem, kas atrodas mūsu apziņas un zemapziņas telpā un parādīt, cik nozīmīgi šie jūtu uzliesmojumi ir mūsu eksistencē. Tie mūs baro emocionāli un piesātina mūsu iztēli.” /S.Svjatčenko/

 

Sergejs Svjatčenko ir Ukrainā dzimis mākslinieks un arhitekts, kurš šobrīd dzīvo un strādā Dānijā. Kopš 1990. gada viņa darbi izstādīti personālajās un grupu izstādēs Eiropā, Kanādā un ASV. Mākslinieks galvenokārt strādā fotogrāfijā, video, instalācijā un glezniecībā.

 

Tarkovska notikumu sēriju papildinās arī Tarkovska filmu programma kino "Splendid Palace" (kinolektorija TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT ietvaros 20.11.2012. - 11.12.2012.) un Tarkovska polaroīdfotogrāfiju kamerizstāde (no 21. novembra) ciklā „Kafejnīcas lieta” kim? Laikmetīgās mākslas centra pirmā stāva restorānā "Kitchen", kuru pavadīs mākslas profesionāļu diskusija par Tarkovska uztveri mūsdienās (21. novembris, 18.00).

 

Pasākumi simboliski atzīmēs ģeniālā režisora 80. dzimšanas dienu un pārskatīs un aktualizēs viņa darbu uztveri mūsu laikā.

<< >>

Izstāde „SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim”.

 02.01.2013.

 

Rīgas Kino muzejā līdz 2013. gada aprīlim aplūkojama izstāde  „SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim”.

 

Ekspozīcija ir pasaulslavenā krievu režisora Andreja Tarkovska hrestomātiskā darba „Spogulis” (1975) grafiska interpretācija ukrainā dzimušā dāņu mākslinieka Sergeja Svjatčenko (Sergei Sviatchenko) darbos – fotokolāžās. Mākslinieks par savu darbu iedvesmas avotu izmantojis filmu, strādājot līdzīgā strukturālā piegājienā, tādējādi jēdzienam „spogulis” piešķirot vēl vienu – intertekstualitātes slāni. Darbos redzami gan Tarkovska filmas oriģinālie tēli, gan mākslinieka laikmetīgā interpretācija.

 

Būtiski, ka Svjatčenko precīzi reflektē par Tarkovska kino un jo īpaši filmas „Spogulis” centrālo tēmu – laika uztveri, pagātnes un sapņa izvērsumu mākslā – kino valodā. Turklāt Svjatčenko darbiem piemīt sapņu nekontrolējamā, neizskaidrojamā daba un psiholoģiskas provokācijas potenciāls.

 

Sergejs Svjatčenko ir Ukrainā dzimis mākslinieks un arhitekts, kurš šobrīd dzīvo un strādā Dānijā. Kopš 1990. gada viņa darbi izstādīti personālajās un grupu izstādēs Eiropā, Kanādā un ASV. Mākslinieks galvenokārt strādā fotogrāfijā, video, instalācijā un glezniecībā.

 

Kino muzeja sinematēkā tagad pieejamas visas Andreja Tarkovska filmas, kuras noskatīties iespējams individuāli vai grupā (lūdzam apmeklējumu pieteikt iepriekš). Izstādē izmantoti arī Andreja Tarkovska filmas "Spogulis" fragmenti.

 

Izstādes radošā komanda: Dace Džeriņa, Agnese Zeltiņa, Līva Pētersone, Juris Freidenbergs.

Andrejs Tarkovskis. Foto no Marinas Tarkovskas privātā arhīva
<< >>

Novembrī - Andrejam Tarkovskim veltīta izstāde un kinolektorijs

Šī gada novembrī Kino muzejs - sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Rīgā - atklās pasākumu sēriju, kas simboliski atzīmēs kinorežijas ģēnija Andreja Tarkovska 80. dzimšanas dienu.

 

No 20. novembra Kino muzejā būs aplūkojama izstāde "SPOGULIS SPOGULIM. Veltījums Andrejam Tarkovskim", kuru veidos ukraiņu/dāņu mākslinieka Sergeja Svjatčenko fotokolāžas, kuru pamatā - Tarkovska filmas "Spogulis" celuloīda kinofilmas kopija.

 

20. novembrī k/t Splendid Palace tiks atklāta Tarkovska izcilāko filmu programma, kas norisināsies lekciju cikla "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" ietvaros, kas nozīmē, ka katru filmu papildinās lekcija.

 

Izstādes un lektorija atklāšanā piedalīsies izstādes autors Sergejs Svjatčenko kā arī AndrejaTarkovska māsa, rakstniece Marina Tarkovska.

 

Šīs nedēļas ietvaros notiks arī Tarkovska polaroīdfotogrāfiju kamerizstādes atklāšana ciklā Kafejnīcas lieta kim? Laikmetīgās mākslas centra pirmā stāva restorānā Kitchen, ko profesionālu interesentu klātbūtnē pavadīs neizbēgami subjektīva diskusija par to, cik un vai aktuāls Tarkovskis šodienā. Diskusijā piedalīsies Kristīne Kursiša, Miks Mitrēvics, Vadims Agapovs, Viktors Freibergs, Ilmārs Šlāpins.

 

Sīkāka informācija par pasākumu norisi sekos.

 

Kadrs no T.Tulio filmas "Mīlas Krusts", 1946
<< >>

Teuvo Tulio filmas - tagad arī Kino muzejā

18.04.2012

 

Rīgas kino muzeja krājumā, pateicoties LNB Atbalsta biedrībai, nonākusi izcilā latviešu izcelsmes somu režisora Teuvo Tulio filmu kolekcija un viņam veltītas grāmatas.


Aki Kaurismeki Teuvo Tulio (1912 – 2000) nodēvējis par izcilāko somu kino režisoru un lielāko melodrāmas meistaru pasaules kino vēsturē. Īstajā vārdā Teodors Antonijs Tugajs, dzimis turku-poļu un latviešu-persiešu izcelsmes vecākiem, Tulio pēc dzīves Latvijā jau agri pārcēlās uz Somiju, kur guva atzinību kā mēmā kino aktieris un tika dēvēts par „somu Valentīno“ (pēc analoģijas ar Holivudas mēmā kino zvaigzni Rūdolfu Valentīno). Pievēršoties režijai, Tulio radīja izteiktas melodarāmas – skaistas sievietes tajās mīlēja, cieta, un ļāvās likteņa nežēlīgajiem triecieniem alkohola un vīriešu – pavedinātāju veidolā. Tulio darbi (1930tie – 1970tie) tiek vērtēti ārkārtīgi pretrunīgi – viņš gan tiek apsūdzēts klišeju atražošanā, gan dēvēts par protofeministu, gan somu un pasaules kino dārgumu; viņam veltītas retrospektīvas tiek izrādītas visā pasaulē.

 

Tulio filmas (somu valodā ar angļu un zviedru subtitriem un un kinozinātnieku komentāriem) turpmāk jebkurš interesents varēs noskatīties Rīgas Kino muzeja Sinematēkā. Gan filmas, gan grāmatas (Levottoman veren antologia, 2002,; Intohimon vallassa, 2003) par Teuvo Tulio būs pieejamas arī Nacionālās bibliotēkas krājumā.

 

Atzīmējot režisora 100. gadu jubileju, šogad Latvijā un Somijā pirmizrādi piedzīvos Kristīnes Želves dokumentālā filma par Tulio, k/t  "Splendid Palace" tiks izrādīta arī Tulio filmu retrospektīva.

 

Sižetu par dāvinājumu var noskatīties šeit.

 

 

Muzeja Sinematēkā noskatāmās filmas

Īpaši vēlamies izcelt astoņas no filmām, sniedzot nelielu aprakstu. 

 

Dziesma par ugunssārto ziedu / Laulu tulipunaisesta kukasta / The Song of the Scarlet Flower (1938)

Vecākā saglabājusies režisora filma. Tā ir viena no piecām somu literatūras klasiķa Johannesa Linnankoski romāna ekranizācijām. Filma stāsta par somu donžuāna, ceļojoša malkas cirtēja Olavi (Karlo Oksanens) dēkām. Darbība risinās Somijas 20.gs. sākuma romantisma pilnajā lauku kultūras vidē un pārsteidz ar plostnieku iespaidīgām krāču pārvarēšanas ainām, apdullinošām dabas ainavām un gaismas pārpilnu operatora darbu.

 

Viktors un Klāra/ Vihtori ja Klaara /  Bringing Up Father (1939)

 

Sapnis gana būdā / Unelma karjamajalla /  In The Fields Of Dream (1940)

Sirka (Sirkka Salonen, 1938.gada Miss Eiropa), tiek ierauta greizsirdības virpulī, nepamatoti apvainota sava ārlaulības bērna noslīkšanā un nonāk cietumā. Filma pārsteidz ar neraksturīgām laimīgām beigām un neaizmirstamiem dabasskatiem.

 

Tāda, kādu tu mani gribēji / Sellaisena kuin sina halusit / The Way You Wanted Me (1944)

Viena no slavenākajām Tulio melodrāmām, kas stāsta par nevainīgas lauku meitenes Maijas (Marie-Louise Fock) sūro likteni, kura pilsētā lēni sevi sagrauj un kļūst par prostitūtu. Tā ir viena no iecienītākajām režisora tēmām. 1943.gada vasarā filmētajā kinolentē Tulio pēta vecās somu šķiru sabiedrības sabrukumu, vērtību krīzi. Tā ir arī sociāla kritika par sievietes vietu sabiedrībā un metafora par nācijas likteni 2. Pasaules kara beigās, kad Somija piedzīvo vienu no drūmākajiem periodiem savas pastāvēšanas vēsturē. Spēcīgas tēlainības pilna, sirdi plosoša, brutāla un maiga melodrāma no sākuma līdz beigām.

 

Mīlestības krusts / Rakkauden risti / The Cross Of Love (1946)
Šī ekspresionistiskā un traģiskā melodrāma ir viena no Tulio pazīstamākajām filmām. Tās scenārija pamatā ir A.Puškina stāsts. Bākas pārziņa meita Rita izglābj krastā izskalotu svešinieku un dodas ar viņu uz pilsētu bez nojausmas, kas viņu sagaida. Pilsētas koruptīvajā vidē Rita degradējas kā vīriešu spēļmantiņa, līdz sastop ideālistisku mākslinieku un kļūst par viņa modeli. Vizuāli valdzinoša filma ar spožu Ritas lomas tēlotājas, somu kinozvaigznes Regīnas Linnanheimo, darbu. Viņa radījusi spēcīgus tēlus vairākās Tulio filmās un sadarbojusies ar režisoru kā scenāriju autore trīs filmās.

 

Nemierīgā asins / Levoton veri / Restless Blood (1946)
Ekscentriska melodrāma par divām māsām, kuras abas iemīlējušās pievilcīgā ārstā Valterā (Eino Katajavuori). Kad ārsts apprec vecāko, Silvi (Regīna Linnanheimo), jaunākā Outi (Toini Vartiainen)ar salauztu sirdi dodas uz Vāciju operēt savainoto kāju. Silvi un Valtera piecgadīgo dēlu nobrauc autobuss un nelaimē vīrs vaino sievu, kura, pārdzīvojumu mākta, zaudē redzi. Pēc mūzikas studijām Vācijā atgriežas jaunākā māsa un rodas morāli divdomīgs mīlas trīsstūris. Filma izceļas ar savdabīgu montāžu un izteiksmīgiem tuvplāniem, īpaši Regīnas Linnanheimo izpildījumā.

 

Kaisles varā /  Intohimon vallassa /  Passion (1947)


Velna krāces /  Hornankoski /  Devil’s Rapids ( 1949)


Noziedzīgā sieviete / Rikollinen nainen /  A Woman Of Crime (1952)
Eva ( Regīna Linnanheimo, arī filmas scenārija autore) pēc strīda pamet māju un negadījumā zaudē atmiņu. Ar lielām pūlēm viņai izdodas atgūties, taču viņa nonāk sava vīra važās, kurš savukārt saticis citu sievieti. Šajā filmā režisors pēta laulības un sabiedrības dažādos aspektus.

 

Greizsirdība /  Mustasukkaisuus / Jealousy (1953)

 

Tu esi daļa manis / Olet mennyt minun vereeni /  You Have Gone Into My Blood (1956)
Filmas scenārija autoru Teuvo Tulio un Regīnas Linnanheimo radītajā stāstā sieviete atrodas izvēles priekšā - ar kuru no diviem vīriešiem – komponistu Tauno vai zvejnieku Erki – būt kopā. Beigās viņa apprec Erki, bet visbeidzot piekrāpj viņu ar Tauno. Šajā melodrāmā nevainība, grēks un laime ir tikai ilūzija un dzīves ironija.

 

Sensuela (1972)
Tulio pēdējā un diskutablākā filma, kurā režisors pievēršas mākslas un feminisma tēmām. Filma vēsta par nevainīgu Lapzemes meiteni Lailu (Marianne Mardi), kas 2. Pasaules kara beigās izglābj vācu lidotāju Hansu Milleru un iemīlas viņā. Dažus gadus vēlāk Hans atgriežas Lapzemē jau kā fotogrāfs, sameklē Lailu un abi dodas uz dzīvi Helsinkos. Tur viņa pozē viņam fotodarbnīcā, taču Hanss nogurst no Lailas un viņa spiesta doties prom. Kailums uz ekrāna, neiedomājamas ballītes ainas un citas savdabības lika šo filmu izrādīt attālos un slēgtos kinoteātros.
 

 



 

 

 

 

 

 

 

 


 

Kadrs no kino - komiksu sintēzes "Kurš grib nogalināt Džesiju?" (rež. Vāclavs Vorličeks, Čehija, 1966)
<< >>

Kinolektorija TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT VIII programma!

 

VIII kinolektorija tēma - KINO UN CITAS MĀKSLAS

 

21.03. – 09.05.2012.

Kinoteātris Splendid Palace, Elizabetes 61

 
Programmā - Karavadžo, Tilda Svintone, Vims Venderss, Deniss Hopers, Pols Gogēns, Džeina Eira, Maikls Fasbenders, Mia Vasikovska, čehu kino kulta klasika un citi. Fokusā – filmas, kurās kino un citu mākslas formu saistība fiksējama saturā un vizuālajā kino valodā. Tiks meklēti krustpunkti, kuros kino pārklājas ar glezniecību, literatūru, komiksu mākslu un citām mākslas formām. Pirms filmu seansiem runās dažādu mākslas jomu pārstāvji – mākslas kuratori, komiksu mākslinieki un izdevēji, literāti: Zane Zajančkauska, Ingrīda Pičukāne, Pauls Bankovskis, Viktors Freibergs, Māris Bērziņš, Jānis Borgs, Vilnis Vējš. Lektoriju ”Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” atklās kino un komiksu mākslas ”double bill” / dubultseanss.

 


Programma

 

21. marts, 19.00: kino un komiksu māksla - dubultseanss
KURŠ GRIB NOGALINĀT DŽESIJU? (Kdo chce zabít Jessii?), rež. Vāclavs Vorlīčeks, 1966, Čehija, 81’; lomās: Dana Medržicka, Jiržī Sovāks, Olga Šoberova.
Kas notiek, kad komiksu varoņi atdzīvojas, izkāpj no papīra, ielaužas sapņos un ikdienas realitātē, radot milzu haosu? Melnā komēdija/zinātniskās fantastikas filma pieder pie čehu kino klasikas un risina demokrātijas, Rietumu kultūras ietekmes, ētikas tematiku. Filmas vizuālo tēlu un komiksu varoņus radījis čehu komiksu kulta mākslinieks Kaja Saudeks.

 

AR ČETRĀM SLEPKAVĪBĀM PIETIKS, DĀRGUMIŅ (Ctyri vrazdy stací, drahousku), rež. Oldržihs Lipskis, 1970, Čehija, 103’; lomās: Lubomīrs Lipskis, Jiržina Bohdalova, Iva Janžurova.
Vēl viena čehu melnās komēdijas žanra pērle, kas tapusi sadarbībā ar komiksu mākslinieku Kaju Saudeku. Kautrīgais, naivais skolotājs Džordžs tiek iejaukts kriminālu grupējumu cīņā par miljonu un tiek nejauši noturēts par vairākkārtēju slepkavu.

 

Lektores: Zane Zajančkauska, Ingrīda Pičukāne
Sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā

 


4. aprīlis, 19.00: kino un literatūras klasika
DŽEINA EIRA (Jane Eyre), rež. Kerijs Fukunaga, 2011, Lielbritānija/ASV, 120’; lomās: Mia Vasikovska, Maikls Fasbenders, Džūdija Denča.
Šarlotes Brontē nemirstīgā romāna (1847) jaunākā ekranizācija japāņu izcelsmes amerikāņu režisora Kerija Fukunagas versijā ir viens no grodākajiem pēdējā laika piemēriem klasiskās literatūras adaptācijā ekrānam. Starptautiskās kritiķu elites atzīts darbs, kur galvenās lomas nospēlējuši pašlaik slavas zenītā esošie Mia Vasikovska un Maikls Fasbenders.

 

Lektors: Pauls Bankovskis
Sadarbībā ar AcmeFilm

 


18. aprīlis, 19.00: kino un modernisma literatūra
AMERIKĀŅU DRAUGS (Der amerikanische Freund), rež. Vims Venderss, 1977, Vācija/Francija, 123’; lomās – Bruno Gancs, Deniss Hopers, Liza Kreicere, Nikolass Rejs, Semjuels Fullers. Filma tapusi pēc Patrīcijas Haismitas romāna „Ripley’s Game” (1974) motīviem.
Hamburga, 1970tie. Toms Riplijs, amerikāņu gleznu tirgotājs, bijušajam restauratoram Džonatanam piedāvā šaubīgu darījumu – nogalināt cilvēku Parīzē. Filma par to, uz ko ir spējīgs cilvēks, kad viņam uz papēžiem min nāve.
Amerikāņu modernisma rakstnieces, psiholoģiskā romāna meistares Patrīcijas Haismitas darbus ekranizējuši pasaules ģeniālākie režisori, tostarp Alfrēds Hičkoks, Liliāna Kavāni, Entonijs Mingela un citi. Vendersa versija, ieturēta viņa specifiskajā autora rokrakstā, ir vārda mākslas adaptācija kino – paradokss: spilgti vizuāla, ārkārtīgi lakoniska dialogos. Galvenajās lomās – Bruno Gancs (”Debesis pār Berlīni”) un amerikāņu kulta režisors un aktieris Deniss Hopers.

 

Lektori: Viktors Freibergs, Māris Bērziņš
Sadarbībā ar Gētes institūtu

 


2. maijs, 19.00: kino un glezniecība
OVIRI (Oviri), rež. Hennings Karlsens, 1986, Dānija/Francija, 90’; lomās – Donalds Sazerlends, Makss fon Sidovs.
Filma – biogrāfiska drāma, kuras centrā – skandalozais franču postimpresionisma gleznotājs Pols Gogēns. Gogēns bija slavens ne tikai ar savu ekspresīvo, eksotisko glezniecības manieri un saturu, bet arī personisko dzīvi, mākslai pievēršoties pusmūžā, pametot ģimeni, un apmetoties uz dzīvi franču Polinēzijā. ”Oviri” apzīmē Taiti salas nāves un sēru dievieti; viņas vārds tulkojams arī kā ”mežonīgs” – epitets, kuru Gogēns bieži piedēvēja sev. Gogēna lomā – izcilais britu aktieris Donalds Sazerlends, zviedru dramaturgu Augustu Strindbergu atveido slavenais Ingmara Bergmana aktieris Makss fon Sidovs.

 

Lektors: Jānis Borgs
Sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu

 


9. maijs, 19.00: kino un glezniecība
KARAVADŽO (Caravaggio), rež. Dereks Džārmens, 1986, Lielbritānija, 93’; lomās – Naidžels Terijs, Tilda Svintone.
Vizuāli un jutekliski piesātināts itāļu renesanses gleznotāja Mikelandželo Merīsi da Karavadžo dzīves un mākslas portrets. Filma – kolāža, kuras uzbūve atgādina Karavadžo krāšņās un drosmīgās gleznas. Filmas režisors – britu eksperimentālā kino enfant terrible, nelaiķis Dereks Džārmens, kurš atklāja ekstravagantās Tildas Svintones talantu.

 

Lektors: Vilnis Vējš
Sadarbībā ar Britu padomi

 

 

Ieejas maksa: 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti un Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem 2.00 Ls

 

Organizē: Rīgas Kino muzejs, Latvijas Kultūras akadēmija, biedrība Ekrāns, Rīgas Nami, k/t Splendid Palace

 

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā, AcmeFilm, Gētes institūts, Britu padome, Dānijas Kultūras institūts, Airkargo Ltd.

 

Informatīvais atbalsts: IR, Kultūras Diena, Studija, LR1


 

 

 

 

 

 

 

<< >>

Kinolektorijs OTRĀ MAIŅA

20.10.2011.

Kinolektorijs OTRĀ MAIŅA ir platforma jaunajiem un topošajiem pētniekiem, kas pārstāv „jauno paaudzi” mākslas un kultūras teorijā. Lektorija otrajā sezonā piedāvājam četras lekcijas, kuru autori pārstāv dažādas disciplīnas un nāk ar pretenciozu, atvērtu un erudītu attieksmi pret kino.

 

20. oktobris, pl. 18.30
Māris Prombergs „Nacionālā identitāte un kino”

Centieni definēt nacionālo identitāti vizuālajā kultūrā parādās kā lielbudžeta mākslas filmās, tā arī pāris sekunžu garos ar telefonu fiksētos ierakstos. Katram ir vēlme un iespējas izteikties. Viedokļi saduras ne vien vietējā, bet arī plašākā mērogā, apgalvojot, ka reprezentācijas atspoguļo vai tieši neatspoguļo mūs tādus, kādi mēs patiesībā esam. Šādas sadursmes lekcijā tiks apskatītas ar piemēriem Mihaila Kalatozova filmā „Es esmu Kuba” (Soy Cuba, 1964), Marsela Kamī filmā „Melnais Orfejs” (Orfeu Negro, 1959), uz ko brazīlieši četrdesmit gadus vēlāk atbildēja ar Karlosa Djegesa filmu „Orfejs” (Orfeu, 1999), kā arī citi afrikāņu un mūsu pašu identitātes veidošanas piemēri.

 

17. novembris, pl. 18.30
Līva Pētersone „Noslēpumi un meli: mediju varas uzšķērdums kino”

Kino un televīzijai ir kas kopīgs: milzu spēja konstruēt attēlus un realitātes ar masu vērienu un spēku. "Izrādes sabiedrība", kā to nodēvēja franču domātājs Gijs Debors, ir šī lāsta mūžīgais dzinējs. Televīzijas fenomenam kino pievērsies vairākkārt: lekcijā tiks aplūkotas izcilā amerikāņu režisora Sidnija Lumeta 1970. gadu filmas (Network, 1976, Dog Day Afternoon, 1975), Debora avangardiskā The Society of the Spectacle (1973), Haskela Vekslera mazpazīstamais meistardarbs Medium Cool (1969) un citi.

 

8. decembris, pl. 18.30
Toms Ķencis „Narkotiskais kino”

Kino jau izsenis ir veidojis daļu no diskursa par narkotikām, vienlīdz izteiksmīgi parādot gan morāli audzinošus un biedējošus stāstus, gan izaicinot oficiālo nostāju par aizliegtā augļa patieso kaitīgumu. Narkotiskās vielas funkcionē kā noteiktu tēlu vai sociālo slāņu marķieris, dažkārt pat veidojot visas filmas vai seriāla scenārija pamatu. Kino viennozīmīgi ir efektīvākais medijs, lai attēlotu narkotisko pieredzi – cita starpā, radot kārdinošus vai biedējošus stāstus, tas paplašina arī pats savas pasaules robežas.

 

15. decembris, pl. 18.30
Toms Treibergs „Titri: filmu dažādās sejas”

Filmu titriem kinovēsturē ir bijusi dažāda nozīme filmas koptēla veidošanā. Sākotnēji tie pievilināja skatītājus ar pazīstamiem aktieriem un prominentiem režisoriem. Kad savu pašvērtības pozīciju nostiprināja autorkino, tie pārtapa par sausiem informētājiem, kuri paskaidroja, kādi profesionāļi palīdzējuši tapt lentei. Šodien titriem ir piešķirta teju „otras filmas” loma, tik pārdomāti ir to estētiskie un idejiskie risinājumi. Lekcija sniegs ieskatu šī fenomena attīstībā un spilgtākajos piemēros.


Lektorija norises vieta: Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10/12 (ieeja no Alksnāja ielas).

Ieeja brīva.

Lūdzam pieteikties iepriekš e-pasts: kinomuzejs@kinomuzejs.lv, t.: 67358873

<< >>

Kino vērotāji, Kino skapis un ēnas Muzeju naktī

16.05.2012

Plaukstošs maijs visapkārt un kārtējā Muzeju nakts ir klāt. Sestdien, 19.maijā laikā no 21.00  līdz 1.00, XVII gs. Vecrīgas noliktavas sienas pārtaps projekcijās. Iepazīstināsim ar mūsu topošo digitālo ekspozīciju KINO SKAPIS, kuras durvis vērsim šī gada rudenī. KINO SKAPIS iecerēts kā spoža un pārsteidzoša digitālā ekspozīcija Rīgas Kino muzejā par mūsu kultūras lepnumu - izcilām filmām un spožām kino personībām. Ekspozīcija ir rūpīgi izstrādāts, pamatīgs, izcils kultūras produkts, pie projekta strādājuši labākie un zinošākie savas sfēras speciālisti – kinozinātnieki, kritiķi, mākslinieki – grafiķi, gleznotāji, scenogrāfi – lielākie vārdi Latvijas laikmetīgajā kultūrtelpā.

 

Savukārt ar krēslas iestāšanos tiks ierādīts Ēnu teātris jeb noderīgas zināšanas - kā iedzīvināt tēlus , bet vakara gaitu novēros tēlnieces Andas Poikānes telpiskie objekti „Kino skatītāji”. „Instalācija "kino skatītāji" ir pārdomas par esošo un neesošo, par Latvijas cilvēkiem, par iedzīvotājiem un kultūru, kura var augt un tikt atbalstīta mijiedarbībā starp cilvēkiem, vidi, radošumu un katra personīgo iniciatīvu.”

 

Tiekamies Kino skapī!

 

Organizē: Rīgas Kino muzejs, Latvijas Kultūras Akadēmija, biedrība EKRĀNS

Atbalsta: Rīgas Dome, PXB

<< >>

Izstāde HERCA FRANKA KODS

Līdz 2012. gada 26. oktobrim muzejā apskatāma izstāde, kas veltīta izcilajam kinodokumentālistam Hercam Frankam, kurš šī gada sākumā nosvinēja savu 86. jubileju.


Hercs Franks ir pasaules kontekstā nozīmīgs dokumentālo filmu veidotājs, autorkino pārstāvis, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas aizsācējiem, režisors, par kuru vairāk zina un kuru atpazīst ārpus mūsu valsts robežām. Herca Franka kontā ir ap 40 filmām. Filmas ir starptautiski apbalvotas nozīmīgos pasaules kinofestivālos, pašu režisoru joprojām bieži aicina lasīt lekcijas daudzās pasaules kino augstskolās un piedalīties starptautiskos festivālos kā goda viesim. Viņa filma Vecāks par 10 minūtēm (1978) ir iekļauta kino klasikas annālēs, un pieminams fakts, ka tieši šī filma kalpojusi par iedvesmas avotu 15 pasaulē atzītiem kinorežisoriem – Žanam Likam Godāram, Džimam Džārmušam, Vimam Vendersam, Bernardo Bertoluči u.c. –  veidojot savu stāstu par kļūšanu 10 minūtes vecākam.
 
Izstādē  apvienotas liecības par pamatīgo Herca Franka dokumentālista pieredzi (pirmo filmu Franks uzņēma 1965. gadā), kā arī atklātas tās šķautnes, kas veido viņa redzējumu – Latgalē, Ludzā, aizvadītā bērnība un tēva-fotogrāfa arods, kas ietekmējis zēna redzējumu uz visu mūžu; jurista izglītība, žurnālista un pedagoga pieredze. Ar žurnālistam raksturīgo asumu un jurista izglītību Franks interesējas par cilvēka – filmas galvenā varoņa – dvēseles norisēm. Vai tas būtu mazs zēns pasaules slavu ieguvušajā filmā „Vecāks par 10 minūtēm” (1978), vai uz nāvi notiesātais slepkava filmā „Augstākā tiesa” (1987) – Franks meklē arvien jaunus sliekšņus, kuriem pārkāpt, bieži vien stāvot uz šaurās kinematogrāfista sirdsapziņas un ētikas robežas.
 
Sērijā „Kino Rakstu bibliotēka” iznākusi Herca Franka grāmata „Uz sliekšņa atskaties” (no krievu valodas tulkojusi Kristīne Matīsa); to iespējams iegādāties muzejā par zemāku cenu kā grāmatnīcās.
 
Muzeja sinematēkā tagad noskatīšanai pieejamas gandrīz visas Herca Franka filmas.
 
Izstādes darba grupa: koncepcija – Agris Redovičs,  Agnese Zeltiņa, Dace Džeriņa, Zane Balčus, Juris Freidenbergs; dizains – māksliniece Dace Džeriņa.
 

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, biedrība Ekrāns, sadarbības partneris Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs.

<< >>

Tikai līdz 29. septembrim izstāde: Rīgas puika Sergejs Eizenšteins

Viens no pasaules izcilākajiem kinorežisoriem, iespējams, kinovēstures nozīmīgākās un ietekmīgākās filmas „Bruņukuģis Potjomkins” (1925) autors Sergejs Eizenšteins (1898–1948) ir rīdzinieks! Sergejs Eizenšteins ir vienīgais iemesls, kāpēc Rīgu vēlas apmeklēt tādas pasaules kinovēstures leģendas kā Pīters Grīnvejs un Žans Žaks Anno. Viņi saka – Rīgā esot jūtama Eizenšteina elpa. Rīgas Kino muzejs izstādē aicina rast atbildi uz jautājumu, kā 17 Rīgā pavadītie dzīves gadi ietekmēja vienu no pasaulē slavenākajiem kinorežisoriem, vienu no kino montāžas valodas revolucionāriem. Varbūt saistība meklējama Sergeja Eizenšteina tēva – arhitekta Mihaila Eizenšteina – radītajās jūgendstila celtnēs Alberta un Elizabetes ielā? Varbūt tā ir īpašā atmosfēra Rīgā 19. un 20. gs. mijā?

Izstādes 1. daļa Monsieur, madame et bébé stāstīja par Sergeja Eizenšteina Rīgas periodu, kas ilga no 1898. līdz 1915. gadam. Tā ļāva ne vien ielūkoties 19. un 20. gs. mijas Rīgas kultūrvidē, bet arī nojaust Eizenšteinu ģimenes atmosfēru – drāmas un konfliktus, kuru rezultātā notika Mihaila Eizenšteina un viņa kundzes Jūlijas šķiršanās, kas spēcīgi satricināja mazā Sergeja pasaules uztveri, kļūstot par pretrunīgu, spēcīgu impulsu viņa radošajai darbībai. Otrā izstādes sadaļa „Atrakciju montāža” vēstīja par Sergeja Eizenšteina radošā brieduma posmu, kad režisora dzīves ceļš caur Petrogradu un Maskavu, uzņemot filmas „Streiks” (1925), „Bruņukuģis Potjomkins”, „Oktobris” (1928) aizveda līdz pat Holivudai. Viņa draugi bija Čārlijs Čaplins, Volts Disnejs, meksikāņu mākslinieki Frīda Kālo un Djego Rivjera, taču Eizenšteins sevi vienmēr dēvēja par puisīti no Rīgas – paklausīgu un labi audzinātu, baltā kostīmiņā tērptu. Pēc atgriešanās PSRS 1932. gadā viņa dzīvi raksturoja dramatiska cīņa par saviem mākslinieka ideāliem staļiniskajā Padomju savienībā.

 Ar šo izstādi Rīgas Kinomuzejs atzīmēja savu 20 gadu jubileju – muzejs dibināts 1988. gada 1. martā. Izstādes darba grupa: koncepcija – Rīgas Kino muzeja direktore kinozinātniece Elīna Reitere, kinokritiķe Dita Rietuma, muzeja projektu koordinatore Agnese Zeltiņa, dizains ­– māksliniece Anna Heinrihsone.

Izstādes foto: Agnese Zeltiņa

<< >>

Kinolektorijs Tas, ko Tu nedrīksti nezināt VI. Sievietes sejas

Februāris – aprīlis kino “Rīga”, Elizabetes ielā 61 

2011. gada pavasarī Rīgas Kino muzejs un kinoteātris Rīga no jauna piedāvā lektoriju „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt”, kurā Latvijā pazīstami kritiķi un teorētiķi iepazīstina ar pasaules kino vēsturē būtiskām filmām. Jaunās sezonas lektorijs ar nosaukumu „Sievietes sejas” pievēršas  ievērojamām aktrisēm un tām filmām, kuras aktrises ir padarījušas īpašas. “Tās nav filmas viendienītes, bet gan būtiski kinovēstures pieturas punkti, kas neizdzēšami saistīti ar to zvaigžņu – aktrišu – personības „faktoru” un to īpašo ķīmiju, kas izveidojas aktrises un režisora radošajā partnerībā.” (kinokritiķe Dita Rietuma)

Kinolektorija ietvaros lekcijas lasīs kinokritiķi Dita Rietuma, Daira Āboliņa un Normunds Naumanis, kinorežisors Dāvis Sīmanis un kinozinātnieks Viktors Freibergs.

Ciklu „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” organizē Rīgas Kino muzejs, kino „Rīga”, biedrība Ekrāns, Rīgas Nami un Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Francijas Kultūras centru, Čehijas vēstniecību Latvijā. Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu vai subtitriem latviešu valodā.

Biļetes cena: Ls 2.50, studentiem ar ISIC karti Ls 2

 

Lektorija programma:

9. februārī 19:00
LILI MARLĒNA / LILI MARLEEN
Rež. Rainers Verners Fasbinders / Rainer Werner Fassbinder
Lomās: Hanna Šigula, Džankarlo Džanīni, Mels Ferers, Karls-Haincs fon Hassels, Ēriks Šūmans, Harks Boms, Gotfrīds Džons
Rietumvācija, 1980, 120 min
Lektors: Normunds Naumanis
Sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā

23. februārī 19:00
OTRĀ PUSĒ / AUF DER ANDEREN SEITE
Rež. Fatihs Akins / Fatih Akin
Lomās: Hanna Šigula, Baki Davraks, Nursela Kēze
Vācija, Turcija, Itālija, 2007, 122 min
Lektors: Normunds Naumanis
Sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā

9. martā 19:00
KRISTIĀNS / KRISTIAN
Rež.: Martins Fričs / Martin Frič
Lomās: Oldržihs Novijs, Nataša Gollova, Rauls Shrānils, Bedržihs Veverka, Adina Mandlova, Jāra Kohouts, Jaroslavs Marvans
Čehoslovākija, 1939, 87 min
Lektors: Viktors Freibergs
Sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā

23. martā 19:00
DIENAS SKAISTULE / BELLE DE JOUR
Rež. Luiss Bunjuels / Luis Bunuel
Lomās: Katrīna Denēva, Žans Sorels, Mišels Pikolī, Ženevjēva Peidža, Pjērs Kelementi
Francija, Itālija, 1967, 101 min
Lektors: Dita Rietuma
Sadarbībā ar Francijas Kultūras centru

6. aprīlī 19:00
ZELTA ĶIVERE / CASQUE D’OR
Rež. Žaks Bekers / Jacques Becker
Lomās: Simona Siņjorē, Seržs Redžani, Klods Dofēns, Reimons Busjeress, Odete Barensi
Francija, 1952, 96 min
Lektors: Dāvis Sīmanis
Sadarbībā ar Francijas Kultūras centru

20. aprīlī 19:00
žils un džims / Jules et Jim
Rež. Fransuā Trifo / Francois Truffaut
Lomās: Žanna Moro, Oskars Verners, Anrī Serrs
Francija, 1962, 105 min
Lektors: Daira Āboliņa
Sadarbībā ar Francijas Kultūras centru

<< >>

Kinolektorijs OTRĀ MAIŅA!

No 3. marta Rīgas Kino muzejā - kinolektorijs OTRĀ MAIŅA. 

Kino muzejs piesaka jaunus vārdus un jaunas idejas kino vizuālās valodas tulkošanā! Jūsu uzmanībai - Māris Prombergs, Zane Balčus, Līva Rubene, Toms Ķencis un kinolektoriju - OTRĀ MAIŅA! 

Kinolektorijs  OTRĀ MAIŅA darbosies kā platforma jaunajiem un topošajiem pētniekiem, kas pārstāv  "jauno paaudzi" mākslas un kultūras teorijā. Cilvēki, kuri kaut dzimuši un bērnību piedzīvojuši Padomju Savienības informācijas vakuumā, pieaugot savas apzinātās intereses attīstījuši informācijas pārpilnībā un vizuālo attēlu gūzmā, kas lavīnveidīgi pārņēmusi visu 21. gadsimta pasauli. Situācijā, kad nekas nav neaizsniedzams, viss ir vienlīdz pieejams un svarīgs un līdz ar to - relatīvs, bezdomu un nespējas izvērtēt laikmetā svarīgs ir kritērijs, pēc kura atšķirt būtisko no nebūtiskā, veidot savas autoritātes, domu strāvojumus, un teorijas. Postmodernisma dekonstrukcijai seko jēgpilna konstrukcija no jauna. 

Kinolektorija pirmā sērija sāksies ar četru kino realitātē dzīvojošu cilvēku lekcijām  par sev tuvu kino – tas ir kino no dažādiem reģioniem, kino par dažādiem virzieniem, kino kas pārstāv autoru, kā arī politisko notikumu ietekmi uz kino procesiem. Lai gan lektori akadēmiskā ziņā pārstāv dažādas disciplīnas - sociālantropoloģiju, filozofiju, kino vēsturi un teoriju - vienojošais faktors rodams viņu vienlaikus pretenciozajā, atvērtajā, erudītajā, svaigajā, kultūras laukā salīdzinoši nesen pārstāvētajā attieksmē un skatījumā. Jums tas ir jādzird!

 

Programma:

3. marts

„Realitāte un reālais: pēdējās desmitgades kino Brazīlijā”

Māris Prombergs  (Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālās antropoloģijas maģistrantūras students, Dirty Deal kino kluba vadītājs)

24. marts

„Parīze, 1968. gada maijs – revolūcija, vilšanās un to pēdas kino”

Līva Rubene (Edinburgas Universitātes Kino vēstures un teorijas maģistre, festivāla 2ANNAS radošā direktore)

7. aprīlis

„Gadsimts ar vampīriem” (NB! Lekcijas ietvaros izmantotais uzskates materiāls satur vardarbīgas un nepiedienīgas ainas.)

Toms Ķencis (Filozofijas doktorantūras students Tartu Universitātē)

28. aprīlis

„Žans Rušs un etnofikcija”

Zane Balčus (Londonas Universitātes koledžas Kino vēstures un teorijas maģistre, Rīgas Kino muzeja projektu vadītāja)

Ieeja: brīva.

Sakarā ar ierobežoto vietu skaitu lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot uz +37167358873 vai rakstot uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv.

Norises vieta: Rīgas Kino Muzejs, Peitavas iela 10/12 (ieeja no Mazās Peitavas ielas), Vecrīga

<< >>

Radošā animācijas darbnīca ģimenēm „Brigādes rezgalības Kino muzejā”


Darbnīca „Brigādes resgalības Kino muzejā” ir turpinājums „Ziemas darbnīcai”, kura pašlaik notiek Rīgas Kino muzejā. Darbnīcā bērni kopā ar vecākiem veido multenes. Tas ir svarīgi vismaz trīs apsvērumu dēļ – ģimenes kopā pavada laiku neierastā vidē, apgūst jaunas iemaņas un attīsta izpratni par kino tapšanas procesu. Animācijas darbnīcas Rīgas Kino muzejā norisinās jau kopš 2008. gada un ir ieguvušas lielu popularitāti. Bērni un nu arī ģimenes veidojuši filmas dažādās tehnikās – aplikācijas, zīmētajā, plastilīna animācijā. Jaunā darbnīca Brigādes resgalības Kino muzejā” notiks sešas sestdienas Kino muzeja telpās Vecrīgā, no marta līdz aprīlim. Darbnīcas vadīšanai esam pieaicinājuši animācijas režisori, animatori Daci Rīdūzi un operatoru un režisoru Ēvaldu Lāci, kuri veido leļļu filmas studijā „Animācijas Brigāde”. Šoreiz izmantosim jauktu tehniku – gan lelles, gan dažādus priekšmetus un materiālus, kurus sagādāsim mēs un arī dalībnieki varēs ņemt līdzi no mājām. Piemēram, varēs izveidos filmu ar savu mīļāko lelli, spēļu briesmoni vai suņuku galvenajā lomā.

Vietu skaits darbnīcā ir ierobežots, tādēļ savu dalību lūdzam pieteikt iepriekš, zvanot uz tālr. +371 67358873, vai rakstot uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv, norādot, kuros datumos vēlaties darbnīcu apmeklēt.

Dalības maksa par vienu nodarbību: 2 cilvēkiem – 5 Ls, 3 cilvēkiem – 7 Ls, 4 cilvēkiem – 8 Ls.

Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

<< >>

Ekskursijas skolām

Izstāde “Rīgas puika Sergejs Eizenšteins” Rīgas Kino muzejā

Pasaulē labākās filmas gods regulāri tiek piedēvēts 1925. gadā tapušajai filmai „Bruņukuģis Potjomkins”. Tomēr tikai nedaudzi zina, ka filmas autors, viens no visu laiku izcilākajiem kinorežisoriem, Sergejs Eizenšteins, ir rīdzinieks!

Rīgā ir dzimuši daudzi pasaulē ievērojami cilvēki – arī viens no pasaulē izcilākajiem kinorežisoriem – Sergejs Eizenšteins. Rīgas Kinomuzejs aicina skolu grupas apmeklēt izstādi „Rīgas puika Sergejs Eizenšteins” un gūt vizuāli atraktīvu un krāsainu iespaidu par Rīgā dzimušo pasaulslaveno režisoru, viņa daiļradi un mākslinieka ceļiem no Kremļa līdz pat Holivudai un Meksikai, iepazīties ar 20. gs. sākuma Rīgu un rast atsauci uz režisora tēva Mihaila Eizenšteina projektētajām jūgendstila ēkām!

Rīgas Kino muzejā notiekošās ekskursijas paredzētas dažādām vecuma grupām. Pēc ekskursijas paredzēts neliels latviešu filmu seanss. Bet, ja vēlaties gūt padziļinātu iespaidu par Sergeja Eizenšteina filmām, lūdzam iepriekš pieteikties uz slavenāko filmu fragmentu noskatīšanos atsevišķā seansā pēc izstādes apmeklējuma.

Ekskursijas lūdzam pieteikt iepriekš, zvanot uz tālr. +371 67358873, vai rakstot uz e-pastu kinomuzejs@kinomuzejs.lv.

<< >>

2010: Režisora galds. Leonīdam Leimanim 100

Režisors un aktieris Leonīds Leimanis (1910–1974) uzskatīja, ka varoņiem kino jārīkojas spilgti un neaizmirstami, un arī dzīvē pats rīkojās tieši tāpat. „Režisora galds” ir izstāde, kas drosmīgi mēģina sapresēt visu ievērojamā režisora dzīvi un filmas uz viena galda. Uz Režisora rakstāmgalda. Miniatūro izstādi veidoja rakstāmgalds, uz un ap kuru izvietoti priekšmeti – skaņuplates, fotokamera, fotogrāfijas, vizītkartes, grāmatas, ceļojumu koferi, studiju pieraksti, filmas scenārijs u.c., kas simbolizē Leimaņa dzīves gājumu un galvenās tēmas viņa mākslā.

Leonīds Leimanis bija izteiksmīga personība mākslā un dzīvē. Viņš mīlēja mūziku, aizrāvās ar fotografēšanu, kino, teātri, zīmēšanu, ar vienlīdz lielu aizrautību lasīja grāmatas par kodolfiziku, psiholoģiju vai labu uzvedību. Radošo darbību sācis kā aktieris, Leimanis nospēlēja galveno lomu pirmajā latviešu skaņu filmā „Daugava” (rež. Aleksandrs Rusteiķis, 1934). Leimaņa pirmais režijas darbs – spožs pieteikums profesionālajā kino bija pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem kopā ar režisoru Pāvelu Armandu veidotā „Salna pavasarī” (1955); Blaumaņa literārajam avotam viņš pievērsies arī vēlāk, uzņemot par latviešu kino klasikas zelta fonda vienību kļuvušo filmu „Purva bridējs” (1966). Padomju varas pieprasītais sava laika slavinājums izpaužas caur darbu filmās „Nauris” (1957), „Šķēps un roze” (1959), „Kapteinis Nulle” (1964), tomēr visās dominē vispārcilvēciskās vērtības. Konkrētā laikā sakņotās filmas ieguvušas pārlaicīgu raksturu, kurā simboliski norisinās jaunā cīņa ar veco. Leimanis nebaidījās izmantot pārspīlējumus, tāpēc laikabiedriem viņa filmas nereti šķita vecmodīgas, bet, no šodienas skatpunkta lūkojoties, var teikt, ka pārspīlējumi tikai apliecina Leonīda Leimaņa māksliniecisko spēku un degsmi. Ja vispār iespējams runāt par autorkino padomju sistēmā, tad šis jēdziens pilnībā attiecināms uz Leonīda Leimaņa filmām.

Režisora jubilejas ietvaros tika rīkota arī Leonīdam Leimanim veltīta zinātniska konference Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī viņa spēlfilmu un dokumentālo filmu programma un unikālu režisora personiskā arhīva materiālu skates Rīgas Kino muzejā.

Izstādes komanda: koncepcija – Rīgas Kino muzeja vadītāja Agnese Zeltiņa, muzeja projektu vadītāji Zane Balčus un Juris Freidenbergs, konsultante – kinozinātniece Inga Pērkone, māksliniece – Anna Heinrihsone.

Izstādes foto: Agnese Zeltiņa

<< >>

2007 – 2008: Kustības fenomens jeb kā piedzima kino

Kā radās kino? Kā dzima „kino formula” – 24 kadri, kas vienas sekundes ietvaros rada realitātes ilūziju? Kādā veidā atdzīvojās sastingušais attēls, lai skatītāja apziņā radītu kustības ilūziju – to, kura kinozālē ļauj līdzpārdzīvot varoņiem un notikumiem? Aplūkojot būtiskākos izgudrojumus pirms kino dzimšanas 1895. gadā, uz visiem šiem jautājumiem atbildi sniedza izstāde „Kustības fenomens jeb kā piedzima kino”. Pārvēršot Kino muzeju maģiskā teltī, vairāki desmiti „kino arheoloģijas” objektu aizveda aizraujošā ceļojumā, atklājot kino dzimšanas noslēpumu. 19. gadsimta zinātnieku atklājumi un secinājumi par kustības uztveres pamatprincipiem bija ierosme veselas optisko rotaļlietu virknes patentēšanai. Taumatrops, fenikistiskops un zootrops ir tikai daži no šiem izgudrojumiem, kuriem ir būtiska nozīme kino un animācijas attīstībā. Ekspozīcijā apskatāmi 17., 18. un 19. gs. izgudrojumi, tajā skaitā arī optiskās rotaļlietas, kas tuvināja cilvēci kino dzimšanai. Unikāls ir fakts, ka ekspozīciju veido eksponāti no Šveicē dzīvojošā mākslas vēsturnieka un restauratora Ulda Mākuļa privātkolekcijas, kas iegādāti Itālijā, Šveicē, Lielbritānijā, Spānijā un citās Eiropas valstīs un Latvijā izstādīti pirmo reizi. 2008. gadā apritēja 130 gadi, kopš parīzietis Emīls Reno patentēja optisko rotaļlietu praksinoskopu (1878), un 120 gadi, kopš viņš izgudroja nākošo būtisko objektu ceļā uz kinematogrāfa dzimšanu – optisko teātri (1888). Izstāde Rīgas Kino muzejā sarīkota par godu šīm jubilejām.

Izstādes komanda: izstādes kurators – Uldis Mākulis (Šveice, Latvija), mākslinieks – Rūdolfs Bekičs (Austrija), projekta vadītājas – Rīgas Kino muzeja vadītāja kinozinātniece Elīna Reitere un muzeja projektu koordinatore Agnese Zeltiņa.

Izstādes foto: Agnese Zeltiņa
 

<< >>

2007: Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks

„Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks” Rīgas Kino muzejā iezīmēja kinorežisora 85. jubilejas svinībām veltīto notikumu virkni. Kino Rolands Kalniņš (1922) bija drosmīgs gan tēmu izvēlē, gan mākslinieciskajā risinājumā, atkāpjoties no valdošā sociālistiskā reālisma tradīcijām, tāpēc viņa filmas tika cenzētas un galu galā tomēr „liktas plauktā” vai pat pārtraukta to ražošana. Ekspozīcijas centrālā jēdzieniskā ass bija dramatiskākais periods (1964–1974) Rolanda Kalniņa kinodzīvē, kad tapa Rolanda Kalniņa spilgtākās un tāpēc arī padomju režīma cenzētākās filmas. „Akmens un šķembas” (1966, padomju laiku nosaukums – „Es visu atceros, Ričard!”) un „Četri balti krekli” (1967, „Elpojiet dziļi...”), kas tūlīt pēc uzņemšanas tika aizliegtas un veselus divdesmit gadus latviešu kinovēsturē eksistēja kā leģendāri fantomi, nevis reāli kultūrfakti. Salīdzinoši labvēlīgāks liktenis bija filmai „Ceplis” (1972), bet absolūti novatoriskā un latviešu kino kontekstā revolucionārā filma „Piejūras klimats” (1974) tika apturēta uzņemšanas perioda vidū. Ar to arī beidzās šis novatoriskais periods, turpmākās savas filmas Rolands Kalniņš sauc par maizes darbiem (detektīvi, sporta filmas), bet daudzās radošās ieceres palika scenārija stadijā un netika cauri dažādu redkolēģiju „sietam”.

Izstādes autori uzdrošinājās apgalvot, ka Rolands Kalniņš ir pasaules klases režijas talants, kurš diemžēl bija iesprostots padomju totalitārā režīma būrī, tomēr strādāja tikpat augstā mākslinieciskā līmenī kā 20. gadsimta 60. gadu kino mākslas novatori citur Eiropā. Tāpēc viens no izstādes elementiem bija „laika lineāls”, kurā fakti Rolanda Kalniņa biogrāfijā un latviešu kinovēsturē sastatīti ar pasaules kino notikumiem, meklētas arī paralēles, stilistiskas un jēdzieniskas sasauces starp Kalniņa filmām un konkrētām pasaules kinovēstures pērlēm no franču, čehu un poļu „jaunā viļņa”, itāļu neoreālisma un krievu „atkušņa laika kino”. Izstāde pierādīja, ka Rolands Kalniņš, lai gan dzīvojis aiz dzelzs priekškara un neko daudz nav zinājis par pasaules kino tendencēm, tomēr strādājis līdzīgi kā Mikelandželo Antonioni, Žans Liks Godārs, Andžejs Vajda, Vera Hitilova un citi klasiķi.

Stilistiski ekspozīcija turpināja jau izstādē „Jāņa Streiča mistērijas” izmantoto pamatprincipu: izstāde kā atraktīva telpa un emocionāla pieredze, kas piedāvā iepazīt kino kultūru.

Izstādes komanda: Rīgas Kino muzeja direktore kinozinātniece Elīna Reitere, kinokritiķe Dita Rietuma, muzeja projektu koordinatore Agnese Zeltiņa, māksliniece Anna Heinrihsone.

<< >>

2006 : Jāņa Streiča mistērijas

Iespējams, populārākais latviešu kinorežisors Jānis Streičs (1936) izstādes atklāšanas brīdī bija uzņēmis jau 21 spēlfilmu un strādāja pie divdesmit otrās. Filmā „Teātris” (1978) paša Jāņa Streiča tēlotais Autors uz saviem varoņiem, mīlot arī viņu vājības, nolūkojas mazliet distancēti, ar vieglu ironiju – kā Dievs uz paša radīto „dzīves teijāteri”. Šāds princips tika izmantots arī izstādes veidošanā: ekspozīcija sakārtota piecās tematiskās daļās, un katrā no tām ir arī pats Jānis Streičs – uz monitora ekrāna, komentējot, distancēti vērojot un domājot par savām filmām un dzīvi. Izstādi veidoja piecas sadaļas – „No bērnības”, „Nacionālās komēdijas”, „Teātris”, „Svešās kaislības” un „Jaunie laiki”. Īpaši izstādei sagatavots kino izdevuma „Filmu ziņas” numurs par Jāni Streiču – filmu analīze, laikmeta konteksts, kolēģu stāsti un citāti no filmām. Ekspozīcijas atklāšanai sekoja arī Jāņa Streiča filmu retrospektīva kinoteātrī „Rīga”, programmā – „Teātris”, „Svešās kaislības” (1983), „Tikšanās uz Piena ceļa” (1985), Carmen Horrendum (1989) un „Cilvēka bērns” (1991).

Ar kinorežisora Jāņa Streiča 70 gadu jubilejai veltīto iztādi – multimediālo projektu „Jāņa Streiča mistērijas” Rīgas Kino muzejs uzsāk mainīgo ekspozīciju sēriju jaunajās telpās Peitavas ielā 10/12, īstenojot muzeja jauno koncepciju – kino kā vizuālās kultūras mezglu punkts.

Izstādes komanda: koncepta autores – Rīgas Kino muzeja vadītāja kinozinātniece Elīna Reitere un kinokritiķe Dita Rietuma, māksliniece – Anna Heinrihsone, dizains – Juris Vīgners, īpaši izstādei veidotā video materiāla režisore – Daira Āboliņa, izstādes koordinatore – Agnese Zeltiņa.

Izstādes foto: Agnese Zeltiņa